Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Datu pārvaldības stratēģiju 2026. - 2030. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts mērogā nav nodefinēts datu pārvaldība, iesaistītās iestādes un to pienākumi.
Mērķa apraksts
Valsts pārvaldē ir izveidots visaptverošs datu pārvaldības tiesiskais un organizatoriskais ietvars un ieviesta vienota datu pārvaldības prakse, kas profesionāli un mērķtiecīgi īsteno datu pārvaldības procesus, vienlaikus veicinot datu pieejamību, samazinot administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī nodrošinot valsts pārvaldē uzturēto datu augstu vērtību, kvalitāti un izmantojamību tautsaimniecībā.
Politikas jomas
Datu pārvaldības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
13.02.2026. - 15.03.2026.
Informācija
Publiskā apspriešana paredzēta, lai iepazīstinātu sabiedrību ar valsts pārvaldes plāniem datu pārvaldības jomā un iegūtu privātā sektora atgriezenisko saiti, viedokli, komentārus.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Valsts un pašvaldību iestādes
Skaidrojums un ietekme
Datu pārvaldība ietekmē gan privātā sektora juridiskās personas, gan valsts un pašvaldību institūcijas. Tā ir horezontāla funkcija vienotai un saprotamai datu pārvaldībai, lai pēc iespējas nodrošinātu kvalitatatīvu un pārskatāmu datu pieejamību lēmumu pieņemšanai un inovāciju attīstībai.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Stratēģija paredz jaunu horezontālu funkciju noteikšanu valsts pārvaldē, lai nepārprotami nodrošinātau atbildību un funkciju sadalījumu datu pārvaldības jomā.
Sagatavoja
Kristīne Jankovska (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
13.02.2026. 14:08
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
iedzīvotāji, maģistranti, pētnieki
Priekšlikums, atsaucoties uz vienu no pamatprincipiem, kas norādīts Datu pārvaldības stratēģija 2026. - 2030. gadam dokumenta 3lpp:
Prasīt tikai vienreiz un minimāli (Once Only) - Publiskie pakalpojumi tiek veidoti tā, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu nepieciešams iesniegt informāciju tikai vienu reizi. Jebkura papildu informācija tiek pieprasīta tikai tad, ja tā nav pieejama citos avotos. Prasītā informācija tiek samazināta līdz minimumam, ņemot vērā nepieciešamību pēc efektivitātes un lietotāju ērtībām.
Būtu vēlams šeit paredzēt, ka viena iestāde nosaka savas vajadzības kā lietotājs, bet citas ministrijas iestādei ir nepieciešami papildus rādītāji un dati, lai izmantotu šos datus atkārtoti cita veida lēmumu pieņemšanas procesā.
Pētījumos arī ir minēts, ka dati, ko izmanto viena iestāde, ne vienmēr ir pietiekoši, lai tos izmantotu cita iestāde. Ierosinājums, ir maksimāli paredzēt visus iespējamos "datu lietotājus" no publiskās pārvaldes puses un paredzēt visus nepieciešamos kritērijus un rādītājus, t.i. informāciju, kuru varētu izmantot pēc iespējas plašāks lietotāju loks dažādos lēmumu pieņemšanas moduļos.
Pētījumi, uz kuriem atsaucos:
Zhang, P., Lui, G. (2018). Data-Driven Recovery Potential Analysis and Modeling forBatteries Recovery Operations in Electric Bicycle Industry. Discrete Dynamics in Nature and Society. doi:10.1155/2018/6783190
Skaloumpakas, P., Kafouros, A., Spiliotis, E., Sarmas, E., Marinakis, V. (2025). Optimizing electric vehicle charging station placement in Greek municipalities through multi-criteria decision analysis, Sustainable Energy, Grids and Networks. 41, 101589
Al Nuaimi, E., Al Neyadi, H., Mohamed, N., Al-Jaroodi, J. (2015). Applications of big data to smart cities. Journal of Internet Services and Applications. 6, 25.
Ikemoto, G.S., Marsh, J.A. (2007). Cutting through the “Data-Driven” Mantra: Different Conceptions of Data-Driven Decision Making. Teachers College Record, 106(1), 105-131.
Prasīt tikai vienreiz un minimāli (Once Only) - Publiskie pakalpojumi tiek veidoti tā, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu nepieciešams iesniegt informāciju tikai vienu reizi. Jebkura papildu informācija tiek pieprasīta tikai tad, ja tā nav pieejama citos avotos. Prasītā informācija tiek samazināta līdz minimumam, ņemot vērā nepieciešamību pēc efektivitātes un lietotāju ērtībām.
Būtu vēlams šeit paredzēt, ka viena iestāde nosaka savas vajadzības kā lietotājs, bet citas ministrijas iestādei ir nepieciešami papildus rādītāji un dati, lai izmantotu šos datus atkārtoti cita veida lēmumu pieņemšanas procesā.
Pētījumos arī ir minēts, ka dati, ko izmanto viena iestāde, ne vienmēr ir pietiekoši, lai tos izmantotu cita iestāde. Ierosinājums, ir maksimāli paredzēt visus iespējamos "datu lietotājus" no publiskās pārvaldes puses un paredzēt visus nepieciešamos kritērijus un rādītājus, t.i. informāciju, kuru varētu izmantot pēc iespējas plašāks lietotāju loks dažādos lēmumu pieņemšanas moduļos.
Pētījumi, uz kuriem atsaucos:
Zhang, P., Lui, G. (2018). Data-Driven Recovery Potential Analysis and Modeling forBatteries Recovery Operations in Electric Bicycle Industry. Discrete Dynamics in Nature and Society. doi:10.1155/2018/6783190
Skaloumpakas, P., Kafouros, A., Spiliotis, E., Sarmas, E., Marinakis, V. (2025). Optimizing electric vehicle charging station placement in Greek municipalities through multi-criteria decision analysis, Sustainable Energy, Grids and Networks. 41, 101589
Al Nuaimi, E., Al Neyadi, H., Mohamed, N., Al-Jaroodi, J. (2015). Applications of big data to smart cities. Journal of Internet Services and Applications. 6, 25.
Ikemoto, G.S., Marsh, J.A. (2007). Cutting through the “Data-Driven” Mantra: Different Conceptions of Data-Driven Decision Making. Teachers College Record, 106(1), 105-131.
19.02.2026. 10:38
iedzīvotāji, uzņēmumi, pētnieki
Kompetenču attīstība MI jomā nesatur diferencētu pieeju dažādiem darbinieku līmeņiem
Iebildums / trūkums
4. Rīcības virziena "Digitālās prasmes" MI komponente ir nespecifiska: nav nošķirtas vispārīgās digitālās prasmes no specializētajām MI prasmēm, nav paredzēta atšķirīga pieeja vadītājiem, analītiķiem un MI izstrādātājiem. Stratēģijā citētais OECD ziņojums (2024) tieši norāda uz šo problēmu — taču stratēģija šo atziņu konstatē, bet nenovērš.
Rādītājs — 30% iestāžu ar datu pārvaldības kompetenci līdz 2028. gadam — neatspoguļo MI prasmju klātbūtni vai kvalitāti, tikai formālu kompetenču struktūru.
Ierosinājums / priekšlikums
Jāparedz trīs līmeņu MI kompetenču ietvars ar atšķirīgiem mērķiem un atbildīgajiem:
(1) MI pratība — visi valsts pārvaldes darbinieki (mērķis: 2028. gadā vismaz 50% darbinieku apguvuši pamata MI pratības kursu);
(2) datu analītika un MI risinājumu izmantošana — vidējā līmeņa speciālisti (mērķis: 2029. gadā vismaz 500 sertificēti speciālisti);
(3) MI sistēmu izstrāde, testēšana un risku novērtēšana — tehniskie eksperti. VAS uzdodams nodrošināt 1. un 2. līmeņa programmas, savukārt 3. līmenis — sadarbībā ar augstskolām vai MI centru.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 35 — Esošās situācijas analīze — 4. Rīcības virziens (OECD ziņojuma citāts)
“nav izveidota vienota un koordinēta kompetenču sistēma datu jomā, kā arī skaidrs karjeras ceļš datu, analītikas un pierādījumos balstītas politikas speciālistiem. Personāla politika ir sadrumstalota pa iestādēm”
Lpp. 35 — Esošās situācijas analīze — 4. Rīcības virziens
“dominē tehnoloģiju ieviešanas pieeja bez pietiekamām apmācībām, tāpēc darbinieki nespēj pilnvērtīgi izmantot esošās datu sistēmas, tostarp VIRSIS un DAGR”
Lpp. 35 — Esošās situācijas analīze — 4. Rīcības virziens
“2024. gada Digitālās dekādes ziņojumā par Latviju rāda, ka valsts kopumā atpaliek no ES vidējā līmeņa digitālo prasmju jomā, īpaši publiskajā sektorā”
Lpp. 44 — Stratēģijas ieviešanas rīcības plāns
“VAS sadarbībā ar VARAM veikt nepieciešamo ES MFF investīciju plānošanu 2028. - 2034. gada periodam, lai nodrošinātu datu pārvaldības kompetenču attīstību publiskajā pārvaldē”
Iebildums / trūkums
4. Rīcības virziena "Digitālās prasmes" MI komponente ir nespecifiska: nav nošķirtas vispārīgās digitālās prasmes no specializētajām MI prasmēm, nav paredzēta atšķirīga pieeja vadītājiem, analītiķiem un MI izstrādātājiem. Stratēģijā citētais OECD ziņojums (2024) tieši norāda uz šo problēmu — taču stratēģija šo atziņu konstatē, bet nenovērš.
Rādītājs — 30% iestāžu ar datu pārvaldības kompetenci līdz 2028. gadam — neatspoguļo MI prasmju klātbūtni vai kvalitāti, tikai formālu kompetenču struktūru.
Ierosinājums / priekšlikums
Jāparedz trīs līmeņu MI kompetenču ietvars ar atšķirīgiem mērķiem un atbildīgajiem:
(1) MI pratība — visi valsts pārvaldes darbinieki (mērķis: 2028. gadā vismaz 50% darbinieku apguvuši pamata MI pratības kursu);
(2) datu analītika un MI risinājumu izmantošana — vidējā līmeņa speciālisti (mērķis: 2029. gadā vismaz 500 sertificēti speciālisti);
(3) MI sistēmu izstrāde, testēšana un risku novērtēšana — tehniskie eksperti. VAS uzdodams nodrošināt 1. un 2. līmeņa programmas, savukārt 3. līmenis — sadarbībā ar augstskolām vai MI centru.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 35 — Esošās situācijas analīze — 4. Rīcības virziens (OECD ziņojuma citāts)
“nav izveidota vienota un koordinēta kompetenču sistēma datu jomā, kā arī skaidrs karjeras ceļš datu, analītikas un pierādījumos balstītas politikas speciālistiem. Personāla politika ir sadrumstalota pa iestādēm”
Lpp. 35 — Esošās situācijas analīze — 4. Rīcības virziens
“dominē tehnoloģiju ieviešanas pieeja bez pietiekamām apmācībām, tāpēc darbinieki nespēj pilnvērtīgi izmantot esošās datu sistēmas, tostarp VIRSIS un DAGR”
Lpp. 35 — Esošās situācijas analīze — 4. Rīcības virziens
“2024. gada Digitālās dekādes ziņojumā par Latviju rāda, ka valsts kopumā atpaliek no ES vidējā līmeņa digitālo prasmju jomā, īpaši publiskajā sektorā”
Lpp. 44 — Stratēģijas ieviešanas rīcības plāns
“VAS sadarbībā ar VARAM veikt nepieciešamo ES MFF investīciju plānošanu 2028. - 2034. gada periodam, lai nodrošinātu datu pārvaldības kompetenču attīstību publiskajā pārvaldē”
19.02.2026. 21:05
iedzīvotāji, uzņēmumi, pētnieki
CSP kā vienīgais MI infrastruktūras centrs rada vienas iestādes atkarības risku
Iebildums / trūkums
Stratēģija CSP piešķir gan MI infrastruktūras (sandbox, MI trenēšanas vide), gan datu analītikas, gan tiesiskā ietvara nodrošinātāja lomu. CSP tradicionāli ir statistikas iestāde, kuras transformācija uz MI centru vēl tikai notiek. Ja šī transformācija kavēsies, viss 3. rīcības virziens apstāsies.
Stratēģijā nav paredzēts alternatīvs scenārijs, nav noteikts, kādā brīdī tiek izvērtēts CSP gatavības stāvoklis, un nav aprakstīts atbildību sadalījums starp CSP un VDAA gadījumā, ja CSP kapacitāte ir nepietiekama.
Ierosinājums / priekšlikums
Jāparedz divlīmeņu drošības tīkls:
(1) ikgadējs CSP kapacitātes un transformācijas progresa novērtējums, kura rezultāti tiek iesniegti Nacionālajai datu padomei — ar skaidriem sliekšņiem (piemēram, ja MI sandbox nav darbotājies līdz 2027. Q3, tiek aktivizēts starpposma risinājums);
(2) skaidri nodalīta atbildība starp CSP un VDAA — CSP nodrošina MI infrastruktūru un datu apstrādi, VDAA nodrošina datu izplatīšanu un koplietošanas risinājumus, un to savstarpējā robeža ir dokumentēta kā daļa no Datu laboratorijas izveides procesa.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 31 — Esošās situācijas analīze — 3. Rīcības virziens
“Tāpat CSP uzsākusi iekšējās pārmaiņas, kuru rezultātā tā maina fokusu no oficiālās statistikas funkcijas uz datu analītiku un MI risinājumu testēšanu”
Lpp. 34 — Esošās situācijas analīze — 3. Rīcības virziens
“MK 2026.gada 13.janvāra noteikumi Nr. 12 "Kārtība, kādā Mākslīgā intelekta centrs organizē speciālo regulatīvo vidi un datu apstrādi", paredzēts pienākums CSP veidot tehnoloģisko regulatīvo vidi mākslīgā intelekta trenēšanas vajadzībām”
Iebildums / trūkums
Stratēģija CSP piešķir gan MI infrastruktūras (sandbox, MI trenēšanas vide), gan datu analītikas, gan tiesiskā ietvara nodrošinātāja lomu. CSP tradicionāli ir statistikas iestāde, kuras transformācija uz MI centru vēl tikai notiek. Ja šī transformācija kavēsies, viss 3. rīcības virziens apstāsies.
Stratēģijā nav paredzēts alternatīvs scenārijs, nav noteikts, kādā brīdī tiek izvērtēts CSP gatavības stāvoklis, un nav aprakstīts atbildību sadalījums starp CSP un VDAA gadījumā, ja CSP kapacitāte ir nepietiekama.
Ierosinājums / priekšlikums
Jāparedz divlīmeņu drošības tīkls:
(1) ikgadējs CSP kapacitātes un transformācijas progresa novērtējums, kura rezultāti tiek iesniegti Nacionālajai datu padomei — ar skaidriem sliekšņiem (piemēram, ja MI sandbox nav darbotājies līdz 2027. Q3, tiek aktivizēts starpposma risinājums);
(2) skaidri nodalīta atbildība starp CSP un VDAA — CSP nodrošina MI infrastruktūru un datu apstrādi, VDAA nodrošina datu izplatīšanu un koplietošanas risinājumus, un to savstarpējā robeža ir dokumentēta kā daļa no Datu laboratorijas izveides procesa.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 31 — Esošās situācijas analīze — 3. Rīcības virziens
“Tāpat CSP uzsākusi iekšējās pārmaiņas, kuru rezultātā tā maina fokusu no oficiālās statistikas funkcijas uz datu analītiku un MI risinājumu testēšanu”
Lpp. 34 — Esošās situācijas analīze — 3. Rīcības virziens
“MK 2026.gada 13.janvāra noteikumi Nr. 12 "Kārtība, kādā Mākslīgā intelekta centrs organizē speciālo regulatīvo vidi un datu apstrādi", paredzēts pienākums CSP veidot tehnoloģisko regulatīvo vidi mākslīgā intelekta trenēšanas vajadzībām”
19.02.2026. 21:07
iedzīvotāji, uzņēmumi, pētnieki
Nav paredzēts mehānisms stratēģijas MI sadaļas regulārai satura aktualizācijai
Iebildums / trūkums
MI tehnoloģijas, ES regulējums un labās prakses piemēri mainās ievērojami ātrāk nekā 5 gadu stratēģiju cikli. Stratēģijā paredzēts tikai ikgadējs progresa izvērtējums Nacionālajā datu padomē un noslēguma ziņojums MK 2030. gadā. Šis mehānisms ļauj konstatēt, vai uzdevumi ir izpildīti, bet neparedz stratēģijas satura grozīšanu gadījumā, ja konteksts ir mainījies.
Vienīgais saturiskais pārskatīšanas punkts stratēģijas darbības laikā ir ziņojums 2030. gadā — tas nozīmē, ka novecojušu MI mērķi var palikt nemainīti visu 5 gadu periodu.
Ierosinājums / priekšlikums
Jāparedz "dzīvā dokumenta" princips MI rīcības virzienam: Nacionālajai datu padomei katru gadu ne tikai jāpārskata progresa rādītāji, bet arī jāizvērtē, vai MI uzdevumi un rādītāji joprojām atbilst tehnoloģiju attīstībai un ES politikas izmaiņām. Ja padome konstatē būtisku neatbilstību, VARAM 6 mēnešu laikā sagatavo grozījumu priekšlikumus. Šis pienākums jāiekļauj normatīvajā regulējumā.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 29 — Stratēģijas ieviešanas uzraudzība un izvērtēšana
“Regulārs un sistemātisks Stratēģijas ieviešanas progresa pārskats tiks veikts Stratēģijas 1. rīcības virzienā definētajā Nacionālajā datu padomē, ne retāk kā reizi gadā”
Lpp. 29 — Stratēģijas ieviešanas uzraudzība un izvērtēšana
“VARAM sadarbībā ar visām iesaistītajām institūcijām līdz 2030. gada 1. maijam iesniedz MK informatīvo ziņojumu par Stratēģijas uzdevumu īstenošanas novērtējumu, iekļaujot priekšlikumus turpmākajam plānošanas periodam”
Iebildums / trūkums
MI tehnoloģijas, ES regulējums un labās prakses piemēri mainās ievērojami ātrāk nekā 5 gadu stratēģiju cikli. Stratēģijā paredzēts tikai ikgadējs progresa izvērtējums Nacionālajā datu padomē un noslēguma ziņojums MK 2030. gadā. Šis mehānisms ļauj konstatēt, vai uzdevumi ir izpildīti, bet neparedz stratēģijas satura grozīšanu gadījumā, ja konteksts ir mainījies.
Vienīgais saturiskais pārskatīšanas punkts stratēģijas darbības laikā ir ziņojums 2030. gadā — tas nozīmē, ka novecojušu MI mērķi var palikt nemainīti visu 5 gadu periodu.
Ierosinājums / priekšlikums
Jāparedz "dzīvā dokumenta" princips MI rīcības virzienam: Nacionālajai datu padomei katru gadu ne tikai jāpārskata progresa rādītāji, bet arī jāizvērtē, vai MI uzdevumi un rādītāji joprojām atbilst tehnoloģiju attīstībai un ES politikas izmaiņām. Ja padome konstatē būtisku neatbilstību, VARAM 6 mēnešu laikā sagatavo grozījumu priekšlikumus. Šis pienākums jāiekļauj normatīvajā regulējumā.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 29 — Stratēģijas ieviešanas uzraudzība un izvērtēšana
“Regulārs un sistemātisks Stratēģijas ieviešanas progresa pārskats tiks veikts Stratēģijas 1. rīcības virzienā definētajā Nacionālajā datu padomē, ne retāk kā reizi gadā”
Lpp. 29 — Stratēģijas ieviešanas uzraudzība un izvērtēšana
“VARAM sadarbībā ar visām iesaistītajām institūcijām līdz 2030. gada 1. maijam iesniedz MK informatīvo ziņojumu par Stratēģijas uzdevumu īstenošanas novērtējumu, iekļaujot priekšlikumus turpmākajam plānošanas periodam”
19.02.2026. 21:10
iedzīvotāji, uzņēmumi, pētnieki
Privātā sektora piekļuve valsts datiem MI vajadzībām ir deklaratīva — konkrēta mehānisma nav
Iebildums / trūkums
Stratēģija vairākkārt atkārto, ka valsts datiem jābūt pieejamiem privātā sektora MI inovācijām un Datu laboratorija ir domāta arī uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Tomēr stratēģijā nav definēts neviens praktisks mehānisms: nav skaidrs, kā uzņēmums piesakās, kas izskata pieprasījumu, kādos termiņos, pēc kādiem kritērijiem piešķir vai atsaka piekļuvi.
Bez šāda mehānisma Datu laboratorija riskē palikt kā valsts iekšēja infrastruktūra, nevis kā ekosistēmas centrs — pretēji stratēģijā deklarētajam mērķim.
Ierosinājums / priekšlikums
Jāparedz konkrēts uzdevums VARAM un VDAA: līdz 2027. gadam izstrādāt un publicēt "Datu piekļuves pakalpojumu uzņēmumiem" — tostarp pieteikuma iesniegšanas procedūru, lēmuma pieņemšanas termiņus (ieteicams 30 darba dienas), izvērtēšanas kritērijus (lietojuma mērķis, datu drošība, MI ētikas atbilstība) un pārsūdzēšanas kārtību. Jānosaka arī, vai piekļuve ir bezmaksas vai maksas pakalpojums.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 9 — Ievads — ES konteksts un identificētās nepilnības
“publiskā sektora rīcībā pieejams liels augstvērtīgo datu kopu apjoms, taču nav izveidotas procedūras, kuru ietvaros šos datus varētu drošā veidā nodot tirgus dalībniekiem turpmāku inovāciju radīšanai sevišķi MI jomā”
Lpp. 15 — Uzdevuma 1.3. mērķis
“nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm un privātā sektora pārstāvjiem atbalstu attīstot datos balstītas inovācijas un pakalpojumus (datu telpas). Vienlaikus nodrošinot atbalstu MI risinājumu un datu analītikas jomās”
Lpp. 15 — Datu laboratorijas uzdevumi
“Veicināt drošu datu piekļuvi jaunuzņēmumiem, MVU un pētniecībai, izmantojot datu laboratoriju infrastruktūru un atbalsta mehānismus”
Iebildums / trūkums
Stratēģija vairākkārt atkārto, ka valsts datiem jābūt pieejamiem privātā sektora MI inovācijām un Datu laboratorija ir domāta arī uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Tomēr stratēģijā nav definēts neviens praktisks mehānisms: nav skaidrs, kā uzņēmums piesakās, kas izskata pieprasījumu, kādos termiņos, pēc kādiem kritērijiem piešķir vai atsaka piekļuvi.
Bez šāda mehānisma Datu laboratorija riskē palikt kā valsts iekšēja infrastruktūra, nevis kā ekosistēmas centrs — pretēji stratēģijā deklarētajam mērķim.
Ierosinājums / priekšlikums
Jāparedz konkrēts uzdevums VARAM un VDAA: līdz 2027. gadam izstrādāt un publicēt "Datu piekļuves pakalpojumu uzņēmumiem" — tostarp pieteikuma iesniegšanas procedūru, lēmuma pieņemšanas termiņus (ieteicams 30 darba dienas), izvērtēšanas kritērijus (lietojuma mērķis, datu drošība, MI ētikas atbilstība) un pārsūdzēšanas kārtību. Jānosaka arī, vai piekļuve ir bezmaksas vai maksas pakalpojums.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 9 — Ievads — ES konteksts un identificētās nepilnības
“publiskā sektora rīcībā pieejams liels augstvērtīgo datu kopu apjoms, taču nav izveidotas procedūras, kuru ietvaros šos datus varētu drošā veidā nodot tirgus dalībniekiem turpmāku inovāciju radīšanai sevišķi MI jomā”
Lpp. 15 — Uzdevuma 1.3. mērķis
“nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm un privātā sektora pārstāvjiem atbalstu attīstot datos balstītas inovācijas un pakalpojumus (datu telpas). Vienlaikus nodrošinot atbalstu MI risinājumu un datu analītikas jomās”
Lpp. 15 — Datu laboratorijas uzdevumi
“Veicināt drošu datu piekļuvi jaunuzņēmumiem, MVU un pētniecībai, izmantojot datu laboratoriju infrastruktūru un atbalsta mehānismus”
19.02.2026. 21:11
iedzīvotāji, uzņēmumi, pētnieki
Cilvēkresursu un kompetences trūkums ir atzīts, bet nav risināts ar konkrētiem pasākumiem
Iebildums / trūkums
Stratēģija atklāti atzīst: lielākajā daļā iestāžu datu pārvaldības kompetenču nav un valsts pārvaldē notiek personāla samazināšana, bet vienlaikus tiek radītas jaunas funkcijas (MI sandbox, datu laboratorija, metadatu standarts). Šī pretruna stratēģijā ir nosaukta par "vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem", taču rīcības plānā nav neviena pasākuma, kas to tiešā veidā risinātu.
Rīcības plānā paredzētais — grozījumi Profesiju klasifikatorā līdz 2027. gadam un iestāžu pienākums ieviest datu pārvaldības funkciju līdz 2030. gadam — ir normatīvs solis, kas nerisina nekavējoties pieejamo cilvēkresursu problēmu.
Ierosinājums / priekšlikums
Stratēģijā jāparedz konkrēts, īstermiņā darbojošs mehānisms, ne tikai normatīvs pienākums. Vismaz viens no šiem:
(1) centralizēts MI un datu ekspertu kopas (shared service pool) modelis VDAA vai CSP, ko iestādes var piesaistīt projektiem;
(2) obligāts nosacījums — jebkuras jaunas MI vai datu iniciatīvas uzsākšanai iestādei jāapliecina norīkotais atbildīgais ar konkrētu laika resursu;
(3) VARAM koordinēts apmācību viļņu plāns 2026.–2027. gadam — pirms MI sandbox un Datu laboratorijas izveides, nevis pēc tās;
(4) Cits līdzvērtīgs risinājums.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 30 — Esošās situācijas analīze — 1. Rīcības virziens
“Lielākajā daļā iestāžu šī kompetence netiek attīstīta, kā rezultātā rodas tehniski izaicinājumi”
Lpp. 30–31 — Esošās situācijas analīze — 1. Rīcības virziens
“ieviešot jaunas iniciatīvas saistībā ar MI risinājumiem, datu analītiku, birokrātijas mazināšanu kontekstā ar starpiestāžu datu apmaiņu”
Lpp. 31 — Esošās situācijas analīze — 1. Rīcības virziens
“nepārtraukti noris darbs pie valsts pārvaldes optimizācijas un samazināšanas. Tajā pašā laikā šajā procesā netiek ņemts vērā fakts, ka, atsaucoties uz jaunām ES iniciatīvām un nacionālajām politikas iniciatīvām, tiek radītas jaunas funkcijas”
Lpp. 35 — Esošās situācijas analīze — 4. Rīcības virziens (OECD ziņojuma citāts)
“izšķiroša ir cilvēkkapitāla kapacitāte. Valsts pārvaldē trūkst horizontālu prasmju datu pārvaldībā, un kompetenču līmenis starp iestādēm būtiski atšķiras”
Iebildums / trūkums
Stratēģija atklāti atzīst: lielākajā daļā iestāžu datu pārvaldības kompetenču nav un valsts pārvaldē notiek personāla samazināšana, bet vienlaikus tiek radītas jaunas funkcijas (MI sandbox, datu laboratorija, metadatu standarts). Šī pretruna stratēģijā ir nosaukta par "vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem", taču rīcības plānā nav neviena pasākuma, kas to tiešā veidā risinātu.
Rīcības plānā paredzētais — grozījumi Profesiju klasifikatorā līdz 2027. gadam un iestāžu pienākums ieviest datu pārvaldības funkciju līdz 2030. gadam — ir normatīvs solis, kas nerisina nekavējoties pieejamo cilvēkresursu problēmu.
Ierosinājums / priekšlikums
Stratēģijā jāparedz konkrēts, īstermiņā darbojošs mehānisms, ne tikai normatīvs pienākums. Vismaz viens no šiem:
(1) centralizēts MI un datu ekspertu kopas (shared service pool) modelis VDAA vai CSP, ko iestādes var piesaistīt projektiem;
(2) obligāts nosacījums — jebkuras jaunas MI vai datu iniciatīvas uzsākšanai iestādei jāapliecina norīkotais atbildīgais ar konkrētu laika resursu;
(3) VARAM koordinēts apmācību viļņu plāns 2026.–2027. gadam — pirms MI sandbox un Datu laboratorijas izveides, nevis pēc tās;
(4) Cits līdzvērtīgs risinājums.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 30 — Esošās situācijas analīze — 1. Rīcības virziens
“Lielākajā daļā iestāžu šī kompetence netiek attīstīta, kā rezultātā rodas tehniski izaicinājumi”
Lpp. 30–31 — Esošās situācijas analīze — 1. Rīcības virziens
“ieviešot jaunas iniciatīvas saistībā ar MI risinājumiem, datu analītiku, birokrātijas mazināšanu kontekstā ar starpiestāžu datu apmaiņu”
Lpp. 31 — Esošās situācijas analīze — 1. Rīcības virziens
“nepārtraukti noris darbs pie valsts pārvaldes optimizācijas un samazināšanas. Tajā pašā laikā šajā procesā netiek ņemts vērā fakts, ka, atsaucoties uz jaunām ES iniciatīvām un nacionālajām politikas iniciatīvām, tiek radītas jaunas funkcijas”
Lpp. 35 — Esošās situācijas analīze — 4. Rīcības virziens (OECD ziņojuma citāts)
“izšķiroša ir cilvēkkapitāla kapacitāte. Valsts pārvaldē trūkst horizontālu prasmju datu pārvaldībā, un kompetenču līmenis starp iestādēm būtiski atšķiras”
19.02.2026. 21:16
iedzīvotāji, uzņēmumi, pētnieki
MI rezultatīvie rādītāji ir nepietiekami un nespēj nodrošināt stratēģijas saturīgu izvērtēšanu
Iebildums / trūkums
Vienīgais kvantitatīvais MI rādītājs stratēģijā ir "Drošās datu apstrādes vides, izmantošanas skaits gadā (MI projekti)": mērķis — 1 projekts 2028. gadā, 2 — 2029. gadā, 3 — 2030. gadā. Nav rādītāju par MI ieviešanu kā darbojošos risinājumu, par tā ietekmi uz pakalpojumu kvalitāti vai par ietaupīto laiku un resursiem.
Šādi rādītāji neattaisno nosaukumu "Datu analītika un MI" kā vienu no stratēģijas četriem galvenajiem rīcības virzieniem un nenodrošina saturīgu politikas izvērtēšanu.
Ierosinājums / priekšlikums
MI rīcības virziena rezultatīvie rādītāji jāpapildina ar vismaz šādiem mērījumiem:
(1) iestāžu skaits, kas ieviesušas vismaz vienu darbojošos MI risinājumu ikdienas procesos (mērķis līdz 2030. gadam — vismaz 10 iestādes);
(2) MI risinājumu radītais administratīvā laika ietaupījums procentos tajos procesos, kuros MI ir ieviests;
(3) MI atbalstītu lēmumu vai apstrādātu pieprasījumu skaits gadā. Rādītājiem jābūt ar skaidru bāzes līniju 2026. gadā un ikgadēju mērīšanas pienākumu.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 5 — 3. Rīcības virziena rezultatīvo rādītāju tabula
“Drošās datu apstrādes vides, izmantošanas skaits gadā (MI projekti): 0 | 0 | 1 | 2 | 3”
Lpp. 21 — Uzdevuma 3.2. mērķis
“nodrošināt drošu, efektīvu un savietojamu valsts pārvaldes datu infrastruktūru, kas atbalsta centralizētu datu pārvaldību, analītiku, mākslīgā intelekta risinājumu izstrādi”
Iebildums / trūkums
Vienīgais kvantitatīvais MI rādītājs stratēģijā ir "Drošās datu apstrādes vides, izmantošanas skaits gadā (MI projekti)": mērķis — 1 projekts 2028. gadā, 2 — 2029. gadā, 3 — 2030. gadā. Nav rādītāju par MI ieviešanu kā darbojošos risinājumu, par tā ietekmi uz pakalpojumu kvalitāti vai par ietaupīto laiku un resursiem.
Šādi rādītāji neattaisno nosaukumu "Datu analītika un MI" kā vienu no stratēģijas četriem galvenajiem rīcības virzieniem un nenodrošina saturīgu politikas izvērtēšanu.
Ierosinājums / priekšlikums
MI rīcības virziena rezultatīvie rādītāji jāpapildina ar vismaz šādiem mērījumiem:
(1) iestāžu skaits, kas ieviesušas vismaz vienu darbojošos MI risinājumu ikdienas procesos (mērķis līdz 2030. gadam — vismaz 10 iestādes);
(2) MI risinājumu radītais administratīvā laika ietaupījums procentos tajos procesos, kuros MI ir ieviests;
(3) MI atbalstītu lēmumu vai apstrādātu pieprasījumu skaits gadā. Rādītājiem jābūt ar skaidru bāzes līniju 2026. gadā un ikgadēju mērīšanas pienākumu.
Atsauces uz stratēģiju
Lpp. 5 — 3. Rīcības virziena rezultatīvo rādītāju tabula
“Drošās datu apstrādes vides, izmantošanas skaits gadā (MI projekti): 0 | 0 | 1 | 2 | 3”
Lpp. 21 — Uzdevuma 3.2. mērķis
“nodrošināt drošu, efektīvu un savietojamu valsts pārvaldes datu infrastruktūru, kas atbalsta centralizētu datu pārvaldību, analītiku, mākslīgā intelekta risinājumu izstrādi”
19.02.2026. 21:19
Kristaps Skujiņš
Kopumā atbalstu Datu pārvaldības stratēģijas 2026.–2030. gadam virzību un tajā noteikto mērķi stiprināt vienotu datu pārvaldību valstī. Vienlaikus uzskatu, ka dokumentu nepieciešams papildināt ar skaidrāku redzējumu par publisko datu izmantošanu tautsaimniecībā, privātā sektora lomu jaunas vērtības radīšanā, resoru datu brokeru pieeju, vienotiem datu pārvaldības standartiem un autortiesību jautājumiem. Nozīmīgi ir arī neierobežot datu izmantošanas perspektīvu tikai ar mākslīgā intelekta risinājumiem, bet skatīt datus kā pamatu plašākai publiskā un privātā sektora sadarbības ekosistēmai. Tieši šāda pieeja ļautu stratēģijai kļūt ne tikai par valsts iekšējās efektivitātes dokumentu, bet arī par pamatu Latvijas datu ekonomikas attīstībai.
1. Par stratēģijas vispārējo fokusu
Stratēģijā pamatoti uzsvērta datu pārvaldības nozīme valsts pārvaldē, tomēr dokumentā nepietiekami izcelta publisko datu izmantošana tautsaimniecībā, īpaši privātajā sektorā. Pašreizējā redakcijā dominē skatījums uz datiem kā valsts iekšējās efektivitātes, sadarbspējas un birokrātijas mazināšanas instrumentu, bet mazāk akcentēta datu nozīme jaunu produktu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu radīšanā. Tā kā pašā stratēģijā mērķis ir sasaistīts ar datu izmantojamību tautsaimniecībā, būtu nepieciešams skaidri noteikt, ka publisko datu vērtība pilnvērtīgi realizējas ne tikai valsts pārvaldē, bet arī uzņēmējdarbībā, pētniecībā un nozarēs, kur uz datu pamata tiek radīta jauna pievienotā vērtība.
2. Par valsts un privātā sektora lomu sadalījumu
Ierosinu stratēģijā precīzāk nostiprināt principu, ka valsts primārā loma ir nodrošināt kvalitatīvu, standartizētu, drošu un savietojamu datu infrastruktūru, savukārt privātais sektors, akadēmiskā vide un pilsoniskā sabiedrība uz šīs bāzes rada jaunus risinājumus, pakalpojumus un inovācijas. Šāda pieeja būtu efektīvāka nekā modelis, kur valsts cenšas vienlaikus būt gan datu turētājs, gan visu datu balstīto pakalpojumu izstrādātājs. Stratēģijā vairākās vietās minēta inovāciju veicināšana un iespēju radīšana privātajam sektoram, tādēļ būtu lietderīgi šo domu nostiprināt skaidrāk: valsts nodrošina datu pārvaldību un pieejamību, bet tautsaimniecības izrāviens rodas tad, kad tirgus dalībniekiem ir iespēja uz šo datu pamata veidot jaunus produktus un pakalpojumus.
3. Par datu ekonomiku un jaunradītu vērtību
Stratēģijā būtu lietderīgi skaidrāk nošķirt valsts pārvaldes pamatdatus no atvasinātiem vai jaunradītiem datiem, kas rodas to atkārtotas izmantošanas rezultātā. Šāds nošķīrums ir būtisks, jo publisko datu atkalizmantošana tirgū var radīt jaunas datu kopas, analītikas slāņus, lietotāju uzvedības datus, nozares indeksus un citus sekundārus informācijas resursus, kas savukārt kļūst par pamatu jauniem pakalpojumiem. Tādēļ stratēģijai būtu jāparedz ne tikai datu atvēršana un aprite, bet arī plašāka publiskā un privātā sektora datu ekosistēma, kurā valsts dati kļūst par izejmateriālu tālākai vērtības radīšanai. Šāda pieeja labāk atbilst arī stratēģijā minētajam ekonomiskā pienesuma argumentam.
4. Par pārvaldības arhitektūru un datu brokeru modeli
Pozitīvi vērtējama iecere attīstīt vienotu valsts datu izplatīšanas risinājumu un stiprināt VDAA lomu datu izplatīšanā, tomēr stratēģijā būtu nepieciešams precīzāk aprakstīt mērķa arhitektūru. Ierosinu paredzēt ne tikai centralizētu valsts līmeņa datu izplatīšanas funkciju, bet arī resoru līmeņa datu brokeru pieeju, kur katrā nozarē ir skaidrs datu pārvaldības un datu izplatīšanas mezgls, savukārt VDAA pilda šo brokeru koordinējošu un integrējošu lomu. Tas veicinātu gan vienas pieturas principa īstenošanu, gan labāku nozares datu pārvaldību, kvalitāti un piekļuves skaidrību. Īpaši svarīgi tas ir sektoros ar sarežģītu datu struktūru, tai skaitā kultūras nozarē.
5. Par standartiem, FAIR pieeju un autortiesībām
Stratēģijā pamatoti minēti FAIR principi, datu kvalitāte, suverenitāte, drošība un uzticamība, tomēr nepietiekami konkretizēti datu pārvaldības praktiskie standarti un nozares specifiskie ierobežojumi. Ierosinu dokumentā skaidrāk noteikt, ka līdztekus FAIR principiem ir jāparedz arī vienotas prasības datu dokumentēšanai, metadatiem, datu apstrādes principiem un savietojamības standartiem. Tāpat būtiski papildināt stratēģiju ar atsauci uz autortiesību un blakustiesību jautājumiem, jo vairākās nozarēs, īpaši kultūras jomā, publiski pārvaldītie dati ir cieši saistīti ar autortiesību objektiem, to aprakstiem, reprodukcijām un lietošanas nosacījumiem. Bez šādas dimensijas stratēģija nav pilnvērtīgi piemērojama visām publiskā sektora datu kopām.
6. Par pārlieku šauru sasaisti ar MI
Stratēģijā vairākkārt uzsvērta datu nozīme mākslīgā intelekta attīstībā, taču ierosinu saglabāt plašāku skatījumu uz datu izmantošanu. Publisko datu vērtība nav reducējama tikai uz MI risinājumiem. Dati ir pamats arī meklēšanas, klasificēšanas, salīdzināšanas, rekomendāciju, monitoringa, pētniecības, vizualizācijas, sabiedrības līdzdalības un citu digitālu pakalpojumu attīstībai. Tādēļ formulējumos būtu lietderīgi līdztekus MI konsekventi pieminēt arī atkārtotu datu izmantošanu, datu balstītu pakalpojumu attīstību un jaunu datu radīšanu. Tas padarītu stratēģiju noturīgāku pret tehnoloģiju maiņu un atbilstošāku plašākai datu ekonomikas attīstībai Latvijā.
1. Par stratēģijas vispārējo fokusu
Stratēģijā pamatoti uzsvērta datu pārvaldības nozīme valsts pārvaldē, tomēr dokumentā nepietiekami izcelta publisko datu izmantošana tautsaimniecībā, īpaši privātajā sektorā. Pašreizējā redakcijā dominē skatījums uz datiem kā valsts iekšējās efektivitātes, sadarbspējas un birokrātijas mazināšanas instrumentu, bet mazāk akcentēta datu nozīme jaunu produktu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu radīšanā. Tā kā pašā stratēģijā mērķis ir sasaistīts ar datu izmantojamību tautsaimniecībā, būtu nepieciešams skaidri noteikt, ka publisko datu vērtība pilnvērtīgi realizējas ne tikai valsts pārvaldē, bet arī uzņēmējdarbībā, pētniecībā un nozarēs, kur uz datu pamata tiek radīta jauna pievienotā vērtība.
2. Par valsts un privātā sektora lomu sadalījumu
Ierosinu stratēģijā precīzāk nostiprināt principu, ka valsts primārā loma ir nodrošināt kvalitatīvu, standartizētu, drošu un savietojamu datu infrastruktūru, savukārt privātais sektors, akadēmiskā vide un pilsoniskā sabiedrība uz šīs bāzes rada jaunus risinājumus, pakalpojumus un inovācijas. Šāda pieeja būtu efektīvāka nekā modelis, kur valsts cenšas vienlaikus būt gan datu turētājs, gan visu datu balstīto pakalpojumu izstrādātājs. Stratēģijā vairākās vietās minēta inovāciju veicināšana un iespēju radīšana privātajam sektoram, tādēļ būtu lietderīgi šo domu nostiprināt skaidrāk: valsts nodrošina datu pārvaldību un pieejamību, bet tautsaimniecības izrāviens rodas tad, kad tirgus dalībniekiem ir iespēja uz šo datu pamata veidot jaunus produktus un pakalpojumus.
3. Par datu ekonomiku un jaunradītu vērtību
Stratēģijā būtu lietderīgi skaidrāk nošķirt valsts pārvaldes pamatdatus no atvasinātiem vai jaunradītiem datiem, kas rodas to atkārtotas izmantošanas rezultātā. Šāds nošķīrums ir būtisks, jo publisko datu atkalizmantošana tirgū var radīt jaunas datu kopas, analītikas slāņus, lietotāju uzvedības datus, nozares indeksus un citus sekundārus informācijas resursus, kas savukārt kļūst par pamatu jauniem pakalpojumiem. Tādēļ stratēģijai būtu jāparedz ne tikai datu atvēršana un aprite, bet arī plašāka publiskā un privātā sektora datu ekosistēma, kurā valsts dati kļūst par izejmateriālu tālākai vērtības radīšanai. Šāda pieeja labāk atbilst arī stratēģijā minētajam ekonomiskā pienesuma argumentam.
4. Par pārvaldības arhitektūru un datu brokeru modeli
Pozitīvi vērtējama iecere attīstīt vienotu valsts datu izplatīšanas risinājumu un stiprināt VDAA lomu datu izplatīšanā, tomēr stratēģijā būtu nepieciešams precīzāk aprakstīt mērķa arhitektūru. Ierosinu paredzēt ne tikai centralizētu valsts līmeņa datu izplatīšanas funkciju, bet arī resoru līmeņa datu brokeru pieeju, kur katrā nozarē ir skaidrs datu pārvaldības un datu izplatīšanas mezgls, savukārt VDAA pilda šo brokeru koordinējošu un integrējošu lomu. Tas veicinātu gan vienas pieturas principa īstenošanu, gan labāku nozares datu pārvaldību, kvalitāti un piekļuves skaidrību. Īpaši svarīgi tas ir sektoros ar sarežģītu datu struktūru, tai skaitā kultūras nozarē.
5. Par standartiem, FAIR pieeju un autortiesībām
Stratēģijā pamatoti minēti FAIR principi, datu kvalitāte, suverenitāte, drošība un uzticamība, tomēr nepietiekami konkretizēti datu pārvaldības praktiskie standarti un nozares specifiskie ierobežojumi. Ierosinu dokumentā skaidrāk noteikt, ka līdztekus FAIR principiem ir jāparedz arī vienotas prasības datu dokumentēšanai, metadatiem, datu apstrādes principiem un savietojamības standartiem. Tāpat būtiski papildināt stratēģiju ar atsauci uz autortiesību un blakustiesību jautājumiem, jo vairākās nozarēs, īpaši kultūras jomā, publiski pārvaldītie dati ir cieši saistīti ar autortiesību objektiem, to aprakstiem, reprodukcijām un lietošanas nosacījumiem. Bez šādas dimensijas stratēģija nav pilnvērtīgi piemērojama visām publiskā sektora datu kopām.
6. Par pārlieku šauru sasaisti ar MI
Stratēģijā vairākkārt uzsvērta datu nozīme mākslīgā intelekta attīstībā, taču ierosinu saglabāt plašāku skatījumu uz datu izmantošanu. Publisko datu vērtība nav reducējama tikai uz MI risinājumiem. Dati ir pamats arī meklēšanas, klasificēšanas, salīdzināšanas, rekomendāciju, monitoringa, pētniecības, vizualizācijas, sabiedrības līdzdalības un citu digitālu pakalpojumu attīstībai. Tādēļ formulējumos būtu lietderīgi līdztekus MI konsekventi pieminēt arī atkārtotu datu izmantošanu, datu balstītu pakalpojumu attīstību un jaunu datu radīšanu. Tas padarītu stratēģiju noturīgāku pret tehnoloģiju maiņu un atbilstošāku plašākai datu ekonomikas attīstībai Latvijā.
10.03.2026. 11:12
Atlasīti 8 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25