Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 7.1.1. reformas "Enerģijas sektora transformācija" 7.1.1.1.i. investīcijas "Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija", 7.1.1.2.i. investīcijas "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" un 7.1.1.3.i. investīcijas "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Kopš Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izstrādes un iesniegšanas Eiropas Komisijā 2021. gadā, ir būtiski mainījusies ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, Krievijas Federācijas uzsāktā karadarbības Ukrainā dēļ. Visos ekonomikas sektoros ir plaši jūtama šī kara ietekme uz piegāžu ķēdēm un it īpaši uz inflāciju. Jaunajā situācijā kā izteikta prioritāte iezīmējas enerģijas drošības un enerģijas cenu stabilitātes nodrošināšana, ņemot vērā atteikšanos no Krievijas Federācijas fosilo energoresursu importa.
Lai nodrošinātu Latvijas patēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, Baltijas valstis vēsturiski ir darbojušās un arī pašreiz darbojas sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām (t.s. BRELL loks). Ir pieaugusi stratēģiskā nozīme projektam, kura mērķis ir sinhronizēt Latvijas elektroenerģijas tīklus ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu un desinhronizēties no BRELL loka. Kā vēl vienu ar sinhronizāciju saistītu problēmu jāpiemin Baltijas valstu energosistēmu apgādes drošuma un stabilitātes nodrošināšanu izolētā režīmā no BRELL, kam iespējamais tehniskais risinājums ir akumulatoru enerģijas uzkrājošo sistēmu uzstādīšana. Attiecīgi - nepieciešamas laicīgas un mērķtiecīgas investīcijas elektroenerģijas pārvades infrastruktūrā un tās pārvaldībā.
Latvijas energoapgādes sistēma šobrīd saskaras ar būtisku izaicinājumu elektrotīklu kapacitātes nodrošināšanā jaunu potenciālo, atjaunojamo energoresursu (AER) ražošanas jaudu pieslēgšanā. Lai efektīvi savienotu mainīgās AER ražošanas jaudas ar nākotnes elektroenerģijas patēriņa struktūru, būs nepieciešams stiprināt elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūru gan kopumā, gan lokāli - vietās, kur palielināsies elektroenerģijas patēriņš un kur tiks uzstādītas tādas AER jaudas, kas balstīsies uz elektroenerģijas sistēmas elastību. Ir nepieciešams stiprināt elektroapgādes drošumu un kvalitāti, lai patēriņa elektrifikācija neradītu būtiskus riskus patērētājiem. Ir nepieciešams izveidot atbilstošas automatizētas informācijas tehnoloģiju sistēmas, kuras spēj efektīvi novadīt informāciju par ražošanu un patēriņu visiem sistēmas lietotājiem, ražotājiem, tirgotājiem tiem nepieciešamajā griezumā. Tapāt ir jārada infrastruktūra inovatīvu uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai.
Ņemot vērā ES iniciatīvas klimata un enerģētikas jomā, no AER ražotās gāzes, t.sk. biometāns, ir ieguvušas jaunu – apgādes drošuma un enerģētiskās neatkarības veicinātāja – lomu. Ilgtspējīga biometāna ražošanas un izmantošanas palielināšana veicinātu 2030. gada klimata un enerģētikas mērķu izpildi. Balstoties uz šī brīža novērtējumu par esošajām biogāzes ražošanas jaudām Latvijā, kopējais dabasgāzes pārvades sistēmā ievadāmā biometāna apjoms valstī varētu būt līdz 120 miljoniem kubikmetru gadā. Latvijas vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators šobrīd ir identificējis nepieciešamību un vēlas attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktus biometāna ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā, sākotnēji īstenojot pirmā biometāna ievades punkta pilotprojektu. Lai integrētu no AER ražotu gāzi esošajā dabasgāzes infrastruktūrā, ir nepieciešamas investīcijas biometāna ievades punkta būvniecībai un nepieciešamo informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādei.
Ievērojot augstāk minēto, Latvija izstrādāja un 2023. gadā EK iesniedza Atveseļošanas fonda plāna grozījumus, definējot jaunu reformu - "Enerģijas sektora transformācija", kas iekļauj trīs investīciju virzienus: elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija, elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija un biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana.
Lai nodrošinātu Latvijas patēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, Baltijas valstis vēsturiski ir darbojušās un arī pašreiz darbojas sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām (t.s. BRELL loks). Ir pieaugusi stratēģiskā nozīme projektam, kura mērķis ir sinhronizēt Latvijas elektroenerģijas tīklus ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu un desinhronizēties no BRELL loka. Kā vēl vienu ar sinhronizāciju saistītu problēmu jāpiemin Baltijas valstu energosistēmu apgādes drošuma un stabilitātes nodrošināšanu izolētā režīmā no BRELL, kam iespējamais tehniskais risinājums ir akumulatoru enerģijas uzkrājošo sistēmu uzstādīšana. Attiecīgi - nepieciešamas laicīgas un mērķtiecīgas investīcijas elektroenerģijas pārvades infrastruktūrā un tās pārvaldībā.
Latvijas energoapgādes sistēma šobrīd saskaras ar būtisku izaicinājumu elektrotīklu kapacitātes nodrošināšanā jaunu potenciālo, atjaunojamo energoresursu (AER) ražošanas jaudu pieslēgšanā. Lai efektīvi savienotu mainīgās AER ražošanas jaudas ar nākotnes elektroenerģijas patēriņa struktūru, būs nepieciešams stiprināt elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūru gan kopumā, gan lokāli - vietās, kur palielināsies elektroenerģijas patēriņš un kur tiks uzstādītas tādas AER jaudas, kas balstīsies uz elektroenerģijas sistēmas elastību. Ir nepieciešams stiprināt elektroapgādes drošumu un kvalitāti, lai patēriņa elektrifikācija neradītu būtiskus riskus patērētājiem. Ir nepieciešams izveidot atbilstošas automatizētas informācijas tehnoloģiju sistēmas, kuras spēj efektīvi novadīt informāciju par ražošanu un patēriņu visiem sistēmas lietotājiem, ražotājiem, tirgotājiem tiem nepieciešamajā griezumā. Tapāt ir jārada infrastruktūra inovatīvu uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai.
Ņemot vērā ES iniciatīvas klimata un enerģētikas jomā, no AER ražotās gāzes, t.sk. biometāns, ir ieguvušas jaunu – apgādes drošuma un enerģētiskās neatkarības veicinātāja – lomu. Ilgtspējīga biometāna ražošanas un izmantošanas palielināšana veicinātu 2030. gada klimata un enerģētikas mērķu izpildi. Balstoties uz šī brīža novērtējumu par esošajām biogāzes ražošanas jaudām Latvijā, kopējais dabasgāzes pārvades sistēmā ievadāmā biometāna apjoms valstī varētu būt līdz 120 miljoniem kubikmetru gadā. Latvijas vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators šobrīd ir identificējis nepieciešamību un vēlas attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktus biometāna ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā, sākotnēji īstenojot pirmā biometāna ievades punkta pilotprojektu. Lai integrētu no AER ražotu gāzi esošajā dabasgāzes infrastruktūrā, ir nepieciešamas investīcijas biometāna ievades punkta būvniecībai un nepieciešamo informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādei.
Ievērojot augstāk minēto, Latvija izstrādāja un 2023. gadā EK iesniedza Atveseļošanas fonda plāna grozījumus, definējot jaunu reformu - "Enerģijas sektora transformācija", kas iekļauj trīs investīciju virzienus: elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija, elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija un biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana.
Mērķa apraksts
Ministra kabineta noteikumu mērķis ir nodrošināt finansējumu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai, elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai un attīstībai, kā arī biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšanai, ietverot:
- energoapgādes drošuma un stabilitātes palielināšanu un atbalsta pasākumu īstenošanu Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu, tai skaitā atkarības mazināšanu no fosilo energoresursu izmantošanas un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem (AER);
- elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas drošības un darbības kvalitātes palielināšanu, palielinot Latvijas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas jaudu un tās spēju integrēt AER ražošanas jaudas, atjaunojot un digitalizējot elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu un palielinot elektroenerģijas pārvades sistēmas vadības kvalitāti;
- dabasgāzes apgādes drošuma palielināšanu, dabasgāzes pārvades sistēmas attīstīšanu, veicinot biometāna īpatsvara palielināšanu kopējā dabasgāzes pārvades sistēmā un biometāna īpatsvara palielināšanu enerģijas galapatēriņā un ieviešot informācijas tehnoloģiju risinājumus biometāna ievades punkta vadībai.
- energoapgādes drošuma un stabilitātes palielināšanu un atbalsta pasākumu īstenošanu Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu, tai skaitā atkarības mazināšanu no fosilo energoresursu izmantošanas un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem (AER);
- elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas drošības un darbības kvalitātes palielināšanu, palielinot Latvijas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas jaudu un tās spēju integrēt AER ražošanas jaudas, atjaunojot un digitalizējot elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu un palielinot elektroenerģijas pārvades sistēmas vadības kvalitāti;
- dabasgāzes apgādes drošuma palielināšanu, dabasgāzes pārvades sistēmas attīstīšanu, veicinot biometāna īpatsvara palielināšanu kopējā dabasgāzes pārvades sistēmā un biometāna īpatsvara palielināšanu enerģijas galapatēriņā un ieviešot informācijas tehnoloģiju risinājumus biometāna ievades punkta vadībai.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti; Enerģētika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
11.03.2024. - 22.03.2024.
Informācija
Sabiedriskajai apspriešanai nodots līdz 22.03.2024.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Linda Leja (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
12.03.2024. 10:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts