Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 21.punktā noteikts, ka valsts noteiktos pārbaudes darbus (centralizētos eksāmenus) par vispārējās vidējās izglītības ieguvi var kārtot divos mācību satura apguves līmeņos - optimālajā vai augstākajā mācību satura apguves līmenī. Savukārt Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” 21.4. punktā teikts, ka jākārto valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz vispārīgajā mācību satura apguves līmenī, bet ne zemākā, kā noteikts atbilstošajā izglītības programmas saturā, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves.
Ņemot vērā apstākli, ka centralizētos eksāmenus var kārtot trīs līmeņos, nepieciešams nodrošināt Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās" atbilstību esošajai situācijai.
Ņemot vērā apstākli, ka centralizētos eksāmenus var kārtot trīs līmeņos, nepieciešams nodrošināt Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās" atbilstību esošajai situācijai.
Mērķa apraksts
Nodrošināt Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās" atbilstību spēka esošajiem normatīvajiem aktiem un faktiskajai situācijai.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
14.06.2022. - 29.06.2022.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
- skolēni
- reflekanti
Skaidrojums un ietekme
Skolēniem, laicīgi ir jāapsver iespējas, kādos līmeņos tiek kārtoti eksāmeni, lai turpmāk sekmīgi varētu iestāties augstskolā vai koledžā un izpildītu uzņemšanas prasības. Arī reflekantiem ir jāizpidla uzņemšanas noteikumos izvirzītās prasības.
Juridiskās personas
- Latvijas augstskolas un koledžas
Skaidrojums un ietekme
Augstskolām un koledžām ir jānodrošina uzņemšanas noteikumu atbilstība Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumiem Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās".
Sagatavoja
Dana Karelova (IZM)
Atbildīgā persona
Līga Lejiņa (IZM)
Izsludināšanas datums
13.06.2022. 13:47
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Vēršu uzmanību uz to, ka piedāvātais grozījumu projekts ir nepilnīgs.
Šobrīd vispārējā vidējā izglītībā ir ieviesta kompetenču balstīta mācība, kas ir arī vairāku līmeņu, t.sk. eksaktās zinātnēs - ir padziļināti kursi Matemātikā, Dabaszinātnēs, Tehnoloģijās. Koeficients 0,75 Matemātikā I noteikti nebūs tas pats, kas Matemātikā II, proti, tas neatspoguļo to, ka ir/nav apgūts padziļinātais kurss. Un noteikumu projektā tas nav ņemts vērā un nav nekādā veidā atrunāts.
Otrs būtisks jautājums - ir modulārā profesionālā vidējā izglītība, kur vidējās vispārējās izglītības tēmas tiek mācītas moduļu veidā, daļa no vispārējās un pamata profesionālās dabas jautājumiem var būt faktiski integrēti arī pašos A, B vai pat C līmeņa moduļos (piemēram, papildus Fizikas tēmas, sociālo zinātņu tēmas, u.c.). Līdz ar ko nav skaidrs, kā to vērtēt un ņemt vērā gadījumā, ja vidējās profesionālās izglītības programmas absolvents vēlēsies iegūt augstāku kvalifikāciju vai citu izglītību, turpinot studijas augstskolā.
Papildus, jāņem vērā, ka var tikt apgūta arī moduļu kombinācija dažādā laika periodā un dažādās izglītības iestādēs un programmās, t.sk. mūžizglītības ietvaros.
Pirmie absolventi pēc jaunām programmām būs lielā daudzumā jau tuvākajā laikā un būtiski palielināsies ar katru nākamo gadu līdz pilnai pārejai uz jauniem izglītības veidiem, taču mehānisms joprojām izskatās, ka nav izstrādāts. Pilnīgi visu problēmas risinājumu uzvelt augstskolām un studiju programmām nebūtu korekti - ir jābūt izstrādātam vismaz kādam centralizētam pamata atspēriena punktam, vadlīnijām, rekomendācijām.
Šobrīd vispārējā vidējā izglītībā ir ieviesta kompetenču balstīta mācība, kas ir arī vairāku līmeņu, t.sk. eksaktās zinātnēs - ir padziļināti kursi Matemātikā, Dabaszinātnēs, Tehnoloģijās. Koeficients 0,75 Matemātikā I noteikti nebūs tas pats, kas Matemātikā II, proti, tas neatspoguļo to, ka ir/nav apgūts padziļinātais kurss. Un noteikumu projektā tas nav ņemts vērā un nav nekādā veidā atrunāts.
Otrs būtisks jautājums - ir modulārā profesionālā vidējā izglītība, kur vidējās vispārējās izglītības tēmas tiek mācītas moduļu veidā, daļa no vispārējās un pamata profesionālās dabas jautājumiem var būt faktiski integrēti arī pašos A, B vai pat C līmeņa moduļos (piemēram, papildus Fizikas tēmas, sociālo zinātņu tēmas, u.c.). Līdz ar ko nav skaidrs, kā to vērtēt un ņemt vērā gadījumā, ja vidējās profesionālās izglītības programmas absolvents vēlēsies iegūt augstāku kvalifikāciju vai citu izglītību, turpinot studijas augstskolā.
Papildus, jāņem vērā, ka var tikt apgūta arī moduļu kombinācija dažādā laika periodā un dažādās izglītības iestādēs un programmās, t.sk. mūžizglītības ietvaros.
Pirmie absolventi pēc jaunām programmām būs lielā daudzumā jau tuvākajā laikā un būtiski palielināsies ar katru nākamo gadu līdz pilnai pārejai uz jauniem izglītības veidiem, taču mehānisms joprojām izskatās, ka nav izstrādāts. Pilnīgi visu problēmas risinājumu uzvelt augstskolām un studiju programmām nebūtu korekti - ir jābūt izstrādātam vismaz kādam centralizētam pamata atspēriena punktam, vadlīnijām, rekomendācijām.
18.06.2022. 12:38
Dmitrijs Dmitrijevs
Tas ir lieliski, ka Latvijas Republika rūpējas par saviem jauniešiem. Tomēr, manuprāt, atbalsts vietējiem jauniešiem augstākās izglītības iegūšanā ir nepietiekams. Pirmkārt, augstākajai izglītībai ir jābūt kā sociālajam liftam, kas sniedz reālas iespējas trūcīgiem un maznodrošinātiem jauniešiem saņemt augstāko izglītību un atrast labi apmaksātu darbu. Pašlaik es neredzu it nekādu atbalstu trūcīgiem un maznodrošinātiem jauniešiem augstākās izglītības apguvē. Šāda atbalsta vienkārši nav. Piemēram, Rīgas Tehniskajā Universitātē inženierzinātņu programmās ir daudz fiktīvu valsts apmaksāto budžeta studiju vietu. Iespēju studēt šajās studiju vietās var izcīnīt jebkurš jaunietis. Trūcīgiem un maznodrošinātiem studentiem nekādas priekšrocības cīņā par valsts apmaksātajām budžeta studiju vietām neviens nenodrošina. Diemžēl valsts apmaksātās budžeta studiju vietas iegūšana negarantē diploma iegūšanu attiecīgajā studiju programmā (avots: apollo.lv/5061828/studijas-rtu-pabeidz-tikai-neliela-dala-jauniesu). Tādējādi trūcīgie un maznodrošinātie jaunieši tiek maldināti par savām nākotnes iespējām. Otrkārt, valdība prettiesiski studējošajiem jauniešiem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm liedz saņemt Ģimenes valsts pabalstu. Ģimenes valsts pabalsta apjoms, protams, ir visai simbolisks, tā apjoms ir visai mazs, tomēr trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm tā ir liela nauda. Treškārt, trūcīgiem un maznodrošinātiem jauniešiem, studējot kādā augstākās izglītības iestādē, ir jānodrošina ikmēneša stipendija vismaz Garantētā minimālā ienākuma pabalsta līmenī neatkarīgi no sekmēm vai jebkādām citām studējošā īpašībām. Ceturtkārt, ir jāatvieglo trūcīgā statusa un maznodrošinātā statusa iegūšana, t.i., ir jāceļ ienākumu pamatslieksni. Ir jāsamazina nejēdzīgie, birokrātiskie šķēršļi.
21.06.2022. 14:53
Leonīds Krivišs
Tas ir lieliski, ka Latvijas Republika rūpējas par saviem jauniešiem. Tomēr, manuprāt, atbalsts vietējiem jauniešiem augstākās izglītības iegūšanā ir nepietiekams. Pirmkārt, augstākajai izglītībai ir jābūt kā sociālajam liftam, kas sniedz reālas iespējas trūcīgiem un maznodrošinātiem jauniešiem saņemt augstāko izglītību un atrast labi apmaksātu darbu. Pašlaik es neredzu it nekādu atbalstu trūcīgiem un maznodrošinātiem jauniešiem augstākās izglītības apguvē. Šāda atbalsta vienkārši nav. Piemēram, Rīgas Tehniskajā Universitātē inženierzinātņu programmās ir daudz fiktīvu valsts apmaksāto budžeta studiju vietu. Iespēju studēt šajās studiju vietās var izcīnīt jebkurš jaunietis. Trūcīgiem un maznodrošinātiem studentiem nekādas priekšrocības cīņā par valsts apmaksātajām budžeta studiju vietām neviens nenodrošina. Diemžēl valsts apmaksātās budžeta studiju vietas iegūšana negarantē diploma iegūšanu attiecīgajā studiju programmā (avots: apollo.lv/5061828/studijas-rtu-pabeidz-tikai-neliela-dala-jauniesu). Tādējādi trūcīgie un maznodrošinātie jaunieši tiek maldināti par savām nākotnes iespējām. Otrkārt, valdība prettiesiski studējošajiem jauniešiem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm liedz saņemt Ģimenes valsts pabalstu. Ģimenes valsts pabalsta apjoms, protams, ir visai simbolisks, tā apjoms ir visai mazs, tomēr trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm tā ir liela nauda. Treškārt, trūcīgiem un maznodrošinātiem jauniešiem, studējot kādā augstākās izglītības iestādē, ir jānodrošina ikmēneša stipendija vismaz Garantētā minimālā ienākuma pabalsta līmenī neatkarīgi no sekmēm vai jebkādām citām studējošā īpašībām. Ceturtkārt, ir jāatvieglo trūcīgā statusa un maznodrošinātā statusa iegūšana, t.i., ir jāceļ ienākumu pamatslieksni. Ir jāsamazina nejēdzīgie, birokrātiskie šķēršļi.
21.06.2022. 15:28
Tatjana Dmitrijeva
Tas ir lieliski, ka Latvijas Republika rūpējas par saviem jauniešiem. Tomēr, manuprāt, atbalsts vietējiem jauniešiem augstākās izglītības iegūšanā ir nepietiekams. Pirmkārt, augstākajai izglītībai ir jābūt kā sociālajam liftam, kas sniedz reālas iespējas trūcīgiem un maznodrošinātiem jauniešiem saņemt augstāko izglītību un atrast labi apmaksātu darbu. Pašlaik es neredzu it nekādu atbalstu trūcīgiem un maznodrošinātiem jauniešiem augstākās izglītības apguvē. Šāda atbalsta vienkārši nav. Piemēram, Rīgas Tehniskajā Universitātē inženierzinātņu programmās ir daudz fiktīvu valsts apmaksāto budžeta studiju vietu. Iespēju studēt šajās studiju vietās var izcīnīt jebkurš jaunietis. Trūcīgiem un maznodrošinātiem studentiem nekādas priekšrocības cīņā par valsts apmaksātajām budžeta studiju vietām neviens nenodrošina. Diemžēl valsts apmaksātās budžeta studiju vietas iegūšana negarantē diploma iegūšanu attiecīgajā studiju programmā (avots: apollo.lv/5061828/studijas-rtu-pabeidz-tikai-neliela-dala-jauniesu). Tādējādi trūcīgie un maznodrošinātie jaunieši tiek maldināti par savām nākotnes iespējām. Otrkārt, valdība prettiesiski studējošajiem jauniešiem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm liedz saņemt Ģimenes valsts pabalstu. Ģimenes valsts pabalsta apjoms, protams, ir visai simbolisks, tā apjoms ir visai mazs, tomēr trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm tā ir liela nauda. Treškārt, trūcīgiem un maznodrošinātiem jauniešiem, studējot kādā augstākās izglītības iestādē, ir jānodrošina ikmēneša stipendija vismaz Garantētā minimālā ienākuma pabalsta līmenī neatkarīgi no sekmēm vai jebkādām citām studējošā īpašībām. Ceturtkārt, ir jāatvieglo trūcīgā statusa un maznodrošinātā statusa iegūšana, t.i., ir jāceļ ienākumu pamatslieksni. Ir jāsamazina nejēdzīgie, birokrātiskie šķēršļi.
21.06.2022. 16:43