Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Augstskolu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pārejā uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju nepieciešams atteikties no studiju virzienu akreditācijas kā procesa un studiju virziena kā termina, tādējādi aizvietojot to ar līdzvērtīgu terminu - izglītības tematiskajām grupām. Lai uzsāktu augstskolu un koledžu ciklisku akreditāciju, nepieciešams precizēt 9. panta redakciju, papildinot to ar akreditācijā ietvertajiem procesiem un to kārtību. Pašlaik Augstskolu likums neparedz ciklisku terminētu institucionālo akreditāciju. Atsakoties no studiju virzieniem tiek attiecīgi precizētas funkcijas augstskolām un dažādām institūcijām.
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir nodrošināt Augstskolu likuma atbilstību konceptuālajam ziņojumam "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju", tādējādi aizvietojot ciklisku studiju virzienu akreditāciju ar ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju.
Politikas jomas
Augstākā izglītība un zinātnes attīstība; Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
02.07.2025. - 17.07.2025.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek organizēta, lai sabiedrības pārstāvji sniegtu savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Artūrs Černiševs (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
02.07.2025. 19:11
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Baiba Ramiņa - Nodibinājums "Akadēmiskās informācijas centrs"
Akadēmiskās informācijas centram ir 11 ierosinājumi un komentāri.
1. Priekšlikums redakcijai: "11) akreditēta studiju programma — licencēta studiju programma, kas tiek īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām akreditētā augstskolā;";
2. Grozījumi rosina: izteikt trešās daļas 2. punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:
"a) starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, kuras var būt pielīdzināmas Latvijas vai Lietuvas zinātniskajiem recenzētajiem izdevumiem, tai skaitā humanitārajās jomās (letonikā un baltistikā), ja tas atbilst augstskolas zinātniskās darbības stratēģiskajai specializācijai,".
AIC komentārs: No precizētās redakcijas izriet, ka visām publikācijām neatkarīgi no zinātnes nozares, jābūt pielīdzināmām Latvijas vai Lietuvas zinātniskajiem recenzētajiem izdevumiem. Tomēr, vai sākotnējā redakcijā norāde uz Lietuvas izdevumiem nebija saistīta ar publikācijām tieši letonikā un baltistikā nevis jebkurā zinātnes nozarē?
3. AIC komentārs 9. pantam: Normatīvais regulējums neskaidro, ko nozīmē pirmreizējā vai kārtējā akreditācija. Šobrīd visas augstskolas un koledžas ir akreditētas beztermiņa, līdz ar to lūdzam skaidrot, vai, mainoties kvalitātes novērtēšanas sistēmai, augstskolu un koledžu institucionālā akreditācija tiks uzskatīta par pirmreizējo vai kārtējo akreditāciju.
4. 9. pants (3) Augstskolas kvalitātes novērtēšanu pēc augstskolas izvēles veic Akadēmiskās informācijas centrs vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra. Līgumu par kvalitātes vērtēšanu slēdz uz laiku ne ilgāku par deviņiem mēnešiem. Novērtēšanas izdevumus sedz augstskola no tās budžeta līdzekļiem. Novērtējumu augstskola pievieno iesniegumam par akreditāciju.
AIC lūdz svītrot pēdējo teikumu, jo Ministru kabineta noteikumi noteiks akreditācijai iesniedzamo dokumentu klāstu. Tāpat nav saprotams, kas ir domāts ar novērtējumu.
Faktiski, iesniegumam par akreditāciju būs jāpievieno gan atbilstības novērtējums, gan novērtēšanas ekspertu atzinums, gan pašnovērtējuma ziņojums, kā arī citus dokumentus, ko noteiks Ministru kabineta noteikumi un AIC izstrādātās metodikas un vadlīnijas.
5. 9. pants (4) Lēmumu par augstskolas akreditāciju četru mēnešu laikā no augstskolas iesnieguma veikt tās akreditāciju saņemšanas dienas pieņem Studiju kvalitātes komisija. Augstskolu akreditē uz septiņiem vai trīs gadiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Akadēmiskās informācijas centrs ievada un aktualizē Valsts izglītības informācijas sistēmā informāciju par augstskolu akreditāciju.
Lūdzam redakcionāli precizēt un papildināt pirmo teikumu, kā arī precizēt otro teikumu, vārdu “kritēriji” aizstājot ar vārdu “prasības”:
“Lēmumu par augstskolas akreditāciju vai lēmumu neakreditēt augstskolu pieņem Studiju kvalitātes komisija četru mēnešu laikā no augstskolas iesnieguma veikt tās akreditāciju saņemšanas dienas. Augstskolu akreditē uz septiņiem vai trīs gadiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām.”
AIC vērš uzmanību, ka esošais normatīvais regulējums nosaka prasības (studiju virzienu novērtēšana un akreditācija, studiju programmu licencēšana), savukārt detalizētāki kritēriji, kas izriet no šīm prasībām, izstrādā AIC. Lūdzam saglabāt šādu pieeju, lai nodrošinātu kvalitātes novērtēšanas sistēmas atbilstību Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā. Ievērojot, ka Latvija ir apņēmusies ievērot šos standartus, kas attiecīgi nodrošina to, ka Latvijas augstākas izglītības aģentūra ir pilntiesīgs biedrs ENQA un iekļauta Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā, tādējādi veicinot Latvijas augstākās izglītības atzīšanu starptautiskajā līmenī.
6. 9. punkts (5) Augstskolas atbilstības novērtējumu un Studiju kvalitātes komisijas lēmumu par augstskolas akreditāciju var apstrīdēt Apelācijas komisijā, un Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
AIC lūdz svītrot “augstskolas atbilstības novērtējumu”, atstājot tikai Studiju kvalitātes komisijas lēmumu, kas būs administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē.
Savukārt, attiecībā uz atbilstības novērtējumu, šobrīd vēl nav detalizēti izstrādāts, kas tieši ietilps šajā novērtējumā. Vadoties pēc pašreizējās prakses, ne visas neatbilstības ir tik nopietnas, ka nav novēršamas līdz novērtēšanas vizītei vai lēmuma pieņemšanai, līdz ar to būtu jāvadās pēc samērīguma. Iespējams, var būt daļējā atbilstība ar norādi par veicamajiem labojumiem. Tikai pie būtiskām neatbilstībām būtu jābūt atteikumam, kas tad būtu vērtējams kā apstrīdams administratīvais akts, jo rada juridiskas sekas uzreiz. Ja paredz, ka visus atbilstības vērtējumus var apstrīdēt, tad var rasties situācijas, kad apstrīdot sīkumu dēļ, augstskolas nevarēs akreditēt vairākus gadus tiesvedības gadījumā.
Minētais noteikti palielinātu birokrātisko un administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm.
7. 9. punkts (6) Augstskola var iesniegt iesniegumu atkārtotai akreditācijai, ja novērsti Studiju kvalitātes komisijas konstatētie trūkumi un izpildīti Studiju kvalitātes komisijas uzdevumi.
AIC lūdz izvērtēt šo daļu kopsakarā ar 55.2 panta astotās daļas 8.punktu, kas nosaka, ka Studiju kvalitātes komisijai ir tiesības atcelt licencēšanu studiju programmām, ja ir pieņemts atteikums akreditēt augstskolu.
Skaidrojam, ka, pieņemot lēmumu par licencēšanas atcelšanu, augstskolai būtu jāsāk no jauna, vispirms, studiju programmu licencēšanas process un tikai tad iesniegt augstskolas akreditācijai.
8. 9. punkts (8) Augstskolu atbilstības novērtēšanas un kvalitātes novērtēšanas kārtību, akreditācijas kārtību un kritērijus, prasības augstskolas akreditācijai, tai skaitā atbilstības un kvalitātes novērtēšanai, kā arī ārkārtas akreditācijas, akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
AIC lūdz svītrot vārdu “kritēriji”. Vēršam uzmanību, ka esošais normatīvais regulējums nosaka prasības (studiju virzienu novērtēšana un akreditācija, studiju programmu licencēšana), savukārt detalizētāki kritēriji, kas izriet no šīm prasībām, izstrādā AIC. Lūdzam saglabāt šādu pieeju, lai nodrošinātu kvalitātes novērtēšanas sistēmas atbilstību Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā. Ievērojot, ka Latvija ir apņēmusies ievērot šos standartus, kas attiecīgi nodrošina to, ka Latvijas augstākas izglītības aģentūra ir pilntiesīgs biedrs ENQA un iekļauta Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā, tādējādi veicinot Latvijas augstākās izglītības atzīšanu starptautiskajā līmenī.
9. Grozījumi rosina 15.55.2 pantam : izteikt astotās daļas 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:
“8) ir pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt augstskolu;
AIC lūdz skatīt komentāru pie šo grozījumu 9.panta sestās daļas, izvērtējot, vai visos gadījumos būs iespējas iziet atkārtotu akreditāciju vai tikai noteiktos gadījumos.
10. Grozījumi rosina 15.55.2 pantam: 9) akreditācijas ietvaros studiju programma atzīta par neatbilstošu šā likuma prasībām;
AIC aicina izvērtēt konceptuāli, vai augstskolām būs dota iespēja noteiktā termiņā pārvērtēt konkrētu studiju programmu un saņemt atbilstību, vai arī, ja nē, tad jāparedz, ka Studiju kvalitātes komisija ne tikai var, bet obligāti atņem licenci šajā gadījumā (un iespējams arī citos punktos minētajos gadījumos, piemēram, 4.,8.,10.punktā). Pašlaik panta redakcija paredz tiesības pieņemt šādu lēmumu, kas rada nepieciešamību papildus lietderības apsvērumu analīzei, kas šajos gadījumos tad būtu lieks, un attiecīgi norma būtu jādala (kā citos procesuālajos normatīvajos aktos), kuros gadījumos Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par licencēšanas atcelšanu (obligāts lēmums), bet kuros var pieņemt (tiesības, bet ne pienākums pieņemt lēmumu)
11. Grozījumi rosina papildināt pārejas noteikumu 121. punktu - Augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditācijas termiņi, kuri beidzas pēc 2026. gada 1. janvāra, bet pirms 2027. gada 31. decembra, tiek pagarināti līdz 2027. gada 31. decembrim, ja studiju virzieni ir akreditēti uz sešiem gadiem.
AIC lūdz precizēt redakciju, saskaņojot to ar šo grozījumu pārejas noteikumu 123.punktu, citādi piedāvātā norma paredz, ka no 01.01.2028. būs neakreditēti studiju virzieni un programmas līdz pat 30.06.2032.
1. Priekšlikums redakcijai: "11) akreditēta studiju programma — licencēta studiju programma, kas tiek īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām akreditētā augstskolā;";
2. Grozījumi rosina: izteikt trešās daļas 2. punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:
"a) starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, kuras var būt pielīdzināmas Latvijas vai Lietuvas zinātniskajiem recenzētajiem izdevumiem, tai skaitā humanitārajās jomās (letonikā un baltistikā), ja tas atbilst augstskolas zinātniskās darbības stratēģiskajai specializācijai,".
AIC komentārs: No precizētās redakcijas izriet, ka visām publikācijām neatkarīgi no zinātnes nozares, jābūt pielīdzināmām Latvijas vai Lietuvas zinātniskajiem recenzētajiem izdevumiem. Tomēr, vai sākotnējā redakcijā norāde uz Lietuvas izdevumiem nebija saistīta ar publikācijām tieši letonikā un baltistikā nevis jebkurā zinātnes nozarē?
3. AIC komentārs 9. pantam: Normatīvais regulējums neskaidro, ko nozīmē pirmreizējā vai kārtējā akreditācija. Šobrīd visas augstskolas un koledžas ir akreditētas beztermiņa, līdz ar to lūdzam skaidrot, vai, mainoties kvalitātes novērtēšanas sistēmai, augstskolu un koledžu institucionālā akreditācija tiks uzskatīta par pirmreizējo vai kārtējo akreditāciju.
4. 9. pants (3) Augstskolas kvalitātes novērtēšanu pēc augstskolas izvēles veic Akadēmiskās informācijas centrs vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra. Līgumu par kvalitātes vērtēšanu slēdz uz laiku ne ilgāku par deviņiem mēnešiem. Novērtēšanas izdevumus sedz augstskola no tās budžeta līdzekļiem. Novērtējumu augstskola pievieno iesniegumam par akreditāciju.
AIC lūdz svītrot pēdējo teikumu, jo Ministru kabineta noteikumi noteiks akreditācijai iesniedzamo dokumentu klāstu. Tāpat nav saprotams, kas ir domāts ar novērtējumu.
Faktiski, iesniegumam par akreditāciju būs jāpievieno gan atbilstības novērtējums, gan novērtēšanas ekspertu atzinums, gan pašnovērtējuma ziņojums, kā arī citus dokumentus, ko noteiks Ministru kabineta noteikumi un AIC izstrādātās metodikas un vadlīnijas.
5. 9. pants (4) Lēmumu par augstskolas akreditāciju četru mēnešu laikā no augstskolas iesnieguma veikt tās akreditāciju saņemšanas dienas pieņem Studiju kvalitātes komisija. Augstskolu akreditē uz septiņiem vai trīs gadiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Akadēmiskās informācijas centrs ievada un aktualizē Valsts izglītības informācijas sistēmā informāciju par augstskolu akreditāciju.
Lūdzam redakcionāli precizēt un papildināt pirmo teikumu, kā arī precizēt otro teikumu, vārdu “kritēriji” aizstājot ar vārdu “prasības”:
“Lēmumu par augstskolas akreditāciju vai lēmumu neakreditēt augstskolu pieņem Studiju kvalitātes komisija četru mēnešu laikā no augstskolas iesnieguma veikt tās akreditāciju saņemšanas dienas. Augstskolu akreditē uz septiņiem vai trīs gadiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām.”
AIC vērš uzmanību, ka esošais normatīvais regulējums nosaka prasības (studiju virzienu novērtēšana un akreditācija, studiju programmu licencēšana), savukārt detalizētāki kritēriji, kas izriet no šīm prasībām, izstrādā AIC. Lūdzam saglabāt šādu pieeju, lai nodrošinātu kvalitātes novērtēšanas sistēmas atbilstību Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā. Ievērojot, ka Latvija ir apņēmusies ievērot šos standartus, kas attiecīgi nodrošina to, ka Latvijas augstākas izglītības aģentūra ir pilntiesīgs biedrs ENQA un iekļauta Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā, tādējādi veicinot Latvijas augstākās izglītības atzīšanu starptautiskajā līmenī.
6. 9. punkts (5) Augstskolas atbilstības novērtējumu un Studiju kvalitātes komisijas lēmumu par augstskolas akreditāciju var apstrīdēt Apelācijas komisijā, un Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
AIC lūdz svītrot “augstskolas atbilstības novērtējumu”, atstājot tikai Studiju kvalitātes komisijas lēmumu, kas būs administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē.
Savukārt, attiecībā uz atbilstības novērtējumu, šobrīd vēl nav detalizēti izstrādāts, kas tieši ietilps šajā novērtējumā. Vadoties pēc pašreizējās prakses, ne visas neatbilstības ir tik nopietnas, ka nav novēršamas līdz novērtēšanas vizītei vai lēmuma pieņemšanai, līdz ar to būtu jāvadās pēc samērīguma. Iespējams, var būt daļējā atbilstība ar norādi par veicamajiem labojumiem. Tikai pie būtiskām neatbilstībām būtu jābūt atteikumam, kas tad būtu vērtējams kā apstrīdams administratīvais akts, jo rada juridiskas sekas uzreiz. Ja paredz, ka visus atbilstības vērtējumus var apstrīdēt, tad var rasties situācijas, kad apstrīdot sīkumu dēļ, augstskolas nevarēs akreditēt vairākus gadus tiesvedības gadījumā.
Minētais noteikti palielinātu birokrātisko un administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm.
7. 9. punkts (6) Augstskola var iesniegt iesniegumu atkārtotai akreditācijai, ja novērsti Studiju kvalitātes komisijas konstatētie trūkumi un izpildīti Studiju kvalitātes komisijas uzdevumi.
AIC lūdz izvērtēt šo daļu kopsakarā ar 55.2 panta astotās daļas 8.punktu, kas nosaka, ka Studiju kvalitātes komisijai ir tiesības atcelt licencēšanu studiju programmām, ja ir pieņemts atteikums akreditēt augstskolu.
Skaidrojam, ka, pieņemot lēmumu par licencēšanas atcelšanu, augstskolai būtu jāsāk no jauna, vispirms, studiju programmu licencēšanas process un tikai tad iesniegt augstskolas akreditācijai.
8. 9. punkts (8) Augstskolu atbilstības novērtēšanas un kvalitātes novērtēšanas kārtību, akreditācijas kārtību un kritērijus, prasības augstskolas akreditācijai, tai skaitā atbilstības un kvalitātes novērtēšanai, kā arī ārkārtas akreditācijas, akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
AIC lūdz svītrot vārdu “kritēriji”. Vēršam uzmanību, ka esošais normatīvais regulējums nosaka prasības (studiju virzienu novērtēšana un akreditācija, studiju programmu licencēšana), savukārt detalizētāki kritēriji, kas izriet no šīm prasībām, izstrādā AIC. Lūdzam saglabāt šādu pieeju, lai nodrošinātu kvalitātes novērtēšanas sistēmas atbilstību Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā. Ievērojot, ka Latvija ir apņēmusies ievērot šos standartus, kas attiecīgi nodrošina to, ka Latvijas augstākas izglītības aģentūra ir pilntiesīgs biedrs ENQA un iekļauta Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā, tādējādi veicinot Latvijas augstākās izglītības atzīšanu starptautiskajā līmenī.
9. Grozījumi rosina 15.55.2 pantam : izteikt astotās daļas 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:
“8) ir pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt augstskolu;
AIC lūdz skatīt komentāru pie šo grozījumu 9.panta sestās daļas, izvērtējot, vai visos gadījumos būs iespējas iziet atkārtotu akreditāciju vai tikai noteiktos gadījumos.
10. Grozījumi rosina 15.55.2 pantam: 9) akreditācijas ietvaros studiju programma atzīta par neatbilstošu šā likuma prasībām;
AIC aicina izvērtēt konceptuāli, vai augstskolām būs dota iespēja noteiktā termiņā pārvērtēt konkrētu studiju programmu un saņemt atbilstību, vai arī, ja nē, tad jāparedz, ka Studiju kvalitātes komisija ne tikai var, bet obligāti atņem licenci šajā gadījumā (un iespējams arī citos punktos minētajos gadījumos, piemēram, 4.,8.,10.punktā). Pašlaik panta redakcija paredz tiesības pieņemt šādu lēmumu, kas rada nepieciešamību papildus lietderības apsvērumu analīzei, kas šajos gadījumos tad būtu lieks, un attiecīgi norma būtu jādala (kā citos procesuālajos normatīvajos aktos), kuros gadījumos Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par licencēšanas atcelšanu (obligāts lēmums), bet kuros var pieņemt (tiesības, bet ne pienākums pieņemt lēmumu)
11. Grozījumi rosina papildināt pārejas noteikumu 121. punktu - Augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditācijas termiņi, kuri beidzas pēc 2026. gada 1. janvāra, bet pirms 2027. gada 31. decembra, tiek pagarināti līdz 2027. gada 31. decembrim, ja studiju virzieni ir akreditēti uz sešiem gadiem.
AIC lūdz precizēt redakciju, saskaņojot to ar šo grozījumu pārejas noteikumu 123.punktu, citādi piedāvātā norma paredz, ka no 01.01.2028. būs neakreditēti studiju virzieni un programmas līdz pat 30.06.2032.
15.07.2025. 17:12
Latvijas Darba devēju konfederācija
1. IEBILDUMS. Ar likumprojekta 1. pantu jaunā redakcijā plānots izteikt Augstskolu likuma 1. panta 1.1 punktu – akreditētas studiju programmas definīciju: “licencēta studiju programma, kas tiek īstenota akreditētā augstskolā".
Lūdzam pārskatīt piedāvāto definīciju, jo ne visas programmas pašlaik ir licencētas – šī procedūra piemērojama tikai jaunām programmām. Arī saskaņā ar konceptuālo ziņojumu par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju licencēšanu ir plānots saglabāt tikai jaunām studiju programmām.[1]
Definīcija ir būtiska arī kontekstā ar likumprojekta 8. pantu, ar kuru paredzēts, ka Izglītības iestāžu reģistrā ieraksta ziņas tieši par “akreditētajām studiju programmām” (piedāvātā likuma 8.2 panta pirmās daļas 8. punkta redakcija).
2. IEBILDUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta pirmajā daļā paredzēts noteikt, ka: “Akreditācijas procesu organizē AIC. AIC organizētais augstskolu akreditācijas process, tai skaitā atbilstības novērtēšana un kvalitātes novērtēšana un lēmuma par akreditāciju pieņemšana, ir maksas pakalpojums.”
Lūdzam šo normu precizēt, nosakot, ka par maksas pakalpojumu uzskatāma tikai akreditācijas procesa sadaļa “kvalitātes novērtēšana”. Pamatojums – konceptuālais ziņojums par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju:
“5.3. Cikliskas institucionālās akreditācijas izmaksu scenāriji (..) Pamata atbalstāmais jeb pirmais scenārijs – status quo. Saskaņā ar šo scenāriju augstākās izglītības iestādes, atbilstoši Augstskolu likumam, kā līdz šim finansē kvalitātes vērtēšanas posmu, bet valsts – atbilstības vērtēšanu un akreditācijas lēmuma pieņemšanas posmu. Šajā gadījumā vislielākā finansiālā ietekme būs uz augstākās izglītības iestādēm, jo tām ir pilnā apmērā jāfinansē ekspertu vizīte.”[2]
Arī piedāvātā 9. panta trešā daļa paredz, ka augstskola sedz tikai novērtēšanas izdevumus.
3. PRIEKŠLIKUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta ceturtajā daļā norādīts, ka augstskolu akreditēs “uz septiņiem vai trīs gadiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem”. Lūdzam izvērtēt iespēju tiesību normā minēt visus 3 iespējamos lēmumu veidus. Pamatojums – konceptuālais ziņojums par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju:
“III. RISINĀJUMS (..)
Studiju kvalitātes komisijai attiecībā uz augstskolu un koledžu akreditāciju ir tiesības pieņemt vienu no trim lēmumiem:
1. augstskola vai koledža ir akreditēta uz minimālo termiņu – 3 gadi;
2. augstskola vai koledža ir akreditēta uz maksimālo termiņu – 7 gadi;
3. augstskola vai koledža saņem atteikumu iestādes akreditācijai.”
4. IEBILDUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta sestajā daļā norādīts, ka “Augstskola var iesniegt iesniegumu atkārtotai akreditācijai, ja novērsti Studiju kvalitātes komisijas konstatētie trūkumi un izpildīti Studiju kvalitātes komisijas uzdevumi.”
Lūdzam svītrot vārdus “un izpildīti Studiju kvalitātes komisijas uzdevumi”. Piekrītam, ka Studiju kvalitātes komisija var konstatēt trūkumus un uzdot augstskolai tos novērst, tomēr nav pamata komisijai ar likumu dot tiesības dot patstāvīgus uzdevumus.
5. IEBILDUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta astotajā daļā ietverts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus:
“(8) Augstskolu atbilstības novērtēšanas un kvalitātes novērtēšanas kārtību, akreditācijas kārtību un kritērijus, prasības augstskolas akreditācijai, tai skaitā atbilstības un kvalitātes novērtēšanai, kā arī ārkārtas akreditācijas, akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
Piedāvātajā tiesību normā lietotais visa kopējā akreditācijas procesa un arī akreditācijas 3 posmu apraksts, mūsuprāt, var radīt neskaidrības par gaidāmo MK noteikumu saturu. Lūdzam deleģējošo normu precizēt, secīgi norādot 3 akreditācijas procesa posmus, kas korekti minēti arī panta pirmajā daļā, proti:
- atbilstības novērtēšana,
- kvalitātes novērtēšana un
- lēmuma par akreditāciju pieņemšana.
Iespējamā 9. panta astotās daļas redakcija:
“(8) Ministru kabinets nosaka:
- akreditācijas kritērijus un prasības,
- atbilstības novērtēšanas kārtību,
- kvalitātes novērtēšanas kārtību,
- lēmuma par akreditāciju pieņemšanas kārtību,
- ārkārtas akreditācijas kārtību,
- akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību.”
6. PRIEKŠLIKUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta devītajā daļā saglabāta spēkā esošā norma (AL 9. panta otrā daļa):
“(9) Augstskola ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgas studiju programmas apguvi, ja izpildīti šādi nosacījumi:
1) attiecīgā augstskola ir akreditēta un reģistrā ierakstīts augstskolas tips;
2) attiecīgā studiju programma ir īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”
Ņemot vērā nesenos grozījumus Profesionālās izglītības likumā,[3] kā arī esošos vai gaidāmos grozījumus vairākos MK noteikumos (Nr. 322, 110, kā arī 52), lūdzam izvērtēt – vai piedāvātajā normā saglabājama tikai atsauce par “attiecīgas studiju programmas apguvi” vai normu nepieciešams papildināt arī ar norādi uz augstskolu īstenotajām profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām. Šāds papildinājums garantētu, ka tikai akreditētas un prasībām atbilstošas augstskolas varētu izsniegt dokumentus, kas apliecina profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu apguvi.
Minētais attiecas arī uz šī panta 11. daļu (“(11) Informācija par akreditētajām augstskolām, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās licencēto un akreditēto studiju programmu saraksts pieejams VIIS.”)
7. IEBILDUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta 10. daļā saglabāta spēkā esošā norma (AL 9. panta trešā daļa). Ņemot vērā, ka ar konceptuālo ziņojumu un šiem likuma grozījumiem precīzāk nodefinēti 3 akreditācijas posmi (atbilstības novērtēšana, kvalitātes novērtēšana, lēmuma par akreditāciju pieņemšana), lūdzam izvērtēt iespēju precizēt vārdus “nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi”. Precizējums nepieciešams, lai viestu skaidrību par prasību izpildi. Iespējamā redakcija:
“Ja augstskola nenodrošina lēmuma par akreditāciju pieņemšanai iesniegtajos dokumentos norādīto studiju bāzi (..)”
8. PRIEKŠLIKUMS. Likumprojekta pārejas noteikumos aprakstīta jauno normu ieviešanas kārtība:
normas stājas spēkā 01.01.2028. (120. punkts),
līdz tam 01.01.2026.-31.12.2027. tiek ar likumu pagarināti studiju virzienu akreditācijas termiņi (121.),
līdz 01.01.2028. augstskolas pilnveido kvalitātes nodrošināšanas sistēmas (122.),
līdz 30.06.2032. visas augstskolas iziet akreditācijas procesu.
Lūdzam papildināt anotāciju vai sniegt skaidrojošu materiālu ar jauno tiesību normu ieviešanas grafiku. Uzskatām, ka likumprojekta materiālos būtu nepieciešama plašāka informācija par akreditācijas sistēmas pāreju no studiju virzienu akreditācijas uz augstskolu akreditāciju.
[1] Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.01.2025., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/op/2025/12.5
[2] Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.01.2025., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/op/2025/12.5
[3] 2025. gada 12. jūnija likums "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā". https://likumi.lv/ta/id/361306
Lūdzam pārskatīt piedāvāto definīciju, jo ne visas programmas pašlaik ir licencētas – šī procedūra piemērojama tikai jaunām programmām. Arī saskaņā ar konceptuālo ziņojumu par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju licencēšanu ir plānots saglabāt tikai jaunām studiju programmām.[1]
Definīcija ir būtiska arī kontekstā ar likumprojekta 8. pantu, ar kuru paredzēts, ka Izglītības iestāžu reģistrā ieraksta ziņas tieši par “akreditētajām studiju programmām” (piedāvātā likuma 8.2 panta pirmās daļas 8. punkta redakcija).
2. IEBILDUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta pirmajā daļā paredzēts noteikt, ka: “Akreditācijas procesu organizē AIC. AIC organizētais augstskolu akreditācijas process, tai skaitā atbilstības novērtēšana un kvalitātes novērtēšana un lēmuma par akreditāciju pieņemšana, ir maksas pakalpojums.”
Lūdzam šo normu precizēt, nosakot, ka par maksas pakalpojumu uzskatāma tikai akreditācijas procesa sadaļa “kvalitātes novērtēšana”. Pamatojums – konceptuālais ziņojums par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju:
“5.3. Cikliskas institucionālās akreditācijas izmaksu scenāriji (..) Pamata atbalstāmais jeb pirmais scenārijs – status quo. Saskaņā ar šo scenāriju augstākās izglītības iestādes, atbilstoši Augstskolu likumam, kā līdz šim finansē kvalitātes vērtēšanas posmu, bet valsts – atbilstības vērtēšanu un akreditācijas lēmuma pieņemšanas posmu. Šajā gadījumā vislielākā finansiālā ietekme būs uz augstākās izglītības iestādēm, jo tām ir pilnā apmērā jāfinansē ekspertu vizīte.”[2]
Arī piedāvātā 9. panta trešā daļa paredz, ka augstskola sedz tikai novērtēšanas izdevumus.
3. PRIEKŠLIKUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta ceturtajā daļā norādīts, ka augstskolu akreditēs “uz septiņiem vai trīs gadiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem”. Lūdzam izvērtēt iespēju tiesību normā minēt visus 3 iespējamos lēmumu veidus. Pamatojums – konceptuālais ziņojums par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju:
“III. RISINĀJUMS (..)
Studiju kvalitātes komisijai attiecībā uz augstskolu un koledžu akreditāciju ir tiesības pieņemt vienu no trim lēmumiem:
1. augstskola vai koledža ir akreditēta uz minimālo termiņu – 3 gadi;
2. augstskola vai koledža ir akreditēta uz maksimālo termiņu – 7 gadi;
3. augstskola vai koledža saņem atteikumu iestādes akreditācijai.”
4. IEBILDUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta sestajā daļā norādīts, ka “Augstskola var iesniegt iesniegumu atkārtotai akreditācijai, ja novērsti Studiju kvalitātes komisijas konstatētie trūkumi un izpildīti Studiju kvalitātes komisijas uzdevumi.”
Lūdzam svītrot vārdus “un izpildīti Studiju kvalitātes komisijas uzdevumi”. Piekrītam, ka Studiju kvalitātes komisija var konstatēt trūkumus un uzdot augstskolai tos novērst, tomēr nav pamata komisijai ar likumu dot tiesības dot patstāvīgus uzdevumus.
5. IEBILDUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta astotajā daļā ietverts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus:
“(8) Augstskolu atbilstības novērtēšanas un kvalitātes novērtēšanas kārtību, akreditācijas kārtību un kritērijus, prasības augstskolas akreditācijai, tai skaitā atbilstības un kvalitātes novērtēšanai, kā arī ārkārtas akreditācijas, akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
Piedāvātajā tiesību normā lietotais visa kopējā akreditācijas procesa un arī akreditācijas 3 posmu apraksts, mūsuprāt, var radīt neskaidrības par gaidāmo MK noteikumu saturu. Lūdzam deleģējošo normu precizēt, secīgi norādot 3 akreditācijas procesa posmus, kas korekti minēti arī panta pirmajā daļā, proti:
- atbilstības novērtēšana,
- kvalitātes novērtēšana un
- lēmuma par akreditāciju pieņemšana.
Iespējamā 9. panta astotās daļas redakcija:
“(8) Ministru kabinets nosaka:
- akreditācijas kritērijus un prasības,
- atbilstības novērtēšanas kārtību,
- kvalitātes novērtēšanas kārtību,
- lēmuma par akreditāciju pieņemšanas kārtību,
- ārkārtas akreditācijas kārtību,
- akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību.”
6. PRIEKŠLIKUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta devītajā daļā saglabāta spēkā esošā norma (AL 9. panta otrā daļa):
“(9) Augstskola ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgas studiju programmas apguvi, ja izpildīti šādi nosacījumi:
1) attiecīgā augstskola ir akreditēta un reģistrā ierakstīts augstskolas tips;
2) attiecīgā studiju programma ir īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”
Ņemot vērā nesenos grozījumus Profesionālās izglītības likumā,[3] kā arī esošos vai gaidāmos grozījumus vairākos MK noteikumos (Nr. 322, 110, kā arī 52), lūdzam izvērtēt – vai piedāvātajā normā saglabājama tikai atsauce par “attiecīgas studiju programmas apguvi” vai normu nepieciešams papildināt arī ar norādi uz augstskolu īstenotajām profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām. Šāds papildinājums garantētu, ka tikai akreditētas un prasībām atbilstošas augstskolas varētu izsniegt dokumentus, kas apliecina profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu apguvi.
Minētais attiecas arī uz šī panta 11. daļu (“(11) Informācija par akreditētajām augstskolām, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās licencēto un akreditēto studiju programmu saraksts pieejams VIIS.”)
7. IEBILDUMS. Ar likumprojekta 9. pantu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 9. pantu. Panta 10. daļā saglabāta spēkā esošā norma (AL 9. panta trešā daļa). Ņemot vērā, ka ar konceptuālo ziņojumu un šiem likuma grozījumiem precīzāk nodefinēti 3 akreditācijas posmi (atbilstības novērtēšana, kvalitātes novērtēšana, lēmuma par akreditāciju pieņemšana), lūdzam izvērtēt iespēju precizēt vārdus “nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi”. Precizējums nepieciešams, lai viestu skaidrību par prasību izpildi. Iespējamā redakcija:
“Ja augstskola nenodrošina lēmuma par akreditāciju pieņemšanai iesniegtajos dokumentos norādīto studiju bāzi (..)”
8. PRIEKŠLIKUMS. Likumprojekta pārejas noteikumos aprakstīta jauno normu ieviešanas kārtība:
normas stājas spēkā 01.01.2028. (120. punkts),
līdz tam 01.01.2026.-31.12.2027. tiek ar likumu pagarināti studiju virzienu akreditācijas termiņi (121.),
līdz 01.01.2028. augstskolas pilnveido kvalitātes nodrošināšanas sistēmas (122.),
līdz 30.06.2032. visas augstskolas iziet akreditācijas procesu.
Lūdzam papildināt anotāciju vai sniegt skaidrojošu materiālu ar jauno tiesību normu ieviešanas grafiku. Uzskatām, ka likumprojekta materiālos būtu nepieciešama plašāka informācija par akreditācijas sistēmas pāreju no studiju virzienu akreditācijas uz augstskolu akreditāciju.
[1] Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.01.2025., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/op/2025/12.5
[2] Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.01.2025., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/op/2025/12.5
[3] 2025. gada 12. jūnija likums "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā". https://likumi.lv/ta/id/361306
17.07.2025. 20:11
Rektoru padome
1. Likumprojekta 1. pantā ietverta jauna akreditētas studiju programmas definīcija – “licencēta studiju programma, kas tiek īstenota akreditētā augstskolā" (Augstskolu likuma 1. panta 1-1. punkts).
Konceptuālajā ziņojumā (Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". https://likumi.lv/ta/id/358028) paredzēta tikai jaunu studiju programmu licencēšana. Aicinām koriģēt definīciju un pārskatīt arī citas likumprojekta normas šajā kontekstā.
2. Likumprojekta 3. pantā paredzēts Augstskolu likuma 3-1. pantā pāriet no "studiju virzienu" uzskaitījuma uz "izglītības tematisko grupu" uzskaitījumu ("vismaz trijos studiju virzienos" aizstāt ar vārdiem "vismaz trijās izglītības tematiskajās grupās"). Līdzīgas normas paredzētas arī citos likumprojekta pantos.
Aicinām IZM izvērtēt – cik lielā mērā šāda tehniska pieeja normu izstrādē, aizstājot saturiski būtiski atšķirīgus jēdzienus, ietekmēs augstskolas. Pāreja paredzēta no liela skaita salīdzinoši šauriem studiju virzieniem uz daudz mazāku skaitu izglītības tematiskajām grupām, kuru saturs ir plašāks.
3. Ar likumprojekta 7. pantu paredzēts papildināt likuma 5.panta 2-1. daļu, papildinot augstskolu kvalitātes nodrošināšanas iekšējo sistēmu funkcijas: “6) nodrošina efektīvu un rezultatīvu institucionālo pārvaldību un vadīšanu; 7) ievēro vienlīdzības un iekļaušanas politikas principus augstskolā un ētikas kodeksu.”
Jāuzsver, ka likuma 5. panta 2-1. daļa apraksta tieši ar studiju procesu saistīto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas izriet no "Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā" (ESG): https://aic.lv/content/files/AIC%20ESG2015%20int-1_2.pdf; Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area: https://www.enqa.eu/wp-content/uploads/2015/11/ESG_2015.pdf).
Aicinām minētos jaunos apakšpunktus no likumprojekta svītrot, ņemot vērā, ka šie elementi nav raksturīgi studiju iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmām.
Ja IZM uzskata, ka augstskolās nepieciešams ieviest minētās prasības, tās ir ieviešamas likumā citos pantos kā patstāvīgas normas, kas attiecas uz visām augstskolas darbības sfērām, t.sk. pētniecību, sadarbību ar sabiedrību utt. Vēršam uzmanību, ka ar ētikas prasību ievērošanu saistītas normas jau tiek skatītas Saeimā likumprojektā "Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr. 950/Lp14, https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=950/Lp14). Līdz ar to, nav lietderīgi ētikas jautājumus skatīt divos atsevišķos likumprojektos.
Bez tam, ja IZM uzskata, ka augstskolās nepieciešams ieviest “iekļaušanas politikas”, nepieciešams izvērsts skaidrojums – kas tiks saprasts ar iekļaušanas jēdzienu tieši augstskolu darbībā. Jāuzsver, ka augstskolu prakses dažādās valstīs (t.sk. Eiropā), šajā jomā atšķiras.
Lūdzam precizēt arī likuma 5. panta 2-1. daļas ievadu: ”Augstskola īsteno iekšējo studiju kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kuras ietvaros: (..)”. Norāde uz “studiju sistēmu” būtu lietderīga, lai precizētu, ka likuma 5. panta 2-1. daļā aprakstītā sistēma saturiski ir saistīta ar studiju darba pilnveidi, faktiski izrietot no ESG spēkā esošās redakcijas.
Aicinām ņemt vērā, ka Eiropas augstākās izglītības telpā (EAIT) tiek izstrādāta minēto Standartu un vadlīniju jauna redakcija, kas varētu tikt apstiprināta 2027. gada EAIT (jeb Boloņas procesa) ministru konferencē. Līdz ar to, augstskolu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu aprakstošās tiesību normas veidojamas pietiekami elastīgi vai jāplāno likuma grozījumi.
4. Likumprojekta 9. pants – par likuma 9. panta jaunu redakciju; 3. daļā cita starpā paredzēts, ka “Novērtēšanas izdevumus sedz augstskola no tās budžeta līdzekļiem.” Aicinām paredzēt, ka “novērtēšanas izdevumus sedz augstskola”, svītrojot vārdus “no tās budžeta līdzekļiem”. Ņemot vērā akreditācijas potenciālās ievērojamās izmaksas, jāparedz iespēja, ka izdevumus augstskola var piesaistīt arī no citiem avotiem, ne tikai tās budžeta.
5. Likumprojekta 9. pants – par likuma 9. panta jaunu redakciju; 9. daļā paredzēts, ka “augstskola ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgas studiju programmas apguvi, ja izpildīti šādi nosacījumi: 1) attiecīgā augstskola ir akreditēta un reģistrā ierakstīts augstskolas tips; 2) attiecīgā studiju programma ir īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”
Aicinām precizēt, ka tikai būtiski normatīvo aktu prasību pārkāpumi varētu būt par šķērsli valstiski atzītu diplomu izsniegšanai. Likumprojektā piedāvātais formulējums paredzētu, ka valstiski atzītus diplomus nevar izsniegt arī tad, ja pieļauti nebūtiski normatīvo aktu pārkāpumi, kuri nav radījuši nelabvēlīgas sekas.
6. Likumprojekta 14. pants – par grozījumiem likuma 55-1. pantā, 4. daļā paredzot, ka "kopīgo studiju programmu izvērtē augstskolas akreditācijas ietvaros šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā".
Vēršam uzmanību, ka konceptuālajā ziņojumā (Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". https://likumi.lv/ta/id/358028) nav paredzēta procedūra “studiju programmu izvērtēšana”.
Piedāvātā pieeja nav īstenojama – tā faktiski paredz, ka VISAS kopīgās programmas tiks izvērtētas institucionālās akreditācijas ietvaros.
Minētais konceptuālais ziņojums paredz, ka “galvenie iemesli institucionālās akreditācijas ieviešanai - panākt lielāku uzticēšanos un autonomiju izglītības iestādēs.” Bez tam, “ziņojums nosaka arī to, ka tiks īstenota efektīvāka augstskolu un koledžu pārvaldība, tiks nodrošināta lielāka augstskolu un koledžu autonomija, kā arī atbalstīta savstarpējā cieņā un uzticēšanās balstīta kvalitātes kultūra.” Piedāvātā pieeja – augstskolas akreditācijas ietvaros izvērtē arī kopīgās studiju programmas – neapliecina uzticēšanos augstskolām no ministrijas puses.
Kritiski jāizvērtē arī piedāvātie grozījumi 55-1. panta 6. daļā – vai tādu augstskolu akreditācijā, kurām ir kopīgās studiju programmas, Studiju kvalitātes komisijai būs iespējams sadarboties ar visu saistīto valstu kvalitātes aģentūrām, pieprasīt informāciju par programmas satura atbilstību kvalifikācijas iegūšanai izvirzītajām prasībām utt. Prasību izpildi var apliecināt augstskola (Latvijas vai citas valsts partneraugstskola) vai informācija ir iegūstama no publiskiem reģistriem, samērā ilgajā augstskolas akreditācijas procesā netērējot resursus sarakstei ar citu valstu aģentūrām par kopīgajām programmām.
Konceptuālajā ziņojumā (Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". https://likumi.lv/ta/id/358028) paredzēta tikai jaunu studiju programmu licencēšana. Aicinām koriģēt definīciju un pārskatīt arī citas likumprojekta normas šajā kontekstā.
2. Likumprojekta 3. pantā paredzēts Augstskolu likuma 3-1. pantā pāriet no "studiju virzienu" uzskaitījuma uz "izglītības tematisko grupu" uzskaitījumu ("vismaz trijos studiju virzienos" aizstāt ar vārdiem "vismaz trijās izglītības tematiskajās grupās"). Līdzīgas normas paredzētas arī citos likumprojekta pantos.
Aicinām IZM izvērtēt – cik lielā mērā šāda tehniska pieeja normu izstrādē, aizstājot saturiski būtiski atšķirīgus jēdzienus, ietekmēs augstskolas. Pāreja paredzēta no liela skaita salīdzinoši šauriem studiju virzieniem uz daudz mazāku skaitu izglītības tematiskajām grupām, kuru saturs ir plašāks.
3. Ar likumprojekta 7. pantu paredzēts papildināt likuma 5.panta 2-1. daļu, papildinot augstskolu kvalitātes nodrošināšanas iekšējo sistēmu funkcijas: “6) nodrošina efektīvu un rezultatīvu institucionālo pārvaldību un vadīšanu; 7) ievēro vienlīdzības un iekļaušanas politikas principus augstskolā un ētikas kodeksu.”
Jāuzsver, ka likuma 5. panta 2-1. daļa apraksta tieši ar studiju procesu saistīto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas izriet no "Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā" (ESG): https://aic.lv/content/files/AIC%20ESG2015%20int-1_2.pdf; Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area: https://www.enqa.eu/wp-content/uploads/2015/11/ESG_2015.pdf).
Aicinām minētos jaunos apakšpunktus no likumprojekta svītrot, ņemot vērā, ka šie elementi nav raksturīgi studiju iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmām.
Ja IZM uzskata, ka augstskolās nepieciešams ieviest minētās prasības, tās ir ieviešamas likumā citos pantos kā patstāvīgas normas, kas attiecas uz visām augstskolas darbības sfērām, t.sk. pētniecību, sadarbību ar sabiedrību utt. Vēršam uzmanību, ka ar ētikas prasību ievērošanu saistītas normas jau tiek skatītas Saeimā likumprojektā "Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr. 950/Lp14, https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=950/Lp14). Līdz ar to, nav lietderīgi ētikas jautājumus skatīt divos atsevišķos likumprojektos.
Bez tam, ja IZM uzskata, ka augstskolās nepieciešams ieviest “iekļaušanas politikas”, nepieciešams izvērsts skaidrojums – kas tiks saprasts ar iekļaušanas jēdzienu tieši augstskolu darbībā. Jāuzsver, ka augstskolu prakses dažādās valstīs (t.sk. Eiropā), šajā jomā atšķiras.
Lūdzam precizēt arī likuma 5. panta 2-1. daļas ievadu: ”Augstskola īsteno iekšējo studiju kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kuras ietvaros: (..)”. Norāde uz “studiju sistēmu” būtu lietderīga, lai precizētu, ka likuma 5. panta 2-1. daļā aprakstītā sistēma saturiski ir saistīta ar studiju darba pilnveidi, faktiski izrietot no ESG spēkā esošās redakcijas.
Aicinām ņemt vērā, ka Eiropas augstākās izglītības telpā (EAIT) tiek izstrādāta minēto Standartu un vadlīniju jauna redakcija, kas varētu tikt apstiprināta 2027. gada EAIT (jeb Boloņas procesa) ministru konferencē. Līdz ar to, augstskolu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu aprakstošās tiesību normas veidojamas pietiekami elastīgi vai jāplāno likuma grozījumi.
4. Likumprojekta 9. pants – par likuma 9. panta jaunu redakciju; 3. daļā cita starpā paredzēts, ka “Novērtēšanas izdevumus sedz augstskola no tās budžeta līdzekļiem.” Aicinām paredzēt, ka “novērtēšanas izdevumus sedz augstskola”, svītrojot vārdus “no tās budžeta līdzekļiem”. Ņemot vērā akreditācijas potenciālās ievērojamās izmaksas, jāparedz iespēja, ka izdevumus augstskola var piesaistīt arī no citiem avotiem, ne tikai tās budžeta.
5. Likumprojekta 9. pants – par likuma 9. panta jaunu redakciju; 9. daļā paredzēts, ka “augstskola ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgas studiju programmas apguvi, ja izpildīti šādi nosacījumi: 1) attiecīgā augstskola ir akreditēta un reģistrā ierakstīts augstskolas tips; 2) attiecīgā studiju programma ir īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”
Aicinām precizēt, ka tikai būtiski normatīvo aktu prasību pārkāpumi varētu būt par šķērsli valstiski atzītu diplomu izsniegšanai. Likumprojektā piedāvātais formulējums paredzētu, ka valstiski atzītus diplomus nevar izsniegt arī tad, ja pieļauti nebūtiski normatīvo aktu pārkāpumi, kuri nav radījuši nelabvēlīgas sekas.
6. Likumprojekta 14. pants – par grozījumiem likuma 55-1. pantā, 4. daļā paredzot, ka "kopīgo studiju programmu izvērtē augstskolas akreditācijas ietvaros šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā".
Vēršam uzmanību, ka konceptuālajā ziņojumā (Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"". https://likumi.lv/ta/id/358028) nav paredzēta procedūra “studiju programmu izvērtēšana”.
Piedāvātā pieeja nav īstenojama – tā faktiski paredz, ka VISAS kopīgās programmas tiks izvērtētas institucionālās akreditācijas ietvaros.
Minētais konceptuālais ziņojums paredz, ka “galvenie iemesli institucionālās akreditācijas ieviešanai - panākt lielāku uzticēšanos un autonomiju izglītības iestādēs.” Bez tam, “ziņojums nosaka arī to, ka tiks īstenota efektīvāka augstskolu un koledžu pārvaldība, tiks nodrošināta lielāka augstskolu un koledžu autonomija, kā arī atbalstīta savstarpējā cieņā un uzticēšanās balstīta kvalitātes kultūra.” Piedāvātā pieeja – augstskolas akreditācijas ietvaros izvērtē arī kopīgās studiju programmas – neapliecina uzticēšanos augstskolām no ministrijas puses.
Kritiski jāizvērtē arī piedāvātie grozījumi 55-1. panta 6. daļā – vai tādu augstskolu akreditācijā, kurām ir kopīgās studiju programmas, Studiju kvalitātes komisijai būs iespējams sadarboties ar visu saistīto valstu kvalitātes aģentūrām, pieprasīt informāciju par programmas satura atbilstību kvalifikācijas iegūšanai izvirzītajām prasībām utt. Prasību izpildi var apliecināt augstskola (Latvijas vai citas valsts partneraugstskola) vai informācija ir iegūstama no publiskiem reģistriem, samērā ilgajā augstskolas akreditācijas procesā netērējot resursus sarakstei ar citu valstu aģentūrām par kopīgajām programmām.
17.07.2025. 23:40
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25