Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.4. pasākuma "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi

Publiskā apspriešana

-

Situācijas apkopojumā par vardarbību pret sievietēm un bērniem Latvijā[1] secināts, ka sabiedrības un speciālistu vidū pastāv augsta tolerance pret vardarbību ģimenē, informētības līmenis par iespējām saņemt palīdzību, kā arī uzticības līmenis speciālistiem un atbalsta sistēmai ir zems, kas neveicina cietušo ziņošanu par notikušo un vēršanos pēc atbalsta. Sabiedrības augstais tolerances līmenis pret vardarbību apgrūtina laicīgi līdzcilvēkiem atpazīt un rīkoties vardarbības risku gadījumā.
Pēdējā gada laikā ir būtiski pieaudzis konstatēto vardarbības gadījumu skaits, piemēram, pēc Valsts policijas datiem 2022. gadā ir sniegti 3 957 ziņojumi par vardarbības gadījumiem ģimenē, kas ir par 7,7 % vairāk kā 2021. gadā (3 673 ziņojumi). 2022. gadā tiesas ir lēmušas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību 1 124 gadījumos, kas ir par 15% vairāk kā 2021. gadā (977 tiesas lēmumi). Valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 2022. gadā saņēma 726 no vardarbības cietušas pilngadīgas personas, kas ir par 1,7% vairāk kā 2021. gadā (714 personas), un 2 058 no vardarbības cietuši bērni, kas ir par 15 % vairāk kā 2021. gadā (1 785 bērni).
Pētījumi arī liecina[2], ka Latvijā aptuveni katra trešā sieviete savā dzīves laikā ir cietusi no vardarbības ģimenē. Turpretī vīrieši pamatā cieš no vardarbības ārpus partnerattiecībām. Tāpat arī pastāv augsta vardarbība pret bērniem un bērnu savstarpējā vardarbība, taču tikai daļa no vardarbības cietošajiem saņem tiem nepieciešamo atbalstu. Nepieciešamo palīdzību traucē saņemt ne tikai informācijas trūkums par atbalsta pasākumiem, bet arī to trūkums. No vardarbības cietušo atbalsta ekosistēma ir sadrumstalota un neskaidra, pamatā reaģējot uz notikušu vardarbības gadījumu, lielāku uzmanību pievēršot vardarbības atpazīšanas un atklāšanas veicināšanai, kā arī rehabilitācijas sniegšanai. Vismazāk uzmanības ir pievērsts vardarbības prevencei, kam ilgtermiņā ir būtiska loma vardarbības mazināšanai un izskaušanai.
Tā kā Latvijā kopumā pastāv augsta sabiedrības tolerance pret vardarbību, galvenie izaicinājumi un problēmas vardarbības mazināšanā ir sabiedrības un speciālistu prasme atpazīt vardarbības riskus, sniegt piemērotu atbalstu, kā arī vecāku un bērnu izpratnes trūkums par vardarbības izskaušanas nozīmīgumu, lai nākamajās paaudzēs bērni augtu ģimenēs, kur vardarbīgas audzināšanas metodes ir izskaustas, kā arī partneri savlaicīgi izslēgtu vardarbības riskus ģimenē. Trūkst atbalsta un izglītojošu pasākumu speciālistiem (veselības aprūpes, sociālo dienestu, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, pedagogu u.c. speciālistiem) vardarbības atpazīšanai un problēmas izpratnes veicināšanai. Nepieciešams intensificēt atbalsta pasākumus vardarbības prevencei un nepieciešamas jaunas metodes darbā ar no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušām personām, lai pēc iespējas efektīvāk mazinātu vardarbības radītās sekas, novērstu vardarbības atkārtošanos, kā arī novērstu vardarbīgu bērnu audzināšanas metožu pārmantošanu nākamajās paaudzēs.
Attīstot palīdzības un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nepieciešams stiprināt arī institūciju sadarbību, kas līdz šim ir bijis viens no vājākajiem vardarbības novēršanas politikas īstenošanas posmiem. Jāveido padziļināta izpratne un diskusijas par bērna labāko interešu ievērošanas principu visu iesaistīto speciālistu darbā. Vienlīdz svarīgi ir mehānismi, lai vardarbību veikusī persona uzņemtos atbildību par savu rīcību un meklētu palīdzību, lai to mainītu. Nepieciešams sistēmiski un mērķtiecīgi radīt tādus pakalpojumus, kas būtu savstarpēji integrēti un spētu nodrošināt ģimenes funkcionalitātes atjaunošanos krīzes situācijā.
Veiktajos pētījumos par vardarbības ģimenē, vardarbības pret bērniem un vardarbības pret sievietēm izplatību, apliecinot problēmas nopietnību, secināts, ka pastāv ierobežotas iespējas apkopot salīdzināmus datus par vardarbību. Attiecīgi nepieciešams uzlabot datu apkopošanas un analīzes metodes, t.i., pilnveidot visa veida vardarbības monitoringu, definējot datu vākšanas mehānismus gan no administratīvajiem datu avotiem, gan arī regulārām aptaujām, datu saturu un indikatorus, lai mērītu vardarbības izplatību un cēloņus, kā arī pamatojumu datu vākšanai. Statistikas datu pieejamības uzlabošanai, nepieciešams identificēt trūkstošos datus, lai analizētu vardarbības situāciju ģimenē Latvijā, izvērtēt un identificēt iespējamos risinājumus, lai vardarbības ģimenē dati, kas tiek apkopoti dažādās iestādēs, tiktu sistematizēti un būtu pieejami plašākam sabiedrības lokam, kā arī tos varētu izmantot esošās politikas un veikto atbalsta pasākumu efektivitātes izvērtēšanai un turpmākai pilnveidošanai.
Pasākuma mērķis ir izstrādāt un ieviest atbalsta instrumentus ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret bērniem un vardarbību ģimenē, aptverot gan vardarbības gadījumus pret bērniem ģimenē un ārpusģimenes aprūpē, gan vardarbības gadījumus ģimenē pret pilngadīgām personām.

Finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā valsts politiku bērnu un ģimenes jomā – Labklājības ministrija.

Pasākuma mērķa grupa:
- personas, kas cietušas no vardarbības;
- personas, kas veikušas vardarbību;
- bērni un bērnu likumiskie pārstāvji un audžuģimenes;
- speciālisti, kas strādā vai varētu saskarties ar no vardarbības cietušām vai vardarbību veikušām personām.

Pasākumā plānotas šādas galvenās atbalstāmās darbības:
- vardarbības novēršanas sistēmas izvērtēšana un situācijas monitoringa pilnveide;
- atbalsta pasākumi vardarbības pret bērniem riska mazināšanai;
- jaunu metožu darbam ar no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām ieviešana;
- izglītošanas un informēšanas pasākumi sabiedrībai un mērķa grupām.

Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 453 364 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 4 635 359 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 818 005 euro.

Pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Pasākuma uzraudzības rādītājs – nacionālais rādītājs – atbalsta pasākumu un instrumentu izstrādei un ieviešanai īstenoto izmēģinājumprojektu skaits – 6.

Pasākumu plānots īstenot līdz 2029. gada 4.ceturksnim.


[1] Vardarbība pret sievietēm un bērniem Latvijā, 2019; pieejams: https://www.antropologija.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/antropologija/Statistikas_zinojums_2020.pdf

[2] Ziņojums “The 3rd General Report on the activities of the Group of Experts on Action against Violence against Women and Domestic Violence (GREVIO)”; pieejams: https://rm.coe.int/prems-055022-gbr-2574-rapportmultiannuelgrevio-texte-web-16x24/1680a6e183
 

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.4. pasākuma „Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” pirmās kārtas īstenošanai.

Nodarbinātības un sociālā politika

Latvija

15.11.2023. - 28.11.2023.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.¹ apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par informatīvo ziņojumu tā saskaņošanas stadijā.
 

Noteikumu projekts paredz darbības vardarbības prevencei, no vardarbības cietušo personu un vardarbību veikušu personu atbalstam, bērnu un bērnu likumisko pārstāvju un audžuģimeņu izglītošanai un informēšanai, speciālistu, kas strādā vai varētu saskarties ar no vardarbības cietušām vai vardarbību veikušām personām, atbalstam un izglītošanai.

Pasākuma ietvaros tiks veikts vardarbības novēršanas sistēmas izvērtējums, līdz ar to tiks nodrošināta pierādījumos balstītas politikas plānošana, attīstība un īstenošana. Tiks attīstītas jaunas metodes darbā ar no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām, kuru aprobācijas laikā gūtie secinājumi un priekšlikumi sniegs iespēju papildināt atbalsta pakalpojumus arī citās bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītās iestādēs un organizācijās kā arī pašvaldībās.

Ineta Mača (LM)

Inga Ķirse (LM)

16.11.2023. 09:56