Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka, sasniedzot valsts vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, personai ir tikai divas izvēles izmantot valsts fondēto pensiju kapitālu:
1) uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam, lai aprēķinātu vecuma pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";
2) par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi.
1) uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam, lai aprēķinātu vecuma pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";
2) par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi.
Mērķa apraksts
Pilnveidot valsts fondētā pensijas kapitāla izmantošanas iespējas, iestājoties likumā "Par valsts pensijām" noteiktajam pensijas vecumam un pieprasot vecuma pensiju vai pirms pensijas pieprasīšanas, un papildus likumā noteiktajām iespējām dot personai vēl šādas iespējas:
- ne agrāk kā piecus gadus pirms likuma “Par valsts pensijām” 11. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas pārtraukt dalību valsts fondēto pensiju shēmā un uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam;
- ja uzkrātais fondētās pensijas kapitāls ir ne mazāks kā desmit valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, pārtraukt dalību valsts fondēto pensiju shēmā un noslēgt ar pensiju pārvaldnieku vai apdrošinātāju fondētās vecuma pensijas ar piesaisti finanšu tirgum līgumu par uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu;
- ja uzkrātais fondētās pensijas kapitāls ir ne mazāks kā desmit valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģenmtūra nodrošina regulāru fondētās vecuma pensijas izmaksu no fondētā pensijas kapitāla un fondētais pensijas kapitāls paliek ieguldīts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānā;
- uz laiku līdz trim gadiem no vecuma pensijas piešķiršanas dienas atlikt izvēli par fondētā pensijas kapitāla izmantošanu un vienlaikus saņemt regulāru fondētās vecuma pensijas izmaksu no fondētā pensijas kapitāla un fondētais pensijas kapitāls paliek ieguldīts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānā līdz galīgās izvēles izdarīšanai.
- ne agrāk kā piecus gadus pirms likuma “Par valsts pensijām” 11. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas pārtraukt dalību valsts fondēto pensiju shēmā un uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam;
- ja uzkrātais fondētās pensijas kapitāls ir ne mazāks kā desmit valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, pārtraukt dalību valsts fondēto pensiju shēmā un noslēgt ar pensiju pārvaldnieku vai apdrošinātāju fondētās vecuma pensijas ar piesaisti finanšu tirgum līgumu par uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu;
- ja uzkrātais fondētās pensijas kapitāls ir ne mazāks kā desmit valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģenmtūra nodrošina regulāru fondētās vecuma pensijas izmaksu no fondētā pensijas kapitāla un fondētais pensijas kapitāls paliek ieguldīts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānā;
- uz laiku līdz trim gadiem no vecuma pensijas piešķiršanas dienas atlikt izvēli par fondētā pensijas kapitāla izmantošanu un vienlaikus saņemt regulāru fondētās vecuma pensijas izmaksu no fondētā pensijas kapitāla un fondētais pensijas kapitāls paliek ieguldīts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānā līdz galīgās izvēles izdarīšanai.
Politikas jomas
Sociālā apdrošināšana
Teritorija
-
Norises laiks
24.09.2026. - 08.10.2026.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- Apdrošinātāji, privātie pensiju fondi un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Sandra Rucka (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
24.09.2026. 13:18
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-955/1
Fiziska persona
Labdien! Grozījumi ir darbības imitācija un vēl lielāka (nekā tā jau ir šobrīd) privāto pensiju pārvaldnieku (banku) un apdrošināšanas sabiedrību materiālo interešu lobēšana. Tā ir tikai vēl lielāka "galvas jaukšana" iedzīvotājiem, kuru tiesībzinības tā jau ir zemā līmenī. Valsts pārvaldē nav izveidota pārskatāma un saprotama sistēma, lai cilvēki zinātu, kur, pie kā vērsties (bez sūtīšanas no viena pie otra) par viņu dzīvē svarīgiem jautājumiem, ko kuriem viens no svarīgākajiem ir pensionēšanās.
Visi līdz šim izskanējušie politiķu argumenti pret 2.pensijas līmeņa uzkrājuma izmaksu iedzīvotājiem, ja tie to vēlas saņemt pilnībā (samaksājot iedz.ien.nodokli), aizejot pensijā, neiztur kritiku. Tas ir tikai neprasmīgi slēpts mēģinājums iestāstīt, ka visi paliks bez iztikas līdzekļiem, nejēdz finanšu pratību, jo šī nauda, pie kuras politiķi tik ļoti turas, bet, kura ir iedzīvotāju nopelnītā, bet neizmaksātā (uzkrātā) darba samaksas daļa, ir kritiski nepieciešama valsts budžetam, kurš tā jau ir ar lielu deficītu.
Pēc 5 mēnešiem būšu sasniegusi pensionēšanās vecumu. Mans kopējais apdrošināšanas stāžs ir 47 gadi, pensiju 2.līmeņa uzkrājuma kapitāls ir 38,5 tūkstoši EUR. Tāpēc, lūdzu, neizmantojiet savā retorikā kaut kādu vidējo statistisko indivīdu, kuram uzkrājums esot 5 tūkstoši EUR. Būtu jauki, ja likumprojektu autori apgūtu spēju raudzīties uz problēmām caur reāli eksistējošu cilvēku. Bet, kamēr tā nav, es paskaidrošu: Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis, diemžēl, ir nepiedodami krasi atšķirīgs. Līdz ar to, tam cilvēkam, kurš ir spējis šobrīd aizejot pensijā, uzkrāt tik vien kā 5-6 tūkstošus EUR pensiju 2.līmenī, tā ir milzīga naudas summa, kura viņam palīdzētu uzlikt mājai jumtu, saremontēt 20 gadus veco mašīnu vai salabot zobus. Savukārt, man, kura darba gaitas ir sākusi 1979.gadā, vienlaikus strādājot, ieguvusi augstāko izglītību, viena, bez pabalstiem un alimentiem izaudzinājusi un finansiāli nodrošinājusi augstāko izglītību savam bērnam, vienlaikus maksājot kredītu par dzīvokļa iegādi, jo nebija savas pajumtes, - man tagad mūža nogalē nav tādu uzkrājumu, lai samaksātu par šī dzīvokļa remontu. Ceru, esat informēti, ka bankas neizsniedz aizdevumus uz saprātīgiem nosacījumiem pirmspensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem. Par to summu, pieņemsim, 150 EUR mēnesī, kas man tiktu piemaksāta no pensiju 2.līmeņa uzkrājuma (jo mazākais no diviem ļaunumiem šobrīd ir slēgt apdrošināšanas līgumu par "mūža polisi"), nav iespējams sakrāt summu, kāda nepieciešama dzīvokļa remontam. Dzīvokļa remonts ir kapitālieguldījums, kurš garantē to, ka izremontētu dzīvokli var izīrēt, kā tas būtu manā gadījumā. Un valstij vairs nevajadzētu uztraukties par manu spēju kā pensionārei izdzīvot, jo es par to spētu parūpēties pati, neprasot no valsts neko (tāpat kā līdz šim, starp citu), izņemot savu nopelnīto, bet man neizmaksāto (uzkrāto) darba samaksas daļu.
Vai tiešām valsts, t.i., likumdevējs un izpildvara, jūtas labi, ja viena no neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām - pensionāri turpina ciest - katrs individuāli, atkarībā no savām problēmām (nespēja finansēt veselības pakalpojumus, ieguldījumus savā nekustamajā vai kustamajā īpašumā utml.).
Grozījumus kategoriski neatbalstu, tie ir jāpapildina ar iespēju iedzīvotājam pensionējoties, saņemt visu vai daļu (atkarībā no viņa izvēles) pensiju 2.līmeņa uzkrājuma kapitālu. Likumdevējam ir jāizvērtē, vai būtu jāmaksā, un kādā apmērā jāmaksā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Visi līdz šim izskanējušie politiķu argumenti pret 2.pensijas līmeņa uzkrājuma izmaksu iedzīvotājiem, ja tie to vēlas saņemt pilnībā (samaksājot iedz.ien.nodokli), aizejot pensijā, neiztur kritiku. Tas ir tikai neprasmīgi slēpts mēģinājums iestāstīt, ka visi paliks bez iztikas līdzekļiem, nejēdz finanšu pratību, jo šī nauda, pie kuras politiķi tik ļoti turas, bet, kura ir iedzīvotāju nopelnītā, bet neizmaksātā (uzkrātā) darba samaksas daļa, ir kritiski nepieciešama valsts budžetam, kurš tā jau ir ar lielu deficītu.
Pēc 5 mēnešiem būšu sasniegusi pensionēšanās vecumu. Mans kopējais apdrošināšanas stāžs ir 47 gadi, pensiju 2.līmeņa uzkrājuma kapitāls ir 38,5 tūkstoši EUR. Tāpēc, lūdzu, neizmantojiet savā retorikā kaut kādu vidējo statistisko indivīdu, kuram uzkrājums esot 5 tūkstoši EUR. Būtu jauki, ja likumprojektu autori apgūtu spēju raudzīties uz problēmām caur reāli eksistējošu cilvēku. Bet, kamēr tā nav, es paskaidrošu: Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis, diemžēl, ir nepiedodami krasi atšķirīgs. Līdz ar to, tam cilvēkam, kurš ir spējis šobrīd aizejot pensijā, uzkrāt tik vien kā 5-6 tūkstošus EUR pensiju 2.līmenī, tā ir milzīga naudas summa, kura viņam palīdzētu uzlikt mājai jumtu, saremontēt 20 gadus veco mašīnu vai salabot zobus. Savukārt, man, kura darba gaitas ir sākusi 1979.gadā, vienlaikus strādājot, ieguvusi augstāko izglītību, viena, bez pabalstiem un alimentiem izaudzinājusi un finansiāli nodrošinājusi augstāko izglītību savam bērnam, vienlaikus maksājot kredītu par dzīvokļa iegādi, jo nebija savas pajumtes, - man tagad mūža nogalē nav tādu uzkrājumu, lai samaksātu par šī dzīvokļa remontu. Ceru, esat informēti, ka bankas neizsniedz aizdevumus uz saprātīgiem nosacījumiem pirmspensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem. Par to summu, pieņemsim, 150 EUR mēnesī, kas man tiktu piemaksāta no pensiju 2.līmeņa uzkrājuma (jo mazākais no diviem ļaunumiem šobrīd ir slēgt apdrošināšanas līgumu par "mūža polisi"), nav iespējams sakrāt summu, kāda nepieciešama dzīvokļa remontam. Dzīvokļa remonts ir kapitālieguldījums, kurš garantē to, ka izremontētu dzīvokli var izīrēt, kā tas būtu manā gadījumā. Un valstij vairs nevajadzētu uztraukties par manu spēju kā pensionārei izdzīvot, jo es par to spētu parūpēties pati, neprasot no valsts neko (tāpat kā līdz šim, starp citu), izņemot savu nopelnīto, bet man neizmaksāto (uzkrāto) darba samaksas daļu.
Vai tiešām valsts, t.i., likumdevējs un izpildvara, jūtas labi, ja viena no neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām - pensionāri turpina ciest - katrs individuāli, atkarībā no savām problēmām (nespēja finansēt veselības pakalpojumus, ieguldījumus savā nekustamajā vai kustamajā īpašumā utml.).
Grozījumus kategoriski neatbalstu, tie ir jāpapildina ar iespēju iedzīvotājam pensionējoties, saņemt visu vai daļu (atkarībā no viņa izvēles) pensiju 2.līmeņa uzkrājuma kapitālu. Likumdevējam ir jāizvērtē, vai būtu jāmaksā, un kādā apmērā jāmaksā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
27.09.2026. 16:40
26-TA-955/3
Jolanta Ercuma
VIEDOKLIS UN PRIEKŠLIKUMS
par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā
Iepazīstoties ar sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem priekšlikumiem par Valsts fondēto pensiju likuma grozījumiem un paredzēto pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanas iespēju paplašināšanu, vēlos vērst uzmanību uz jautājumu, kas, manuprāt, ir skatāms vienlaikus ar šiem grozījumiem – pensijas kā sociālā nodrošinājuma maksājuma aizsardzību pret piespiedu piedziņu.
Mans priekšlikums ir normatīvajos aktos noteikt, ka uz personas pensiju un pensijas kapitāla izmaksām neatkarīgi no pensiju sistēmas līmeņa, izmaksas formas un pensijas apmēra zvērināts tiesu izpildītājs piedziņu nevērš.
Šādai aizsardzībai, manuprāt, jāattiecas gan uz valsts vecuma pensiju, gan uz pensiju 2. līmeņa kapitālu pēc tā izmantošanas pensijas nodrošināšanai, tostarp periodiskām izmaksām, mūža pensijas maksājumiem un citiem likumdevēja paredzētajiem pensijas saņemšanas veidiem. Ja valsts normatīvajā regulējumā personai tiek piedāvātas vairākas pensiju kapitāla izmantošanas formas, personas aizsardzības līmenim nevajadzētu būt atkarīgam no tā, kuru no šīm formām persona ir izvēlējusies.
Pensija pēc savas būtības nav parasts ienākums. Tā ir sociālā nodrošinājuma instruments vecuma gadījumā un atlīdzība par personas darba dzīves laikā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Arī Valsts fondēto pensiju likuma 2. pants nosaka, ka valsts fondētā pensija ir valsts vecuma pensijas daļa.
Tādēļ rodas principiāls jautājums: ja valsts veido pensiju sistēmu ar mērķi nodrošināt personas ekonomisko drošību vecumā, vai ir sociāli atbildīgi pēc pensijas piešķiršanas daļu no šī sociālā nodrošinājuma novirzīt piespiedu piedziņai?
Manuprāt, atbildei jābūt noliedzošai.
Latvijas Republikas Satversmes 109. pants garantē tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā. Satversmes tiesa savā judikatūrā ir norādījusi, ka valstij jāveido stabila, prognozējama, efektīva, taisnīga un ilgtspējīga sociālās aizsardzības sistēma. Tāpat Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka no cilvēka cieņā balstītas sociāli atbildīgas valsts principa izriet pienākums veidot tādu sociālās drošības sistēmu, kas sekmē iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.
Šis princips īpaši nozīmīgs ir pensijas vecumā. Cilvēka iespējas palielināt savus ienākumus šajā dzīves posmā objektīvi ir ierobežotākas nekā darbspējas vecumā. Pensija daudzos gadījumos sedz tieši personas pamatvajadzības – mājokli, pārtiku, medikamentus, veselības aprūpi, komunālos maksājumus un citas ikdienas dzīves izmaksas.
Valstij nevajadzētu ar vienu tiesību normu garantēt personai sociālo nodrošinājumu vecumā, bet ar citu tiesību normu radīt iespēju daļu no šī nodrošinājuma regulāri novirzīt piespiedu izpildei.
Īpaši būtisks šis jautājums kļūst saistībā ar plānotajiem pensiju 2. līmeņa grozījumiem. Ja likumdevējs paplašina personas izvēles iespējas attiecībā uz uzkrātā kapitāla izmantošanu, vienlaikus jānodrošina, ka neviena no izvēlēm personai nerada nelabvēlīgāku stāvokli tikai tādēļ, ka konkrētā izmaksas forma tehniski kļūst pieejama zvērināta tiesu izpildītāja piedziņai.
Pretējā gadījumā personas izvēli par pensijas kapitāla izmantošanu varētu ietekmēt nevis tas, kurš risinājums vislabāk nodrošina personas finansiālo stabilitāti vecumā, bet gan bailes, ka konkrētais pensijas izmaksas veids tiks pakļauts piespiedu piedziņai.
Pašreiz Civilprocesa likuma 595. pants paredz iespēju vērst piedziņu arī uz valsts pensijām, piemērojot darba samaksas piedziņas noteikumus, savukārt Civilprocesa likuma 596. pants jau paredz virkni sociāla rakstura maksājumu, uz kuriem piedziņu vērst nevar.
Tas apliecina, ka Latvijas tiesību sistēmā princips par noteiktu sociāli nozīmīgu ienākumu pilnīgu aizsardzību no piespiedu piedziņas jau pastāv. Tādēļ nepieciešams izvērtēt tā paplašināšanu arī attiecībā uz pensijām.
Konkrēts priekšlikums
Rosinu vienlaikus ar Valsts fondēto pensiju likuma grozījumiem sagatavot saistītus grozījumus Civilprocesa likuma 595. un 596. pantā, nosakot:
“Piedziņu nevar vērst uz personai piešķirto un izmaksājamo pensiju, kā arī uz pensijas kapitāla izmaksām neatkarīgi no pensiju sistēmas līmeņa, pensijas vai pensijas kapitāla izmaksas veida, periodiskuma un apmēra.”
Papildus būtu jāparedz, ka šādu aizsardzību persona nezaudē tikai tādēļ, ka pensija vai pensijas kapitāla izmaksa tiek ieskaitīta maksājumu kontā.
Šāds regulējums nenozīmētu parādsaistību automātisku dzēšanu. Tas nozīmētu valsts izšķiršanos pensiju noteikt par īpaši aizsargājamu sociālā nodrošinājuma ienākumu, saglabājot iespēju normatīvajos aktos paredzētā kārtībā vērst piedziņu uz citu parādnieka mantu un citiem piedziņai pakļaujamiem ienākumiem.
Apzinos, ka likumdevējam šāds regulējums jāvērtē arī kreditoru tiesību un tiesas nolēmumu efektīvas izpildes kontekstā. Tomēr tieši tādēļ nepieciešams pilnvērtīgs samērīguma izvērtējums, kurā līdzās kreditora mantiskajām interesēm tiek pienācīgi izvērtēts pensijas īpašais sociālais mērķis, personas vecums, ierobežotās iespējas atjaunot ienākumus un valsts pienākums nodrošināt cilvēka cieņai atbilstošu sociālo aizsardzību.
Uzskatu, ka pensijai jābūt robežai, aiz kuras piespiedu piedziņa nesniedzas.
Cilvēks var būt parādnieks, taču, sasniedzot pensijas vecumu, viņš nezaudē tiesības uz sociālo drošību un cilvēka cienīgu dzīvi. Parāda esamība pati par sevi nedrīkst pārvērst valsts garantēto sociālo nodrošinājumu par pastāvīgu finansējuma avotu piespiedu izpildes procesam.
Tāpēc aicinu, veicot šobrīd paredzēto pensiju sistēmas regulējuma pārskatīšanu, jautājumu skatīt plašāk un normatīvajos aktos nostiprināt principu, ka pensija neatkarīgi no tās līmeņa un apmēra nav pakļaujama zvērināta tiesu izpildītāja piedziņai.
Tas, manuprāt, būtu konsekvents sociāli atbildīgas valsts solis un skaidrs signāls sabiedrībai, ka valsts garantētais nodrošinājums vecumdienām patiešām ir paredzēts cilvēka dzīvei un pamatvajadzību nodrošināšanai.
par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā
Iepazīstoties ar sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem priekšlikumiem par Valsts fondēto pensiju likuma grozījumiem un paredzēto pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanas iespēju paplašināšanu, vēlos vērst uzmanību uz jautājumu, kas, manuprāt, ir skatāms vienlaikus ar šiem grozījumiem – pensijas kā sociālā nodrošinājuma maksājuma aizsardzību pret piespiedu piedziņu.
Mans priekšlikums ir normatīvajos aktos noteikt, ka uz personas pensiju un pensijas kapitāla izmaksām neatkarīgi no pensiju sistēmas līmeņa, izmaksas formas un pensijas apmēra zvērināts tiesu izpildītājs piedziņu nevērš.
Šādai aizsardzībai, manuprāt, jāattiecas gan uz valsts vecuma pensiju, gan uz pensiju 2. līmeņa kapitālu pēc tā izmantošanas pensijas nodrošināšanai, tostarp periodiskām izmaksām, mūža pensijas maksājumiem un citiem likumdevēja paredzētajiem pensijas saņemšanas veidiem. Ja valsts normatīvajā regulējumā personai tiek piedāvātas vairākas pensiju kapitāla izmantošanas formas, personas aizsardzības līmenim nevajadzētu būt atkarīgam no tā, kuru no šīm formām persona ir izvēlējusies.
Pensija pēc savas būtības nav parasts ienākums. Tā ir sociālā nodrošinājuma instruments vecuma gadījumā un atlīdzība par personas darba dzīves laikā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Arī Valsts fondēto pensiju likuma 2. pants nosaka, ka valsts fondētā pensija ir valsts vecuma pensijas daļa.
Tādēļ rodas principiāls jautājums: ja valsts veido pensiju sistēmu ar mērķi nodrošināt personas ekonomisko drošību vecumā, vai ir sociāli atbildīgi pēc pensijas piešķiršanas daļu no šī sociālā nodrošinājuma novirzīt piespiedu piedziņai?
Manuprāt, atbildei jābūt noliedzošai.
Latvijas Republikas Satversmes 109. pants garantē tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā. Satversmes tiesa savā judikatūrā ir norādījusi, ka valstij jāveido stabila, prognozējama, efektīva, taisnīga un ilgtspējīga sociālās aizsardzības sistēma. Tāpat Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka no cilvēka cieņā balstītas sociāli atbildīgas valsts principa izriet pienākums veidot tādu sociālās drošības sistēmu, kas sekmē iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.
Šis princips īpaši nozīmīgs ir pensijas vecumā. Cilvēka iespējas palielināt savus ienākumus šajā dzīves posmā objektīvi ir ierobežotākas nekā darbspējas vecumā. Pensija daudzos gadījumos sedz tieši personas pamatvajadzības – mājokli, pārtiku, medikamentus, veselības aprūpi, komunālos maksājumus un citas ikdienas dzīves izmaksas.
Valstij nevajadzētu ar vienu tiesību normu garantēt personai sociālo nodrošinājumu vecumā, bet ar citu tiesību normu radīt iespēju daļu no šī nodrošinājuma regulāri novirzīt piespiedu izpildei.
Īpaši būtisks šis jautājums kļūst saistībā ar plānotajiem pensiju 2. līmeņa grozījumiem. Ja likumdevējs paplašina personas izvēles iespējas attiecībā uz uzkrātā kapitāla izmantošanu, vienlaikus jānodrošina, ka neviena no izvēlēm personai nerada nelabvēlīgāku stāvokli tikai tādēļ, ka konkrētā izmaksas forma tehniski kļūst pieejama zvērināta tiesu izpildītāja piedziņai.
Pretējā gadījumā personas izvēli par pensijas kapitāla izmantošanu varētu ietekmēt nevis tas, kurš risinājums vislabāk nodrošina personas finansiālo stabilitāti vecumā, bet gan bailes, ka konkrētais pensijas izmaksas veids tiks pakļauts piespiedu piedziņai.
Pašreiz Civilprocesa likuma 595. pants paredz iespēju vērst piedziņu arī uz valsts pensijām, piemērojot darba samaksas piedziņas noteikumus, savukārt Civilprocesa likuma 596. pants jau paredz virkni sociāla rakstura maksājumu, uz kuriem piedziņu vērst nevar.
Tas apliecina, ka Latvijas tiesību sistēmā princips par noteiktu sociāli nozīmīgu ienākumu pilnīgu aizsardzību no piespiedu piedziņas jau pastāv. Tādēļ nepieciešams izvērtēt tā paplašināšanu arī attiecībā uz pensijām.
Konkrēts priekšlikums
Rosinu vienlaikus ar Valsts fondēto pensiju likuma grozījumiem sagatavot saistītus grozījumus Civilprocesa likuma 595. un 596. pantā, nosakot:
“Piedziņu nevar vērst uz personai piešķirto un izmaksājamo pensiju, kā arī uz pensijas kapitāla izmaksām neatkarīgi no pensiju sistēmas līmeņa, pensijas vai pensijas kapitāla izmaksas veida, periodiskuma un apmēra.”
Papildus būtu jāparedz, ka šādu aizsardzību persona nezaudē tikai tādēļ, ka pensija vai pensijas kapitāla izmaksa tiek ieskaitīta maksājumu kontā.
Šāds regulējums nenozīmētu parādsaistību automātisku dzēšanu. Tas nozīmētu valsts izšķiršanos pensiju noteikt par īpaši aizsargājamu sociālā nodrošinājuma ienākumu, saglabājot iespēju normatīvajos aktos paredzētā kārtībā vērst piedziņu uz citu parādnieka mantu un citiem piedziņai pakļaujamiem ienākumiem.
Apzinos, ka likumdevējam šāds regulējums jāvērtē arī kreditoru tiesību un tiesas nolēmumu efektīvas izpildes kontekstā. Tomēr tieši tādēļ nepieciešams pilnvērtīgs samērīguma izvērtējums, kurā līdzās kreditora mantiskajām interesēm tiek pienācīgi izvērtēts pensijas īpašais sociālais mērķis, personas vecums, ierobežotās iespējas atjaunot ienākumus un valsts pienākums nodrošināt cilvēka cieņai atbilstošu sociālo aizsardzību.
Uzskatu, ka pensijai jābūt robežai, aiz kuras piespiedu piedziņa nesniedzas.
Cilvēks var būt parādnieks, taču, sasniedzot pensijas vecumu, viņš nezaudē tiesības uz sociālo drošību un cilvēka cienīgu dzīvi. Parāda esamība pati par sevi nedrīkst pārvērst valsts garantēto sociālo nodrošinājumu par pastāvīgu finansējuma avotu piespiedu izpildes procesam.
Tāpēc aicinu, veicot šobrīd paredzēto pensiju sistēmas regulējuma pārskatīšanu, jautājumu skatīt plašāk un normatīvajos aktos nostiprināt principu, ka pensija neatkarīgi no tās līmeņa un apmēra nav pakļaujama zvērināta tiesu izpildītāja piedziņai.
Tas, manuprāt, būtu konsekvents sociāli atbildīgas valsts solis un skaidrs signāls sabiedrībai, ka valsts garantētais nodrošinājums vecumdienām patiešām ir paredzēts cilvēka dzīvei un pamatvajadzību nodrošināšanai.
28.09.2026. 17:22
26-TA-955/4
Sandra Dzelze
Priekšlikums TAP portālam
Priekšlikums
Lūdzu papildināt likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" un uz tā pamata izdodamos Ministru kabineta noteikumus, paredzot tiesisku regulējumu neizmantotā fondētās pensijas kapitāla vai tā daļas nodošanai personas norādītajiem labuma guvējiem vai mantiniekiem gadījumos, kad fondēto pensijas kapitālu neiekļauj nefondētajā pensijas kapitālā, bet izmanto fondētās vecuma pensijas izmaksām vai citām likumā paredzētajām izmaksu formām.
Pamatojums
Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātais kapitāls veidojas no konkrētās personas sociālās apdrošināšanas iemaksām un ilgtermiņa ieguldījumu rezultātiem. Tādēļ ir būtiski nodrošināt skaidru, taisnīgu un sabiedrībai saprotamu regulējumu gadījumiem, kad persona pēc vecuma pensijas piešķiršanas mirst pirms uzkrātā fondētās pensijas kapitāla pilnīgas izmantošanas.
Likumprojektā paredzētās jaunās izvēles iespējas paplašina personas tiesības lemt par fondētā pensijas kapitāla izmantošanu, tomēr no tiesiskās paļāvības un samērīguma principa izriet nepieciešamība skaidri noteikt neizmantotā kapitāla vai tā daļas turpmāko juridisko statusu.
Uzskatu, ka regulējumā būtu paredzama vismaz viena no šādām iespējām:
- neizmantotā fondētās pensijas kapitāla atlikuma izmaksa mantiniekiem;
- garantēts izmaksu periods ar tiesībām mantiniekiem saņemt neizmaksāto daļu;
- tiesības personai iepriekš noteikt labuma guvēju fondētās pensijas kapitālam vai tā atlikumam.
Šāds risinājums veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts fondēto pensiju sistēmai, stiprinātu saikni starp personas veiktajām iemaksām un iegūtajām tiesībām, kā arī nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un personas mantiskajām interesēm.
Priekšlikuma kopsavilkums:
Lūdzu paredzēt tiesisku mehānismu, kas nodrošina neizmantotā fondētās pensijas kapitāla vai tā daļas nodošanu mantiniekiem vai personas norādītajiem labuma guvējiem gadījumos, kad persona mirst pirms kapitāla pilnīgas izmantošanas.
Priekšlikums
Lūdzu papildināt likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" un uz tā pamata izdodamos Ministru kabineta noteikumus, paredzot tiesisku regulējumu neizmantotā fondētās pensijas kapitāla vai tā daļas nodošanai personas norādītajiem labuma guvējiem vai mantiniekiem gadījumos, kad fondēto pensijas kapitālu neiekļauj nefondētajā pensijas kapitālā, bet izmanto fondētās vecuma pensijas izmaksām vai citām likumā paredzētajām izmaksu formām.
Pamatojums
Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātais kapitāls veidojas no konkrētās personas sociālās apdrošināšanas iemaksām un ilgtermiņa ieguldījumu rezultātiem. Tādēļ ir būtiski nodrošināt skaidru, taisnīgu un sabiedrībai saprotamu regulējumu gadījumiem, kad persona pēc vecuma pensijas piešķiršanas mirst pirms uzkrātā fondētās pensijas kapitāla pilnīgas izmantošanas.
Likumprojektā paredzētās jaunās izvēles iespējas paplašina personas tiesības lemt par fondētā pensijas kapitāla izmantošanu, tomēr no tiesiskās paļāvības un samērīguma principa izriet nepieciešamība skaidri noteikt neizmantotā kapitāla vai tā daļas turpmāko juridisko statusu.
Uzskatu, ka regulējumā būtu paredzama vismaz viena no šādām iespējām:
- neizmantotā fondētās pensijas kapitāla atlikuma izmaksa mantiniekiem;
- garantēts izmaksu periods ar tiesībām mantiniekiem saņemt neizmaksāto daļu;
- tiesības personai iepriekš noteikt labuma guvēju fondētās pensijas kapitālam vai tā atlikumam.
Šāds risinājums veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts fondēto pensiju sistēmai, stiprinātu saikni starp personas veiktajām iemaksām un iegūtajām tiesībām, kā arī nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un personas mantiskajām interesēm.
Priekšlikuma kopsavilkums:
Lūdzu paredzēt tiesisku mehānismu, kas nodrošina neizmantotā fondētās pensijas kapitāla vai tā daļas nodošanu mantiniekiem vai personas norādītajiem labuma guvējiem gadījumos, kad persona mirst pirms kapitāla pilnīgas izmantošanas.
01.10.2026. 09:35
26-TA-955/5
Diāna Kušere
Kā valsts fondēto pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībnieks, ierosinu papildināt likumprojekta tekstu ar kritiski svarīgu sociālo grozījumu attiecībā uz uzkrātā kapitāla izmantošanu vecumdienās:
• Priekšlikums: Paredzēt normu, ka varianta ("mūža izmaksu investīciju plāns") dalībniekam ir tiesības jebkurā brīdī pieprasīt visa atlikušā pensijas kapitāla (vai tā daļas) izņemšanu un mērķtiecīgu novirzīšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (pansionāta) pakalpojumu apmaksai.
• Pamatojums: Pansionātu izmaksas Latvijā ir ļoti augstas un bieži vien pārsniedz sirmgalvju ikmēneša valsts pensijas apmēru. Situācija, kad cilvēкам bankas kontā stāv 50 000 eiro mūža uzkrājums, bet sistēma neļauj šos līdzekļus operatīvi izmantot, lai apmaksātu vietu pansionātā un nodrošinātu pienācīgu aprūpi un veselības uzturēšanu, iedzīvotājiem ir netaisnīga. Šāda mērķtiecīga kapitāla izmantošana garantēs pensionāram cieņpilnas vecumdienas un tūlītēju medicīnisko un sociālo aprūpi, kā arī noņems smagu finansiālo slogu no pašvaldību budžetiem un sirmgalvja tuviniekiem
03.10.2026. 09:37
26-TA-955/6
Diāna Kušere
Ierosinu papildināt likumprojekta tekstu ar taisnīgu nosacījumu par kapitāla pilnīgu izņemšanu pēc noteikta pensijas gadu perioda sasniegšanas:
• Priekšlikums: Paredzēt normu, varianta "mūža izmaksu investīciju plāns" dalībniekam, kurš pēc pensijas uzsākšanas ir nodzīvojis sākotnēji aprēķināto vidējo mūža ilguma termiņu (piemēram, 20 gadus pēc pensijas piešķiršanas), ir tiesības pieprasīt visa atlikušā pensijas kapitāla tūlītēju izņemšanu vienā maksājumā un slēgt šo kontu.
• Pamatojums: Ja valsts un Centrālās statistikas pārvaldes tabulas pensionēšanās brīdī prognozēja noteiktu dzīves ilgumu (kas 65 gadu vecumā ir aptuveni 18 gadi) un šis laiks ir pagājis, visa nauda, kas šobrīd atrodas un ir saglabājusies uzkrājumu kontā, ir tikai un vienīgi mans personīgais nopelns un manu veiksmīgo investīciju rezultāts. Es esmu izpildījusi visus valsts priekšā izvirzītos nosacījumus un nodrošнājusi sevi noteiktajā termiņā. Viss kapitāla atlikums pēc šiem 20 gadiem ir mans tīrais privātīpašums, un valstij vai bankām vairs nav tiesiska pamata turpināt ierobežot manu rīcības brīvību un liegt man tiesības saņemt visu savu naudu uzreiz.
03.10.2026. 09:58
26-TA-955/7
Diāna Kušere
Ierosinu papildināt likumprojektu ar jaunu, patstāvīgu uzkrātā kapitāla izmantošanas režīmu, nosakot tiesības saglabāt esošo pensiju plānu pēc pensijas vecuma sasniegšanas:
• Priekšlikums: Likumā ir jāparedz jauna, neatkarīga izvēles opcija, kas ļauj pensionāram atstāt visu uzkrāto kapitālu esošajā pensiju plānā uz laiku līdz 5 gadiem ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija spēkā uzkrāšanas fāzē līdz pensijas iestāšanās brīdim. Šo gadu laikā kapitāla daļēja izņemšana vai regulāras izmaksas netiek veiktas, un dalībniekam saglabājas tiesības mainīt investīciju plānus vai pārvaldītājus pēc pašreizējiem noteikumiem (mainīt plānus pie viena pārvaldītāja 2 reizes gadā, mainīt līdzekļu pārvaldītāju 1 reizi gadā).
• Pamatojums: Izvēle saglabāt naudu tieši savā esošajā plānā uz fiksētu periodu līdz 5 gadiem ir ekonomiski pamatota, jo 5 gadi ir klasisks un pilnvērtīgs finanšu tirgus makroekonomiskais cikls. Vēsturiskie dati pierāda, ka pat pēc vissmagākajām globālajām krīzēm finanšu tirgi un biržas indeksi garantēti paspēj pilnībā atgūties un uzrādīt jaunu izaugsmi tieši 5 gadu periodā. Šāds termiņš ļaus pensionāram pārciest tirgus lejupslīdi un jebkurā piemērotā brīdī šo 5 gadu laikā pieņemt galīgo lēmumu atbilstoši spēkā esošajai pensiju likumdošanai, sagaidot optimālo finanšu tirgu augšupejas fāzi.
03.10.2026. 10:50
26-TA-955/8
Irita Tace-Loca
viedoklis par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”
Tajā ir integrētas prasības par personām ar invaliditāti, Satversmes tiesas atziņas par mantiskā stāvokļa auditu, kā arī PTAC un finanšu nozares rekomendācijas par fizisko personu tiesisko aizsardzību.
1. Vispārējā pozīcija
Kaut arī izstrādātais likumprojekts ir solis pretī elastībai, dodot iespēju pārtraukt dalību pensiju 2.līmenī 5 gadus pirms pensijas vecuma, tas ir pārāk šaurs un neatrisina smagās sociālekonomiskās krīzes spēka gados.
Aicinu likumprojektu papildināt ar normu, kas paredz tiesības priekšlaicīgi (pilnībā vai daļēji) izņemt un novirzīt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu akūtās krīzes situācijās, sasaistot to ar fiziskās personas faktisko maksātspēju un reālo sociālo stāvokli.
2. Argumentēts pamatojums un juridiskie apsvērumi
Personas ar I un II grupas invaliditāti (darba tirgus ierobežojumi):
Personām ar I un II grupas invaliditāti darbaspējas un ienākumu gūšanas iespējas darba tirgū ir būtiski un objektīvi ierobežotas. Šīm sabiedrības grupām veselības uzturēšanas un ikdienas izmaksas bieži pārsniedz gūtos ienākumus. Noliegums piekļūt pašu uzkrātajam 2. līmeņa kapitālam līdz pensijas vecumam rada nepieņemamu sociālo netaisnību, liedzot šos līdzekļus izmantot tad, kad tie ir visvairāk nepieciešami veselības saglabāšanai un pamatvajadzību nodrošināšanai.
Sasaiste ar Satversmes tiesas 2026. gada 30. septembra spriedumu lietā Nr. 2025-23-01 (LV 2026/190.20):Izpildot Satversmes tiesas uzdevumu un vērtējot personas reālo spēju pildīt saistības, nedrīkst paļauties tikai uz ikmēneša ienākumu skaitli. Satversmes tiesa uzsver nepieciešamību veikt pilnīgu mantiskā stāvokļa un naudas plūsmu auditu:
2.2.1.Aktīvu un pasīvu kopuma vērtēšana: Jāaprēķina visaptveroša ienākumu, faktiski nepieciešamo izdevumu, piederošās mantas un uzkrātā kapitāla (tostarp 2. līmeņa uzkrājuma kā likvīda aktīva) attiecība.
2.2.2. Reālā brīvā naudas plūsma: Jānosaka naudas atlikums pēc objektīvi pierādāmu pamatvajadzību (mājoklis, pārtika, veselība, bērnu uzturēšana) segšanas.
2.2.3. Ja persona ar zemiem ienākumiem nespēj segst pamatvajadzības, pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir uzskatāms par reālu aktīvu, kuru novirzot saistību kārtošanai vai krīzes pārvarēšanai, tiek novērsta personas un viņas ģimenes fiziskā maksātnespēja.
Augstāks ieguvums ģimenēm un vecākiem (>25 gadi līdz pensijai):
Mājsaimniecībām, kurās vecākiem līdz pensijai ir palikuši vismaz 25 gadi, pieaugošā dzīves dārdzība rada parādu piedziņas riskus. Novēršot ģimenes maksātnespēju un parādu spirāli šodien, valsts pasargā bērnus no sociālās atstumtības, saglabā ģimenes mājokli un dod iespēju vecākiem turpmākajos 25 darba gados pilnvērtīgi atjaunot savus sociālos uzkrājumus.TURKLĀT ģimenes ar vienu bērnu nesaņem jebkādus atvieglojumus – vien 25 eur mēnesī un, ja ģimenē viens no vecākiem ir ar invaliditāti un nevar pilnvērtīgi strādāt , tad finanšu situācija šādā ģimenes modulī būtiski pasliktinās un rada būtisku risku pamatvajadzību nodrošināšanai.
3. Fiziskās personas tiesiskās aizsardzības mehānisms un PTAC ieteikumi
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Latvijas Bankas un Latvijas Finanšu nozares asociācijas atziņām, parādnieka saglabāšana legālajā ekonomikā un nodokļu maksātāja statusā ir abpusēji izdevīga. Tomēr bez paša PTAC, ALTUM vai kādas citas institūcijas, un aizņēmēja brīvprātīgas sarunas ar aizdevēju (budžeta konsultācijas, kredītu konsolidācija, atmaksas grafika pagarināšana, pamatsummas atlikšana, procentu samazināšana) bieži vien nepietiek, jo aizdevēji atsakās sadarboties.
Tādēļ rosinām likumprojekta pakotnē un saistītajos normatīvajos aktos paredzēt:
Fiziskās personas tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) mehānismu: Analogi kā juridiskajām personām, nodrošināt fiziskajai personai tiesisko aizsardzību pret parādu piedziņu pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai kā tā pirmo soli, ja aizdevēji atsakās labprātīgi pārstrukturēt vai apvienot kredītus.
Pensiju 2. līmeņa izmantošanu TAP ietvaros: Tiesiskās aizsardzības plāna ietvaros dot tiesības fiziskajai personai izņemt vai ieķīlāt/pārnest pensiju 2. līmeņa uzkrājumu parādu konsolidācijai, pamatsummas daļējai dzēšanai vai akūtas parādu krīzes atrisināšanai, nodrošinot personas atgriešanos legālajā tautsaimniecībā.
4. Konkrēts priekšlikums regulējuma papildināšanai
Papildināt likumprojekta pārejas noteikumus vai atbilstošos pantus ar šādu redakciju:
"Fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības pirms pensijas vecuma sasniegšanas pilnībā vai daļēji saņemt uzkrāto fondētās pensijas kapitālu šādos gadījumos:
1) personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa;
2) kritiskas vai smagas slimības ārstēšanai (shēmas dalībniekam vai viņa apgādājamam);
3) pirmā mājokļa saglabāšanai vai nodrošināšanai;
4) fiziskās personas tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas novēršanas ietvaros, veicot pilnīgu mantiskā stāvokļa un reālās naudas plūsmas auditu saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2025-23-01 atziņām."
Tajā ir integrētas prasības par personām ar invaliditāti, Satversmes tiesas atziņas par mantiskā stāvokļa auditu, kā arī PTAC un finanšu nozares rekomendācijas par fizisko personu tiesisko aizsardzību.
1. Vispārējā pozīcija
Kaut arī izstrādātais likumprojekts ir solis pretī elastībai, dodot iespēju pārtraukt dalību pensiju 2.līmenī 5 gadus pirms pensijas vecuma, tas ir pārāk šaurs un neatrisina smagās sociālekonomiskās krīzes spēka gados.
Aicinu likumprojektu papildināt ar normu, kas paredz tiesības priekšlaicīgi (pilnībā vai daļēji) izņemt un novirzīt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu akūtās krīzes situācijās, sasaistot to ar fiziskās personas faktisko maksātspēju un reālo sociālo stāvokli.
2. Argumentēts pamatojums un juridiskie apsvērumi
Personas ar I un II grupas invaliditāti (darba tirgus ierobežojumi):
Personām ar I un II grupas invaliditāti darbaspējas un ienākumu gūšanas iespējas darba tirgū ir būtiski un objektīvi ierobežotas. Šīm sabiedrības grupām veselības uzturēšanas un ikdienas izmaksas bieži pārsniedz gūtos ienākumus. Noliegums piekļūt pašu uzkrātajam 2. līmeņa kapitālam līdz pensijas vecumam rada nepieņemamu sociālo netaisnību, liedzot šos līdzekļus izmantot tad, kad tie ir visvairāk nepieciešami veselības saglabāšanai un pamatvajadzību nodrošināšanai.
Sasaiste ar Satversmes tiesas 2026. gada 30. septembra spriedumu lietā Nr. 2025-23-01 (LV 2026/190.20):Izpildot Satversmes tiesas uzdevumu un vērtējot personas reālo spēju pildīt saistības, nedrīkst paļauties tikai uz ikmēneša ienākumu skaitli. Satversmes tiesa uzsver nepieciešamību veikt pilnīgu mantiskā stāvokļa un naudas plūsmu auditu:
2.2.1.Aktīvu un pasīvu kopuma vērtēšana: Jāaprēķina visaptveroša ienākumu, faktiski nepieciešamo izdevumu, piederošās mantas un uzkrātā kapitāla (tostarp 2. līmeņa uzkrājuma kā likvīda aktīva) attiecība.
2.2.2. Reālā brīvā naudas plūsma: Jānosaka naudas atlikums pēc objektīvi pierādāmu pamatvajadzību (mājoklis, pārtika, veselība, bērnu uzturēšana) segšanas.
2.2.3. Ja persona ar zemiem ienākumiem nespēj segst pamatvajadzības, pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir uzskatāms par reālu aktīvu, kuru novirzot saistību kārtošanai vai krīzes pārvarēšanai, tiek novērsta personas un viņas ģimenes fiziskā maksātnespēja.
Augstāks ieguvums ģimenēm un vecākiem (>25 gadi līdz pensijai):
Mājsaimniecībām, kurās vecākiem līdz pensijai ir palikuši vismaz 25 gadi, pieaugošā dzīves dārdzība rada parādu piedziņas riskus. Novēršot ģimenes maksātnespēju un parādu spirāli šodien, valsts pasargā bērnus no sociālās atstumtības, saglabā ģimenes mājokli un dod iespēju vecākiem turpmākajos 25 darba gados pilnvērtīgi atjaunot savus sociālos uzkrājumus.TURKLĀT ģimenes ar vienu bērnu nesaņem jebkādus atvieglojumus – vien 25 eur mēnesī un, ja ģimenē viens no vecākiem ir ar invaliditāti un nevar pilnvērtīgi strādāt , tad finanšu situācija šādā ģimenes modulī būtiski pasliktinās un rada būtisku risku pamatvajadzību nodrošināšanai.
3. Fiziskās personas tiesiskās aizsardzības mehānisms un PTAC ieteikumi
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Latvijas Bankas un Latvijas Finanšu nozares asociācijas atziņām, parādnieka saglabāšana legālajā ekonomikā un nodokļu maksātāja statusā ir abpusēji izdevīga. Tomēr bez paša PTAC, ALTUM vai kādas citas institūcijas, un aizņēmēja brīvprātīgas sarunas ar aizdevēju (budžeta konsultācijas, kredītu konsolidācija, atmaksas grafika pagarināšana, pamatsummas atlikšana, procentu samazināšana) bieži vien nepietiek, jo aizdevēji atsakās sadarboties.
Tādēļ rosinām likumprojekta pakotnē un saistītajos normatīvajos aktos paredzēt:
Fiziskās personas tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) mehānismu: Analogi kā juridiskajām personām, nodrošināt fiziskajai personai tiesisko aizsardzību pret parādu piedziņu pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai kā tā pirmo soli, ja aizdevēji atsakās labprātīgi pārstrukturēt vai apvienot kredītus.
Pensiju 2. līmeņa izmantošanu TAP ietvaros: Tiesiskās aizsardzības plāna ietvaros dot tiesības fiziskajai personai izņemt vai ieķīlāt/pārnest pensiju 2. līmeņa uzkrājumu parādu konsolidācijai, pamatsummas daļējai dzēšanai vai akūtas parādu krīzes atrisināšanai, nodrošinot personas atgriešanos legālajā tautsaimniecībā.
4. Konkrēts priekšlikums regulējuma papildināšanai
Papildināt likumprojekta pārejas noteikumus vai atbilstošos pantus ar šādu redakciju:
"Fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības pirms pensijas vecuma sasniegšanas pilnībā vai daļēji saņemt uzkrāto fondētās pensijas kapitālu šādos gadījumos:
1) personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa;
2) kritiskas vai smagas slimības ārstēšanai (shēmas dalībniekam vai viņa apgādājamam);
3) pirmā mājokļa saglabāšanai vai nodrošināšanai;
4) fiziskās personas tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas novēršanas ietvaros, veicot pilnīgu mantiskā stāvokļa un reālās naudas plūsmas auditu saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2025-23-01 atziņām."
04.10.2026. 17:47
26-TA-955/9
Fiziska persona
Papildināt likumprojekta pārejas noteikumus vai atbilstošos pantus ar šādu redakciju:
"Fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības pirms pensijas vecuma sasniegšanas pilnībā vai daļēji saņemt uzkrāto fondētās pensijas kapitālu šādos gadījumos:
1) personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa;
2) kritiskas vai smagas slimības ārstēšanai (shēmas dalībniekam vai viņa apgādājamam);
3) pirmā mājokļa saglabāšanai vai nodrošināšanai, ģimenes ilgtermiņa saistību dzēšanai.
3. punkts uzreiz ļaus būtiski netieši palielināt II līmeņa pensijas kapitāla apjomu jeb samazināt izmaksas par saistību % maksājumiem. Piemērs:
Lielai daļai ģimeņu ir saistības - hipotekārie kredīti, a/m līzings u. t.t. Šobrīd šis saistības var nodzēst, ja II līmeņa pensijas turētājs nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas pie nosacījuma, ka vietnē Latvija.lv ir atzīmēts, ka II līmeņa pensijas kapitālu var mantot. Pie tam vēl kādu pusgada jāpaciešas, lai varētu saņemt mantojumu (jāatrod veids kā turpināt maksāt par saistībām). Ja tomēr izdodas nodzīvot līdz pensijas saņemšanai, tad faktiskās ģimenes izmaksas nevar optimizēt, jo nevar izņemt saprātīgā laikā II līmeņa pensijas uzkrājumu. Pieņemsim, ka ģimenei ir hipotekārais kredīts, kam nedzēstā summa ir 40 000 EUR, bet atlikušie maksājumi ~ 60 000 EUR ieskaitot maksājumus (mēnesī jāmaksā ~ 300 EUR). II līmeņa pensijas uzkrājums ir 45 000 EUR. Tas nozīmē, ka ļaujot izņemt II līmeņa pensijas uzkrājumu, ģimene varēs pilnībā dzēst savas saistības un vēl paliks 5000 EUR ikdienas izdevumiem, overdraftu dzēšanai u. t.t. Tātad ģimenes ikmēneša izdevumi samazināsies par 300 EUR mēnesī un banka nesaņems savus 20 000 EUR un arī pensiju fondi nenopelnīs (to taču nevar pieļaut ...). Pie tam dzēšot hipotekāro kredītu, neto ienākumi palielinās par 20 000 EUR. Tas nozīmē, ka ar vienu darbību faktiski būtu palielinājies II līmeņa pensijas uzkrājums par 20 00 EUR % maksājumu apjomā - tatad līz 65 000 EUR.
Ielikot mūža pensijas kalkulatorā garantēto izmaksas periodu 15 gadi (atlikušais hipotekārā kredīta termiņš), papildus pensija būtu 199 EUR mēnesī. Tātad ģimenes neto ienākumi nevis pieaugtu, bet samazinātos par 101 EUR, jo papildus pensija nesegtu visu kredīta maksājumu.
"Fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības pirms pensijas vecuma sasniegšanas pilnībā vai daļēji saņemt uzkrāto fondētās pensijas kapitālu šādos gadījumos:
1) personām, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa;
2) kritiskas vai smagas slimības ārstēšanai (shēmas dalībniekam vai viņa apgādājamam);
3) pirmā mājokļa saglabāšanai vai nodrošināšanai, ģimenes ilgtermiņa saistību dzēšanai.
3. punkts uzreiz ļaus būtiski netieši palielināt II līmeņa pensijas kapitāla apjomu jeb samazināt izmaksas par saistību % maksājumiem. Piemērs:
Lielai daļai ģimeņu ir saistības - hipotekārie kredīti, a/m līzings u. t.t. Šobrīd šis saistības var nodzēst, ja II līmeņa pensijas turētājs nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas pie nosacījuma, ka vietnē Latvija.lv ir atzīmēts, ka II līmeņa pensijas kapitālu var mantot. Pie tam vēl kādu pusgada jāpaciešas, lai varētu saņemt mantojumu (jāatrod veids kā turpināt maksāt par saistībām). Ja tomēr izdodas nodzīvot līdz pensijas saņemšanai, tad faktiskās ģimenes izmaksas nevar optimizēt, jo nevar izņemt saprātīgā laikā II līmeņa pensijas uzkrājumu. Pieņemsim, ka ģimenei ir hipotekārais kredīts, kam nedzēstā summa ir 40 000 EUR, bet atlikušie maksājumi ~ 60 000 EUR ieskaitot maksājumus (mēnesī jāmaksā ~ 300 EUR). II līmeņa pensijas uzkrājums ir 45 000 EUR. Tas nozīmē, ka ļaujot izņemt II līmeņa pensijas uzkrājumu, ģimene varēs pilnībā dzēst savas saistības un vēl paliks 5000 EUR ikdienas izdevumiem, overdraftu dzēšanai u. t.t. Tātad ģimenes ikmēneša izdevumi samazināsies par 300 EUR mēnesī un banka nesaņems savus 20 000 EUR un arī pensiju fondi nenopelnīs (to taču nevar pieļaut ...). Pie tam dzēšot hipotekāro kredītu, neto ienākumi palielinās par 20 000 EUR. Tas nozīmē, ka ar vienu darbību faktiski būtu palielinājies II līmeņa pensijas uzkrājums par 20 00 EUR % maksājumu apjomā - tatad līz 65 000 EUR.
Ielikot mūža pensijas kalkulatorā garantēto izmaksas periodu 15 gadi (atlikušais hipotekārā kredīta termiņš), papildus pensija būtu 199 EUR mēnesī. Tātad ģimenes neto ienākumi nevis pieaugtu, bet samazinātos par 101 EUR, jo papildus pensija nesegtu visu kredīta maksājumu.
06.10.2026. 13:40
26-TA-955/10
Rihards Dāboliņš
Priekšlikuma mērķis nodrošināt, ka kapitāls arī pēc fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves pēc iespējas saglabā savu sākotnējo sociālās apdrošināšanas un pensijas nodrošinājuma funkciju un nokļūst mantojamo personu fondēto pensiju kapitālā izslēdzot iespēju fondēto pensijas kapitālu nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Civillikuma kārtībā izvēlas mantošanu tajā skaitā jo var norādīt tikai 1 personu mantinieku, bet pensiju 3. līmeņa pārvaldnieki mantošanā jau sen piedāvā vairākas personas norādīt un izvēlēties daļu kādā sadalīt kapitālu.
Bet lai to panāktu ir jāizslēdz II nodaļa3.1 pants3) izslēgšana un jāveic grozijumi II nodaļa3.1 pants2) grozījumi
2) to pievieno fondēto pensiju shēmas dalībnieka norādīto personu fondētās pensijas kapitālam, sadalot fondēto pensijas kapitālu starp norādītajām personām atbilstoši dalībnieka noteiktajām daļām
Bet lai to panāktu ir jāizslēdz II nodaļa3.1 pants3) izslēgšana un jāveic grozijumi II nodaļa3.1 pants2) grozījumi
2) to pievieno fondēto pensiju shēmas dalībnieka norādīto personu fondētās pensijas kapitālam, sadalot fondēto pensijas kapitālu starp norādītajām personām atbilstoši dalībnieka noteiktajām daļām
07.10.2026. 12:38
26-TA-955/11
Rihards Dāboliņš
Priekšlikums 6) priekšlikumu ņemot par bāzi un uzlabojot, kas nodrošina ka valsts specialajam budžetam nepastāv riski un fondētais pensiju kapitāls tiek nodots nākošajām paaudzēm pensiju sistēmas saglabāšanai 0,3% mēnesī ir ar domu ka šis kapitāls vidēji turpinās augt arī pensijas vecumā nodrošinot vismaz daļēju inflācijas segšanu
8) pieprasot vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgi), ja uzkrātais fondētās pensijas kapitāls, saņemt regulāru fondētās vecuma pensijas izmaksu no atlikušā fondētā pensijas kapitāla 0,3% apmērā katru mēnesi. Šādā gadījumā uzkrātais fondētais pensijas kapitāls paliek ieguldīts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānā, turpmāk iemaksas fondēto pensiju shēmā netiek veiktas. Izmaksas periodā ieguldījuma daļu skaits tiek izmaksāts tā realizācijas vērtībā euro. Pēc fondētās pensijas kapitāla īpašnieka nāves tas tiek ieskaitīts valsts speciālajā budžetā vai nodots mantojumā pievienoj fondēto pensiju shēmas dalībnieka norādīto personu fondētās pensijas kapitālam, sadalot fondēto pensijas kapitālu starp norādītajām personām atbilstoši dalībnieka noteiktajām daļām
8) pieprasot vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgi), ja uzkrātais fondētās pensijas kapitāls, saņemt regulāru fondētās vecuma pensijas izmaksu no atlikušā fondētā pensijas kapitāla 0,3% apmērā katru mēnesi. Šādā gadījumā uzkrātais fondētais pensijas kapitāls paliek ieguldīts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānā, turpmāk iemaksas fondēto pensiju shēmā netiek veiktas. Izmaksas periodā ieguldījuma daļu skaits tiek izmaksāts tā realizācijas vērtībā euro. Pēc fondētās pensijas kapitāla īpašnieka nāves tas tiek ieskaitīts valsts speciālajā budžetā vai nodots mantojumā pievienoj fondēto pensiju shēmas dalībnieka norādīto personu fondētās pensijas kapitālam, sadalot fondēto pensijas kapitālu starp norādītajām personām atbilstoši dalībnieka noteiktajām daļām
07.10.2026. 13:04
26-TA-955/12
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Finanšu nozares asociācija atbalsta likumprojekta iniciatīvu paplašināt pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanas iespējas, nodrošinot iedzīvotājiem lielāku izvēles brīvību un plašākas iespējas individuāli pielāgot pensijas kapitāla izmantošanu. Vienlaikus, lai nodrošinātu piedāvāto risinājumu sekmīgu ieviešanu un praktisku piemērošanu, aicinām likumprojekta turpmākajā izstrādē izvērtēt un precizēt šādus jautājumus.
Par 7. panta pirmās daļas 4. punktu
Aicinām precizēt 4. punktā lietoto jēdzienu “finanšu tirgus vērtspapīri”, skaidri nosakot, kādi finanšu instrumenti tajā ietilpst un kādas ieguldījumu iespējas pensiju pārvaldniekam būs pieejamas, nodrošinot fondētās vecuma pensijas ar piesaisti finanšu tirgum pakalpojumu.
Tāpat lūdzam precizēt, vai pensiju pārvaldniekam būs iespēja deleģēt atsevišķas ar minētā pakalpojuma nodrošināšanu saistītās funkcijas apdrošinātājam. Šāda iespēja būtu īpaši nozīmīga, ņemot vērā, ka pakalpojuma nodrošināšanai var būt nepieciešama specifiska aktuārā kompetence un zināšanas apdrošināšanas jomā.
Saistībā ar minēto aicinām, izstrādājot attiecīgos grozījumus Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, izvērtēt nepieciešamību paredzēt atbilstošu tiesisko regulējumu šādu funkciju deleģēšanai.
Par 7. panta pirmās daļas 5. punktu
Lai nodrošinātu paredzētā risinājuma praktisku ieviešanu, aicinām sniegt plašāku skaidrojumu par regulāro fondētās vecuma pensijas izmaksu organizēšanu, tostarp precizējot:
1. kā tehniski tiks nodrošinātas regulārās izmaksas no ieguldījumu plānā uzkrātā pensijas kapitāla;
2. kāda būs līdzekļu pārvaldītāja loma un pienākumi izmaksu nodrošināšanas procesā;
3. vai personas pensijas kapitāls izmaksu posmā turpinās atrasties esošajā ieguldījumu plānā kopā ar pārējo dalībnieku līdzekļiem vai arī būs nepieciešams veidot atsevišķu ieguldījumu plānu vai citu risinājumu izmaksu posma nodrošināšanai.
Par pensiju 2. līmeņa dalībnieku informēšanu un konsultēšanu
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz būtiski paplašināt pensiju 2. līmeņa dalībniekiem pieejamās uzkrātā kapitāla izmantošanas iespējas, mūsuprāt, īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai iedzīvotājiem būtu pieejama skaidra, saprotama un savstarpēji salīdzināma informācija par katru no piedāvātajiem risinājumiem. Tādēļ aicinām precizēt, kā plānots organizēt dalībnieku informēšanu un konsultēšanu, lai veicinātu pārdomātu un katras personas individuālajai situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanu.
Vienlaikus aicinām izvērtēt iespēju izveidot vienotu digitālu salīdzināšanas un konsultatīvu rīku, kas, ņemot vērā personas vecumu, uzkrātā pensijas kapitāla apmēru un citus būtiskus parametrus, ļautu salīdzināt dažādas pensijas kapitāla izmantošanas iespējas un to iespējamo ietekmi uz sagaidāmo pensijas apmēru un izmaksām.
Šāds risinājums palīdzētu iedzīvotājiem labāk izprast pieejamo izvēļu atšķirības un sekmētu informētu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus nodrošinot vienotu un pārskatāmu pieeju informācijas sniegšanai par pensijas kapitāla izmantošanas iespējām.
Par 7. panta pirmās daļas 4. punktu
Aicinām precizēt 4. punktā lietoto jēdzienu “finanšu tirgus vērtspapīri”, skaidri nosakot, kādi finanšu instrumenti tajā ietilpst un kādas ieguldījumu iespējas pensiju pārvaldniekam būs pieejamas, nodrošinot fondētās vecuma pensijas ar piesaisti finanšu tirgum pakalpojumu.
Tāpat lūdzam precizēt, vai pensiju pārvaldniekam būs iespēja deleģēt atsevišķas ar minētā pakalpojuma nodrošināšanu saistītās funkcijas apdrošinātājam. Šāda iespēja būtu īpaši nozīmīga, ņemot vērā, ka pakalpojuma nodrošināšanai var būt nepieciešama specifiska aktuārā kompetence un zināšanas apdrošināšanas jomā.
Saistībā ar minēto aicinām, izstrādājot attiecīgos grozījumus Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, izvērtēt nepieciešamību paredzēt atbilstošu tiesisko regulējumu šādu funkciju deleģēšanai.
Par 7. panta pirmās daļas 5. punktu
Lai nodrošinātu paredzētā risinājuma praktisku ieviešanu, aicinām sniegt plašāku skaidrojumu par regulāro fondētās vecuma pensijas izmaksu organizēšanu, tostarp precizējot:
1. kā tehniski tiks nodrošinātas regulārās izmaksas no ieguldījumu plānā uzkrātā pensijas kapitāla;
2. kāda būs līdzekļu pārvaldītāja loma un pienākumi izmaksu nodrošināšanas procesā;
3. vai personas pensijas kapitāls izmaksu posmā turpinās atrasties esošajā ieguldījumu plānā kopā ar pārējo dalībnieku līdzekļiem vai arī būs nepieciešams veidot atsevišķu ieguldījumu plānu vai citu risinājumu izmaksu posma nodrošināšanai.
Par pensiju 2. līmeņa dalībnieku informēšanu un konsultēšanu
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz būtiski paplašināt pensiju 2. līmeņa dalībniekiem pieejamās uzkrātā kapitāla izmantošanas iespējas, mūsuprāt, īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai iedzīvotājiem būtu pieejama skaidra, saprotama un savstarpēji salīdzināma informācija par katru no piedāvātajiem risinājumiem. Tādēļ aicinām precizēt, kā plānots organizēt dalībnieku informēšanu un konsultēšanu, lai veicinātu pārdomātu un katras personas individuālajai situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanu.
Vienlaikus aicinām izvērtēt iespēju izveidot vienotu digitālu salīdzināšanas un konsultatīvu rīku, kas, ņemot vērā personas vecumu, uzkrātā pensijas kapitāla apmēru un citus būtiskus parametrus, ļautu salīdzināt dažādas pensijas kapitāla izmantošanas iespējas un to iespējamo ietekmi uz sagaidāmo pensijas apmēru un izmaksām.
Šāds risinājums palīdzētu iedzīvotājiem labāk izprast pieejamo izvēļu atšķirības un sekmētu informētu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus nodrošinot vienotu un pārskatāmu pieeju informācijas sniegšanai par pensijas kapitāla izmantošanas iespējām.
08.10.2026. 14:59
26-TA-955/13
Fiziska persona
Ierosinu paredzēt iespēju sasniedzot pensionēšanās vecumu - atstāt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu pie līdzekļu pārvaldītāja un turpināt to ieguldīt arī pēc vecuma pensijas piešķiršanas.
Šādā gadījumā cilvēks reizi gadā varētu saņemt daļu no faktiskā ieguldījuma rezultāta. Ja attiecīgajā gadā ieguldījumu rezultāts ir pozitīvs, daļa no iegūtās peļņas tiktu izmaksāta pensionāram, bet atlikusī daļa paliktu pensiju 2. līmeņa kapitālā un turpinātu tikt ieguldīta. Ja konkrētajā gadā ieguldījumu rezultāts ir negatīvs vai nulle, izmaksu neveiktu, tādējādi neizņemot kapitālu zaudējumu gadā.
Personas nāves gadījumā atlikušais pensiju 2. līmeņa kapitāls būtu mantojams.
Latvijas Banka savos aprēķinos ir norādījusi scenāriju, kurā cilvēkam, visu darba mūžu veicot iemaksas un ieguldot vecumam atbilstošā plānā, uzkrājums varētu sasniegt 760 000 eiro.
Piemērs: Ja konkrētā gada ienesīgums būtu +10%, tad gada pieaugums būtu 76 000 eiro
Sadalījuma piedāvājums 75/25 principam.
57 000 eiro tiktu izmaksāti cilvēkam;
19 000 eiro paliktu kapitālā.
Šādā gadījumā cilvēks reizi gadā varētu saņemt daļu no faktiskā ieguldījuma rezultāta. Ja attiecīgajā gadā ieguldījumu rezultāts ir pozitīvs, daļa no iegūtās peļņas tiktu izmaksāta pensionāram, bet atlikusī daļa paliktu pensiju 2. līmeņa kapitālā un turpinātu tikt ieguldīta. Ja konkrētajā gadā ieguldījumu rezultāts ir negatīvs vai nulle, izmaksu neveiktu, tādējādi neizņemot kapitālu zaudējumu gadā.
Personas nāves gadījumā atlikušais pensiju 2. līmeņa kapitāls būtu mantojams.
Latvijas Banka savos aprēķinos ir norādījusi scenāriju, kurā cilvēkam, visu darba mūžu veicot iemaksas un ieguldot vecumam atbilstošā plānā, uzkrājums varētu sasniegt 760 000 eiro.
Piemērs: Ja konkrētā gada ienesīgums būtu +10%, tad gada pieaugums būtu 76 000 eiro
Sadalījuma piedāvājums 75/25 principam.
57 000 eiro tiktu izmaksāti cilvēkam;
19 000 eiro paliktu kapitālā.
08.10.2026. 15:48
26-TA-955/14
Ivonna Straudovska
Šobrīd tiek diskutēts par to, ka valstij būtu jāļauj personai, ja tā vēlas, izņemt visu pensijas 2.līmeņa uzkrājumu. Nešķiet loģiski to atļaut, piemēram, 40 gadus vecam cilvēkam, jo pensijas 2.līmeņa uzkrājumu mērķis ir veidot uzkrājumu vecumdienām.
Sasniedzot pensijas vecumu, piemēram, veiksmīgi investējot, pensionāram 2.līmeņa uzkrājums ir 50 000 eiro (pēc nodokļu nomaksas), un viņam nav iespēju to izņemt uzreiz, bet vienīgā iespēja (pievienojot pensijas 1.līmenim vai slēdzot līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību) ir sadalīt to naudu, saņemot apmēram 200 eiro mēnesī.
Ņemot vērā apstākļus, ka Latvijā šobrīd vecuma pensijas neindeksē pilnā apmērā, tad, visticamāk, šie 200 eiro netiks indeksēti. Var droši apgalvot, ka šiem 200 eiro pēc 10, 20 gadiem pirktspēja būs ievērojami kritusies, pat par 50 %, ņemot vērā iepriekš uzkrāto pieredzi par inflāciju visā pasaulē. Veidojas bezjēdzīga situācija - nauda 30, 40 gadu laikā ir uzkrāta un investēta, bet savukārt 20 gadu laikā tās vērtība ievērojami samazināsies. Pensionāram var rasties veselības problēmas, nepieciešami dārgi medikamenti, pensionārs varētu šo uzkrājumu investēt, uzlabot dzīves apstākļus, bet viņam nav tiesību šo uzkrājumu izmantot pilnībā un viņš ir spiests vērot, kā viņa uzkrājumu apēd inflācija.
Priekšlikums - veikt grozījumus likumā, kas atļautu pensionēšanās vecumu sasniegušai personai pēc viņa izvēles izņemt visu pensiju 2.līmeni uzkrāto.
Sasniedzot pensijas vecumu, piemēram, veiksmīgi investējot, pensionāram 2.līmeņa uzkrājums ir 50 000 eiro (pēc nodokļu nomaksas), un viņam nav iespēju to izņemt uzreiz, bet vienīgā iespēja (pievienojot pensijas 1.līmenim vai slēdzot līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību) ir sadalīt to naudu, saņemot apmēram 200 eiro mēnesī.
Ņemot vērā apstākļus, ka Latvijā šobrīd vecuma pensijas neindeksē pilnā apmērā, tad, visticamāk, šie 200 eiro netiks indeksēti. Var droši apgalvot, ka šiem 200 eiro pēc 10, 20 gadiem pirktspēja būs ievērojami kritusies, pat par 50 %, ņemot vērā iepriekš uzkrāto pieredzi par inflāciju visā pasaulē. Veidojas bezjēdzīga situācija - nauda 30, 40 gadu laikā ir uzkrāta un investēta, bet savukārt 20 gadu laikā tās vērtība ievērojami samazināsies. Pensionāram var rasties veselības problēmas, nepieciešami dārgi medikamenti, pensionārs varētu šo uzkrājumu investēt, uzlabot dzīves apstākļus, bet viņam nav tiesību šo uzkrājumu izmantot pilnībā un viņš ir spiests vērot, kā viņa uzkrājumu apēd inflācija.
Priekšlikums - veikt grozījumus likumā, kas atļautu pensionēšanās vecumu sasniegušai personai pēc viņa izvēles izņemt visu pensiju 2.līmeni uzkrāto.
08.10.2026. 23:35
Atlasīti 13 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25