Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2. reformas “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam” 3.1.2.5.i. investīcijas “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” īstenošanas un uzraudzības noteikumi

Publiskā apspriešana

-

2021. gada 6. jūlijā Eiropas Savienības padomei apstiprinot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu Latvijai (turpmāk – AF plāns),  Latvijai tika piešķirts finanšu atbalsts, lai stimulētu ekonomisko noturību un novērstu Covid – 19 pandēmijas seku ietekmi, tostarp arī sociālajā jomā. Kā viena no investīcijām AF plāna komponentē “Nevienlīdzības mazināšana” ir noteikta 3.1.2.5.i. investīcija “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” (turpmāk – investīcija) atbalsta sniegšanai personām to kvalifikācijas paaugstināšanai un nodarbinātības veicināšanai.
Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) datiem 2022. gada novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās līdz 5,8 %. Darbu meklēja 51 416 reģistrētie bezdarbnieki.
Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem turpina pakāpeniski samazināties, tomēr atsevišķu NVA mērķa grupu –  ilgstošie bezdarbnieki, personas ar invaliditāti, gados vecākas personas, personas ar zemu izglītības līmeni – īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā saglabājas augsts.
2022. gada novembra beigās NVA uzskaitē bija 22 066 personas ar zemu izglītības līmeni (42,9 % no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita), 19 947 personas vecumā 50 gadi un vairāk (38,8 %), 10 506 ilgstošie bezdarbnieki (20,4 %) un 6 960 personas ar invaliditāti (13,5 %).
Ekonomikas transformācijai un produktivitātes izaugsmei ir būtiski veikt ieguldījumus personu pārkvalifikācijā un prasmju apguvē. Īpašs atbalsts nepieciešams tiem pasākumiem, kuros piedaloties, personas var būtiski kāpināt savu produktivitāti darba tirgū, tādējādi arī saņemt augstāku atalgojumu. Īpašs atbalsts nepieciešams mazāk kvalificētajiem un tiem, kuru pašreizējā izglītība vai kvalifikācija neatbilst arvien mainīgajām darba tirgus prasībām.
Līdz ar ekonomikas transformāciju uzņēmumi pastiprināti veic dažādu procesu automatizāciju un digitalizāciju, kas rada riskus, ka līdzās darba tirgus polarizācijai, pieaugot digitālo prasmju lomai, sašaurināsies mazāk kvalificēto personu iespējas darba tirgū. Bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam vairāk pakļautajām mērķa grupām ir nepieciešams komplekss atbalsts, kas ietver gan aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, tai skaitā mācības, gan sociālos pakalpojumus. Lai efektīvi nodrošinātu secīgu un kompleksu atbalsta pasākumu piedāvājumu, ir svarīga personu profilēšana, ietverot pašreizējo prasmju novērtējumu un nosakot papildu apgūstamās prasmes.
Personu bez iegūtas kvalifikācijas īpatsvars (ar vispārējo vidējo izglītību, ar iegūtu pamatizglītību vai bez tās) reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā pēdējos gados saglabājas augsts (vairāk kā 44 %), tāpēc ir svarīgi sniegt kvalifikācijas ieguves iespējas vai atbalstu prasmju pilnveidei ar mērķi palielināt nodarbinātības iespējas tādās nozarēs, kurās notiek straujāka attīstība un jaunu darba vietu veidošanās.
Arī nākotnē darba tirgū sagaidāms pieprasījums pēc vidēji un augsti kvalificētiem speciālistiem, līdz ar to personām bez iegūtas kvalifikācijas un/vai atbilstošas darba pieredzes iekļauties darba tirgū labi apmaksātās darba vietās būs arvien izaicinošāk. Gadījumā, ja netiks sniegts piemērots un uz individuālo vajadzību mērķēts atbalsts mācībām, saglabāsies bezdarba, tai skaitā ilgstošā bezdarba riski. Pieaugs sociālās spriedzes risks. Pašvaldībām un valstij būs jārod papildu resursi šo personu aktivizēšanai un iekļaušanai sabiedrībā, jārod minimālie iztikas līdzekļi un arī cits atbalsts, kas nepieciešams pilnvērtīgai sociālai dzīvei.
 

Tiesību akta  projekts (turpmāk – TA) ir Labklājības ministrijas  iniciatīva un  izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, Likuma par budžeta un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu – un AF plāna 3. komponentes “Nevienlīdzības mazināšana” 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2. reformas “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam” investīcijā noteikto.

TA projekta mērķis ir noteikt regulējumu investīcijas īstenošanai.

Būtiskākie investīcijas ieviešanas nosacījumi

Investīcijas mērķis

Veicināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un iekļaušanos darba tirgū, īstenojot profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas un neformālās izglītības pasākumus.

Mērķa grupa

Investīcijas ietvaros atbalsts paredzēts šādām Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10., 15. un  15.1 pantā minētajām mērķa grupām: bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām (turpmāk – mērķa grupa).


Atbildīgās nozares ministrijas funkcijas veiks Labklājības ministrija.

Investīcijas finansējuma saņēmējs būs Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA), kā sadarbības partneris tiks piesaistīts Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Finansējums

Investīcijas īstenošanai kopējais pieejamais finansējums  –  30 211 632 euro, tai skaitā attiecināmais AF finansējums ir 28 710 000 euro un valsts budžeta finansējums (pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) segšanai) – indikatīvi 1 501 632 euro.
Investīcijas ietvaros PVN izmaksas netiek finansētas no AF finansējuma. Tās finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz no valsts budžeta finansējuma.

Galvenās atbalstāmās darbības

- karjeras konsultācijas mērķa grupas personām;
- konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu izstrāde un īstenošana;
- profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana;
- augstākās izglītības iestādes studiju moduļu vai studiju kursu apguve;
- atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu mācību programmu apguve kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām;
- apmācība pie darba devēja (turpmāk – praktiskā apmācība);
- praktiskā apmācība bezdarbniekiem ar nozaru asociāciju iesaisti;
- surdotulka, ergoterapeita un atbalsta personas pakalpojumi;
- atbalsts reģionālajai mobilitātei bezdarbniekiem;
- izglītības iestāžu uzraudzība un mācību procesa kvalitātes kontrole, tai skaitā izglītības programmu ekspertīze, metodoloģiskā vadība un ieviešanas uzraudzība, ko īsteno sadarbības partneris IKVD;
- digitālā rīka izstrāde un ieviešana mērķa grupas personu prasmju novērtēšanai;
- informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana;
- informatīvi izglītojošu un sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumu īstenošana;
- projekta vadība un īstenošana.

Investīcijas kopējais īstenošanas laiks ir līdz 2026. gada 30. jūnijam.

 

Nodarbinātības veicināšana un bezdarba mazināšana

Latvijas Republikas teritorija

29.12.2022. - 08.01.2023.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.¹ apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.

Tiešie atbalsta saņēmēji.

Investīcijas atbalstāmo darbību īstenotāji un finansējuma saņēmēji

Visas nozares

-

Agnese Gelžina (LM)

Imants Lipskis (LM)

28.12.2022. 15:16