Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā

Publiskā apspriešana

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīļa sēdē, prot. Nr.14 35.§, turpmāk – Informatīvais ziņojums) norādītajam nekustamā īpašuma attīstībai ir liela nozīme jebkurā nozarē gan pakalpojumu uzlabošanā, gan pakalpojumu pieejamības veicināšanā. Līdz ar to nepieciešams veicināt investīcijas nekustamā īpašuma attīstībai. Pēdējos gados Latvija ievērojami atpaliek no savām kaimiņvalstīm ekonomikas attīstības tempu ziņā. Viens no iemesliem ir salīdzinoši neliels ārējo investīciju apjoms ekonomikā, t.sk. nekustamo īpašumu attīstības jomā (pēdējo desmit gadu laikā kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos Lietuvā ir bijis gandrīz divas reizes lielāks nekā Latvijā). Vienlaikus, ņemot vērā investīciju atmaksāšanās termiņus, likumā noteiktie apbūves tiesības maksimālā termiņa ierobežojumi ir pārāk stingri un faktiski apbūves tiesība valsts un pašvaldību gadījumā netiek pielietota (investīcijas netiek piesaistītas).

Pagarināt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (turpmāk – Izšķērdēšanas novēršanas likums) noteiktos publiskas personas nekustamā īpašuma nomas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību maksimālos termiņus no 30 līdz 70 gadiem, tādejādi veicinot investīciju apjomu publiskas personas īpašumos un  publisko personu attīstības mērķu sasniegšanu.

Publiskās pārvaldes politika; Valsts īpašumu pārvaldība

-

14.10.2024. - 28.10.2024.

Atbilstoši grozījumiem Civillikumā, kuri stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī, tika ieviests jauns tiesību institūts – apbūves tiesība, uz kura pamata persona var celt un lietot uz sveša zemesgabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašnieks apbūves tiesības spēkā esamības laikā. Savukārt 2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Izšķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot speciālo regulējumu attiecībā uz apbūves tiesības piešķiršanu publiskas personas neapbūvētos zemesgabalos.
Civillikuma 1129.2 panta pirmā daļa nosaka, ka, piešķirot apbūves tiesību, jānoteic apbūves tiesības termiņš, kas nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem. Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.5 panta pirmo daļu publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību var piešķirt uz laiku, kas nav mazāks par Civillikumā noteikto minimālo apbūves tiesības termiņu, t.i., 10 gadiem, un garāks par termiņu, kāds šā likuma 6.1 panta pirmajā daļā vai citos ārējos normatīvajos aktos noteikts publiskas personas zemes nomai. Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmā daļa nosaka, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Attiecīgi Izšķērdēšanas novēršanas likumā ir ietverts vispārējs regulējums attiecībā uz publiskas personas nekustamā īpašuma iznomāšanas un arī apbūves tiesības piešķiršanas termiņiem, pieļaujot, ka minētais jautājums var tikt regulēts arī citos likumos. Līdz ar to no vispārējā regulējuma atšķirīgs publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līgumu maksimālais termiņš ir noteikts vairākos speciālajos regulējumos, ņemot vērā, piemēram, nekustamo īpašumu atsavināšanas ierobežojumus noteiktās teritorijās vai nekustamā īpašuma iznomāšanas mērķi. Tā, piemēram:
Ostu likuma 4.panta sestā daļa noteic, ka ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 70 miljonus euro;
saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 9.panta pirmās daļas 7.punktu zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju kūdras ieguvei izsniedz uz laiku līdz 75 gadiem un atbilstoši 9.panta otrajai daļai publiskas personas zemi zemes dzīļu izmantošanai var iznomāt uz šā panta pirmajā daļā minēto termiņu.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 9.panta otrā daļa noteic, ka publiska persona var piešķirt energoapgādes komersantam apbūves tiesības vēja elektrostacijas būvniecībai uz attiecīgajai publiskai personai piederošajām meža zemēm uz termiņu, kas nav ilgāks par 35 gadiem;
saskaņā ar likuma “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai” 4.1 pantu attiecībā uz ar likumu nodoto nekustamo īpašumu nomas vai apbūves tiesības termiņus var noteikt līdz 45 gadiem, ja nomas vai apbūves tiesīgā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 30 miljonus euro, līdz 60 gadiem, ja pārsniedz 70 miljonus euro un līdz 70 gadiem, ja pārsniedz 100 miljonus euro.
Atbilstoši institūciju sniegtai informācijai par noslēgtajiem apbūves tiesības līgumiem[1], secināms, ka līdz 2024.gada 29.februārim ir noslēgti 383  publiskas personas zemes apbūves tiesību līgumi (t.sk. arī kur publiskā puse ir apbūves tiesīgais), 35% apbūves tiesības līgumu ir slēgti uz laiku 10 gadi, savukārt 8% pārsniedzot 30 gadu termiņu, bet tas attiecas uz specialā regulējuma ietvaru vai starp publisko personu savstarpēji slēgtajiem apbūves tiesības līgumiem. Visvairāk apbūves tiesību līgumus, t.i., 47 līgumus, ir noslēgusi Ventspils brīvostas pārvalde par ostu zemes apbūvi, kuras apbūves termiņu ierobežo tikai plānoto un plānotājā termiņā ieguldāmo investīciju apjoms.
Ar 2024.gada 9.jūlija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr.7 1.§ “Par apbūves tiesības nodibināšanu, ja zeme ir publiskas personas īpašumā” 2.punktu Finanšu ministrijai uzdots līdz 2024.gada 30.oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, paredzot maksimālā apbūves tiesības termiņa pagarināšanu līdz 70 gadiem, kā arī nostiprinot apbūves tiesīgajam ar apbūves tiesībām saistīto zemes īpašumu atsavināt nerīkojot izsoli. Lai mazinātu ar normas piemērošanu saistītus riskus, likumprojektā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus apbūves tiesības termiņa noteikšanai, tai skaitā arī kritēriju saistībā ar veiktā ieguldījuma apmēru, ieguldījuma saistību ar pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu.
[1] Dati ir atbilstoši institūciju, kas ir atbildējušas uz Finanšu ministrijas 2024.gada 5.marta vēstuli Nr.11-2/7-2/666 un vēstuli Nr.11-2/7-2/669, sniegtajai informācijai.
 

-

-

Mareks Reders (FM)

Baiba Bāne (FM)

16.10.2024. 12:59