Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.1. pasākuma "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana" īstenošanas noteikumi

Publiskā apspriešana

-

Situācija diskriminācijas jomā ir cieši saistīta ar plašākiem procesiem un pārmaiņām sabiedrībā, kuru ietekmē parādās jaunas diskriminācijas riskam pakļautās grupas, jaunas atšķirīgas attieksmes, izpausmes formas un jaunas jomas, kurās cilvēki var tikt diskriminēti pēc dažādām pazīmēm. Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Diskriminācija izpaužas kā noteiktu personu vai kādas personas grupas pārstāvju nonākšana nelabvēlīgā situācijā, pamatojoties uz dažādām personiskām iezīmēm – sensitīvām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, invaliditāte, etniskā izcelsme u.c.), kas nav pamatotas un objektīvi attaisnojamas. Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. pantā  ir noteikti aizliegtie diskriminācijas veidi, aptverot diskriminācijas aizliegumu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana ir noteikts kā horizontāls princips visās ES fondu atbalsta jomās un tā mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, kā arī jāveic darbības, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
Viena no būtiskākajām problēmām pretdiskriminācijas un tolerances pret diskrimināciju eksistencē ir salīdzinoši vājā sabiedrības izpratne par personas tiesībām un to realizēšanu, kā arī zināšanu un informētības trūkums par iespējamo rīcību diskriminācijas novēršanai. Iedzīvotāji nevēršas pēc palīdzības, vai arī nav pietiekoši informēti par savām tiesībām un neapzinās, ka viņu tiesības ir vai nav pārkāptas. Gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nezina, kur vērsties, ja pats/pati saskartos vai pamanītu diskriminējošo attieksmi pret kādu citu. Saskaņā ar 2019. gada Eirobarometra datiem, no aptaujātajiem respondentiem, ja saskartos ar diskrimināciju un būtu kļuvuši par diskriminējošas rīcības upuriem, 20% ziņotu policijai, 17% tiesībsargam, 6% tiesām, vairākums 29% vērstos pie drauga vai ģimenes locekļa.
2019. gada Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Eirobarometra ziņojuma dati liecina, ka Eiropas Savienībā aptaujāto respondentu vidū kā ļoti izplatīts diskriminācijas pamats ir minēta piederība romu tautībai (61%), kam seko 59% etniskā piederība un ādas krāsa, 53% seksuālā orientācija, 47% reliģija un ticība, 44% invaliditāte, 40% vecuma un 35% diskriminācija dzimuma dēļ. Savukārt par sabiedrībā pastāvošo nevienlīdzību un diskrimināciju Latvijā dati liecina, ka ļoti izplatīta ir  diskriminācija vecuma (55 gadi un vairāk) (40%) dēļ, invaliditātes (37%), etniskās piederības (25%) un dzimuma (20%) dēļ.
Sabiedrības neiecietība un diskriminācija rada nelabvēlīgas sekas noteiktām personu grupām iekļauties un pilnvērtīgi funkcionēt sabiedrībā. 
Latvijā diskriminācijas aizlieguma principi ir integrēti dažādu nozaru regulējošajos tiesību aktos, nevis iekļauti vienotā diskriminācijas novēršanas likumā. Līdz ar to diskriminācijas novēršana un vienlīdzīgu iespēju principu izpratne ir būtiska jebkurā nozarē strādājošajiem speciālistiem, kas izstrādā un īsteno nozares politiku. Lai arī novērots, ka dažādu nozaru politikas plānošanas dokumentu izstrādē, īstenošanā un izvērtējumos tiek pievērsta uzmanība vienlīdzīgu iespēju un tiesību principu nodrošināšanai, tomēr bieži vien tas ir nepietiekami un vispārīgi, lai mērķēti un efektīvi risinātu konkrētu mērķa grupu sociālās, ekonomiskās u.c. nevienlīdzības vai specifiskas vajadzības. Mērķtiecīgas un efektīvas politikas īstenošanu ietekmē arī atšķirīga valsts pārvaldē nodarbināto izpratne par vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanu dažādu nozaru politikas veidošanā, īstenošanā un novērtēšanā. Pašlaik dažādu nozaru valsts pārvaldē strādājošajiem ekspertiem netiek nodrošināta iespēja padziļināti pilnveidot savas zināšanas un prasmes vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanā, ko ietekmē regulāru apmācību un metodiskā un konsultatīvā atbalsta trūkums.
Nediskriminācijas un dažādības veicinošas aktivitātes Latvijas uzņēmumos netiek pilnvērtīgi ieviestas. Latvijas uzņēmumu vadība pārsvarā ir gatava iespēju robežās pielāgot darba vidi dažādu darbinieku vajadzībām, tomēr faktiski dažādības vadības pasākumi saskaņā ar darbinieku vajadzībām ievērojami biežāk tiek ieviesti lielajos uzņēmumos (64%), salīdzinājumā ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (23%). Tātad, dažādības vadība reti tiek iekļauta uzņēmuma politikas dokumentos un nepietiekoši ieviesta arī praksē, lai gan darbinieku dažādība jau šobrīd ir realitāte Latvijas uzņēmumos. Tātad liela daļa uzņēmumu vēl nav apzinājušies, ka darbinieku daudzveidība ir resurss, kas jāprot kompetenti pārvaldīt, lai no tā gūtu ieguvumus gan uzņēmums, gan paši darbinieki. Darba devēji atzīst, ka tieši izpratnes trūkums un maldīgi priekšstati kavē darīt vairāk un veidot patiesi iekļaujošu darba vidi.
Lai varētu veiksmīgi darboties pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanas jomā, darba devēji atzīst, ka viņiem ir nepieciešams regulārs atbalsts profesionālo kompetenču attīstībā un darbinieku izglītošanā par diskriminācijas jautājumiem. Tas īpaši aktualizējas situācijās, kad pārmaiņu rezultātā sabiedrībā parādās jaunas diskriminācijas riskam pakļautās grupas, jaunas atšķirīgas attieksmes un diskriminācijas izpausmes formas.
Lai stiprinātu darba devēju un darbinieku izpratni un kompetenci par dažādības vadības jautājumiem, kā arī, lai attīstītu prasmi izturēties bez aizspriedumiem pret citādo, laikā no 2017. gada līdz 2023. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" ietvaros tiek īstenots projekts "Dažādības veicināšana", kura ietvaros tiek īstenotas apmācības. Kopumā projekta laikā jau vairāk kā 750 dažādu līmeņu speciālisti ir guvuši zināšanas un izpratni par to, kāpēc iecietība un dažādības vadība ir svarīga darba devējiem, kādi ir ieguvumi darba devējiem. Lai nodrošinātu, ka darba devēju izpratne par nediskriminācijas principu ievērošanu un iekļaujošas darba vides veidošanu tiek pilnveidota, būtiska ir regulāra izglītošana un informēšana par šiem jautājumiem.
 

TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. -2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību” 4.3.4.1. pasākumam “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” (turpmāk – pasākums).
Pasākuma mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju, īstenojot informatīvus, izglītojošus un metodiskā atbalsta pasākumus politikas plānotājiem un īstenotājiem un darba devējiem. Tādējādi tiks paaugstināta profesionālā veiktspēja valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī biedrību, nodibināju un uzņēmumu darbiniekiem, kas savukārt mazinās šķēršļus pilnvērtīgai nodarbinātības un sociālekonomiskajai iekļaušanai personām, kas pakļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam, vienlaikus nodrošinot sabiedrības izpratnes paaugstināšanu par diskriminācijas novēršanu un savu tiesību īstenošanu.

Pasākumā paredzēts īstenot šādas darbības:

1.Politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto valsts un pašvaldības iestāžu un to darbinieku profesionālās veiktspējas paaugstināšana par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos.Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks izstrādāta un īstenota mācību programma, kas ietvers vismaz 6 moduļus, aptverot visus diskriminācijas aizlieguma pamatus - dzimums, vecums, invaliditātes, etniskā piederība, reliģiskā pārliecība un dzimumorientācija. Paredzēts, ka mācību programma tiks izstrādāta tā, lai tā atbilstu konkrētās nozares vai institūcijas darbības specifikai, tādējādi veicinot izpratni par nozares izaicinājumiem nediskriminācijas jomā, akcentējot ieguvumus, ko nediskriminācijas principu ievērošana sniedz vai varētu sniegt katras nozares turpmākai attīstībai, kas atbilstu sabiedrības vajadzībām un situācijai kopumā. Mācībās kopumā plānots iesaistīt indikatīvi 211 politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītās valsts un pašvaldību institūcijas un 1200 to darbiniekus. Mācību programmas īstenošanā kā sadarbības partneris tiks piesaistīta Valsts administrācijas skola (turpmāk – VAS), kas ir lielākais mācību centrs valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kuras uzdevums ir attīstīt un nodrošināt kvalitatīvu mācību un konsultāciju piedāvājumu, kas vērsts uz valsts pārvaldē nodarbināto aktuālajām un nākotnes vajadzībām, lai palīdzētu sniegt kvalitatīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijas sabiedrībai. Tāpat šīs darbības ietvaros tiks izstrādāta digitāla rokasgrāmata nozaru politikas veidotājiem, ja nepieciešams, tā tiks aktualizēta. Rokasgrāmata būs kā metodiskais materiāls un atbalsts nozaru politikas veidotājiem un īstenotājiem, tā ietvers informāciju, tostarp par aspektiem, kas būtu jāņem vērā, izstrādājot normatīvos aktus, ievērojot vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principus. Papildus tiks īstenoti arī informatīvie un izglītojošie pasākumi, tai skaitā konferences, semināri, tematiskās diskusijas, darba grupas, domnīcas par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumiem;
2. Darba devēju un to darbinieku profesionālās veiktspējas paaugstināšana par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem. 
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošinātas mācības darba devējiem un to darbiniekiem. Tāpat tiks izstrādāts metodiskais materiāls par iekļaujošas darba vides izveides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem, ar iespēju to regulāri aktualizēt. Metodisko materiālu un mācību programmas izstrādē un īstenošanā, pakalpojuma sniedzējs sadarbosies ar darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām, lai veicinātu darba devēju un darba ņēmēju interesi un motivāciju īstenot atbalsta pasākumos iekļaujošas darba vides veicināšanai un sekmētu izpratni par dažādības vadību, iekļaujošas un dažādību veicinošas darba vides veidošanu. Tiks īstenoti arī informatīvie un izglītojošie pasākumi par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem. Šajās mācībās kopumā plānots iesaistīt indikatīvi 500 biedrības, nodibinājumus un uzņēmumus un 1500 to darbiniekus;
3. Izvērtējuma par darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem uzņēmumos un organizācijās veikšana un pasākumu darba samaksas atšķirību mazināšanai īstenošana.
Lai veicinātu darba samaksas atšķirību mazināšanos, šīs atbalstāmās darbības ietvaros paredzēts veikt izvērtējumu par esošo darba samaksas praksi uzņēmumos un organizācijas, kā arī ārvalstu praksi un pieredzi. Balstoties uz veikto izvērtējumu, tiks izstrādāts saturs rīcības modelim darba samaksas atšķirību starp sievietēm un vīriešiem mazināšanai. Lai novērtētu piedāvātā satura efektivitāti un pārbaudītu tā izmantošanas iespējas un novērtētu ieguvumus, tiks veikts izmēģinājumprojekts, kurā tiks iesaistītas vismaz 2 politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītas valsts un pašvaldības institūcijas un 2 biedrības, nodibinājumi un uzņēmumi un to darbinieki. Tāpat šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks īstenoti informatīvie un izglītojošie pasākumi darba devējiem par darba samaksas atšķirību starp sievietēm un vīriešiem uzņēmumos un organizācijās mazināšanu.
Pasākuma ieviešanas laikā plānoti informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanas gaitu.

Pasākuma īstenošanai plānotais kopējais finansējums ir 2 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 1 700 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 300 000 euro.

Pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Pasākuma īstenošanu nodrošinās Labklājības ministrija - valsts pārvaldes iestāde, kas organizē un koordinē darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu

Pasākumā sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. Līdz 2024. gada 31. decembrim:
1.1. iznākuma rādītājs - nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu – 35;
1.2. specifiskais iznākuma rādītājs - biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 83;
1.3. specifiskais rezultāta rādītājs - personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā – 440.

2. līdz 2028. gada 31. decembrim:
2.1. iznākuma rādītājs - nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu – 211;
2.2. specifiskais iznākuma rādītājs - biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 500;
2.3. specifiskais rezultāta rādītājs - personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā – 2700.

Sociālā aizsardzība

Visa Latvija

25.10.2022. - 09.11.2022.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.¹ apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.

-

-

Egita Sāre (LM)

Sarmīte Vepere (LM)

26.10.2022. 09:08