Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Publiskā apspriešana

Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" (turpmāk - Likumprojekts) izstrādāts, lai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (turpmāk – MPENL) nostiprinātu principu, ka maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klientu prasījuma tiesību noilguma termiņus, kā arī noilguma termiņa iestāšanās sekas nosaka analoģiski Kredītiestāžu likuma regulējumam. Risinājuma mērķis ir nodrošināt vienotu, skaidru un finanšu nozarē saskaņotu pieeju attiecībā uz noilgumu un noilguma termiņa iestāšanās sekām.
Likumprojekts ir sistēmiski saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (24-TA-2718), ar kuru tiek saīsināti noilguma termiņi, ieviests valsts modelis noguldījumu piekritībai un precizētas materiālās un procesuālās normas. Likumprojekta grozījumu saturiskā jēga ir atsauces veidā piemērot attiecīgo Kredītiestāžu likuma regulējumu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klientu prasījumiem un noteiktiem naudas līdzekļiem.

Mērķis ir novērst atšķirīgu un fragmentētu tiesību normu piemērošanu starp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, paredzot vienotus klientu prasījuma tiesību noilguma termiņus, kā arī noilguma termiņa iestāšanās sekas. Tas stiprina tiesisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi pret klientiem neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja veida. Vienlaikus tiek atvieglota praktiskā piemērošana, jo Likumprojektā ietvertie grozījumi nevis dublē, bet atsaucas uz Kredītiestāžu likuma regulējuma jomu.

Finanšu un kapitāla tirgus politika

Latvijas Republika

21.10.2025. - 04.11.2025.

Publiskai apspriešanai nosakāms desmit darbdienu termiņš

Ietekmēti ir maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klienti (fiziskas personas), kā arī viņu mantinieki. Vienotā atsauce uz Kredītiestāžu likuma normām nodrošina skaidrību par prasījuma tiesību noilgumu un naudas līdzekļu piekritību valstij, kā arī paredz prognozējamu kārtību, kā maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes informē klientu par tuvojošos noilgumu un kā rīkojas ar neaktīviem līdzekļiem. Praktiski tas mazina strīdu risku un atšķirīgu interpretāciju, vienlaikus uzliekot klientiem pienākumu savlaicīgi aktualizēt savu kontaktinformāciju un, ja nepieciešams, iesniegt pieprasījumu par līdzekļu izmaksu, lai nepieļautu noilguma iestāšanos un turpmāku piekritību valstij. Regulējums neattiecas uz banknotēm un elektronisko naudu kā elektroniski uzglabātu naudas vērtību, līdz ar to netiek ietekmēta elektroniskās naudas emisijas un atpirkuma kārtība.

Ietekmētas ir klientu (juridisko personu) attiecības ar maksājumu iestādi un elektroniskās naudas iestādi. Vienotais risinājums par noilgumu un nepieprasītu līdzekļu piekritību valstij izlīdzina pieeju starp kredītiestādēm un maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, samazinot normu dublēšanos un atbilstības neskaidrības.

Liene Jenerte (FM)

Baiba Bāne (FM)

21.10.2025. 11:30