Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.5. pasākuma "Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm" īstenošanas noteikumi

Publiskā apspriešana

-

Pusaudžu vecums ir dzīves laika posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad pusaudži piedzīvo strauju fizisko, kognitīvo un psihosociālo attīstību un tā ietekmē to, kā viņi jūtas, domā, pieņem lēmumus un mijiedarbojas ar apkārtējo pasauli. Šajā fāzē pusaudži iegūst zināšanas un prasmes, iedibina uzvedības modeļus, piemēram, saistībā ar uzturu, fiziskām aktivitātēm, vielu lietošanu un seksuālām aktivitātēm, kas var aizsargāt viņu un apkārtējo veselību un labbūtību vai tieši pretēji - apdraudēt tās tagad un nākotnē.
Tas ir arī laiks, lai iemācītos pārvaldīt emocijas un veidot attiecības, kā arī apgūtu prasmes, kas būs svarīgas, lai uzņemtos pieaugušo lomas.
Pasaules veselības organizācija (turpmāk - PVO) ir definējusi, ka pusaudžu vecumposms ir no 10 līdz 19 gadiem [1]. Salāgojot PVO definēto pusaudžu vecumu ar Latvijas tiesisko regulējumu, kā arī Latvijā veiktajiem pētījumiem, esošo situāciju un veiktajiem secinājumiem 4.3.6.5. pasākuma ietvaros atbalsta pasākumu nodrošināšana paredzēta ģimenēm ar bērniem un bērniem un jauniešiem vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Ja 4.3.6.5. pasākuma īstenošanas laikā bērns būs uzsācis saņemt pakalpojumu, un tā saņemšanu būs nepieciešams turpināt pēc pilngadības sasniegšanas, tad to būs iespējams saņemt līdz 24 gadu vecumam (ieskaitot).
[1] Pieejams: https://apps.who.int/adolescent/second-decade/section2/page1/recognizing-adolescence.html

Bērnam pieaugot, notiek ievērojamas pārmaiņas ķermenī un tajā, kā bērns uztver sevi un pasauli. Fiziskās, kognitīvās, sociālās, seksuālās un emocionālās pārmaiņas, kas notiek šajā laikā, var aktualizēt latentās un radīt jaunas uzvedības un saskarsmes grūtības. Arī izglītības jomā, pārejot no sākumskolas posma uz pamatizglītības posmu, radikāli mainās mācību procesa organizācija, kas var radīt papildu satraukumu.
Šajā nozīmīgajā personības attīstības un pārmaiņu posmā atkarības un ar tām saistītie jautājumi ir klātesoši izaicinājumi, un, lai gan apreibinošo vielu lietošana ir īpaši izplatīta gandrīz pilngadīgo jauniešu vidū, vielu pamēģināšana raksturīga jau agrīnā pusaudžu vecumposmā. Ne reti pusaudži ar traumatisku pieredzi atkarību izraisošas vielas lieto traumas seku mazināšanai, kas savukārt rada virkni citu problēmu. Atkarību izraisošo procesu un vielu lietošanu ir starp galvenajiem veselību nosakošajiem riska faktoriem, kuri ietekmē bērnu un jauniešu labbūtību ne tikai esošajā brīdī, bet arī nākotnē.

No Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma 2018./2019. mācību gadā Latvijā veiktās aptaujas [2] iegūtajiem datiem secināts, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 63 % aptaujāto skolēnu neuzskata, ka atkarība var izveidoties pēc vienas cigaretes izsmēķēšanas, turklāt jauniešiem trūkst zināšanu par to, kādu iespaidu uz veselību atstāj elektroniskās smēķēšanas ierīces. 52 % no aptaujātajiem Latvijas skolēniem kaut reizi dzīvē ir lietojuši e-cigaretes, kas ierindo Latviju to valstu vidū, kurās šis rādītājs ir augstāks nekā vidēji Eiropas valstīs. 2019. gada aptaujas “Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū” (European School Survey Project on Alcohol and other Drugs– ESPAD) [3] rezultāti liecina par pozitīvu tendenci samazināties jauniešu īpatsvaram, kuri pirmo cigareti izsmēķē 13 gadu vecumā vai pat agrāk. Ja 2011. gadā tādi bija aptuveni 60 %, 2015. gadā – 47 %, tad 2019. gadā – 31 % jauniešu. Neraugoties uz šo kopumā pozitīvo tendenci, Latvijā ir otrais augstākais rādītājs starp ESPAD dalībvalstīm.
[2] Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/starptautiskais-jauniesu-smekesanas-petijums-2018.2019.-macibu-gada-aptauja-latvija_0.pdf
[3] Pieejams: http://espad.org/sites/espad.org/files/2020.3878_EN_04.pdf

Arī rādītāji par alkohola lietošanu 15 gadus veco skolēnu vidū Latvijā joprojām ir augsti. Alkohols ir jauniešu visbiežāk lietotā, tostarp arī pārmērīgi lietotā apreibinošā viela, tāpēc tā lietošanas izplatības mazināšana ir viena no sabiedrības veselības prioritātēm. 48 % Latvijas skolēnu alkoholiskos dzērienus (kaut vienu glāzi) pamēģinājuši vai sākuši lietot agrīnā vecumā, tas ir, 13 gadu vecumā vai agrāk, kas ir otrs augstākais rādītājs ESPAD valstu vidū. Gandrīz puse jeb 40 % Latvijas skolēnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem norādījuši, ka vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies, liecina Veselības ministrijas informatīvās kampaņas “Spēks pateikt NĒ!” veiktā aptauja [4]. Teju trešdaļa respondentu jeb 27 % atzinuši, ka puse draugu regulāri lieto alkoholu. Aptaujātie jaunieši norādījuši, ka lieto alu, sidru, vīnu, šampanieti, kā arī alkoholiskos kokteiļus un stipros dzērienus.
[4] Pieejams: https://www.esparveselibu.lv/infografika-cik-biezi-jauniesi-bijusi-piedzerusies

Saskaņā ar ESPAD [5] pētījumu, kas norisinājies 30 Eiropas valstīs (no Latvijas pētījumā piedalījās aptuveni 2700 15-16 gadus veci skolēni), jebkuras narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15-16 gadus veci Latvijas skolēni, kas norāda uz atgriešanos pie 2011.gada lietošanas rādītāja. Jebkuras citas narkotikas (izņemot kanabisu) pamēģinājuši 8,4% Latvijas skolēnu. Ja vidēji ESPAD dalībvalstīs 2,4% skolēnu ir norādījuši, ka ir pamēģinājuši kanabisu 13 gadu vecumā, tad Latvijā šis rādītājs ir augstāks – 3,8%. Arī 15-16 gadus vecu skolēnu vidu kanabiss lietošanas rādītājs Latvijā ir augstāks nekā vidēji ESPAD dalībvalstīs.
[5] Pieejams: http://espad.org/sites/espad.org/files/2020.3878_EN_04.pdf

Dažādu procesu atkarību vidū visbūtiskākā Latvijas problēma ir sociālo tīklu lietošana – kopumā 75 % skolēnu Latvijā darba dienās lieto sociālos medijus vairāk kā divas stundas dienā. Savukārt tiešsaistes spēles pēdējo trīsdesmit dienu laikā spēlējuši 57 % Latvijas skolēnu. Ja sociālo tīklu pārmērīgs patēriņš biežāk raksturīgs meitenēm, tad tiešsaistes spēļu regulāra spēlēšana izplatītāka ir puišu vidū. [6]
Savukārt 22 % Latvijas skolēnu pēdējā gada laikā ir kaut reizi uz naudu spēlējuši kādu no azartspēlēm. Kopumā Latvijā pēdējā gada laikā azartspēļu spēlēšana kā problemātiska novērtēta 4,0 % no spēlējušajiem skolēniem, kas ir retāk nekā ESPAD valstīs vidēji (5,0 %). [7]
[6], [7] Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū, 2019. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/6109/download

Veselības ministrija ir uzsākusi darbu pie “Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam” izstrādes, paredzot nodrošināt pēctecīgu ārstēšanas un atkarību profilakses pasākumu pieejamību iedzīvotājiem, kā arī iekļaujot tajā pasākumus, kas vērsti uz bērniem un vecākiem.

Ir vairākas iniciatīvas, kas iekļauj risinājumus ģimenēm ar bērniem, – piemēram, jau no 2016.gada 1.novembra konsultatīvu atbalstu ģimenēm ar bērniem ar uzvedības problēmām sniedz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvā nodaļa Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.1.3./16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” ietvaros.
Tāpat arī Pusaudžu Resursu centrs septiņās Latvijas pilsētās (Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī, Jelgavā un Rēzeknē (plānots atvērt filiāli arī Tukumā)) sniedz konsultācijas pusaudžiem un viņu ģimenēm, grupu nodarbības vecākiem un programmu pusaudžiem, kas ietver motivējošu interviju, sesijas ar vecākiem vai aizbildņiem, individuālās korekcijas – kognitīvi biheiviorālo terapiju, grupu nodarbības pusaudžiem, psihoterapiju, ārsta-psihiatra vai narkologa iesaisti, mākslas, sporta un citus pasākumus. Pieejami arī vairāku nevalstisko organizāciju (piemēram, biedrības “Resiliences centrs”, biedrības “Latvijas Samariešu apvienība”) sniegtie pakalpojumi (grupu un individuālas tikšanās, piedzīvojumu izglītības braucieni, speciālistu konsultācijas, vienaudžu izglītības programma, ģimenes dienas u.c. pakalpojumi). Tāpat arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projekts “PROTI un DARI!”, kura ietvaros mērķa grupas jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki, pieejams regulārs individuāls mentora atbalsts, speciālistu (psihologs, karjeras konsultants u.c., izņemot ārstniecības personālu) konsultācijas, dalība pasākumos (nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi, brīvprātīgā darba aktivitātes), specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti (ar surdotulka, asistenta palīdzību, specializēto transportu) un citas aktivitātes.
2017. gadā nodibinājums “Bērnu slimnīcas fonds” sadarbībā ar VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” Psihiatrijas klīnikas speciālistiem izstrādāja programmu “Ambulators psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums no vielām un procesiem atkarīgiem bērniem”, kas veiksmīgā sadarbībā ar Labklājības ministriju 2018. un 2019. gadā tika sniegts pilotprojekta “Pusaudžu resursa centrs” ietvaros. Taču no 2020. gada šis pakalpojums tiek sniegts kā valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem. 2022. gadā šis pakalpojums dzīvesvietā bērniem tiek nodrošināts jau 7 vietās Latvijā un vairākos kabinetos dažādos Rīgas rajonos. Minētais pakalpojums piemērots bērniem un pusaudžiem, kuriem ir izveidojusies atkarība no apreibinošām vielām vai atkarību izraisošiem procesiem, vai arī pastāv šādas atkarības izveidošanās risks.
Līdzšinēji vienīgais valsts finansētais sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem un pusaudžiem, kuriem jau ir izveidojusies atkarība no apreibinošām vielām un procesiem un kuriem ir nepieciešams ilgstošs atbalsts, kā arī vides maiņa, kas tika sniegts VSIA “Slimnīcā “Ģintermuiža””, no 2022. gada vairs netiek nodrošināts. Galvenokārt, tas ir cilvēkresursu trūkuma dēļ, ņemot vērā, ka bērni pakalpojuma saņemšanai bieži bija nemotivēti, nepiedalījās pakalpojuma saņemšanas procesā un pakalpojuma sniedzējam kļuva neiespējami šajā situācijā nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu.

Tomēr šobrīd valstī nav pietiekami attīstītas atbalsta aktivitātes bērniem ar multiplām un ilgstošām uzvedības un atkarības problēmām, kas nodrošinātu savlaicīgu preventīvu atbalstu, kā arī vajadzībām atbilstošu un starpdisciplināru intervenci, lai mazinātu un novērstu bērnu uzvedības un atkarības veidošanās riskus.

Bērnu uzvedības problēmu izpausmes ietver antisociālas, antidisciplināras, noziedzīgas, prettiesiskas, kā arī autoagresīvas (paškaitējošas un pašnāvnieciskas) darbības, kas kopā vai katra atsevišķi pārkāpj sabiedrībā pieņemtās morālās normas un izraisa novirzes personības attīstībā. To izpausmes var būt individuālas vai kolektīvas un ir kaitīgas veselīgas sabiedrības attīstībai un funkcionēšanai. Bērnu uzvedības problēmu skaidrojumi var būt daudz, taču visbiežāk tie rodas tām bērnu kategorijām, kuras ir pakļautas nelabvēlīgām darbībām, tas ir, pakļautas kādam politiskās, sociālās, ekonomiskās un vides nestabilitātes riskam. Ģimene un bērni bieži problēmas neatzīst, tādēļ to izpētei ir jābūt savlaicīgai, daudzveidīgai, visaptverošai un starpdisciplinārai ar atbilstošu instrumentu un metožu palīdzību.

Šodienas prakse atkarību izraisošo vielu lietošanas nepilngadīgo vidu mazināšanā un uzvedības problēmu mazināšanā rāda, ka ar esošajiem līdzekļiem nav iespējams panākt ilgnoturīgu rezultātu sarežģītos gadījumos, līdzšinējie līdzekļi bieži nav pietiekami koordinēti no iesaistītajām institūcijām, tie nav jēgpilni, jo katra iestāde turpina darboties uz savu nosacījumu pamata un to mērķa sasniegšanas līdzekļi neveido vienotu veselumu (sociālā darba prakse sākas ar izvērtējumu un individuālu plānu darbam ar bērnu un viņa ģimeni uz noteiktu termiņu. Individuālajā plānā darbā ar bērnu jāiekļauj arī atbalsta programma vecākiem un darbs ar ģimeni kā vienotu veselumu).
Sociālo pakalpojumu pieejamībā ģimenēm ar bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām identificēti tādi trūkumi, kā:
1) Bērniem ar uzvedības problēmām un īpaši ar kombinētām problēmām nav pieejami viņu vajadzībām atbilstoši pakalpojumi (intensīvie, specializētie, ilgtermiņa un īstermiņa starpdisciplināras atveseļošanas, atbalsta programmas),
2) Bērniem un jauniešiem ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem nav nodrošināts multiprofesionāls ārstēšanas pakalpojums un ir vāja sadarbība ar sociālā atbalsta un palīdzības pakalpojuma jomu,
3) Nav vienotas, starpdisciplināras pakalpojumu sistēmas ģimenēm ar bērniem un jauniešiem, sākot no universālo pakalpojumu līdz specifisko sociālo un integrētu starpprofesionālu pakalpojumu klāstam,
4) Nepietiekams speciālistu skaits un to pieejamība valstī - sociālie darbinieki ģimenēm ar bērniem, sociālie pedagogi un atbalsta personāls izglītības iestādēs, speciālie pedagogi, psihiatri, narkologi u.c. speciālisti,
5) Ģimenes atbalsta sistēmai un sociālajiem pakalpojumiem nav atbilstošu izvērtēšanas kritēriju,  
6) Neskaidrs atbildības sadalījums starp vecākiem, pakalpojumu sniedzēju un valsts iestādēm gadījumos, ja jaunietis šādus pakalpojumus saņem ar vecāka piekrišanu.

Situācijas uzlabošanai būtu nepieciešams:
- apzināt un kartēt pieejamos atbalsta pakalpojumus,
- piesaistīt papildu cilvēkresursus, lai veidotu un ieviestu pierādījumos balstītus sociālos pakalpojumus bērniem un jauniešiem ar atkarības un uzvedības problēmām,
- izvērtēt un apkopot jaunas programmas un metodes darbam ar ģimenēm ar bērniem, bērniem un jauniešiem ar uzvedības problēmām (nemotivētajiem jauniešiem, motivētiem jauniešiem, vecākiem un ģimenes locekļiem),
- veidot daudzpakāpju atbalsta un pakalpojumu sniegšanas sistēmu,
- nodrošināt speciālistu apmācību dažādu metožu lietošanai, izmantojot jau Latvijā esošo pieredzi un pārņemot starptautisko pieredzi,
- veidot starpdisciplinārus pakalpojumus, kuru ietvarā ir pieejami un atbilstoši vajadzībām kombinējami gan sociālie, gan veselības pakalpojumi (bērniem nereti ir nopietni veselības traucējumi, kuri rezultējas ar sabiedrībā nepieņemamu uzvedību), pēc nepieciešamības piesaistot izglītības sistēmas atbalstu, kā ari iesaistot tiesībsargājošās iestādes,
- ieviest komandas darba principu pakalpojuma un atbalsta sniegšanā, veidojot vienu atbalsta plānu, kurā ar savām intervencēm līdzdarbojas konkrēto vajadzību nodrošināšanā iesaistītās puses.

Savlaicīgi identificēti riski, savlaicīgi un vajadzībām atbilstoši sniegti atbalsta pasākumi uzvedības un atkarības problēmu novēršanā ir mazāk traumējoši bērnam, daudz vienkāršāk veicami un prasa mazāk līdzekļus nekā uzvedības un atkarības problēmu radīto seku novēršana.
Pamatojoties uz konstatētajiem riskiem, 4.3.6.5. pasākumā plānoto bērnu uzvedības un atkarību problēmu novēršanas pasākumu kopums ietver darbības, kas dod iespēju identificēt bērnus, kuriem pastāv uzvedības un atkarību problēmu veidošanās risks, tiek vērtēti šo uzvedības un atkarības problēmu cēloņi un veikta to analīze un, balstoties uz vajadzībām, izstrādāts atbalsta kopums individuālā līmenī, paralēli īstenojot arī darbu ar ģimeni.

Pasākumā plānotās atbalstāmās darbības ietver veselības aprūpes, izglītības, tiesībsargājošo iestāžu un sociālā sektora sadarbību, nodrošinot ģimenes vajadzību skrīningu un izvērtējumu, identificējot bērnus un ģimenes, kurām identificēti uzvedības un atkarības problēmu riski, nosakot vajadzībām atbilstošu atbalsta kopumu, metodes un mehānismus tā īstenošanai, starpprofesionāļu komandas principa pieejas nodrošināšanu individuāla gadījuma risināšanā bērna dabīgajā vidē: skolā, jauniešu centrā, kopienās, interešu izglītībā, utml. vai arī nodrošinot bērna individuālajām vajadzībām atbilstošu specializētu audžuģimeni vai sniedzot individualizētu atbalstu, kas veicinātu patstāvīgas dzīves uzsākšanu nākotnē.
2020. gadā pētījumā “Bērnu emocionālais traumatisms atkārtotas ārpusģimenes aprūpes formas maiņas gadījumos” [8] par audžuģimenēm norādīts, ka audžuģimenes piekrīt, ka pusaudžiem ar atkarībām vai uzvedības traucējumiem ir nepieciešams īpašs atbalsts. Uzņemot ģimenē pusaudzi ar atkarību un uzvedības grūtībām, ir jārēķinās ar to, ka pusaudži ar grūtībām var neapzināti un emociju vadīti nodarīt pāri sev vai citiem, un, lai pusaudzim palīdzētu attīstīt iekšējos resursus un kontroli pār savu dzīvi, ģimenei būs nepieciešamas speciālas zināšanas psiholoģijā un psihiatrijā un/vai ļoti spēcīga atbalsta sistēma (psihoemocionāls atbalsts, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pusaudzim). Lai kvalitatīvi un ilgtspējīgi īstenotu šādu specializāciju, nepieciešami atbalsta pasākumi, kompleksas pakalpojumu programmas un paša pusaudža līdzdalība, t.sk. lēmumu pieņemšanā. [9] 
[8] Pieejams: https://www.bti.gov.lv/lv/media/8/download
[9] Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbības uzlabošanai” (Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla tiesību akta lieta Nr. 22-TA-2277), Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/legislation_case_documents/66f01a27-2a0b-44c1-a9f1-2f2769855b50

Pasākuma mērķa grupa:
- pašvaldību speciālisti, fiziskas un juridiskas personas, kuras sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu pakalpojumu, ģimenes atbalsta speciālisti, bērna atbalsta speciālisti, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieki,
- politikas veidotāji,
- ģimenes ar bērniem ar uzvedības un atkarību problēmas attīstības risku (tai skaitā, audžuģimenes un aizbildņi),
- bērni un jaunieši ar uzvedības un atkarību problēmas attīstības risku.

Pasākuma īstenošanu plānots uzsākt indikatīvi 2023. gada 1.ceturksnī.

Pasākumā plānotas šādas galvenās atbalstāmās darbības:
1. Atbalsta sistēmas un pakalpojumu, ģimenēm, kurās konstatēti bērnu uzvedības un atkarību problēmu riski, izvērtēšana:
1) starptautiskās labās prakses un pieredzes un ārvalstu atbalsta pakalpojumu klāsta izpēte un analīze (īpaši pakalpojumi ar multidisciplināru pieeju), kā arī pētījumi par pieejamajiem un nepieciešamajiem atbalsta pakalpojumiem Latvijā;
2) sabiedriskās domas pētījumi par nepieciešamajiem pakalpojumiem un atbalstu bērna uzvedības un atkarības problēmu gadījumā (tajā skaitā pakalpojumu saņēmēju viedoklis), kā arī pētījumi un fokusgrupas par pusaudžu profesionālās ievirzes un nodarbinātības iespējām.

2. Pierādījumos balstītu prevencijas pasākumu ieviešana ģimenēm ar bērniem ar uzvedības un atkarības problēmām un to veidošanās riskiem:
1) vienota uzvedības un atkarības problēmu agrīna risku novērtēšanas rīka izstrāde (digitalizēta un sinhronizēta ar jau esošiem rīkiem, gan vecumposma kontekstā, gan saturā);
2) valsts un pašvaldības atbalsta sistēmas pilnveide un paplašināšana:
- šobrīd pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un citu atbilstošo sociālo pakalpojumu mērķa grupai izpēte (gan valsts un pašvaldību, gan NVO sniegtie pakalpojumi),
- lietotāju (tajā skaitā ģimenes) ceļa kartes izstrāde, balstoties uz pētījumos un sabiedriskās domas izpētē veiktajiem secinājumiem dažādām lietotāju vajadzībām,
- vadlīniju atbalsta sistēmas pilnveidei, tai skaitā, algoritmi speciālistiem sadarbības modelim  darbam ar ģimenēm un starpprofesionāļu komandas principa pieejas izveide,
- kompetences pilnveides programmas izstrāde un speciālistu apmācība darbam ar novērtēšanas rīku un algoritmu gadījumu risināšanā, tai skaitā, tā praktiskās nodarbības speciālistu sadarbības veidošanai,
- izmēģinājumprojekta īstenošana, rezultātu izvērtēšana un metodikas un algoritma pilnveide;
3) psihoemocionāls atbalsts vecākiem, tajā skaitā izglītojošas, psiholoģiskas, multidisiciplināras un praksē balstītas (vecāks – vecākam) konsultācijas;
4) atbalsta pasākumi bērniem un jauniešiem ar uzvedības un atkarību problēmas attīstības risku un to ģimenēm;
5) pakalpojumu kataloga ģimenēm ar bērniem izveide, uzturēšana un aktualizācija;
6) bērna atbalsta speciālistu tīkla izveide:
- vadlīniju un darba metodikas izstrāde bērna atbalsta speciālistiem,
- izmēģinājuma projekta īstenošana bērna atbalsta speciālista darba aprobēšanai un rezultātu izvērtējums.

3. Multidisciplināras atbalsta programmas ieviešana ģimenēm ar bērniem, tai skaitā bērniem ar ilgstošām uzvedības un atkarības problēmām:
1) starptautiskās un Latvijas labās prakses un pieredzes apmaiņas pasākumi valsts un pašvaldības sniegto pakalpojumu pilnveidei;
2) starpdisciplināra atbalsta pakalpojuma izveide bērniem ar uzvedības un atkarības problēmām:
- starpdisciplināra (t.sk. veselības, izglītības, probācijas u.c) atbalsta pakalpojuma groza izveide bērniem ar uzvedības un atkarības problēmām, tajā skaitā darbs ar bērna ģimeni,
- bērnu ar uzvedības un atkarības problēmām individuālām vajadzībām atbilstošu specializēto audžuģimeņu attīstība,
- individualizēts atbalsts bērniem ar uzvedības un atkarības problēmām ar mērķi veicināt patstāvīgas dzīves uzsākšanu;
3) vadlīniju izstrāde starpdisciplināra atbalsta pakalpojuma ieviešanai un nodrošināšanai;
4) kompetences pilnveides programmas izstrāde un apmācības speciālistiem, kuru darbs ir ar jauniešiem un viņu motivāciju;
5) izmēģinājuma projekta īstenošana starpdisciplināra atbalsta pakalpojuma ieviešanai, tai skaitā rezultātu izvērtēšana un pakalpojuma uzlabošana atbilstoši veiktajiem secinājumiem.

Pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 13 050 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Pluss finansējums 11 092 500 euro un valsts budžeta finansējums 1 957 500 euro.

Pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Pasākuma īstenošanu nodrošinās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Pasākuma uzraudzības rādītāji – iznākuma rādītājs “Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1”.

Pasākumu plānots īstenot līdz 2029. gada 4.ceturksnim.

Pasākuma mērķis ir savlaicīgi identificēt bērnu un jauniešu (t.sk. pusaudžu) uzvedības un atkarības problēmu veidošanās risku un nodrošināt savlaicīgu un vajadzībām atbilstošu starpdisciplināru pakalpojumu sniegšanu ģimenēm ar bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarības problēmām.

Nodarbinātības un sociālā politika

Latvija

09.09.2022. - 22.09.2022.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.¹ apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par informatīvo ziņojumu tā saskaņošanas stadijā.

-

-

Ineta Mača (LM)

Sarmīte Vepere (LM)

08.09.2022. 14:08