Sabiedrības līdzdalība

Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1. pasākuma "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" īstenošanu

Publiskā apspriešana

-

Nestabilās sociālās un ekonomiskās situācijas ietekmē sabiedrībā novērojamas būtiskas vērtību izmaiņas, kā ietekmē ģimenes nespēj tikt galā ar daudzām problēmām, kas radušās straujo pārmaiņu rezultātā. Nesaņemot savlaicīgu atbalstu problēmu vai krīzes situāciju risināšanā ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā – pieaug sabiedrībai nevēlamu parādību, piemēram, noziedzības, alkoholisma, narkomānijas, vardarbības pret sevi un citiem, izplatība. Bāriņtiesu sniegtā informācija liecina, ka 2020. gadā ar bāriņtiesas lēmumu bērna aizgādības tiesības pārtrauktas 1038 vecākiem (554 mātēm un 484 tēviem), no vecāka šķirot 1170 bērnus. Zīmīgi, ka 296 personām jeb 28,52% pārskata gadā bērna aizgādības tiesības pārtrauktas atkārtoti un salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojams šādu gadījumu skaita pieaugums. Visbiežāk bērnu izņemšanai no ģimenes nav kāds viens atsevišķs riska faktors, bet gan dažādu faktoru kombinācija. Ja riska faktori ģimenes pilnvērtīgai funkcionēšanai netiek laicīgi identificēti un ģimene nesaņem nepieciešamo atbalstu, bērna situācija ģimenē var pasliktināties, nonākot līdz vardarbībai un citiem rupjiem tiesību pārkāpumiem pret bērnu, kam seko bērna izņemšana no ģimenes un ievietošana alternatīvajā aprūpē.
Vērtējot bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitāti un efektivitāti Latvijā, konstatēti būtiski trūkumi, tostarp:
- uz bērna labāko interešu nodrošināšanu vērstas rīcības trūkums;
- vienotas izpratnes trūkums bērnu tiesību jautājumos starp sociālo dienestu, izglītības iestādēm, policiju, bāriņtiesu u.c. institūcijām;
- nepietiekama institūciju darbība un savstarpējā sadarbība;
- nepietiekama labas pārvaldības un objektivitātes principa īstenošana;
- nepietiekama resursu piesaiste ģimenes situācijas uzlabošanai;
- nepietiekama reaģēšana uz iespējamiem bērnu tiesību un interešu pārkāpumiem;
- kavēta bērnu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas un profesionālā līmeņa paaugstināšana sabiedrības līdzdalības un atbildības trūkums bērnu tiesību aizsardzībā.

Bērnu tiesību aizsardzības īstenošanā iesaistīto iestāžu darbinieku nepietiekama un neregulāra kvalifikācijas un profesionālā līmeņa paaugstināšanā ir viens no iemesliem atšķirīgai pieejai darbam ar ģimenēm ar bērniem un lēmumu pieņemšanas praksei. Līdz ar to rodas situācijas, ka speciālistu viedoklis būtiski atšķiras jautājumos, kas skar bērna labāko interešu nodrošināšanu. Kā secināts Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (MK 18.02.2021. sēdes prot.Nr.18 39.§), paaugstinot speciālistu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, tiek sekmēta speciālistu spēja arvien padziļinātāk un plašāk atpazīt psihosociālo problēmu cēloņus un meklēt jaunus risinājumus to novēršanai, radot nepieciešamību regulāri pārskatīt un pilnveidot šo sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu bērnu tiesību aizsardzības mehānismu. Papildus jānorāda, ka izaicinājums sistēmas pilnveidei ir plašais atbildīgo institūciju loks (bāriņtiesas, pašvaldības sociālie dienesti, pašvaldības, ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēji, nozaru ministrijas, izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, valsts un pašvaldības policija, tiesas, tiesu izpildītāji, Valsts probācijas dienests, sociālās korekcijas iestādes, ieslodzījuma vietas, nevalstiskajās organizācijas), dažādas piemērotās pieejas problēmu risināšanai un iesaistīto speciālistu izpratnes līmenis. Tādēļ minētā risināšanai valstiskā līmenī jau preventīvi – cēloņfāzes līmenī, nepieciešams uzsākt darbu pie izmaiņām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā kopumā, to efektīvi pilnveidojot, kā arī pārstrukturizējot esošos pieejamos resursus, lai sasniegtu vislabāko rezultātu bērna tiesību un interešu nodrošināšanai.
Atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” valsts un pašvaldību līmenī jau notiek aktīvs darbs pie esošās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas jeb pilnveides. Piemēram, pilnveidojot valsts un pašvaldības iestāžu profesionālo kompetencei, tai skaitā tiks novērstas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā identificētās nepilnības un atšķirīgā prakse valsts un pašvaldības iestādēs gan darbā ar ģimeni, gan lēmumu pieņemšanas procesos.
Lai atbilstoši uzsāktajai sistēmas pilnveidei paaugstinātu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto iestāžu un speciālistu profesionālo kompetenci, nepieciešams gan pilnveidot profesionālās kompetences apmācību programmas bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītajiem speciālistiem, gan nodrošināt speciālistu apmācību atbilstoši aktuālām mācību programmām. Svarīgi arī sniegt metodisku un profesionālu atbalstu bāriņtiesām, nodrošinot supervīziju, pieredzes apmaiņu un izstrādāt metodiskās vadlīnijas.
Lai pilnveidotu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto institūciju darba kvalitāti un efektīvi izmantotu pieejamos resursus, kā arī, lai nodrošinātu labāku pārvaldību un speciālistu prasmju paaugstināšanu, nepieciešams izstrādāt Bāriņtiesu likuma komentārus.
Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides ietvaros bāriņtiesas darbinieku profesionālās kvalitātes paaugstināšanai nepieciešams ieviest bāriņtiesu darbinieku sertifikācijas sistēmu, kas ir arī profesijas prestiža un klientu uzticības jautājums, jo garantē sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
Vecāki (bērna likumiskie pārstāvji, aizbildņi, audžuģimenes) ir viens no būtiskākajiem bērnu tiesību aizsardzības sistēmas elementiem un tieši no viņiem atkarīgs, cik lielā mērā bērns ikdienā var tikt pakļauts apdraudējumam vai cik lielā mērā tiek pieļauti bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumi. Vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi un viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās tiesības. Demokrātiskā valstī nav un nevar būt piespiedu un kontroles mehānisma, kas noteiktu kādai institūcijai pienākumu kontrolēt, kā katra ģimene tiek galā ar saviem pienākumiem. Vecāki bieži ilgstoši, apzināti vai neapzināti slēpj dažādas problēmas, īpaši no speciālistiem, lai gan pašvaldībās ir izveidotas iestādes, kuru funkcija ir izskatīt sūdzības par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem ģimenē un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ģimenē dzīvojošo bērnu tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem. Šobrīd, konstatējot gadījumus, kad tiek pārkāptas bērna tiesības un intereses, primāri tiek akcentēta iestāžu atbildība, veiktās darbības ģimenes sociālo risku novēršanā un atbilstošu pakalpojumu piešķiršanā, aizmirstot, ka bērna vecāki ir primārie bērnu tiesību aizsardzības subjekti. Tomēr bāriņtiesa, sociālais dienests vai kāda cita institūcija nevar ieiet katrā ģimenē un pārbaudīt katra bērna dzīves apstākļus bez noteikta pamata. Līdz ar to ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas ne tikai bērnu tiesību aizsardzības sistēmas institucionālajā ietvarā, bet arī sabiedrības domāšanas un attieksmes maiņā, jo īpaši bērna likumisko pārstāvju izpratnes veicināšanā. Lai mazinātu to gadījumu skaitu, kad ģimenes ar bērniem nonāk institūciju redzeslokā, cēloņu līmenī ir jāveicina vecāku izpratne par pienākumiem un atbildību attiecībā uz bērnu.

Pasākuma mērķis ir speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kompetences stiprināšana un darba efektivitātes paaugstināšana, un uz bērna labāko interešu nodrošināšanu vērsta speciālistu atbalsta ģimenēm ar bērniem sniegšana, kā arī bērna likumisko pārstāvju līdzdalības un atbildības veicināšana bērnu tiesību aizsardzībā.

Pasākuma mērķa grupa ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹panta pirmajā daļā noteiktie subjekti (speciālisti), kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, valsts un pašvaldību darbinieki un nevalstisko organizāciju darbinieki, kuru profesionālā darbībā saistīta ar bāriņtiesu darbības jautājumiem, bērnu likumiskie pārstāvji vai aprūpētāji.

Pasākumā plānotas šādas galvenās atbalstāmās darbības:
- profesionālās kompetences pilnveides programmu un to metodoloģiju izstrāde un pilnveide un speciālistu apmācība bērnu tiesību aizsardzības jautājumos,
- bāriņtiesas darbinieku sertifikācijas sistēmas ieviešanas izvērtējums, tai skaitā pētījuma par zināšanu prasībām bērnu tiesību aizsardzības jomas speciālistiem sertifikācijas prasību noteikšanai veikšana un sertifikācijas sistēmas modeļa izstrāde un aprobēšana izmēģinājuma projektā,
- bāriņtiesu likuma komentāru izstrāde,
- supervizora pakalpojuma nodrošināšana bāriņtiesu darbiniekiem,
- speciālistu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.

Pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 3 045 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Pluss finansējums 2 588 250 euro un valsts budžeta finansējums 456 750 euro.

Pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Pasākuma īstenošanu nodrošinās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Pasākuma uzraudzības rādītājs - specifiskais iznākuma rādītājs “Speciālistu, kuri piedalījušies mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaits – 5 988”.

Pasākumu plānots īstenot līdz 2029. gada 2.ceturksnim.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.1. pasākuma „ Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros” īstenošanai.

Nodarbinātības un sociālā politika

Latvija

03.03.2022. - 16.03.2022.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.¹ apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par informatīvo ziņojumu tā saskaņošanas stadijā.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie subjekti (speciālisti), kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, valsts un pašvaldību darbinieki un nevalstisko organizāciju darbinieki, kuru profesionālā darbībā saistīta ar bāriņtiesu darbības jautājumiem, bērnu likumiskie pārstāvji vai aprūpētāji.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, citas bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītās iestādes un organizācijas.

Ineta Mača (LM)

Sarmīte Vepere (LM)

03.03.2022. 08:08