Sabiedrības līdzdalība

Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi

Publiskā apspriešana

Lai ilgtermiņā mazinātu augstu energoresursu cenu ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, izstrādāts noteikumu projekts, kas paredz ilgtermiņa mērķēta atbalsta mehānisma ieviešanu.

Izstrādāt nosacījumus, kas paredz atbalstu maksājuma samazinājumam izdevumiem par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo (turpmāk visi kopā - kurināmais), lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.

Enerģētika

Latvijas Republika

12.02.2024. - 23.02.2024.

2021. un 2022.gadā energoresursu (elektroenerģija, dabasgāze, ogles, nafta, koksne) cenas strauji pieauga, sasniedzot ārkārtēju cenu līmeni. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējā cena Latvijā 2022.gadā sasniedza 226, 91 euro par megavatstundu, kas bija par 225% augstāka, nekā 2021.gada vidējā cena. Jānorāda, ka 2022.gada augustā tika sasniegta arī vēsturiski augstākā vidējā mēneša elektroenerģija cena, kas bija  467,75 euro par megavatstundu. Savukārt dabasgāzes vidējā cena 2022.gadā sasniedza 134,40 euro par megavatstundu, kas bija par 291% augstāka, nekā vidējā mēneša dabasgāzes cena 2020.gadā, augstāko vidējo mēneša cenu, kas bija 239,90 euro par megavatstundu, sasniedzot 2022.gada augustā. Savukārt vidējais siltumenerģijas tarifs 2022./2023.gada apkures sezonā Latvijā bija 121 euro par megavatstundu, taču vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniedza 200 euro par megavatstundu, atsevišķās apdzīvotās vietās tas pārsniedza par 300 euro par megavatstundu. Energoresursu cenu pieaugums skaidrojams ar strauju dabasgāzes cenu kāpumu, kas tieši ietekmē elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu, ogļskābās gāzes kvotu cenu kāpumu, ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā. Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) apjomi veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo kurināmo elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu.
Lai ilgtermiņā mazinātu šādu cenu izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, Saeima 2023.gada 23.novembrī pieņēma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu (turpmāk - Likums), kas paredz atbalsta sniegšanu Likumā definētajam mājsaimniecību lokam, vienlaikus paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt specifisku šī atbalsta sniegšanas kārtību.

Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, paredzot nosacījumus atbalstam energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai periodos, kad tiks identificētas augstas energoresursu cenas.

Komersantiem būs nepieciešams nodrošināt datu apmaiņu ar informācijas sistēmu un savstarpējo datu apmaiņu, lai nodrošinātu automātisku atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām daļējai izmaksu kompensēšanai par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi un centralizēto siltumenerģiju. Pašvaldībām būs nepieciešams nodrošināt atbalsta administrēšanu decentralizētajiem energoapgādes risinājumiem.

Līva Šnitko (KEM)

Līga Kurevska (KEM)

09.02.2024. 11:57