Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekta "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" 7.panta otrajā daļā noteikts, ka ugunsdrošības pakalpojumus ir tiesīga sniegt persona, kurai ir atbilstoša profesionālā sagatavotība. Ministru kabinets nosaka nepieciešamo profesionālo sagatavotību ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kā arī objektu veidus, uz kuriem attiecināma ugunsdrošības pakalpojumu izmantošana.
Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts ar mērķi noteikt profesionālās sagatavotības prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kā arī objektu veidus, kur jāizmanto ugunsdrošības pakalpojumi.
Politikas jomas
Valsts ugunsdrošība
Teritorija
-
Norises laiks
15.05.2025. - 14.06.2025.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15.oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3.apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par projektu.
Fiziskās personas
- Visas fiziskās personas, kuras sniedz likumprojekta "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" 7.pantā minētos ugunsdrošības pakalpojumus.
Skaidrojums un ietekme
Tiks noteiktas prasības profesionālajai sagatavotībai ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai personām, kuras sniegs likumprojekta "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" 7.pantā noteiktos pakalpojumus.
Juridiskās personas
- Visas juridiskās personas, kuras sniedz likumprojekta "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" 7.pantā minētos ugunsdrošības pakalpojumus.
Skaidrojums un ietekme
Tiks noteiktas prasības profesionālajai sagatavotībai ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kuras sniegs likumprojekta "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" 7.pantā noteiktos pakalpojumus.
Sagatavoja
Tomass Lausmā (VUGD)
Atbildīgā persona
Kristaps Sproģis (IEM)
Izsludināšanas datums
15.05.2025. 07:59
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Andris Duļbinskis - "Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība"
Biedrība “Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība ”, izskatot likumprojektu Projekta ID 24-TA-2990 “Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas noteikumi ” izsaka sekojošus priekšlikumus:
Noteikumu projekta 8.punktu izteikt šādā redakcijā:
Tiesības veikt apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi, ir personai, kura ir sertificēta, atbilstoši piemērojamā standarta prasībām.(LVS:1092) Gazificētu objektu dūmvadu un ventilācijas kanālu pārbaudi un tīrīšanu, ir tiesības veikt personai, kura ir apguvusi profesionālās pilnveides izglītības programmu par konkrētās gāzes ierīces un iekārtas tehniskās apkopes veikšanu un ir sertificēta atbilstoši piemērojamiem standartiem.(LVS:420; LVS:1084)
Šī punkta prasība neattiecas uz viendzīvokļa būves cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu, ja to veic attiecīgā viendzīvokļa objekta par ugunsdrošību atbildīgā persona;
Minētajos standartos ir norādes par dūmvadu, apkures ierīču t.sk. iekārtas un ierīces kurās par kurināmo izmanto gāzi, telpu dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu, kā arī profesionālās sagatavotības prasības sertificētiem speciālistiem.
Šajā redakcijā ir apvienoti esošā UPSN projekta 8., 9. 10. punkti
Pašreizējā situācija:
Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi" nosaka prasības, kas ir jāievēro, lai maksimāli samazinātu ugunsgrēku izcelšanās riskus objektos:
- jāveic dūmvada, dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšana un par rezultātiem jāsastāda akts;
- jāveic dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude un par rezultātiem jāsastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes akts;
- jāveic cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un dūmvada tehniskā stāvokļa pārbaudi reizi piecos gados;
Lai veiktu birokrātijas, pasūtītāja risku mazināšanu, administratīvā un finansiālā sloga samazināšanu, visi augstāk uzskaitītie darbi (apkope un tehniskā stāvokļa novērtējums) būtu veicami vienlaicīgi, ievērojot apkopes regularitāti.
Risinājuma apraksts:
Veicot apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu sertificēts speciālists vienlaicīgi novērtēs to tehnisko stāvokli un par rezultātiem sagatavos vienotas formas „apkopes un tehniskā stāvokļa” pārbaudes akts.
Ieguvumi:
1)Pasūtītājs biežāk iegūs informāciju par nepieciešamību veikt nelielus nepieciešamos uzlabojumus. Līdz šim noteikumos paredzētajā 5.gadu periodā dūmeņu un apkures ierīču tehniskais stāvoklis sasniedza arī kritiskas ugunsnedrošas robežas un bieži pasūtītājam nācās saskarties ar pārbūvi nevis remontu.
2)Nebūs atkārtoti jāpieaicina speciālists vai neatkarīgi speciālisi a) tīrīšanai; b) tehniskā stāvokļa novērtēšanai. Tiek ekonomēti pasūtītāja finanšu līdzekļi – īpaši reģionos, kur dažviet nokļūšana līdz objektam izmaksā vairāk kā veicamais darbs.
3)Divu dažādu dokmentu vietā būs vienota parauga akts ar pilnvērtīgu informāciju, pievienojams Ugunsdrošības un civilās aizsadzības platformā. (Skursteņslaucītāju amata brālība ir gatava izstrādāt akta formu)
Izvērtējot noteikumu projekta 8.,9.,10.punktus detalizēti jāvērtē tajos minēto speciālistu kompetences un atbildības jomas, specifiskās zināšanas, kopsakarā ar administratīvā sloga palielināšanos.
BŪVSPECIĀLISTI AR TIESĪBĀM VEIKT PROJEKTĒŠANU, IZBŪVES DARBU VADĪŠANU, BŪVUZRAUDZĪBU, KĀ ARĪ BŪVPROJEKTU EKSPERTĪZI
Būvniecības nozarē pastāvīgi mainās prasības un tehnoloģijas, un ir būtiski, ka ir speciālisti, kas spēj nodrošināt visaptverošu pieeju.
Pašreizējais Latvijas būvniecības regulējums jau paredz atsevišķas specializācijas šajās jomās. Piemēram:
Būvprojekta vadītājs un būvkonstrukciju projektētājs ir atbildīgi par projektēšanas darbiem.
Būvdarbu vadītājs vada un organizē būvniecības procesu.
Būvuzraugs veic būvdarbu uzraudzību un kontroli.
Būvprojekta ekspertīze tiek veikta, lai novērtētu projekta atbilstību normatīviem un prasībām.
UGUNSDROŠĪBAS BŪVINŽENIERIS (LKI 6.līmenis)
Kā prasmes profesiju standartā ugunsdrošības būvinženierim ir minētas:
Iepazīties ar ugunsdrošībai nozīmīgo inženiersistēmu un citu inženiertīklu tehnisko dokumentāciju.
Izvērtēt ugunsdrošībai nozīmīgo inženiersistēmu tehniskās apkopes dokumentus un veiktos darbus atbilstoši reglamentēto darbu sarakstam un periodiskumam.
Kompetenču piemērs:
Spēja pārbaudīt būvprojekta un/vai būvniecības dokumentācijas ugunsdrošības risinājumus.
Spēja organizēt būvobjekta ugunsdrošībai nozīmīgo inženiersistēmu un citu inženiertīklu apsekošanu atbilstoši normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām.
Ugunsdrošības būvinženiera profesionālā kompetence (kvalifikācijas līmenis) atbilstoši profesijas standartam ir vērsta uz ugunsdrošībai nozīmīgo inženiersistēmu un citu inženiertīklu tehniskās dokumentācijas izvērtēšanu, būvju ugunsdrošības parametru aprēķināšanu, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgo darbu organizēšanu būvobjektos.
UGUNSDROŠĪBAS UN CIVILĀS AIZSARDZĪBAS INŽENIERIS (LKI 6.līmenis)
Civilās aizsardzības inženieru kompetence un atbildības jomas galvenokārt saistītas ar:
Valsts un pašvaldību civilās aizsardzības sistēmu plānošanu un organizēšanu: Tas ietver reaģēšanu ārkārtas situācijās (piemēram, plūdi, vētras, sprādzieni, ugunsgrēki plašā mērogā), iedzīvotāju evakuāciju, patversmju nodrošināšanu, brīdināšanas sistēmu uzturēšanu.
Katastrofu risku analīzi un mazināšanu: Darbs pie risku novērtēšanas un pasākumu izstrādes, lai novērstu vai mazinātu dabas un tehnogēno katastrofu sekas.
Būvju drošības novērtēšanu kopumā: Attiecībā uz vispārējo stabilitāti un drošību ārkārtas situācijās, bet ne specifiski dūmvadu un ventilācijas sistēmu detaļu līmenī.
Dūmkanālu tehniskā stāvokļa novērtējums parasti ietilpst ēku apsekošanas un ekspertīzes jomā, ko veic sertificēti speciālisti ar atbilstošu kvalifikāciju. Attiecībā uz dūmkanālu tehnisko stāvokli, tas ir kritisks aspekts ēkas drošībai un funkcionālajai darbībai. Speciālistam, kurš veic šo novērtējumu, ir jābūt specifiskām zināšanām par dūmkanālu konstrukcijām, materiāliem, kā arī spējai atpazīt bojājumus un sniegt rekomendācijas to novēršanai.
Lai gan ugunsdrošība ir civilās aizsardzības inženieru redzeslokā, viņu loma ir vairāk stratēģiska un vispārīga, nevis detalizēta individuālu inženiertehnisko sistēmu (kā dūmvadi un ventilācija) tehnisko pārbaužu veikšana.
Ugunsdrošības būvinženiera profesionālā kompetence (kvalifikācijas līmenis) atbilstoši profesijas standartam ir vērsta uz ugunsdrošībai nozīmīgo inženiersistēmu un citu inženiertīklu tehniskās dokumentācijas izvērtēšanu, būvju ugunsdrošības parametru aprēķināšanu, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgo darbu organizēšanu būvobjektos.
Noteikumu projektā minēto apkures ierīču, iekārtu, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu apsekošanas speciālistu salīdzinājums atbilstoši VID statistikai par darba vietām un vidējo darba atalgojumu 2025.gadā.( janvāris, februāris marts, darba stundas likme EUR) /diagramma nosūtīta uz e-pastu tomass.lausma@vugd.gov.lv/
SKURSTEŅSLAUĶIS,( janvāris 8,45 EUR; februāris 8,70 EUR; marts 8,00 EUR)
UGUNSDROŠĪBAS UN CIVILĀS AIZSARDZĪBAS INŽENIERIS,( janvāris 11,78 EUR; februāris 12,36 EUR; marts 13,61 EUR)
UGUNSDROŠĪBAS BŪVINŽENIERIS,( janvāris 12,63 EUR; februāris 13,35 EUR; marts 14,47EUR)
BŪVSPECIĀLISTI AR TIESĪBĀM VEIKT PROJEKTĒŠANU, IZBŪVES DARBU VADĪŠANU, BŪVUZRAUDZĪBU, KĀ ARĪ BŪVPROJEKTU EKSPERTĪZI( janvāris 13,82 EUR; februāris 15,09 EUR; marts 13,96 EUR)
Secinājums:
Apkures ierīču, iekārtu, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu apsekošanas speciālistu salīdzinājums atbilstoši VID statistikai par darba vietām 2025.gada 1.ceturksnī ļauj izdarīt secinājumus, ka skursteņslauķu vidējais darba atalgojums ir 25-40% zemāks salīdzinoši ar citām izvēlētajām profesiju grupām, līdz ar to tiek mazināts pasūtītāja finansiālais slogs.
Par pieaugušo neformālās izglītības programmām
Mērķis: Neformālās izglītības mērķis ir balstīts uz personīgo izaugsmi, hobiju apguvi, sociālo prasmju pilnveidošanu vai vispārējo zināšanu paplašināšanu. Tā nav primāri vērsta uz formālas kvalifikācijas iegūšanu vai tiešu integrāciju darba tirgū.
Saturs un forma: Saturs ir daudzveidīgs un var aptvert valodu apguvi, rokdarbus, digitālās prasmes personīgai lietošanai, dažādas kultūras un mākslas jomas.
Neformālās izglītības mērķis un saturs nenodrošina kvalifikācijas apguvi, līdz ar to nav pielīdzināms sertificēta speciālista sniegtajiem pakalpojumiem.
LSAB ieskatā pieaugušo neformālā izglītība vispār nav pieļaujama ugunsdrošības pakalpjumu sniedzējiem. Ugunsdrošību valstī nevar pielīdzināt rokdarbu puciņam vai citam hobijam, kas ir neformālās izglītības pamatmērķis. Tas var radīt kopēju apdraudējumu visai sabiedrībai, kas saistīts ar uguns nelaimēm un cilvēku vai materiālo vērtību bojāeju.
Apkopojot augstāk minētos faktus lūdzam veikt izmaiņas projektā- Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kā arī informēt Latvijas skursteņslaucītāju amata brālību par šo jautājumu virzību.
Noteikumu projekta 8.punktu izteikt šādā redakcijā:
Tiesības veikt apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi, ir personai, kura ir sertificēta, atbilstoši piemērojamā standarta prasībām.(LVS:1092) Gazificētu objektu dūmvadu un ventilācijas kanālu pārbaudi un tīrīšanu, ir tiesības veikt personai, kura ir apguvusi profesionālās pilnveides izglītības programmu par konkrētās gāzes ierīces un iekārtas tehniskās apkopes veikšanu un ir sertificēta atbilstoši piemērojamiem standartiem.(LVS:420; LVS:1084)
Šī punkta prasība neattiecas uz viendzīvokļa būves cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu, ja to veic attiecīgā viendzīvokļa objekta par ugunsdrošību atbildīgā persona;
Minētajos standartos ir norādes par dūmvadu, apkures ierīču t.sk. iekārtas un ierīces kurās par kurināmo izmanto gāzi, telpu dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu, kā arī profesionālās sagatavotības prasības sertificētiem speciālistiem.
Šajā redakcijā ir apvienoti esošā UPSN projekta 8., 9. 10. punkti
Pašreizējā situācija:
Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi" nosaka prasības, kas ir jāievēro, lai maksimāli samazinātu ugunsgrēku izcelšanās riskus objektos:
- jāveic dūmvada, dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšana un par rezultātiem jāsastāda akts;
- jāveic dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabiskās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude un par rezultātiem jāsastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes akts;
- jāveic cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un dūmvada tehniskā stāvokļa pārbaudi reizi piecos gados;
Lai veiktu birokrātijas, pasūtītāja risku mazināšanu, administratīvā un finansiālā sloga samazināšanu, visi augstāk uzskaitītie darbi (apkope un tehniskā stāvokļa novērtējums) būtu veicami vienlaicīgi, ievērojot apkopes regularitāti.
Risinājuma apraksts:
Veicot apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu sertificēts speciālists vienlaicīgi novērtēs to tehnisko stāvokli un par rezultātiem sagatavos vienotas formas „apkopes un tehniskā stāvokļa” pārbaudes akts.
Ieguvumi:
1)Pasūtītājs biežāk iegūs informāciju par nepieciešamību veikt nelielus nepieciešamos uzlabojumus. Līdz šim noteikumos paredzētajā 5.gadu periodā dūmeņu un apkures ierīču tehniskais stāvoklis sasniedza arī kritiskas ugunsnedrošas robežas un bieži pasūtītājam nācās saskarties ar pārbūvi nevis remontu.
2)Nebūs atkārtoti jāpieaicina speciālists vai neatkarīgi speciālisi a) tīrīšanai; b) tehniskā stāvokļa novērtēšanai. Tiek ekonomēti pasūtītāja finanšu līdzekļi – īpaši reģionos, kur dažviet nokļūšana līdz objektam izmaksā vairāk kā veicamais darbs.
3)Divu dažādu dokmentu vietā būs vienota parauga akts ar pilnvērtīgu informāciju, pievienojams Ugunsdrošības un civilās aizsadzības platformā. (Skursteņslaucītāju amata brālība ir gatava izstrādāt akta formu)
Izvērtējot noteikumu projekta 8.,9.,10.punktus detalizēti jāvērtē tajos minēto speciālistu kompetences un atbildības jomas, specifiskās zināšanas, kopsakarā ar administratīvā sloga palielināšanos.
BŪVSPECIĀLISTI AR TIESĪBĀM VEIKT PROJEKTĒŠANU, IZBŪVES DARBU VADĪŠANU, BŪVUZRAUDZĪBU, KĀ ARĪ BŪVPROJEKTU EKSPERTĪZI
Būvniecības nozarē pastāvīgi mainās prasības un tehnoloģijas, un ir būtiski, ka ir speciālisti, kas spēj nodrošināt visaptverošu pieeju.
Pašreizējais Latvijas būvniecības regulējums jau paredz atsevišķas specializācijas šajās jomās. Piemēram:
Būvprojekta vadītājs un būvkonstrukciju projektētājs ir atbildīgi par projektēšanas darbiem.
Būvdarbu vadītājs vada un organizē būvniecības procesu.
Būvuzraugs veic būvdarbu uzraudzību un kontroli.
Būvprojekta ekspertīze tiek veikta, lai novērtētu projekta atbilstību normatīviem un prasībām.
UGUNSDROŠĪBAS BŪVINŽENIERIS (LKI 6.līmenis)
Kā prasmes profesiju standartā ugunsdrošības būvinženierim ir minētas:
Iepazīties ar ugunsdrošībai nozīmīgo inženiersistēmu un citu inženiertīklu tehnisko dokumentāciju.
Izvērtēt ugunsdrošībai nozīmīgo inženiersistēmu tehniskās apkopes dokumentus un veiktos darbus atbilstoši reglamentēto darbu sarakstam un periodiskumam.
Kompetenču piemērs:
Spēja pārbaudīt būvprojekta un/vai būvniecības dokumentācijas ugunsdrošības risinājumus.
Spēja organizēt būvobjekta ugunsdrošībai nozīmīgo inženiersistēmu un citu inženiertīklu apsekošanu atbilstoši normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām.
Ugunsdrošības būvinženiera profesionālā kompetence (kvalifikācijas līmenis) atbilstoši profesijas standartam ir vērsta uz ugunsdrošībai nozīmīgo inženiersistēmu un citu inženiertīklu tehniskās dokumentācijas izvērtēšanu, būvju ugunsdrošības parametru aprēķināšanu, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgo darbu organizēšanu būvobjektos.
UGUNSDROŠĪBAS UN CIVILĀS AIZSARDZĪBAS INŽENIERIS (LKI 6.līmenis)
Civilās aizsardzības inženieru kompetence un atbildības jomas galvenokārt saistītas ar:
Valsts un pašvaldību civilās aizsardzības sistēmu plānošanu un organizēšanu: Tas ietver reaģēšanu ārkārtas situācijās (piemēram, plūdi, vētras, sprādzieni, ugunsgrēki plašā mērogā), iedzīvotāju evakuāciju, patversmju nodrošināšanu, brīdināšanas sistēmu uzturēšanu.
Katastrofu risku analīzi un mazināšanu: Darbs pie risku novērtēšanas un pasākumu izstrādes, lai novērstu vai mazinātu dabas un tehnogēno katastrofu sekas.
Būvju drošības novērtēšanu kopumā: Attiecībā uz vispārējo stabilitāti un drošību ārkārtas situācijās, bet ne specifiski dūmvadu un ventilācijas sistēmu detaļu līmenī.
Dūmkanālu tehniskā stāvokļa novērtējums parasti ietilpst ēku apsekošanas un ekspertīzes jomā, ko veic sertificēti speciālisti ar atbilstošu kvalifikāciju. Attiecībā uz dūmkanālu tehnisko stāvokli, tas ir kritisks aspekts ēkas drošībai un funkcionālajai darbībai. Speciālistam, kurš veic šo novērtējumu, ir jābūt specifiskām zināšanām par dūmkanālu konstrukcijām, materiāliem, kā arī spējai atpazīt bojājumus un sniegt rekomendācijas to novēršanai.
Lai gan ugunsdrošība ir civilās aizsardzības inženieru redzeslokā, viņu loma ir vairāk stratēģiska un vispārīga, nevis detalizēta individuālu inženiertehnisko sistēmu (kā dūmvadi un ventilācija) tehnisko pārbaužu veikšana.
Ugunsdrošības būvinženiera profesionālā kompetence (kvalifikācijas līmenis) atbilstoši profesijas standartam ir vērsta uz ugunsdrošībai nozīmīgo inženiersistēmu un citu inženiertīklu tehniskās dokumentācijas izvērtēšanu, būvju ugunsdrošības parametru aprēķināšanu, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgo darbu organizēšanu būvobjektos.
Noteikumu projektā minēto apkures ierīču, iekārtu, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu apsekošanas speciālistu salīdzinājums atbilstoši VID statistikai par darba vietām un vidējo darba atalgojumu 2025.gadā.( janvāris, februāris marts, darba stundas likme EUR) /diagramma nosūtīta uz e-pastu tomass.lausma@vugd.gov.lv/
SKURSTEŅSLAUĶIS,( janvāris 8,45 EUR; februāris 8,70 EUR; marts 8,00 EUR)
UGUNSDROŠĪBAS UN CIVILĀS AIZSARDZĪBAS INŽENIERIS,( janvāris 11,78 EUR; februāris 12,36 EUR; marts 13,61 EUR)
UGUNSDROŠĪBAS BŪVINŽENIERIS,( janvāris 12,63 EUR; februāris 13,35 EUR; marts 14,47EUR)
BŪVSPECIĀLISTI AR TIESĪBĀM VEIKT PROJEKTĒŠANU, IZBŪVES DARBU VADĪŠANU, BŪVUZRAUDZĪBU, KĀ ARĪ BŪVPROJEKTU EKSPERTĪZI( janvāris 13,82 EUR; februāris 15,09 EUR; marts 13,96 EUR)
Secinājums:
Apkures ierīču, iekārtu, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu apsekošanas speciālistu salīdzinājums atbilstoši VID statistikai par darba vietām 2025.gada 1.ceturksnī ļauj izdarīt secinājumus, ka skursteņslauķu vidējais darba atalgojums ir 25-40% zemāks salīdzinoši ar citām izvēlētajām profesiju grupām, līdz ar to tiek mazināts pasūtītāja finansiālais slogs.
Par pieaugušo neformālās izglītības programmām
Mērķis: Neformālās izglītības mērķis ir balstīts uz personīgo izaugsmi, hobiju apguvi, sociālo prasmju pilnveidošanu vai vispārējo zināšanu paplašināšanu. Tā nav primāri vērsta uz formālas kvalifikācijas iegūšanu vai tiešu integrāciju darba tirgū.
Saturs un forma: Saturs ir daudzveidīgs un var aptvert valodu apguvi, rokdarbus, digitālās prasmes personīgai lietošanai, dažādas kultūras un mākslas jomas.
Neformālās izglītības mērķis un saturs nenodrošina kvalifikācijas apguvi, līdz ar to nav pielīdzināms sertificēta speciālista sniegtajiem pakalpojumiem.
LSAB ieskatā pieaugušo neformālā izglītība vispār nav pieļaujama ugunsdrošības pakalpjumu sniedzējiem. Ugunsdrošību valstī nevar pielīdzināt rokdarbu puciņam vai citam hobijam, kas ir neformālās izglītības pamatmērķis. Tas var radīt kopēju apdraudējumu visai sabiedrībai, kas saistīts ar uguns nelaimēm un cilvēku vai materiālo vērtību bojāeju.
Apkopojot augstāk minētos faktus lūdzam veikt izmaiņas projektā- Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kā arī informēt Latvijas skursteņslaucītāju amata brālību par šo jautājumu virzību.
12.06.2025. 20:46
Latvijas Ugunsdrošības asociācija
Latvijas ugunsdrošības asociācija vēlas norādīt uz būtisku trūkumu šī noteikumu projekta izstrādes procesā – nozares profesionālo pārstāvju neiesaistīšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kas ir identificēts kā projekta izstrādātājs, nav uzaicinājis nozari piedalīties šī regulējuma izstrādē, bet gan ir izstrādājis noteikumus vienpersoniski, pamatojoties uz savu redzējumu un iekšēju izpratni.
Šāda pieeja nav pieļaujama, ņemot vērā, ka noteikumi regulē privātā sektora komersantu saimniecisko darbību, nevis VUGD darbību vai operatīvo kapacitāti. Rezultātā šobrīd izstrādātais projekts satur nekorektas, praktiski grūti piemērojamas vai nepilnīgi formulētas prasības, kas nesasniedz deklarēto mērķi – uzlabot ugunsdrošības pakalpojumu kvalitāti un drošību.
VUGD nav institūcija, kurai būtu deleģēta pakalpojumu regulēšanas, licencēšanas vai profesionālo standartu noteikšanas funkcija. Tā pamatuzdevums ir operatīvā reaģēšana un ugunsdrošības uzraudzība, nevis komersantu darbības regulēšana. Šajā gadījumā izstrādes process ne tikai neatbilst labas pārvaldības un likumdošanas principiem, bet arī rada interešu konflikta risku, jo VUGD noteiktos gadījumos darbojas arī kā pakalpojumu sniedzējs (piemēram, mācību un konsultāciju jomā).
Esošajā redakcijā noteikumu projekts ir juridiski un saturiski nepilnīgs, jo tā pamatā nav bijusi iekļaujoša un sabalansēta pieeja. Aicinām noteikumu izstrādi atsākt, pilnvērtīgi iesaistot nozari, izvērtējot esošo pakalpojumu struktūru, kapacitāti, izglītības iespējas un tirgus reālijas.
Zemāk tiek atspoguļoti piemēri iepriekš minētā pamatojumam.
Noteikumu projekta 1. punkts nosaka, ka šie noteikumi regulē “nepieciešamo profesionālo sagatavotību ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kā arī objektu veidus, uz kuriem attiecināma ugunsdrošības pakalpojumu izmantošana”. Taču tālākajās noteikumu daļās netiek konkrēti noteikti vai uzskaitīti objektu veidi, uz kuriem šie pakalpojumi būtu obligāti attiecināmi.
Šāda pretruna starp ievada punktā noteikto regulējuma darbības jomu un faktiskajiem normatīvajiem formulējumiem rada:
• tiesisko nenoteiktību – adresāti (gan komersanti, gan objektu īpašnieki) nevar nepārprotami saprast, kad ugunsdrošības pakalpojumu izmantošana ir obligāta un kad tā ir brīvprātīga;
• risku nepareizai interpretācijai no kontrolējošo institūciju puses, kuras var balstīties uz vispārīgu formulējumu, bez skaidra normatīvā pamatojuma;
• praktiskas problēmas ieviešanā, jo nav iespējams plānot atbilstību vai pakalpojumu apjomu, nezinot, kuriem objektiem tas attiecas.
Priekšlikums: Noteikumos jāiekļauj skaidra atsauce uz objektu klasifikāciju, piemēram, saskaņā ar būvnormatīviem, vai citu identificējamu kritēriju kopumu. Alternatīvi – jāsvītro norāde par objektu veidiem no 1. punkta, ja nav paredzēts tos definēt.
Noteikumu projekta 4. punkts nosaka: “Ja ugunsdrošības pakalpojumu sniedz juridiskā persona, tad juridiskās personas nodarbinātajam, kurš sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, jāatbilst šo noteikumu noteiktām prasībām.”
Vienlaikus, Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma jaunās redakcijas 7. panta trešās daļas 3. punkts noteic, ka: “Personai, kura sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, ir pienākums: slēgt pakalpojuma līgumu, ja ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs vai juridiskā persona, kura ugunsdrošības pakalpojumu sniedz citai juridiskajai vai fiziskajai personai.”
No šī likuma formulējuma nepārprotami izriet, ka ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējs var būt gan juridiskā persona, gan fiziskā persona, kas reģistrējusi saimniecisko darbību. Taču noteikumu 4. punkts prasību piemēro tikai juridiskai personai, tādējādi:
• radot nevienlīdzīgus nosacījumus dažādiem tirgus dalībniekiem;
• izkropļojot konkurenci, jo fiziskas personas var sniegt pakalpojumu bez atbilstības formālām kvalifikācijas prasībām, kamēr juridiskām personām tās tiek noteiktas strikti;
• atkāpjoties no likuma normu jēgas, kas paredz vienotu prasību bāzi visiem pakalpojuma sniedzējiem.
Priekšlikums: Noteikumu 4. punkts ir jāprecizē, nosakot, ka prasības attiecas uz jebkuru personu (fizisku vai juridisku), kas sniedz ugunsdrošības pakalpojumu citai fiziskai vai juridiskai personai, neatkarīgi no reģistrētās tiesiskās formas. Prasību atšķirība nav pamatota ar objektīviem apsvērumiem un ir pretrunā ar vienlīdzīgas konkurences principiem.
Noteikumu projekta 5., 8., 9. un 10. punkts ir būtībā deklaratīvi, jo tajos atkārtoti formulētas prasības, kas jau šobrīd ir spēkā saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Minētie punkti nosaka:
• vispārīgus pienākumus par ugunsdrošības dokumentācijas esamību;
• prasības par apmācību;
• pienākumu ievērot ugunsdrošības prasības u.c.
Šāda normu dublēšana nav lietderīga un rada vairākas negatīvas sekas:
• tiesiskās skaidrības trūkumu – adresātiem nav skaidrs, vai atkārtotā norma nozīmē kādas jaunas prasības vai tikai atkārto esošās;
• nevajadzīgu regulējuma apjoma palielinājumu, kas samazina noteikumu pārskatāmību un praktisku izmantojamību;
• likuma hierarhijas pārkāpuma risku, ja kāda no normām vēlāk tiek grozīta tikai vienā no dokumentiem, radot pretrunas.
Priekšlikums: Izslēgt vai būtiski saīsināt noteikumu 5., 8., 9. un 10. punktu, saglabājot vienkāršu atsauci uz spēkā esošajiem “Ugunsdrošības noteikumiem”. Normatīvajam regulējumam jābūt konsekventam, bez liekas atkārtošanās, kas apgrūtina tā ieviešanu un uzraudzību.
Noteikumu projekta 6, 8, 13. punkts nosaka kvalifikācijas prasības speciālistiem, kuri ir tiesīgi sniegt konkrētos ugunsdrošības pakalpojumus. Tomēr punktā izmantotā redakcija ir gramatiski un juridiski neskaidra, proti, nav saprotams:
• vai attiecīgajam speciālistam jāatbilst visām punktā uzskaitītajām prasībām vienlaicīgi,
• vai pietiek ar atbilstību kādai no vairākām uzskaitītajām prasībām.
Šāda neprecizitāte:
• rada tiesisko nenoteiktību, jo adresātiem nav iespējams objektīvi izvērtēt, vai viņi atbilst noteiktajām prasībām;
• var tikt dažādi interpretēta kontrolējošo iestāžu praksē, tādējādi radot nevienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojuma sniedzējiem;
• var novest pie nepamatotas personu izslēgšanas no darba tirgus, balstoties tikai uz atšķirīgu normu interpretāciju.
Priekšlikums: Noteikumu 6. punkts ir jāprecizē, lietojot viennozīmīgu formulējumu, piemēram:
• “Personai jāatbilst vismaz vienai no šādām prasībām: […]” vai arī
• “Personai jāatbilst visām turpmāk minētajām prasībām: […]”
kā arī nepieciešamības gadījumā jāsadala prasības atsevišķos apakšpunktos pēc pakalpojuma veida vai līmeņa.
Šāda skaidrība ir būtiska, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un izvairītos no strīdiem vai kļūdainas piemērošanas interpretācijām praksē.
Noteikumu 7. punkts paredz, ka tiesības veikt elektroinstalācijas pārbaudes, tostarp zemējuma un zibensaizsardzības ierīču pārbaudi, kā arī termokameru pārbaudes, ir personai, kura:
• ir ieguvusi vismaz 3. profesionālās kvalifikācijas līmeņa izglītību elektroenerģētikas un elektrotehnoloģijas jomā, vai
• ir apguvusi pieaugušo neformālās izglītības programmu, un
• kurai piešķirta attiecīga elektrodrošības grupa.
Lai arī uzstādījums varētu šķist tehniski pamatots, jānorāda, ka pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šī punkta izstrādē netika iesaistītas kompetentas personas vai institūcijas no elektroenerģētikas nozares – piemēram, Latvijas Elektrotehniķu savienība un tml.
Šāds vienpusējs regulējums, kas skar augstas tehniskās sarežģītības jomu, var radīt:
• neatbilstību jau spēkā esošajiem elektrodrošības un pārbaudes standartiem,
• pretrunas ar elektrodrošības grupu piešķiršanas kārtību un apmācību saturu,
• profesionālo kvalifikāciju neviennozīmīgu interpretāciju (īpaši attiecībā uz “neformālās izglītības programmu” kvalitāti un saturu),
• potenciāli neatbilstošu personu iesaisti ar zemāku kompetenci, ja prasības netiek pienācīgi saskaņotas ar nozares standartiem.
Priekšlikums: Noteikumu 7. punktā noteiktās prasības ir jāsaskaņo ar enerģētikas nozares profesionālajām organizācijām un regulatoriem, lai nodrošinātu, ka:
• tās ir savstarpēji savietojamas ar elektrodrošības normām;
• tām ir atbilstošs izglītības un praktiskās sagatavotības nodrošinājums tirgū;
• tās neievieš pretrunas ar citos normatīvajos aktos jau noteiktajām prasībām pārbaudēm un atzinumu sniegšanai.
Šāda saskaņošana ir būtiska, lai nepieļautu normatīvi nesakārtotu vidi un profesionāli neskaidras situācijas praksē.
Noteikumu projekta 13.3. punkts nosaka, ka tiesības veikt objekta ugunsdrošības risinājumu atbilstības ugunsdrošības prasībām izvērtēšanu ir personai, kura ir ieguvusi arhitekta prakses sertifikātu saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Savukārt 13.2. punktā ir uzskaitīts plašs būvspeciālistu loks, tostarp inženieri un tehniskie eksperti dažādās būvniecības jomās, kam saskaņā ar noteikumiem arī tiek piešķirtas tiesības sniegt ugunsdrošības pakalpojumus.
Šī pieeja rada nopietnas iebildes, jo:
• arhitektu izglītības programmās un profesionālajā standartā ugunsdrošība netiek padziļināti apgūta, nav paredzēta arī praktiskā sagatavotība objektu ugunsdrošības risinājumu izvērtēšanai;
• būvspeciālistu prakses sertifikācija lielākoties orientēta uz konstrukciju drošību, inženiersistēmu projektēšanu vai būvniecības vadību, nevis uz ugunsdrošības sistēmu tehnisko darbību vai evakuācijas risinājumu izvērtēšanu;
• tas rada profesionālas atbildības sajaukumu – persona ar formālu sertifikātu konkrētā būvniecības jomā iegūst tiesības sniegt pakalpojumu jomā, kurā tai nav pietiekamas kompetences.
Šāds regulējums faktiski dod nepamatotu priekšrocību noteiktām profesijām, kuru kompetence neatbilst ugunsdrošības pakalpojumu būtībai, bet vienlaikus ierobežo iespējas profesionāļiem, kas tiešām specializējušies ugunsdrošībā, taču kuriem nav arhitekta vai būvinženiera sertifikāta.
Priekšlikums:
• Noteikumu 13.2. un 13.3. punkti ir jāpārskata, nosakot, ka tiesības izvērtēt ugunsdrošības risinājumu atbilstību var būt tikai personām ar pierādāmu izglītību un praktisko sagatavotību ugunsdrošības jomā.
• Ja sertificētie būvspeciālisti tiek iekļauti, tad viņiem jāparedz papildu prasība – piemēram, speciāla kursa vai profesionālās pilnveides programmas apgūšana ugunsdrošībā, nevis tikai būvprakses sertifikāts.
Regulējumam ir jāsabalansē starp būvniecības un ugunsdrošības nozarēm, nevis jādod priekšroka vienai uz otras rēķina.
Rezumē
Ņemot vērā iepriekš minēto — tostarp nekvalitatīvo un vienpusējo izstrādes procesu, tiesisko neskaidrību, normu dublēšanos, kompetences neatbilstību un tirgus kropļošanas riskus — Latvijas Ugunsdrošības asociācija uzskata, ka šī brīža redakcijā noteikumu projekts:
• nesasniedz savu mērķi, proti, efektīvu un kvalitatīvu ugunsdrošības pakalpojumu regulējumu;
• rada tiesiskas un praktiskas problēmas, kuras īstenošanā radīs gan pretrunas, gan nevienlīdzīgu attieksmi;
• nav balstīts nozares profesionālajā pieredzē un praksē, bet atspoguļo šauras institucionālas intereses.
Tāpēc Latvijas Ugunsdrošības asociācija neatbalsta šī noteikumu projekta tālāku virzīšanu esošajā redakcijā un aicina:
izveidot profesionālu, starpnozaru darba grupu, kurā tiktu pilnvērtīgi pārstāvēti:
• ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēji,
• būvniecības un elektroenerģētikas nozares speciālisti,
• izglītības un sertifikācijas iestādes,
• kā arī attiecīgās uzraugošās institūcijas.
Šādai darba grupai būtu jāizstrādā saturiski atbilstoši, skaidri un praktiski piemērojami noteikumi, kas vienlaikus nodrošina gan sabiedrības drošības intereses, gan godīgu konkurenci un profesionālu izaugsmi ugunsdrošības nozarē.
Šāda pieeja nav pieļaujama, ņemot vērā, ka noteikumi regulē privātā sektora komersantu saimniecisko darbību, nevis VUGD darbību vai operatīvo kapacitāti. Rezultātā šobrīd izstrādātais projekts satur nekorektas, praktiski grūti piemērojamas vai nepilnīgi formulētas prasības, kas nesasniedz deklarēto mērķi – uzlabot ugunsdrošības pakalpojumu kvalitāti un drošību.
VUGD nav institūcija, kurai būtu deleģēta pakalpojumu regulēšanas, licencēšanas vai profesionālo standartu noteikšanas funkcija. Tā pamatuzdevums ir operatīvā reaģēšana un ugunsdrošības uzraudzība, nevis komersantu darbības regulēšana. Šajā gadījumā izstrādes process ne tikai neatbilst labas pārvaldības un likumdošanas principiem, bet arī rada interešu konflikta risku, jo VUGD noteiktos gadījumos darbojas arī kā pakalpojumu sniedzējs (piemēram, mācību un konsultāciju jomā).
Esošajā redakcijā noteikumu projekts ir juridiski un saturiski nepilnīgs, jo tā pamatā nav bijusi iekļaujoša un sabalansēta pieeja. Aicinām noteikumu izstrādi atsākt, pilnvērtīgi iesaistot nozari, izvērtējot esošo pakalpojumu struktūru, kapacitāti, izglītības iespējas un tirgus reālijas.
Zemāk tiek atspoguļoti piemēri iepriekš minētā pamatojumam.
Noteikumu projekta 1. punkts nosaka, ka šie noteikumi regulē “nepieciešamo profesionālo sagatavotību ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kā arī objektu veidus, uz kuriem attiecināma ugunsdrošības pakalpojumu izmantošana”. Taču tālākajās noteikumu daļās netiek konkrēti noteikti vai uzskaitīti objektu veidi, uz kuriem šie pakalpojumi būtu obligāti attiecināmi.
Šāda pretruna starp ievada punktā noteikto regulējuma darbības jomu un faktiskajiem normatīvajiem formulējumiem rada:
• tiesisko nenoteiktību – adresāti (gan komersanti, gan objektu īpašnieki) nevar nepārprotami saprast, kad ugunsdrošības pakalpojumu izmantošana ir obligāta un kad tā ir brīvprātīga;
• risku nepareizai interpretācijai no kontrolējošo institūciju puses, kuras var balstīties uz vispārīgu formulējumu, bez skaidra normatīvā pamatojuma;
• praktiskas problēmas ieviešanā, jo nav iespējams plānot atbilstību vai pakalpojumu apjomu, nezinot, kuriem objektiem tas attiecas.
Priekšlikums: Noteikumos jāiekļauj skaidra atsauce uz objektu klasifikāciju, piemēram, saskaņā ar būvnormatīviem, vai citu identificējamu kritēriju kopumu. Alternatīvi – jāsvītro norāde par objektu veidiem no 1. punkta, ja nav paredzēts tos definēt.
Noteikumu projekta 4. punkts nosaka: “Ja ugunsdrošības pakalpojumu sniedz juridiskā persona, tad juridiskās personas nodarbinātajam, kurš sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, jāatbilst šo noteikumu noteiktām prasībām.”
Vienlaikus, Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma jaunās redakcijas 7. panta trešās daļas 3. punkts noteic, ka: “Personai, kura sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, ir pienākums: slēgt pakalpojuma līgumu, ja ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs vai juridiskā persona, kura ugunsdrošības pakalpojumu sniedz citai juridiskajai vai fiziskajai personai.”
No šī likuma formulējuma nepārprotami izriet, ka ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējs var būt gan juridiskā persona, gan fiziskā persona, kas reģistrējusi saimniecisko darbību. Taču noteikumu 4. punkts prasību piemēro tikai juridiskai personai, tādējādi:
• radot nevienlīdzīgus nosacījumus dažādiem tirgus dalībniekiem;
• izkropļojot konkurenci, jo fiziskas personas var sniegt pakalpojumu bez atbilstības formālām kvalifikācijas prasībām, kamēr juridiskām personām tās tiek noteiktas strikti;
• atkāpjoties no likuma normu jēgas, kas paredz vienotu prasību bāzi visiem pakalpojuma sniedzējiem.
Priekšlikums: Noteikumu 4. punkts ir jāprecizē, nosakot, ka prasības attiecas uz jebkuru personu (fizisku vai juridisku), kas sniedz ugunsdrošības pakalpojumu citai fiziskai vai juridiskai personai, neatkarīgi no reģistrētās tiesiskās formas. Prasību atšķirība nav pamatota ar objektīviem apsvērumiem un ir pretrunā ar vienlīdzīgas konkurences principiem.
Noteikumu projekta 5., 8., 9. un 10. punkts ir būtībā deklaratīvi, jo tajos atkārtoti formulētas prasības, kas jau šobrīd ir spēkā saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Minētie punkti nosaka:
• vispārīgus pienākumus par ugunsdrošības dokumentācijas esamību;
• prasības par apmācību;
• pienākumu ievērot ugunsdrošības prasības u.c.
Šāda normu dublēšana nav lietderīga un rada vairākas negatīvas sekas:
• tiesiskās skaidrības trūkumu – adresātiem nav skaidrs, vai atkārtotā norma nozīmē kādas jaunas prasības vai tikai atkārto esošās;
• nevajadzīgu regulējuma apjoma palielinājumu, kas samazina noteikumu pārskatāmību un praktisku izmantojamību;
• likuma hierarhijas pārkāpuma risku, ja kāda no normām vēlāk tiek grozīta tikai vienā no dokumentiem, radot pretrunas.
Priekšlikums: Izslēgt vai būtiski saīsināt noteikumu 5., 8., 9. un 10. punktu, saglabājot vienkāršu atsauci uz spēkā esošajiem “Ugunsdrošības noteikumiem”. Normatīvajam regulējumam jābūt konsekventam, bez liekas atkārtošanās, kas apgrūtina tā ieviešanu un uzraudzību.
Noteikumu projekta 6, 8, 13. punkts nosaka kvalifikācijas prasības speciālistiem, kuri ir tiesīgi sniegt konkrētos ugunsdrošības pakalpojumus. Tomēr punktā izmantotā redakcija ir gramatiski un juridiski neskaidra, proti, nav saprotams:
• vai attiecīgajam speciālistam jāatbilst visām punktā uzskaitītajām prasībām vienlaicīgi,
• vai pietiek ar atbilstību kādai no vairākām uzskaitītajām prasībām.
Šāda neprecizitāte:
• rada tiesisko nenoteiktību, jo adresātiem nav iespējams objektīvi izvērtēt, vai viņi atbilst noteiktajām prasībām;
• var tikt dažādi interpretēta kontrolējošo iestāžu praksē, tādējādi radot nevienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojuma sniedzējiem;
• var novest pie nepamatotas personu izslēgšanas no darba tirgus, balstoties tikai uz atšķirīgu normu interpretāciju.
Priekšlikums: Noteikumu 6. punkts ir jāprecizē, lietojot viennozīmīgu formulējumu, piemēram:
• “Personai jāatbilst vismaz vienai no šādām prasībām: […]” vai arī
• “Personai jāatbilst visām turpmāk minētajām prasībām: […]”
kā arī nepieciešamības gadījumā jāsadala prasības atsevišķos apakšpunktos pēc pakalpojuma veida vai līmeņa.
Šāda skaidrība ir būtiska, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un izvairītos no strīdiem vai kļūdainas piemērošanas interpretācijām praksē.
Noteikumu 7. punkts paredz, ka tiesības veikt elektroinstalācijas pārbaudes, tostarp zemējuma un zibensaizsardzības ierīču pārbaudi, kā arī termokameru pārbaudes, ir personai, kura:
• ir ieguvusi vismaz 3. profesionālās kvalifikācijas līmeņa izglītību elektroenerģētikas un elektrotehnoloģijas jomā, vai
• ir apguvusi pieaugušo neformālās izglītības programmu, un
• kurai piešķirta attiecīga elektrodrošības grupa.
Lai arī uzstādījums varētu šķist tehniski pamatots, jānorāda, ka pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šī punkta izstrādē netika iesaistītas kompetentas personas vai institūcijas no elektroenerģētikas nozares – piemēram, Latvijas Elektrotehniķu savienība un tml.
Šāds vienpusējs regulējums, kas skar augstas tehniskās sarežģītības jomu, var radīt:
• neatbilstību jau spēkā esošajiem elektrodrošības un pārbaudes standartiem,
• pretrunas ar elektrodrošības grupu piešķiršanas kārtību un apmācību saturu,
• profesionālo kvalifikāciju neviennozīmīgu interpretāciju (īpaši attiecībā uz “neformālās izglītības programmu” kvalitāti un saturu),
• potenciāli neatbilstošu personu iesaisti ar zemāku kompetenci, ja prasības netiek pienācīgi saskaņotas ar nozares standartiem.
Priekšlikums: Noteikumu 7. punktā noteiktās prasības ir jāsaskaņo ar enerģētikas nozares profesionālajām organizācijām un regulatoriem, lai nodrošinātu, ka:
• tās ir savstarpēji savietojamas ar elektrodrošības normām;
• tām ir atbilstošs izglītības un praktiskās sagatavotības nodrošinājums tirgū;
• tās neievieš pretrunas ar citos normatīvajos aktos jau noteiktajām prasībām pārbaudēm un atzinumu sniegšanai.
Šāda saskaņošana ir būtiska, lai nepieļautu normatīvi nesakārtotu vidi un profesionāli neskaidras situācijas praksē.
Noteikumu projekta 13.3. punkts nosaka, ka tiesības veikt objekta ugunsdrošības risinājumu atbilstības ugunsdrošības prasībām izvērtēšanu ir personai, kura ir ieguvusi arhitekta prakses sertifikātu saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Savukārt 13.2. punktā ir uzskaitīts plašs būvspeciālistu loks, tostarp inženieri un tehniskie eksperti dažādās būvniecības jomās, kam saskaņā ar noteikumiem arī tiek piešķirtas tiesības sniegt ugunsdrošības pakalpojumus.
Šī pieeja rada nopietnas iebildes, jo:
• arhitektu izglītības programmās un profesionālajā standartā ugunsdrošība netiek padziļināti apgūta, nav paredzēta arī praktiskā sagatavotība objektu ugunsdrošības risinājumu izvērtēšanai;
• būvspeciālistu prakses sertifikācija lielākoties orientēta uz konstrukciju drošību, inženiersistēmu projektēšanu vai būvniecības vadību, nevis uz ugunsdrošības sistēmu tehnisko darbību vai evakuācijas risinājumu izvērtēšanu;
• tas rada profesionālas atbildības sajaukumu – persona ar formālu sertifikātu konkrētā būvniecības jomā iegūst tiesības sniegt pakalpojumu jomā, kurā tai nav pietiekamas kompetences.
Šāds regulējums faktiski dod nepamatotu priekšrocību noteiktām profesijām, kuru kompetence neatbilst ugunsdrošības pakalpojumu būtībai, bet vienlaikus ierobežo iespējas profesionāļiem, kas tiešām specializējušies ugunsdrošībā, taču kuriem nav arhitekta vai būvinženiera sertifikāta.
Priekšlikums:
• Noteikumu 13.2. un 13.3. punkti ir jāpārskata, nosakot, ka tiesības izvērtēt ugunsdrošības risinājumu atbilstību var būt tikai personām ar pierādāmu izglītību un praktisko sagatavotību ugunsdrošības jomā.
• Ja sertificētie būvspeciālisti tiek iekļauti, tad viņiem jāparedz papildu prasība – piemēram, speciāla kursa vai profesionālās pilnveides programmas apgūšana ugunsdrošībā, nevis tikai būvprakses sertifikāts.
Regulējumam ir jāsabalansē starp būvniecības un ugunsdrošības nozarēm, nevis jādod priekšroka vienai uz otras rēķina.
Rezumē
Ņemot vērā iepriekš minēto — tostarp nekvalitatīvo un vienpusējo izstrādes procesu, tiesisko neskaidrību, normu dublēšanos, kompetences neatbilstību un tirgus kropļošanas riskus — Latvijas Ugunsdrošības asociācija uzskata, ka šī brīža redakcijā noteikumu projekts:
• nesasniedz savu mērķi, proti, efektīvu un kvalitatīvu ugunsdrošības pakalpojumu regulējumu;
• rada tiesiskas un praktiskas problēmas, kuras īstenošanā radīs gan pretrunas, gan nevienlīdzīgu attieksmi;
• nav balstīts nozares profesionālajā pieredzē un praksē, bet atspoguļo šauras institucionālas intereses.
Tāpēc Latvijas Ugunsdrošības asociācija neatbalsta šī noteikumu projekta tālāku virzīšanu esošajā redakcijā un aicina:
izveidot profesionālu, starpnozaru darba grupu, kurā tiktu pilnvērtīgi pārstāvēti:
• ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēji,
• būvniecības un elektroenerģētikas nozares speciālisti,
• izglītības un sertifikācijas iestādes,
• kā arī attiecīgās uzraugošās institūcijas.
Šādai darba grupai būtu jāizstrādā saturiski atbilstoši, skaidri un praktiski piemērojami noteikumi, kas vienlaikus nodrošina gan sabiedrības drošības intereses, gan godīgu konkurenci un profesionālu izaugsmi ugunsdrošības nozarē.
13.06.2025. 12:17
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25