Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"

Publiskā apspriešana

Šobrīd Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr. 416) nosaka, ka Sociālā un pilsoniskā mācību jomā optimālajā apguves līmenī ir apgūstams kurss “Vēsture un sociālās zinātnes I” (turpmāk – kurss), paredzot tā apguvei 245 mācību stundas. Kursa apguve ir priekšnosacījums padziļināto kursu  “Vēsture II” un “Sociālās zinātnes II” turpmākai apguvei.
Noteikumu Nr. 416 10.1. apakšpunktā ir noteiks, ka kurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes vispārīgajā vai optimālajā mācību satura apguves līmenī. 
Noteikumu Nr. 416 9. pielikumā norādīti kursa mērķi, kuri paredz vēstures, ekonomikas un sociālo zinātņu procesu un likumsakarību pārzināšanu.
Kursa īstenošanas procesā konstatēts, ka, integrējot vēstures, ekonomikas un sociālo zinātņu saturu vienā kursā, vēstures saturs nav pietiekami konkrēti definēts un skaidri nenosaka vēstures procesus un notikumus, kuros izglītojamam jāorientējas. Lai īstenotu kursa mērķus, esošajā stundu skaitā jāaplūko dažādas jomas, līdz ar to katra no tām tiek aplūkota virspusēji, neveidojot izpratni par noteiktiem procesiem, to cēloņsakarībām un kopsakarībām.
Vēsturē, ekonomikā un sociālās zinātnēs tiek pielietotas atšķirīgas metodes satura apguvei. Apgūstot vēsturi, izglītojamam jāspēj analizēt vēstures avotus, noteikt un skaidrot procesu cēloņsakarības, veidot spriedumus par likumsakarībām vēstures notikumos, savukārt ekonomikā un sociālās zinātnēs izglītojamiem jāspēj orientēties ekonomiskajos un politiskajos procesos, veikt datu analīzi, iesaistīties un izstrādāt ieteikumus pilsoniskās un politiskās līdzdalības aktivitātēs, analizēt normatīvo aktu saturu, konstruēt gadījumu risinājumus u.c., kas pārsvarā paredz orientēšanos šī brīža aktuālajos procesos. Tipoloģijas, vēstures salīdzinošas metodes, ģenētiskās metodes u.c. metožu uzdevums ir rekonstruēt vēsturisko situāciju un parādīt pagātnes notikumu cēloņsakarības. To galvenais instruments ir vēstures naratīvs, atšķirībā no sociālajām zinātnēm, kur dominē citas pētījuma metodes.
Kursa sadalīšana divos atsevišķos pamatkursos nodrošinātu pārdomātāku sistemātisku pieeju abu pamatkursu apguvei, veicinot izglītojamo izpratni gan par vēstures, gan par ekonomikas un sociālo zinātņu procesiem un likumsakarībām. Abu pamatkursu apgūšanas rezultātā tiktu nodrošināta iespēja izglītojamiem apgūt un spēt pielietot piemērotas metodes, analizējot vēstures avotus, statistikas datus u.c., kuras ir ļoti būtiskas, apgūstot padziļinātos kursus “Vēsture II” un “Sociālās zinātnes II”.

Noteikt, ka ar 2024. gada 1. septembri vidējās izglītības Sociālā un pilsoniskā mācību jomā optimālajā apguves līmenī ir divi atsevišķi obligāti apgūstamie pamatkursi: “Vēsture I” un “Sociālās zinātnes I”, nosakot kursam “Vēsture I” 105 mācību stundas un kursam “Sociālās zinātnes I” 140 mācību stundas.

Izglītības un zinātnes politika

Latvija

09.05.2024. - 22.05.2024.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.¹ apakšpunktu sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par projektu tā saskaņošanas stadijā.

Jāapgūst un jāīsteno “Vēsture I” un “Sociālās zinātnes I” kā divi atsevišķi sociālās un pilsoniskās mācību jomas pamatkursi.

Izglītības iestādēm būs nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas izglītības programmās, mācību plānos un nodrošināt divu atsevišķu pamatkursu ieviešanu izglītības procesā.

Ivars Zemļanskis (VISC)

Ilze Saleniece (IZM)

08.05.2024. 16:46