Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.7. pasākuma "Valsts darba inspekcijas veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" īstenošanas noteikumi

Publiskā apspriešana

-

Ievērojot dinamiski mainīgo darba tirgu, kas prasa prasmju pilnveidi un zināšanu attīstību dažādās jomās, Valsts darba inspekcijas (turpmāk – inspekcijas) veiktspējas stiprināšanai – sniegto pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai, kontroles, uzraudzības, preventīvās kultūras darba tiesību un darba aizsardzības jomā sekmēšanai, tai skaitā attīstot mūsdienīgas uz informācijas tehnoloģiju risinājumiem balstītas darba metodes, nepieciešams risināt šādas problēmas:
1. kvalitatīvas uzraudzības īstenošanai darba aizsardzības un darba tiesību jomā nepieciešama pastāvīga inspekcijas nodarbināto zināšanu un prasmju pilnveide, kā arī tehnoloģiju attīstībai atbilstošs un mūsdienīgs tehniskais nodrošinājums. Virkne pasākumu (tai skaitā moduļu mācības, starptautiski un Baltijas valstu pieredzes apmaiņas pasākumi) saistībā ar inspekcijas nodarbināto zināšanu un prasmju pilnveidi līdz 2023. gada 31. decembrim tiek īstenoti Eiropas sociālā fonda projekta Nr. 7.3.1.0/16/I/001 “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (turpmāk – 7.3.1. projekts) ietvaros, taču atbilstoši mainīgajiem apstākļiem nozarē, svarīgi nodrošināt darba vidi, kurā inspekcijas nodarbinātie var pastāvīgi var pilnveidot zināšanas, izmantojot mūsdienīgas mācību metodes un instrumentus, vienlaikus nodrošinot mācību sistēmas ilgtspēju un pēctecību. Nepieciešams turpināt inspekcijas mācības, realizējot mācību moduļu (tai skaitā, specializētu, tālākizglītības) izstrādi,  aktualizāciju un mācību (piemēram, noteiktā nozarē vai tēmā), tai skaitā mācības par saskarsmes komunikāciju un pārliecināšanas prasmju veicināšanu, “konsultē vispirms” principa efektīvu ieviešanu, kompetenču apmācība), kā arī labās prakses apmaiņas pasākumus. Papildu elektronisks mācību rīks – sistēma ļautu inspekcijas nodarbinātajam patstāvīgi pilnveidot zināšanas sev ērtā laikā, kā arī atkārtot konkrētas mācību tēmas. Tāpat vizuālas un audio mācības ļautu vieglāk apgūt mācību tēmas. Kvalitatīvs un pilnvērtīgs mācību process nodrošina apmierinātību ar darbu un stiprina piederību iestādei, tās vērtībām, paaugstinot darba kultūru, kas pozitīvi ietekmētu arī personāla mainības rādītājus. Šobrīd inspekcijā ir augsti personāla mainības rādītāji (24,7% gadā);
2. arvien vairāk vērojama vietējā darba spēka trūkuma problemātikas risināšana, aicinot darbā viesstrādniekus, trešo valstu pilsoņus, turklāt šajā jomā vērojami augsti nelegālās nodarbinātības riski. Viesstrādnieku nodarbināšanas uzraudzību un kontroli var efektīvi realizēt, iesaistītajām iestādēm sadarbojoties un operatīvi apmainoties ar informāciju. Tāpat būtiski trešo valstu migrācijas procesā ir stiprināt sadarbību starptautiskajā līmenī, tai skaitā pārņemot labo praksi uzraudzības un kontroles efektīvai īstenošanai. Nepieciešams īstenot pasākumus, pārbaudes, pieredzes apmaiņas seminārus, kas vērsti uz nereģistrētās nodarbinātības samazināšanu un starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu (ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Lauku atbalsta dienestu);
3. 2023. gadā inspekcija ir ieviesusi uz Latviju nosūtāmo darbinieku paziņošanas platformu (https://posting.vdi.gov), kurā darba devēji ziņo par darbiniekiem, kurus plānots nosūtīt uz Latviju darba veikšanai. Platformas funkcionalitāte īstenota pamata līmenī, lai darba devēji varētu sniegt nepieciešamās ziņas par nosūtāmo darbinieku. Nepieciešams nodrošināt  platformas turpmāku attīstību un papildu funkcionalitātes veidošanu, lai uzlabotu tās lietojamību gan ārējiem, gan iekšējiem lietotājiem. Šobrīd platforma ir veidota, kā atsevišķa informatīva sistēma un tai nav sasaiste ar inspekcijas integrēto sistēmu (turpmāk – IS), kā arī pašreizējā funkcionalitāte nenodrošina pietiekamas datu analītikas un atskaišu veidošanas iespējas;
4. 2023. gadā inspekcijas īstenotajā 7.3.1. projektā ir izveidots elektronisks nodarbināto mācību modulis (darbinieku mācību sistēma), kas paredzēts nodarbinātajiem un darba devējiem. Darbinieku mācību sistēma aptver darba aizsardzības tēmas 15 nozarēs, taču, noslēdzoties 7.3.1. projektam, jārod iespēja sistēmas ilgtspējas, tai skaitā tās satura atbilstības aktuālajai likumdošanai un praksei nodrošināšanai, regulārai satura un ar to saistītās funkcionalitātes atjaunošanai un pilnveidošanai;
5. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/007 „Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija” (turpmāk – 2.2.1.1. projekts) ietvaros 2023. gadā norit jaunas informatīvas sistēmas izstrāde, kas ietvers galvenokārt esošo datu apmaiņas pāreju uz jaunajiem datu apmaiņas risinājumiem, nepaplašinot datu apjomus, kā arī pamatdarbības procesu elektronizācijas uzlabojumiem paredzot primāri elektronisku dokumentu izdošanu. 2.2.1.1. projekts noslēdzas 2023. gadā. Jārod iespēja sistēmas turpmākai attīstīšanai, tostarp, lai nodrošinātu strauji mainīgajai darba tirgus situācijai atbilstošu un mūsdienīgu darba tiesību un darba aizsardzības jomas uzraudzības institūciju, ir nepieciešams kopējs tālāks redzējums inspekcijas informatīvās un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) attīstībai, izstrādājot IKT sistēmas attīstības konceptu. Attiecīgi nepieciešams izstrādāt inspekcijas IKT jomas mērķarhitektūru, kas ietvertu pašreizējās situācijas analīzi un sasniedzamo vīziju  3 – 10 gadu periodam;
6. inspekcijas nodarbinātie veic apjomīgu darbu, ieguldot būtisku laika resursu, sniedzot gan klātienes, gan attālinātas konsultācijas sabiedrībai. Sabiedrības vajadzību  konsultatīvajam atbalstam noskaidrošanai, kā arī, lai saņemtu no sabiedrības atgriezenisko saiti par sniegtā konsultatīvā atbalsta kvalitāti, trūkst elektronisks rīks konsultāciju novērtēšanai;
7. veicot uzņēmumu apsekojumus darba tiesību un darba aizsardzības jomā un nodrošinot ar to saistīto dokumentāciju, kā arī izmeklējot un reģistrējot nelaimes gadījumus, būtisku laika resursu inspekcijas inspektori velta dokumentācijas aizpildīšanai (tai skaitā informācijas pārnešana  no papīra formas uz elektronisku), dažādas informācijas meklēšanai un pieprasīšanai no citiem datu avotiem (piemēram,  no Valsts ieņēmumu dienesta, arodslimību ārstu komisijas, slimnīcas). Sarežģīta un laikietilpīga ir arī dokumentu aprite un informācijas apmaiņa ar dažādām valsts institūcijām, darba devējiem, kompetentām institūcijām un kompetentajiem speciālistiem, iedzīvotājiem. 
Vienlaikus inspekcijas inspektori veic datu analīzi gan inspekcijas IS, gan  ārējos publiskajos informācijas resursos (piemēram, pētot darba sludinājumus, uzņēmumu mājaslapas utt.), lai precīzi un mērķtiecīgi identificētu riska uzņēmumus dažādos aspektos – augstu nereģistrētās nodarbinātības risku, nelaimes gadījuma darbā notikšanas risku, tai skaitā arī atkārtotu pārkāpumu pieļaušanas risku u.c.
Ņemot vērā informācijas analīzei un dokumentu apritei un elektronizācijai nepieciešamo apjomīgo laika resursu, mazāk laika paliek uzņēmumu apsekošanai, uzraudzības un kontroles procesam, kā arī preventīvajam darbam un “konsultē vispirms” principa efektīvai ieviešanai.
Inspekcijai nepieciešams izstrādāt analītikas rīku, kas palīdzētu apvienot datus no vairākiem avotiem, lai veiktu ātru un efektīvu visas pieejamās informācijas analīzi. Tāpat nepieciešams pilnveidot saziņu ar ārējiem dokumentu saņēmējiem, inspekcijas IS elektronizējot procesus, veicot jaunu inspekcijas pamatfunkcijai nepieciešamu datu izgūšanu no citām valsts iestādēm (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta), ieviešot analītikas rīkus, kas palīdzētu novērtēt inspekcijas  subjektus (darba devējus) un ieviešot jaunus atskaišu izveides rīkus, kas atvieglotu iekšējo inspekcijas darbības analīzi, vienlaikus nodrošinot inspekcijas radīto lietu pilnīgu digitalizāciju;
8. sabiedrības izglītošana un informēšana ir būtisks preventīvās darba kultūras iedzīvināšanas un uzturēšanas elements. Diemžēl atbilstoši pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā” rezultātiem Latvijas iedzīvotāju informētības līmenis par darba vidi 2022. gadā salīdzinājumā ar 2018. gada pētījuma rezultātiem ir nedaudz pasliktinājies (48,0% respondenti atbildēja, ka ir labi informēti par jautājumiem, kas saistīti ar darba apstākļiem un darba vidi (2018. gadā – 54,5%, 2013. gadā – 36,5%, 2006. gadā – 83,0%). Informēšanas un izglītošanas pasākumu efektivitāti uz mērķa grupām un uz situāciju Latvijas uzņēmumos ir grūti mērīt, tomēr atbilstoši pētījumam un darba aizsardzības jomas ekspertu vērtējumam situācija pamazām kļūst labāka. Tādēļ, lai virzītos uz pilnīgāku mērķa sasniegšanu, drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi ikvienam, un atbilstoši pētījuma ieteikumiem, nepieciešams turpināt regulāri un sistemātiski organizēt sabiedrības informēšanas kampaņas par drošību darbā, nelaimes gadījumu prevenciju, nereģistrēto nodarbinātību.
 

TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.7. pasākumam “Valsts darba inspekcijas veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana” (turpmāk – pasākums).

Būtiskākie pasākuma ieviešanas nosacījumi

Pasākuma mērķis ir inspecijas institucionālās veiktspējas stiprināšana, tās sniegto pakalpojumu, attīstot mūsdienīgas uz informācijas tehnoloģiju risinājumiem balstītas darba metodes, modernizācija un kvalitātes palielināšana.

Mērķa grupa:
- inspekcijas nodarbinātie
- nodarbinātie un darba devēji

Atbildīgās nozares ministrijas funkcijas veiks Labklājības ministrija.

Finansējuma saņēmēja funkcijas veiks inspekcija.

Pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.


Finansējums
Pasākuma īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 999 999 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 4 249 999 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 750 000 euro.  

Galvenās atbalstāmās darbības:
- inspekcijas nodarbināto profesionālo spēju pilnveide;
- darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības sistēmas veiktspējas  stiprināšanas pasākumi nacionālās un pārrobežu sadarbības ietvaros;
- inspekcijas IS pilnveide un elektronisko rīku  pilnveide un izstrāde;
- sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
- projekta vadība un īstenošana.

Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi rādītāji:
- iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1
- nacionālais rādītājs – pilnveidoto informācijas sistēmu skaits – 1

Pasākuma kopējais īstenošanas laiks ir līdz 2029. gada 31.decembrim.

 

Nodarbinātības un sociālā politika

Latvijas Republikas teritorija

25.10.2023. - 05.11.2023.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.¹ apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
 

Paaugstinot inspekcijas veiktspēju uzlabosies darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošana, kas ietekmēs ikviena nodarbinātā tiesisko situāciju darba vidē, veicinot nodarbināto tiesību ievērošanu. TA projekts netieši ietekmē jebkuru cilvēku, kurš varētu izmantot inspekcijas sniegto atbalstu.
 

Pasākuma ietvaros tiks veicināta inspekcijas veiktspēja, efektivizēti tās darbības procesi (tai skaitā sadarbība ar partnerniem) un pilnveidot inspekcijas IS. TA projekts netieši var ietekmēt jebkuru juridisku personu, kas nākotnē varētu izmantot inspekcijas pakalpojumus. Tāpat, īstenojot projektā paredzētās darbības, uzlabosies informācijas aprite starp darba devējiem Latvijā un ārvalstīs, tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs informācijas apmaiņā.
 

Agnese Gelžina (LM)

Sarmīte Vepere (LM)

24.10.2023. 16:05