Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem nosaka 2018.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.555). Noteikumos Nr.555 ietvertais tiesiskais regulējums ir tieši saistīts ar nozarei pieejamo finansējumu.
Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvā ziņojuma projektu "Par slimnīcu tīkla attīstību" (24-TA-481), kurā sniegts situācijas apraksts, kā arī iekļauti konkrēti risinājumi un finansējums stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai no 2024.gada 1.maija.
Ievērojot minēto, nepieciešams pilnveidot un precizēt Noteikumos Nr.555 ietverto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību atbilstoši minētajā informatīvā ziņojuma projektā ietvertajiem pasākumiem un finansējumam.
Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvā ziņojuma projektu "Par slimnīcu tīkla attīstību" (24-TA-481), kurā sniegts situācijas apraksts, kā arī iekļauti konkrēti risinājumi un finansējums stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai no 2024.gada 1.maija.
Ievērojot minēto, nepieciešams pilnveidot un precizēt Noteikumos Nr.555 ietverto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību atbilstoši minētajā informatīvā ziņojuma projektā ietvertajiem pasākumiem un finansējumam.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis - nodrošināt informatīvā ziņojuma projektā "Par slimnīcu tīkla attīstību" (24-TA-481) ietverto pasākumu īstenošanu un finansēšanu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidei: slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu stiprināšana, observācijas maksājuma pārskatīšana atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī ikgadēja digitalizācijas maksājuma ieviešana.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.02.2024. - 13.03.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Fiziskās personas, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam un kuras nonāks stacionārajās ārstniecības iestādēs.
Juridiskās personas
Skaidrojums un ietekme
Stacionārās ārstniecības iestādes, kas noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Sagatavoja
Irita Kuzma (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
28.02.2024. 09:02
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Edgars Siliņš - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca"
Pēdējā sanāksmē maksājums par digitalizāciju tika plānots kā vienreizējs maksājums, tomēr pēc piedāvātā 201.12. punkta papildinājuma ir noprotams, ka tas ir kā ikgadējs maksājums, līdz ar to nav skaidrība.
1.pielikums – Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu stiprināšana.
- 4 slimnīcām plānots finansējuma samazinājums. Trim no tām tas ir būtisks , it īpaši Rīgas dzemdību namam – samazinājums par 876 tūkstošiem jeb 20% no šī brīža budžeta. Nav skaidrs pamatojums.
- Nav skaidrs kāda ir atšķirība starp internistu un neatliekamās medicīnas ārstu. Kāpēc PS KUS plānoti 7 NM ārsti, bet RAKUS 5 NM ārsti un 2 internisti?
- Kāds pamatojums kāpēc PS KUS 1 ķirurgs, bet RAKUS 4 ķirurgi? Vai tiešām PS KUS tiek skatīts 4 reizes mazāks ķirurģisku papcientu skaits? Vai arī to izvērtēšanu plānots uzticēt NM ārstiem?
- Kāpēc reģionālajās un lokālajās slimnīcās tiek plānoti internisti, nevis NM ārsti? Apzinoties, ka reģionos speciālistu piesaiste ir apgrūtinātāka, loģiskāk būtu NM ārstus virzīt tieši reģionu virzienā un šaurāk specializētus internistus atstāt universitātes klīnikās, kurās ir pieejami citi speciālisti.
- Kāpēc Rīgas dzemdību namā un Jūrmalas sl-cas uzņemšanas nodaļā ir plānots neonatalogs? Vienalikus Perinatālos aprūpes centros šāds speciālists netiek plānots? Nav skaidrs, no kā tiek finansēti dzemdību nodaļas/PAC speciālisti – vai tas ir tāmes finansējums, kas peisaistīts uzņemšanas nodaļai vai arī šie speciālisti tiek finansēti no DRG gadījuma samaksas.
- RAKUS 2 neirologi, bet PS KUS – 1 ?
- RAKUS 2 ginekologi, bet PS KUS – 1 ?
- Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai ieplānots tikai 1 reanimatologs/anesteziologs, līdz ar to precizējams vai Talsu slimnīcas filiālē nav paredzēta anetseizologa/renimatologa dežura ?
- Kuldīgas slimnīcai joprojām nav norādīts traumatoloģijas profils (izvēles)
- R2S uzņemšanā paredzēts internists. Kāda profila pacientus plānots uzņemt R2S, jo tā ir specializētā slimnīca?
Nav skaidri principi kā tiek aprēķināts medicīnas māsu skaits uzņemšanas nodaļām. RAKUS ieplānotas 40 māsas un 40 māsu palīgi uz 28 ārstiem, bet PS KUS ieplānotas 30 māsas un 30 māsu palīgi uz 21 ārstu. Nav redzams šādu prasību novērtējums attiecībā pret pieejamo personālu. Pieņemot, ka 1 pozīcijas nodrošināšanai nepieciešamas 4,75 slodzes, tad RAKUS NMPUK nepieciešamas 190 māsas un 190 māsu palīgi, bet PS KUS 143 māsas un 143 māsu palīgi.
TOS – 8 ārsti un 12 māsas; R2S – 4 ārsti un 2 māsas; Pārējās slimnīcās pieņemu, ka izmantots princips 1 ārsts = 1 māsa (izņemot radiologu), bet tā tas nav. Kuldīgai – 6 ārsti, 2 māsas; Tukums - 4 ārsti, 2 māsas; Balvi un Gulbene – 6 ārsti, 3 māsas; Madona – 7 ārsti, 4 māsas; Alūksne – 5 ārsti, 3 māsas; Ogre – 6 ārsti, 3 māsas; Dobele – 6 ārsti, 4 māsas. Konsekvences un skaidru pamata kritēriju trūkums, lai izprastu pieņemtos lēmumus.
Par nakts stundām piemērota 50% piemaksa, bet Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā 14.panta 5.daļā noteikts, ka neatliekamās palīdzības sniegšanā iesaistītajiem nakts piemaksai jābūt 75%.
Nav ņemti vērā MK Nr.851, kuri nosaka, ka speciālistiem obligāti jāsaņem piemaksa par stāžu (vismaz 1%), kā arī par risku. Anestezioloģijas speciālistiem piemaksa ir minimums 5%. Šī piemaksa nav ņemta vērā veiktajos algu aprēķinos. Traumatologiem ir piemaksa par risku, strādājot ar radioloģijas iekārtām.
Sekojoši jāsaprot kāds atalgojums izmantojams konkrētu speciālistu aprēķinos, jo Darba likuma 131.panta 4.daļā darbiniekiem ar īpašu riska ir notiekta 35h darba nedēļa, nevis 40h.
2.pielikums – observācijas maksājumu pārskatīšana
- Tā kā līdz šim OBS maksājums netika pārskatīts ilgstoši, tad iestādes ne vienmēr atzīmēja visus pacientus, kuri klasificētos OBS statusam.
- Nav noteikts minimālais laika kritērijs, lai pacients tiktu iekļauts OBS gultā (veidojot uzņemšanas ambulatoro talonu, kā arī iesūtot diennakts stacionāra kartes tajā nav iespējams norādīt/pārbaudīt pulksteņa laiku, tāpēc no esošās VIS nav iespējams pārbaudīt iestāžu iensiegto informāciju par to, cik laika pacients patiešibā ir pavadījis uzņemšanas nodaļā.
- Ņemot vērā minētās nepilnības sistēmā, veidojas situācija, ka Ogres sl-cā tiek observēts lielāks pacientu skaits (5283) nekā Liepājas RS (4604), Jelgavas RS (4180), Rēzeknes RS (1323).
- Šī brīža izmantotoajos aprēķinos ir iestādes, kurām finansējums pieaug pat 6 reizes, kā arī citām iestādēm vērojams samazinājums.
Lai nenoniecinātu nevienu iestādi ir skaidrs, ka jāpilnveido VIS, it īpaši attiecībā uz uzņemšanas nodaļu pacientiem un taloniem, lai tajos tiktu iekļauts konkrēts reģistrēšanas laiks un būtu iespējams noteikt, cik ilgu laiku konkrētais pacients tiešām ir pavadījis uzņemšanas nodaļā.
Jāizstrādā minimālais kritērijs, lai pacients būtu iekļaujams observējamo sarakstā.
OBS maksājums būtu jāpiesaista kā koeficients pēdējo 2-4 gadu (ņemot vērā Covid19 ietekmi) vidējo pacientu skaitam, kuri ārstēti/skatīti uzņemšanas nodaļā, jo vidēji observējamo pacientu īpatsvars būtu caurmērā konstants.
Arī 2.pielikuma darba samaksas aprēķinos nav ņemtas vērā 75% nakts piemaksas.
3.pielikums – digitalizācijas maksājums
- Nav skaidra metodika kā tika aprēķināts digitalizācijas maksājums.
- Tā kā specializētās iestādes saņem samaksu ārpus DRG programmām un tā ir krietni virs DRG maksājuma, kā arī KUS mākslīgi palielinātos bāzes tarifus, ir netaisnīgi attiecināt digitalizācijai nepieciešamo summu pret diennakts stacionāra finansējumu.
- Indikatīvi aprēķinātie 10 000 eiro digitalizācijai neatbilst realitātei. Vairāku serveru iegādei (vismaz 2 uz vietas un 1 off-site), uzstādīšanai un programmatūrai + nepārtrauktai barošanai nepeiciešams krietni lielāks finansējums.
- Ja neskaita sākotnējās investīcijas digitalizācijā, tad turpmākie nepeiciešami ieguldījumi ir krietni mazāki, jo pieaugot gultu skaitam bāzus serveru/programmatūras izmaksas ir krietni mazākas.
Piedāvāju izmantot nevis konkrētu fiksētu koeficientu pret diennakts stacionāra finansējumu, bet izveidot bāzes maksājumu visām iestādēm 40 – 50 tūkstoši eiro un atlikusī summa jāsadala proporcionāli iestādēm stacionāra gultu skaitam vai diennakts stacionāra gultasdienu skaitam.
1.pielikums – Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu stiprināšana.
- 4 slimnīcām plānots finansējuma samazinājums. Trim no tām tas ir būtisks , it īpaši Rīgas dzemdību namam – samazinājums par 876 tūkstošiem jeb 20% no šī brīža budžeta. Nav skaidrs pamatojums.
- Nav skaidrs kāda ir atšķirība starp internistu un neatliekamās medicīnas ārstu. Kāpēc PS KUS plānoti 7 NM ārsti, bet RAKUS 5 NM ārsti un 2 internisti?
- Kāds pamatojums kāpēc PS KUS 1 ķirurgs, bet RAKUS 4 ķirurgi? Vai tiešām PS KUS tiek skatīts 4 reizes mazāks ķirurģisku papcientu skaits? Vai arī to izvērtēšanu plānots uzticēt NM ārstiem?
- Kāpēc reģionālajās un lokālajās slimnīcās tiek plānoti internisti, nevis NM ārsti? Apzinoties, ka reģionos speciālistu piesaiste ir apgrūtinātāka, loģiskāk būtu NM ārstus virzīt tieši reģionu virzienā un šaurāk specializētus internistus atstāt universitātes klīnikās, kurās ir pieejami citi speciālisti.
- Kāpēc Rīgas dzemdību namā un Jūrmalas sl-cas uzņemšanas nodaļā ir plānots neonatalogs? Vienalikus Perinatālos aprūpes centros šāds speciālists netiek plānots? Nav skaidrs, no kā tiek finansēti dzemdību nodaļas/PAC speciālisti – vai tas ir tāmes finansējums, kas peisaistīts uzņemšanas nodaļai vai arī šie speciālisti tiek finansēti no DRG gadījuma samaksas.
- RAKUS 2 neirologi, bet PS KUS – 1 ?
- RAKUS 2 ginekologi, bet PS KUS – 1 ?
- Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai ieplānots tikai 1 reanimatologs/anesteziologs, līdz ar to precizējams vai Talsu slimnīcas filiālē nav paredzēta anetseizologa/renimatologa dežura ?
- Kuldīgas slimnīcai joprojām nav norādīts traumatoloģijas profils (izvēles)
- R2S uzņemšanā paredzēts internists. Kāda profila pacientus plānots uzņemt R2S, jo tā ir specializētā slimnīca?
Nav skaidri principi kā tiek aprēķināts medicīnas māsu skaits uzņemšanas nodaļām. RAKUS ieplānotas 40 māsas un 40 māsu palīgi uz 28 ārstiem, bet PS KUS ieplānotas 30 māsas un 30 māsu palīgi uz 21 ārstu. Nav redzams šādu prasību novērtējums attiecībā pret pieejamo personālu. Pieņemot, ka 1 pozīcijas nodrošināšanai nepieciešamas 4,75 slodzes, tad RAKUS NMPUK nepieciešamas 190 māsas un 190 māsu palīgi, bet PS KUS 143 māsas un 143 māsu palīgi.
TOS – 8 ārsti un 12 māsas; R2S – 4 ārsti un 2 māsas; Pārējās slimnīcās pieņemu, ka izmantots princips 1 ārsts = 1 māsa (izņemot radiologu), bet tā tas nav. Kuldīgai – 6 ārsti, 2 māsas; Tukums - 4 ārsti, 2 māsas; Balvi un Gulbene – 6 ārsti, 3 māsas; Madona – 7 ārsti, 4 māsas; Alūksne – 5 ārsti, 3 māsas; Ogre – 6 ārsti, 3 māsas; Dobele – 6 ārsti, 4 māsas. Konsekvences un skaidru pamata kritēriju trūkums, lai izprastu pieņemtos lēmumus.
Par nakts stundām piemērota 50% piemaksa, bet Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā 14.panta 5.daļā noteikts, ka neatliekamās palīdzības sniegšanā iesaistītajiem nakts piemaksai jābūt 75%.
Nav ņemti vērā MK Nr.851, kuri nosaka, ka speciālistiem obligāti jāsaņem piemaksa par stāžu (vismaz 1%), kā arī par risku. Anestezioloģijas speciālistiem piemaksa ir minimums 5%. Šī piemaksa nav ņemta vērā veiktajos algu aprēķinos. Traumatologiem ir piemaksa par risku, strādājot ar radioloģijas iekārtām.
Sekojoši jāsaprot kāds atalgojums izmantojams konkrētu speciālistu aprēķinos, jo Darba likuma 131.panta 4.daļā darbiniekiem ar īpašu riska ir notiekta 35h darba nedēļa, nevis 40h.
2.pielikums – observācijas maksājumu pārskatīšana
- Tā kā līdz šim OBS maksājums netika pārskatīts ilgstoši, tad iestādes ne vienmēr atzīmēja visus pacientus, kuri klasificētos OBS statusam.
- Nav noteikts minimālais laika kritērijs, lai pacients tiktu iekļauts OBS gultā (veidojot uzņemšanas ambulatoro talonu, kā arī iesūtot diennakts stacionāra kartes tajā nav iespējams norādīt/pārbaudīt pulksteņa laiku, tāpēc no esošās VIS nav iespējams pārbaudīt iestāžu iensiegto informāciju par to, cik laika pacients patiešibā ir pavadījis uzņemšanas nodaļā.
- Ņemot vērā minētās nepilnības sistēmā, veidojas situācija, ka Ogres sl-cā tiek observēts lielāks pacientu skaits (5283) nekā Liepājas RS (4604), Jelgavas RS (4180), Rēzeknes RS (1323).
- Šī brīža izmantotoajos aprēķinos ir iestādes, kurām finansējums pieaug pat 6 reizes, kā arī citām iestādēm vērojams samazinājums.
Lai nenoniecinātu nevienu iestādi ir skaidrs, ka jāpilnveido VIS, it īpaši attiecībā uz uzņemšanas nodaļu pacientiem un taloniem, lai tajos tiktu iekļauts konkrēts reģistrēšanas laiks un būtu iespējams noteikt, cik ilgu laiku konkrētais pacients tiešām ir pavadījis uzņemšanas nodaļā.
Jāizstrādā minimālais kritērijs, lai pacients būtu iekļaujams observējamo sarakstā.
OBS maksājums būtu jāpiesaista kā koeficients pēdējo 2-4 gadu (ņemot vērā Covid19 ietekmi) vidējo pacientu skaitam, kuri ārstēti/skatīti uzņemšanas nodaļā, jo vidēji observējamo pacientu īpatsvars būtu caurmērā konstants.
Arī 2.pielikuma darba samaksas aprēķinos nav ņemtas vērā 75% nakts piemaksas.
3.pielikums – digitalizācijas maksājums
- Nav skaidra metodika kā tika aprēķināts digitalizācijas maksājums.
- Tā kā specializētās iestādes saņem samaksu ārpus DRG programmām un tā ir krietni virs DRG maksājuma, kā arī KUS mākslīgi palielinātos bāzes tarifus, ir netaisnīgi attiecināt digitalizācijai nepieciešamo summu pret diennakts stacionāra finansējumu.
- Indikatīvi aprēķinātie 10 000 eiro digitalizācijai neatbilst realitātei. Vairāku serveru iegādei (vismaz 2 uz vietas un 1 off-site), uzstādīšanai un programmatūrai + nepārtrauktai barošanai nepeiciešams krietni lielāks finansējums.
- Ja neskaita sākotnējās investīcijas digitalizācijā, tad turpmākie nepeiciešami ieguldījumi ir krietni mazāki, jo pieaugot gultu skaitam bāzus serveru/programmatūras izmaksas ir krietni mazākas.
Piedāvāju izmantot nevis konkrētu fiksētu koeficientu pret diennakts stacionāra finansējumu, bet izveidot bāzes maksājumu visām iestādēm 40 – 50 tūkstoši eiro un atlikusī summa jāsadala proporcionāli iestādēm stacionāra gultu skaitam vai diennakts stacionāra gultasdienu skaitam.
11.03.2024. 12:58