Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
2022.gada 29.septembrī Saeimā pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 25.oktobrī (turpmāk - Izglītības likuma grozījumi). Izglītības likuma grozījumi paredz līdz 2025.gada 1.septembrim izslēgt no Izglītības likuma 41.pantu. Izglītības likuma Pārejas noteikumu 102.punktā noteikts, ka Izglītības likuma grozījumi, kas paredz izslēgt Izglītības likuma 41. pantu, stājas spēkā:
1) 2023. gada 1. septembrī - attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē;
2) 2024. gada 1. septembrī - attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē;
3) 2025. gada 1. septembrī - attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē.
Ar Izglītības likuma grozījumiem izslēgts arī 9. panta otrās daļas 2. punkts un 38. panta otrās daļas 1. punkts.
Lai nodrošinātu Izglītības likuma grozījumu izpildi, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem".
1) 2023. gada 1. septembrī - attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē;
2) 2024. gada 1. septembrī - attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē;
3) 2025. gada 1. septembrī - attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē.
Ar Izglītības likuma grozījumiem izslēgts arī 9. panta otrās daļas 2. punkts un 38. panta otrās daļas 1. punkts.
Lai nodrošinātu Izglītības likuma grozījumu izpildi, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem".
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
30.12.2022. - 13.01.2023.
Informācija
Noteikumi izskatīti IZM vadības sēdē.
Fiziskās personas
- Izglītojamie, izglītojamo vecāki, izglītības speciālisti, pedagogi, Valsts izglītības satura centra darbinieki.
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas.
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Sintija Sējēja (VISC)
Atbildīgā persona
Līga Lejiņa (IZM)
Izsludināšanas datums
03.01.2023. 19:05
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Degi Karajevs
Nevaru saprast kā tiks pildīta Setversmes 114. Panta norma un tiesības uz savas valodas un kultūras attistību, ja izglītības sistēma nedos dzimtas valodas, literatūras stundas, kā attistīt dziesmas, dzejoļus, romānus, ja dzimtas valodas zināšanas būs ierobēžotas ar ģimenē esošu līmeni, bez sistēmatiskas valsts izstrādātas politikas un programmas?
ir jāizstrāda atsevišķu likumu par mazakutautību izglītību, sākot no bērnu dārza līdz augstākai izglītībai. Ar iespēju mācīties pilnībā izmantojot dzimtu valodu visa apnācības procesā.
valstspiedērīgajiem nodokļu maksātajiem ir tiesības uz sava bērnu attistību, uz ğimenes savdabību, uz dzimtas valodas saglabašanu un attistību, par valsts dalību tajā.
Latvija ir mūsu valsts, mēs esam Latvijas tauta! Katrs, kurš pieņem lēmumus pret latvijas tautas interesēm ir neatkarības nodevējs. Doma par mazakutautībam, Doma par Latviju!
ir jāizstrāda atsevišķu likumu par mazakutautību izglītību, sākot no bērnu dārza līdz augstākai izglītībai. Ar iespēju mācīties pilnībā izmantojot dzimtu valodu visa apnācības procesā.
valstspiedērīgajiem nodokļu maksātajiem ir tiesības uz sava bērnu attistību, uz ğimenes savdabību, uz dzimtas valodas saglabašanu un attistību, par valsts dalību tajā.
Latvija ir mūsu valsts, mēs esam Latvijas tauta! Katrs, kurš pieņem lēmumus pret latvijas tautas interesēm ir neatkarības nodevējs. Doma par mazakutautībam, Doma par Latviju!
12.01.2023. 18:37
Fiziska persona
Lūdzu "Noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" pie sadaļas"I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 16.2. fakultatīvās nodarbības" minēt iespēju fakultatīvajās nodarbībās īstenot papildnodarbības mazākumtautības valodas un kultūras apguvei, jo citādi izskstās, ka mērktiecīgi tiek plānota izglītojamā, kam dzimtā valoda nav latviešu, kultūrāla identitātes kropļošana. Bērnam, kam burtiski tiek apgrieztās saknes, tas nepārprotami atstās negatīvas ietekmes uz psihi
12.01.2023. 22:42
Fiziska persona
Lugums nodrošinat Setversmes 114. Panta izpildi par normu un tiesības uz savas valodas un kultūras attistību.
Valstspiedērīgajiem nodokļu maksātajiem ir tiesības uz sava bērnu attistību, uz ğimenes savdabību, uz dzimtas valodas saglabašanu un attistību, par valsts dalību tajā.
Latvija ir mūsu valsts, mēs esam Latvijas tauta! Katrs, kurš pieņem lēmumus pret latvijas tautas interesēm ir neatkarības nodevējs. Doma par mazakutautībam, Doma par Latviju!
Valstspiedērīgajiem nodokļu maksātajiem ir tiesības uz sava bērnu attistību, uz ğimenes savdabību, uz dzimtas valodas saglabašanu un attistību, par valsts dalību tajā.
Latvija ir mūsu valsts, mēs esam Latvijas tauta! Katrs, kurš pieņem lēmumus pret latvijas tautas interesēm ir neatkarības nodevējs. Doma par mazakutautībam, Doma par Latviju!
12.01.2023. 23:16
Jeļena Petrova
Esmu pret noteikumiem, grozījumiem un likumiem kas ierobežo cilvēktiesības!
Šie noteikumi skar visus bērnus, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda. Lūdzu nodrošināt attiecīgu lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu visiem Latvijas bērniem kvalitatīvu pamatizglītību dzimtā valodā, kā arī perfektu latviešu valodas apmācību.
Lūdzu NEpieņemt lēmumus, kas iet pretrunā ar Satversmes 114.pantu par tiesībām uz savas valodas un kultūras attīstību.
Šie noteikumi skar visus bērnus, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda. Lūdzu nodrošināt attiecīgu lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu visiem Latvijas bērniem kvalitatīvu pamatizglītību dzimtā valodā, kā arī perfektu latviešu valodas apmācību.
Lūdzu NEpieņemt lēmumus, kas iet pretrunā ar Satversmes 114.pantu par tiesībām uz savas valodas un kultūras attīstību.
13.01.2023. 18:35
Andrejs Ivanovs
Lai minētie grozījumi neizskatās kā mazākumtautību skolnieku izglītojamā kultūrāla identitātes kropļošana, lai izpildītu Satversmes 122. pantā noteikto: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību” un Satversmes 114. pantā noteikto: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību”, lūdzu atrunāt tajās dzimtas valodas apmācības kārtību.
Esmu kategoriski pret noteikumiem, kas nav vienlīdzīgi, godīgi un nav domāti visām izglītības procesā iesaistītajām pusēm.
Noteikumi ir pretrunā ar vispārējo cilvēktiesību deklarāciju Ģenerālās asamblejas rezolūciju 217A (2., 7. un 30. pantiem), kas pieņemta ANO 1948. gada 10. decembrī
Esmu kategoriski pret noteikumiem, kas nav vienlīdzīgi, godīgi un nav domāti visām izglītības procesā iesaistītajām pusēm.
Noteikumi ir pretrunā ar vispārējo cilvēktiesību deklarāciju Ģenerālās asamblejas rezolūciju 217A (2., 7. un 30. pantiem), kas pieņemta ANO 1948. gada 10. decembrī
13.01.2023. 20:41
Antons, privātpersona
Viens no ES pamatiem ir mazākumtautību aizsardzība, kas izpaužas gan izglītības, gan kultūras jomā. Teju katra ES valsts piedāvā mazākumtautībām izglītības programmas, te būs daži piemēri:
Lietuva - poļu, krievu;
Polija - vācu, ukraiņu, baltkrievu;
Slovākija - ungāru;
Ungārija - serbu, vācu;
Rumānija - ungāru;
Austrija- horvātu, slovēņu un ungāru;
Itālija - vācu;
Grieķija - turku;
Vācija - sorbu, dāņu;
Zviedrija - somu;
Dānija - vācu;
Francija - vācu.
Atkarībā no valsts mazākumtautību priekšmetu īpatsvars svārstās no 20% līdz 70%. Rezultātā audzēkņi kļūst gan par valsts sabiedrības sastāvdaļu, gan saglabā savu mazākumtautību identitāti. Lai Latvijas valsts arī būtu plaukstoša un saliedēta, mazākumtautībām ir jāsaglabā vismaz daļa no izglītības programmas, saglabājot valodu, literatūru, vēsturi un kultūrvēsturi, kā arī vecākajās klasēs iemācot strādāt ar zinātnisko literatūru, veicot tekstu analīzi.
Mūsu valstī ir jāsaglabā krievu, poļu, baltkrievu, lietuviešu, igauņu un ukraiņu valodas mazākumtautību programmas, neiznīcinot tās. Šī ir atslēga uz plaukstošu un patriotisku valsti.
Lietuva - poļu, krievu;
Polija - vācu, ukraiņu, baltkrievu;
Slovākija - ungāru;
Ungārija - serbu, vācu;
Rumānija - ungāru;
Austrija- horvātu, slovēņu un ungāru;
Itālija - vācu;
Grieķija - turku;
Vācija - sorbu, dāņu;
Zviedrija - somu;
Dānija - vācu;
Francija - vācu.
Atkarībā no valsts mazākumtautību priekšmetu īpatsvars svārstās no 20% līdz 70%. Rezultātā audzēkņi kļūst gan par valsts sabiedrības sastāvdaļu, gan saglabā savu mazākumtautību identitāti. Lai Latvijas valsts arī būtu plaukstoša un saliedēta, mazākumtautībām ir jāsaglabā vismaz daļa no izglītības programmas, saglabājot valodu, literatūru, vēsturi un kultūrvēsturi, kā arī vecākajās klasēs iemācot strādāt ar zinātnisko literatūru, veicot tekstu analīzi.
Mūsu valstī ir jāsaglabā krievu, poļu, baltkrievu, lietuviešu, igauņu un ukraiņu valodas mazākumtautību programmas, neiznīcinot tās. Šī ir atslēga uz plaukstošu un patriotisku valsti.
13.01.2023. 22:48