Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.—2027. gadam 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.2. pasākuma “Starpdisciplināra atbalsta izveide nemotivētām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem” īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
-
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 30. punktā noteikto garīga rakstura traucējumi (turpmāk – GRT) ir psihiska saslimšana vai garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā un kas noteikts atbilstoši spēkā esošajai Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (turpmāk – SSK) redakcijai. Tādējādi gan intelektuālās attīstības traucējumi, gan psihiskās saslimšanas tiek uztverti kā GRT, tomēr atšķiras ārstēšanas iespējas un nepieciešamais atbalsts, atstājot lielāku vai mazāku ietekmi uz personas funkcionēšanu un līdzdarbošanos savu vajadzību un interešu nodrošināšanā.
Cilvēki ar GRT ir dažādi – atšķiras intelektuālās attīstības traucējumu pakāpe vai psihiskās slimības smagums, un arī pašu cilvēku raksturs. Arī cilvēku ar GRT dzīve sabiedrībā var atšķirties atkarībā no viņu funkcionēšanas ierobežojuma. Cilvēks var būt pilnīgi patstāvīgs un strādāt algotu darbu, vai arī viņam var būt nepieciešams nepārtraukts atbalsts.
Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) dati no “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem, kuriem diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi” liecina, ka cilvēku ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem skaits ar katru gadu pieaug. 2022. gadā bija reģistrēti 94 794 pacienti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, salīdzinot ar 90 420 pacientiem 2018. gadā. Daļai no šiem cilvēkiem tiek noteikta arī invaliditāte GRT dēļ. Savukārt personu ar GRT skaits, kurām bija noteikta invaliditāte, 2022. gada decembrī bija 25 724 personas, salīdzinot ar 2018.gadu – 27 928 personas , kas liecina par smagu un ļoti smagu personu ar GRT skaitu valstī.
Vienlaikus ne visi cilvēki ar GRT ir motivēti sadarboties un aktīvi līdziesaistīties savas veselības un labbūtības jautājumu risināšanā (piemēram, mājokļa, nodarbinātības jautājumu risināšanā u.c.) un izvairās no atbalsta saņemšanas, ko piedāvā atbilstošās jomas speciālisti. Tāpat cilvēkiem ar GRT var būt grūtības izteikties vai saprast citu, iesaistīties un iekļauties sociālajā vidē, veicināt pozitīvas attiecības ar līdzcilvēkiem/ģimenes locekļiem vai dzīvot cilvēkcienīgos dzīves apstākļos.
Motivācijas trūkums un izpratne par savu atbildību savas dzīves procesu vadīšanā nereti ir ietekmējošs aspekts dažādu mērķētu atbalsta pakalpojumu saņemšanai un secīgi dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Specifisku un mērķētu atbalsta pakalpojumu trūkums nemotivētiem cilvēkiem ar GRT ietekmē šo personu iespējas iekļauties sabiedrībā, kā arī viņu ģimenes locekļu iespējas iesaistīties nodarbinātībā, veidot pilnvērtīgu dzīvi, ņemot vērā patstāvīgas rūpes un raizes, kas jāvelta cilvēka ar GRT aprūpei un uzraudzībai.
Cilvēku ar GRT iekļaušanai sabiedrībā un patstāvīgas dzīves nodrošināšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu iespējams nodrošināt ne tikai atsevišķus veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, bet visu šīm personām nepieciešamo atbalsta un pakalpojumu kopumu.
Cilvēkiem ar GRT nodrošinātajiem atbalsta pakalpojumiem ir jābūt starpnozaru, sinerģiskiem un savstarpēji papildinošiem, proti, vienlaikus ar kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem ir jānodrošina sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, tādejādi maksimāli veicinot holistisku un uz cilvēku vērstu pieeju atbalsta nodrošināšanā. Atbilstoši plānā “Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.—2025. gadam” minētajam, psihiatrijas speciālistu, t.sk. garīgās veselības aprūpes māsu, sociālās jomas speciālistu pieejamība ir īpaši nozīmīga, lai ilgtermiņā veicinātu cilvēku ar GRT neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot vizītes dzīvesvietā, uzraugot veselības stāvokļa izmaiņas, medikamentu lietošanu un tādējādi novēršot iespējamos slimības paasinājumus un nokļūšanu stacionārā, vienlaikus arī mazinot risku nonākt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā. Bez cilvēku ar GRT vajadzībām atbilstošiem un savlaicīgi pieejamiem veselības un sociālās jomas pakalpojumiem nav iespējams nodrošināt viņu patstāvīgu dzīvi sabiedrībā un atbilstošu dzīves kvalitātes līmeni.
Saskaņā ar plānā “Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.—2025. gadam” minēto, sabiedrībā balstītie psihiskās veselības pakalpojumi, kas vērsti uz savlaicīgu veselības atbalstu un rehabilitāciju, ļauj cilvēkiem, kas saskārušies ar psihiskās veselības sarežģījumiem, saglabāt attiecības ar sociālo vidi, nezaudēt darba vietu, turpināt piedalīties izglītības procesos un nenonākt līdz situācijai, kad nepieciešama stacionāra palīdzība. Latvijā vērojamas būtiskas problēmas ar iespēju iedzīvotājiem vienkopus nodrošināt veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, sociālo un profesionālo aktivitāti. Līdz ar to nepieciešama veselības aprūpes vēl ciešāka sadarbības pēctecība ar sociālo jomu.
Īpaši būtiski ir pilnveidot starpdisciplināru/starpinstitucionālu un profesionālu atbalsta sniegšanu nemotivētiem cilvēkiem ar GRT, piemēram:
- kuriem pēc izstāšanās no psihoneiroloģiskās slimnīcas, ir grūtības ar iekļaušanos sabiedriskās aktivitātēs, iedzīvošanos dzīvesvietā, apmeklēt sabiedrībā pieejamos pakalpojumus;
- kuri dažādu iemeslu dēļ ir kļuvuši par “krājējiem” vai “vācējiem”, kas tādējādi savā dzīvesvietā vai dzīvojamā telpā var radīt bīstamību nedrošās (pārbāzts ar lietām, aizkrautas telpas, smakas, grauzēji utml.) vides dēļ;
- kuri var apdraudēt savus tuviniekus, ja personas tuvinieki, ar ko persona dzīvo kopā, nevar nodrošināt personai nepieciešamo atbalstu;
- kuri neapzinās, ka tuvojas psihiskās veselības saasinājuma brīdis un ir nepieciešams profesionāļu atbalsts.
Cilvēki ar GRT ir dažādi – atšķiras intelektuālās attīstības traucējumu pakāpe vai psihiskās slimības smagums, un arī pašu cilvēku raksturs. Arī cilvēku ar GRT dzīve sabiedrībā var atšķirties atkarībā no viņu funkcionēšanas ierobežojuma. Cilvēks var būt pilnīgi patstāvīgs un strādāt algotu darbu, vai arī viņam var būt nepieciešams nepārtraukts atbalsts.
Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) dati no “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem, kuriem diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi” liecina, ka cilvēku ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem skaits ar katru gadu pieaug. 2022. gadā bija reģistrēti 94 794 pacienti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, salīdzinot ar 90 420 pacientiem 2018. gadā. Daļai no šiem cilvēkiem tiek noteikta arī invaliditāte GRT dēļ. Savukārt personu ar GRT skaits, kurām bija noteikta invaliditāte, 2022. gada decembrī bija 25 724 personas, salīdzinot ar 2018.gadu – 27 928 personas , kas liecina par smagu un ļoti smagu personu ar GRT skaitu valstī.
Vienlaikus ne visi cilvēki ar GRT ir motivēti sadarboties un aktīvi līdziesaistīties savas veselības un labbūtības jautājumu risināšanā (piemēram, mājokļa, nodarbinātības jautājumu risināšanā u.c.) un izvairās no atbalsta saņemšanas, ko piedāvā atbilstošās jomas speciālisti. Tāpat cilvēkiem ar GRT var būt grūtības izteikties vai saprast citu, iesaistīties un iekļauties sociālajā vidē, veicināt pozitīvas attiecības ar līdzcilvēkiem/ģimenes locekļiem vai dzīvot cilvēkcienīgos dzīves apstākļos.
Motivācijas trūkums un izpratne par savu atbildību savas dzīves procesu vadīšanā nereti ir ietekmējošs aspekts dažādu mērķētu atbalsta pakalpojumu saņemšanai un secīgi dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Specifisku un mērķētu atbalsta pakalpojumu trūkums nemotivētiem cilvēkiem ar GRT ietekmē šo personu iespējas iekļauties sabiedrībā, kā arī viņu ģimenes locekļu iespējas iesaistīties nodarbinātībā, veidot pilnvērtīgu dzīvi, ņemot vērā patstāvīgas rūpes un raizes, kas jāvelta cilvēka ar GRT aprūpei un uzraudzībai.
Cilvēku ar GRT iekļaušanai sabiedrībā un patstāvīgas dzīves nodrošināšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu iespējams nodrošināt ne tikai atsevišķus veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, bet visu šīm personām nepieciešamo atbalsta un pakalpojumu kopumu.
Cilvēkiem ar GRT nodrošinātajiem atbalsta pakalpojumiem ir jābūt starpnozaru, sinerģiskiem un savstarpēji papildinošiem, proti, vienlaikus ar kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem ir jānodrošina sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, tādejādi maksimāli veicinot holistisku un uz cilvēku vērstu pieeju atbalsta nodrošināšanā. Atbilstoši plānā “Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.—2025. gadam” minētajam, psihiatrijas speciālistu, t.sk. garīgās veselības aprūpes māsu, sociālās jomas speciālistu pieejamība ir īpaši nozīmīga, lai ilgtermiņā veicinātu cilvēku ar GRT neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot vizītes dzīvesvietā, uzraugot veselības stāvokļa izmaiņas, medikamentu lietošanu un tādējādi novēršot iespējamos slimības paasinājumus un nokļūšanu stacionārā, vienlaikus arī mazinot risku nonākt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā. Bez cilvēku ar GRT vajadzībām atbilstošiem un savlaicīgi pieejamiem veselības un sociālās jomas pakalpojumiem nav iespējams nodrošināt viņu patstāvīgu dzīvi sabiedrībā un atbilstošu dzīves kvalitātes līmeni.
Saskaņā ar plānā “Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.—2025. gadam” minēto, sabiedrībā balstītie psihiskās veselības pakalpojumi, kas vērsti uz savlaicīgu veselības atbalstu un rehabilitāciju, ļauj cilvēkiem, kas saskārušies ar psihiskās veselības sarežģījumiem, saglabāt attiecības ar sociālo vidi, nezaudēt darba vietu, turpināt piedalīties izglītības procesos un nenonākt līdz situācijai, kad nepieciešama stacionāra palīdzība. Latvijā vērojamas būtiskas problēmas ar iespēju iedzīvotājiem vienkopus nodrošināt veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, sociālo un profesionālo aktivitāti. Līdz ar to nepieciešama veselības aprūpes vēl ciešāka sadarbības pēctecība ar sociālo jomu.
Īpaši būtiski ir pilnveidot starpdisciplināru/starpinstitucionālu un profesionālu atbalsta sniegšanu nemotivētiem cilvēkiem ar GRT, piemēram:
- kuriem pēc izstāšanās no psihoneiroloģiskās slimnīcas, ir grūtības ar iekļaušanos sabiedriskās aktivitātēs, iedzīvošanos dzīvesvietā, apmeklēt sabiedrībā pieejamos pakalpojumus;
- kuri dažādu iemeslu dēļ ir kļuvuši par “krājējiem” vai “vācējiem”, kas tādējādi savā dzīvesvietā vai dzīvojamā telpā var radīt bīstamību nedrošās (pārbāzts ar lietām, aizkrautas telpas, smakas, grauzēji utml.) vides dēļ;
- kuri var apdraudēt savus tuviniekus, ja personas tuvinieki, ar ko persona dzīvo kopā, nevar nodrošināt personai nepieciešamo atbalstu;
- kuri neapzinās, ka tuvojas psihiskās veselības saasinājuma brīdis un ir nepieciešams profesionāļu atbalsts.
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekts tiek izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. Attiecīgi MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.—2027. gadam 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.2. pasākumam “Starpdisciplināra atbalsta izveide nemotivētām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem” (turpmāk – 4.4.1.2. pasākums), t.i., šī pasākuma īstenošanas nosacījumus.
Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu nemotivētiem cilvēkiem ar GRT, tiks īstenoti vairāki izmēģinājumprojekti, nodrošinot profesionālu palīdzību ar individuāli pielāgotiem risinājumiem.
Pasākuma mērķa grupa ir pilngadīgas personas ar GRT, kuras nav motivētas sadarbības veidošanai, un viņu ģimenes locekļi vai personas, ar ko cilvēks ar GRT dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Mērķa grupas personai ar GRT var būt un nebūt noteikta invaliditāte un tās ir:
1) personas, kuras saņēmušas pakalpojumu Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra (turpmāk – RPNC) īstenotā pasākumā “Agrīnās intervences programmai pacientiem ar akūtiem psihotiskiem traucējumiem”. Personai, piekrītot iesaistītes RPNC īstenotajā pasākumā, vienlaikus ir jāpiekrīt arī dalībai 4.4.1.2. pasākumā, jo abi pasākumi ir savstarpēji papildoši (medicīnas speciālisti tiek finansēti no RPNC pasākuma, bet sociālais darbinieks, nodarbinātības speciālists, līdzinieka persona tiks finansēta no 4.4.1.2. pasākuma);
2) personas, kuras ir atgriezušās sabiedrībā pēc izstāšanās no psihoneiroloģiskās slimnīcas (personām ir grūtības ar iekļaušanos sabiedriskās aktivitātēs, iedzīvošanos dzīvesvietā, apmeklēt sabiedrībā pieejamos pakalpojumus) un psihiatra atzinumā ir minēts, ka persona varētu būt nemotivēta un tai nepieciešams sociālās iekļaušanas atbalsts, piemēram, personas ir ar noteiktām diagnozēm F20 (šizofrēnija), F07 (personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ), F70 (viegla garīga atpalicība), F71 (vidēji smaga garīga atpalicība) vai personas, kuras ir pašvaldības redzeslokā (piemēram, kuri dažādu iemeslu dēļ ir kļuvuši par “krājējiem” vai “vācējiem”, kas tādējādi savā dzīvesvietā vai dzīvojamā telpā var radīt bīstamību nedrošās vides dēļ (pārbāzts ar lietām, aizkrautas telpas, smakas, grauzēji ) un var apdraudēt līdzcilvēkus.
Pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē. Pasākuma ietvaros kā finansējuma saņēmējs būs Labklājības ministrija – valsts pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu izstrādā valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizē un kontrolē tās īstenošanu.
Kā pasākuma sadarbības partneri tiek noteikti:
1) VSIA “RPNC”,
2) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” un Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Ģintermuiža”;
3) pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā atrodas psihoneiroloģiskās slimnīcas –Rīgas valstspilsēta, Daugavpils valstspilsēta, Jelgavas valstpilsēta.
Sadarbības partneri – psihoneiroloģiskās slimnīcas ir noteiktas, vadoties no to galvenās pamatfunkcijas pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, nodrošinot iedzīvotājiem visu nepieciešamo garīgās veselības aprūpes pakalpojumu spektru noteiktā teritorijā.
Pašvaldības kā sadarbības partneri tiek noteiktas, jo atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta devītajā daļā noteiktajam pašvaldība nodrošina iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Paredzēts, ka psihoneiroloģiskās slimnīcas un pašvaldības sniegs informāciju par iespējamām mērķa grupas personām finansējuma saņēmēja piesaistītam pakalpojuma sniedzējam, kā arī pēc nepieciešamības nodrošinās pakalpojumu sniegšanu, ja tiks identificēts, ka mērķa grupas personām nepieciešams psihoneiroloģiskās slimnīcas vai pašvaldības atbalsts un palīdzība, kā arī iesaistīsies pakalpojuma apraksta un izmēģinājuma projekta rezultātu izvērtēšanā un saskaņošanā. Attiecīgi finansējuma saņēmējs slēgs sadarbības līgumus ar psihoneiroloģiskām slimnīcām un trim pašvaldībām, kuros būs atrunāti sadarbības nosacījumi, t.sk. datu nodošanas nosacījumi, psihoneiroloģiskās slimnīcas un pašvaldības darbības mērķa grupas informēšanai par dalību pasākumā, savstarpējā sadarbība atbalsta sniegšanai mērķa grupas personām ar GRT, ja tās atkārtoti nonāk psihoneiroloģiskās slimnīcas un pašvaldības redzeslokā.
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 000 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 3 400 000 euro un valsts budžeta finansējums – 600 000 euro.
Pasākuma īstenošanas laika periods: no 2025. gada 1. ceturkšņa līdz 2029. gada 1. ceturksnim.
Pasākuma atbalsta veids ir grants.
Pasākumā plānotas šādās atbalstāmās darbības:
1. Sociālā un nodarbinātības atbalsta sniegšana personām, kuras saņēmušas pakalpojumu RPNC īstenotajā pasākumā “Agrīnās intervences programmai (AIP) pacientiem ar akūtiem psihotiskiem traucējumiem”. Īstenotā atbalsta darbības (vidēji 6 mēneši vienai personai) un speciālistu lomu noteiks RNPC izstrādātais metodiskais materiāls.
2. Starpdisciplināras mobilās komandas darbam ar nemotivētiem cilvēkiem ar GRT modeļa izstrāde, tai skaitā:
2.1. pieredzes apmaiņa;
2.2. sistēmas apraksta un ieviešanas mehānisma (prasības specialistiem, sadarbības shēmas, finansējuma modeļa, darba metožu, ieviešanas metodikas, darba materiālu u.c.) izstrāde;
2.3. starpdisciplinārās mobilās komandas speciālistu mācības darbam ar mērķa grupu, savstarpējās sadarbības prasmju attīstība un stiprināšana;
3. Izmēģinājuma projekta starpdisciplināras mobilās komandas atbalsta sniegšanā nemotivētiem cilvēkiem ar GRT īstenošana trīs pašvaldībās (Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā), tai skaitā:
3.1. personu motivēšana un iesaistīšana, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus (informācija no psihoneiroloģiskām slimnīcām, darbs ar pašvaldībām, ielu darbs, personu informēšana un iesaiste);
3.2. atbalsts personām (vidēji 12 mēnešus vienai personai), kuras piekritušas atbalsta sniegšanai vai par kurām no pašvaldības saņemta informācija par atbalsta nepieciešamību. Pakalpojumu varēs saņemt jebkura persona ar psihisku saslimšana vai GRT, kura nespēj par sevi parūpēties vai rada risku savai vai citu cilvēku veselībai un drošībai;
4. Izmēģinājuma projekta rezultātu izvērtēšana;
5. Starpdisciplināras mobilās komandas darbam ar nemotivētiem cilvēkiem ar GRT modeļa precizēšana un priekšlikumi ilgtspējas [SU3] [AG4] nodrošināšanai;
6. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
7. Projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana
Pasākumā līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šādi nacionālie iznākuma rādītāji:
- nemotivētas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras saņēmušas atbalstu – 540;
- izveidota starpdisciplināra atbalsta sistēma nemotivētām personām ar garīga rakstura traucējumiem – 1.
Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu nemotivētiem cilvēkiem ar GRT, tiks īstenoti vairāki izmēģinājumprojekti, nodrošinot profesionālu palīdzību ar individuāli pielāgotiem risinājumiem.
Pasākuma mērķa grupa ir pilngadīgas personas ar GRT, kuras nav motivētas sadarbības veidošanai, un viņu ģimenes locekļi vai personas, ar ko cilvēks ar GRT dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Mērķa grupas personai ar GRT var būt un nebūt noteikta invaliditāte un tās ir:
1) personas, kuras saņēmušas pakalpojumu Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra (turpmāk – RPNC) īstenotā pasākumā “Agrīnās intervences programmai pacientiem ar akūtiem psihotiskiem traucējumiem”. Personai, piekrītot iesaistītes RPNC īstenotajā pasākumā, vienlaikus ir jāpiekrīt arī dalībai 4.4.1.2. pasākumā, jo abi pasākumi ir savstarpēji papildoši (medicīnas speciālisti tiek finansēti no RPNC pasākuma, bet sociālais darbinieks, nodarbinātības speciālists, līdzinieka persona tiks finansēta no 4.4.1.2. pasākuma);
2) personas, kuras ir atgriezušās sabiedrībā pēc izstāšanās no psihoneiroloģiskās slimnīcas (personām ir grūtības ar iekļaušanos sabiedriskās aktivitātēs, iedzīvošanos dzīvesvietā, apmeklēt sabiedrībā pieejamos pakalpojumus) un psihiatra atzinumā ir minēts, ka persona varētu būt nemotivēta un tai nepieciešams sociālās iekļaušanas atbalsts, piemēram, personas ir ar noteiktām diagnozēm F20 (šizofrēnija), F07 (personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ), F70 (viegla garīga atpalicība), F71 (vidēji smaga garīga atpalicība) vai personas, kuras ir pašvaldības redzeslokā (piemēram, kuri dažādu iemeslu dēļ ir kļuvuši par “krājējiem” vai “vācējiem”, kas tādējādi savā dzīvesvietā vai dzīvojamā telpā var radīt bīstamību nedrošās vides dēļ (pārbāzts ar lietām, aizkrautas telpas, smakas, grauzēji ) un var apdraudēt līdzcilvēkus.
Pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē. Pasākuma ietvaros kā finansējuma saņēmējs būs Labklājības ministrija – valsts pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu izstrādā valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizē un kontrolē tās īstenošanu.
Kā pasākuma sadarbības partneri tiek noteikti:
1) VSIA “RPNC”,
2) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” un Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Ģintermuiža”;
3) pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā atrodas psihoneiroloģiskās slimnīcas –Rīgas valstspilsēta, Daugavpils valstspilsēta, Jelgavas valstpilsēta.
Sadarbības partneri – psihoneiroloģiskās slimnīcas ir noteiktas, vadoties no to galvenās pamatfunkcijas pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, nodrošinot iedzīvotājiem visu nepieciešamo garīgās veselības aprūpes pakalpojumu spektru noteiktā teritorijā.
Pašvaldības kā sadarbības partneri tiek noteiktas, jo atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta devītajā daļā noteiktajam pašvaldība nodrošina iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Paredzēts, ka psihoneiroloģiskās slimnīcas un pašvaldības sniegs informāciju par iespējamām mērķa grupas personām finansējuma saņēmēja piesaistītam pakalpojuma sniedzējam, kā arī pēc nepieciešamības nodrošinās pakalpojumu sniegšanu, ja tiks identificēts, ka mērķa grupas personām nepieciešams psihoneiroloģiskās slimnīcas vai pašvaldības atbalsts un palīdzība, kā arī iesaistīsies pakalpojuma apraksta un izmēģinājuma projekta rezultātu izvērtēšanā un saskaņošanā. Attiecīgi finansējuma saņēmējs slēgs sadarbības līgumus ar psihoneiroloģiskām slimnīcām un trim pašvaldībām, kuros būs atrunāti sadarbības nosacījumi, t.sk. datu nodošanas nosacījumi, psihoneiroloģiskās slimnīcas un pašvaldības darbības mērķa grupas informēšanai par dalību pasākumā, savstarpējā sadarbība atbalsta sniegšanai mērķa grupas personām ar GRT, ja tās atkārtoti nonāk psihoneiroloģiskās slimnīcas un pašvaldības redzeslokā.
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 000 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 3 400 000 euro un valsts budžeta finansējums – 600 000 euro.
Pasākuma īstenošanas laika periods: no 2025. gada 1. ceturkšņa līdz 2029. gada 1. ceturksnim.
Pasākuma atbalsta veids ir grants.
Pasākumā plānotas šādās atbalstāmās darbības:
1. Sociālā un nodarbinātības atbalsta sniegšana personām, kuras saņēmušas pakalpojumu RPNC īstenotajā pasākumā “Agrīnās intervences programmai (AIP) pacientiem ar akūtiem psihotiskiem traucējumiem”. Īstenotā atbalsta darbības (vidēji 6 mēneši vienai personai) un speciālistu lomu noteiks RNPC izstrādātais metodiskais materiāls.
2. Starpdisciplināras mobilās komandas darbam ar nemotivētiem cilvēkiem ar GRT modeļa izstrāde, tai skaitā:
2.1. pieredzes apmaiņa;
2.2. sistēmas apraksta un ieviešanas mehānisma (prasības specialistiem, sadarbības shēmas, finansējuma modeļa, darba metožu, ieviešanas metodikas, darba materiālu u.c.) izstrāde;
2.3. starpdisciplinārās mobilās komandas speciālistu mācības darbam ar mērķa grupu, savstarpējās sadarbības prasmju attīstība un stiprināšana;
3. Izmēģinājuma projekta starpdisciplināras mobilās komandas atbalsta sniegšanā nemotivētiem cilvēkiem ar GRT īstenošana trīs pašvaldībās (Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā), tai skaitā:
3.1. personu motivēšana un iesaistīšana, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus (informācija no psihoneiroloģiskām slimnīcām, darbs ar pašvaldībām, ielu darbs, personu informēšana un iesaiste);
3.2. atbalsts personām (vidēji 12 mēnešus vienai personai), kuras piekritušas atbalsta sniegšanai vai par kurām no pašvaldības saņemta informācija par atbalsta nepieciešamību. Pakalpojumu varēs saņemt jebkura persona ar psihisku saslimšana vai GRT, kura nespēj par sevi parūpēties vai rada risku savai vai citu cilvēku veselībai un drošībai;
4. Izmēģinājuma projekta rezultātu izvērtēšana;
5. Starpdisciplināras mobilās komandas darbam ar nemotivētiem cilvēkiem ar GRT modeļa precizēšana un priekšlikumi ilgtspējas [SU3] [AG4] nodrošināšanai;
6. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
7. Projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana
Pasākumā līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šādi nacionālie iznākuma rādītāji:
- nemotivētas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras saņēmušas atbalstu – 540;
- izveidota starpdisciplināra atbalsta sistēma nemotivētām personām ar garīga rakstura traucējumiem – 1.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
17.06.2024. - 01.07.2024.
Informācija
Atbilstoši MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Pilngadīgas personas ar GRT, kuras nav motivētas sadarbības veidošanai, un viņu ģimenes locekļi vai personas, ar ko cilvēks ar GRT dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Skaidrojums un ietekme
4.4.1.2. pasākuma īstenošana sniegs atbalstu nemotivētām personām ar GRT, īstenmojot vairākus izmēģinājumprojektus un nodrošinot profesionālu palīdzību ar individuāli pielāgotiem risinājumiem.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Jānis Laucis (LM)
Atbildīgā persona
Sarmīte Vepere (LM)
Izsludināšanas datums
14.06.2024. 11:42
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts