Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Kredītiestāžu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam Latvijā par ķīlas ņēmēju var būt tikai tā persona, kuras prasījumu nodrošina ķīla, t.i., pats kreditors. Cita trešā persona šobrīd nevar būt komercķīlas ņēmējs un attiecīgi arī nevar patstāvīgi izlietot tiesības, kas piemīt ķīlas ņēmējam.
Finanšu jomā samērā bieži tiek slēgti darījumi, kuros ir vairāki kreditori, un šādā situācijā var būt apgrūtināta tiesību uz ķīlu vai citu nodrošinājumu izmantošana. Visbiežāk sastopamās situācijas, kad ir vairāki kreditori, ir 1) sindicēto aizdevumu gadījumā, proti, vienam parādniekam aizdevuma sniegšanai ir apvienojušies daudzi aizdevēji, un 2) nodrošināto obligāciju emisijas gadījumā, proti, obligācijas, kuras tiek izplatītas ieguldītājiem, ir papildus nodrošinātas ar aktīviem, riska darījumiem vai galvojumu.
Prasījums, kas izriet no sindicētā aizdevuma, atrodas privāttiesiskajā apgrozībā, proti, tas ir tirgojams un var tikt nodots citai personai cesijas ceļā. Tāpat arī obligācijas ir tirgojami vērtspapīri un var tikt nodoti citām personām. Tādējādi gadījumos, kad ir vairāki kreditori, kuriem par labu sniegts nodrošinājums, visu kreditoru rīcība atttiecībā uz nodrošinājumu ir apgrūtināta.
Praksē plaši tiek izmantots no anglo-sakšu tiesību sistēmas aizgūts risinājums, proti, “paralēlā parāda koncepcija”. Paralēlā parāda nodibināšana izpaužas tādējādi, ka sākotnējie aizdevēji un ķīlas ņēmēji (visi kopā) līgumiski nodibina vēl vienu abstraktu parāda saistību attiecībā pret nodrošinājuma aģentu. Tirgus dalībnieki, kas izvēlas slēgt šādas vienošanās par paralēlā parāda nodibināšanu, sastopas ar tiesisko nenoteiktību, vai šāda līgumiskā konstrukcija atbilst Latvijas tiesību sistēmai, tāpēc praksē šādas vienošanās visbiežāk tiek slēgtas saskaņā ar citas valsts likumu. Latvijas likuma kā piemērojamā likuma izvēli šādiem līgumiem pēc tirgus dalībnieku norādītā kā kavējošs faktors ir tiesiskā nenoteiktība.
Finanšu jomā samērā bieži tiek slēgti darījumi, kuros ir vairāki kreditori, un šādā situācijā var būt apgrūtināta tiesību uz ķīlu vai citu nodrošinājumu izmantošana. Visbiežāk sastopamās situācijas, kad ir vairāki kreditori, ir 1) sindicēto aizdevumu gadījumā, proti, vienam parādniekam aizdevuma sniegšanai ir apvienojušies daudzi aizdevēji, un 2) nodrošināto obligāciju emisijas gadījumā, proti, obligācijas, kuras tiek izplatītas ieguldītājiem, ir papildus nodrošinātas ar aktīviem, riska darījumiem vai galvojumu.
Prasījums, kas izriet no sindicētā aizdevuma, atrodas privāttiesiskajā apgrozībā, proti, tas ir tirgojams un var tikt nodots citai personai cesijas ceļā. Tāpat arī obligācijas ir tirgojami vērtspapīri un var tikt nodoti citām personām. Tādējādi gadījumos, kad ir vairāki kreditori, kuriem par labu sniegts nodrošinājums, visu kreditoru rīcība atttiecībā uz nodrošinājumu ir apgrūtināta.
Praksē plaši tiek izmantots no anglo-sakšu tiesību sistēmas aizgūts risinājums, proti, “paralēlā parāda koncepcija”. Paralēlā parāda nodibināšana izpaužas tādējādi, ka sākotnējie aizdevēji un ķīlas ņēmēji (visi kopā) līgumiski nodibina vēl vienu abstraktu parāda saistību attiecībā pret nodrošinājuma aģentu. Tirgus dalībnieki, kas izvēlas slēgt šādas vienošanās par paralēlā parāda nodibināšanu, sastopas ar tiesisko nenoteiktību, vai šāda līgumiskā konstrukcija atbilst Latvijas tiesību sistēmai, tāpēc praksē šādas vienošanās visbiežāk tiek slēgtas saskaņā ar citas valsts likumu. Latvijas likuma kā piemērojamā likuma izvēli šādiem līgumiem pēc tirgus dalībnieku norādītā kā kavējošs faktors ir tiesiskā nenoteiktība.
Mērķa apraksts
Likumprojekta pieņemšana veicinās finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas – nodrošinājuma aģenta – vārda.
Politikas jomas
Finanšu un kapitāla tirgus politika
Teritorija
-
Norises laiks
23.11.2023. - 11.12.2023.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par likumprojektu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Regulējums skars fiziskās personas kā nodrošinājuma devējus un ņēmējus.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Regulējums skars juridiskās personas, kuras apvienojas ar citiem aizdevējiem sindicētā kredīta izsniegšanā.
Nozare
Finanšu un apdrošināšanas darbības
Nozaru ietekmes apraksts
Sindicēto kredītu gadījumos ietekme būs attiecībā uz kredītiestādēm kā aizdevējiem.
Sagatavoja
Gunvaldis Davidovičs (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
24.11.2023. 08:09
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Aicinām izteikt likumprojektā ietvertā 74.4 panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) No vienotā kredīta līguma, saskaņā ar kuru kredīta izsniegšanā piedalās vairāki aizdevēji (turpmāk – sindicētais kredīts), no kuriem vismaz viens no aizdevējiem ir kredītiestāde, izrietošajiem prasījumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku, komercķīlu, finanšu nodrošinājumu, galvojumu vai citu nodrošinājumu, līguma noteikumos noteiktajā kārtībā ieceļ, aizstāj un atceļ nodrošinājuma aģentu, ja sindicētā kredīta aizdevēji ir vienojušies izmantot nodrošinājuma aģenta starpniecību.
(2) Nodrošinājuma aģentam attiecībās ar parādnieku, nodrošinājuma devēju vai jebkuru citu personu (arī tad, ja nodrošinājuma aģents nav aizdevējs) līgumā minētajos gadījumos ir visas likumā noteiktās sindicētā kredīta aizdevēju tiesības un pienākumi, ieskaitot kreditoram paredzētās tiesības un pienākumus saskaņā ar Maksātnespējas likumu."
Anotācijā lūdzam norādīt skaidri, ka, piemērojot šo pantu, paralēlā parāda izveidošana nav nepieciešama. Ārpus šā panta darbības jomas paralēlā parāda izveidošana nav reglamentēta.
"(1) No vienotā kredīta līguma, saskaņā ar kuru kredīta izsniegšanā piedalās vairāki aizdevēji (turpmāk – sindicētais kredīts), no kuriem vismaz viens no aizdevējiem ir kredītiestāde, izrietošajiem prasījumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku, komercķīlu, finanšu nodrošinājumu, galvojumu vai citu nodrošinājumu, līguma noteikumos noteiktajā kārtībā ieceļ, aizstāj un atceļ nodrošinājuma aģentu, ja sindicētā kredīta aizdevēji ir vienojušies izmantot nodrošinājuma aģenta starpniecību.
(2) Nodrošinājuma aģentam attiecībās ar parādnieku, nodrošinājuma devēju vai jebkuru citu personu (arī tad, ja nodrošinājuma aģents nav aizdevējs) līgumā minētajos gadījumos ir visas likumā noteiktās sindicētā kredīta aizdevēju tiesības un pienākumi, ieskaitot kreditoram paredzētās tiesības un pienākumus saskaņā ar Maksātnespējas likumu."
Anotācijā lūdzam norādīt skaidri, ka, piemērojot šo pantu, paralēlā parāda izveidošana nav nepieciešama. Ārpus šā panta darbības jomas paralēlā parāda izveidošana nav reglamentēta.
11.12.2023. 11:15