Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumos Nr. 761 "Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumos Nr. 761 "Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Maksātnespējas kontroles dienesta iniciatīvas, lai precizētu Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (turpmāk – sistēma) iekļauto ziņu un dokumentu glabāšanas termiņus un sistēmā apkopoto datu apjomu, kā arī saistībā ar aktuālajām izmaiņām normatīvajos aktos un lai novērstu praksē konstatētās problēmas.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt sistēmā iekļauto ziņu un dokumentu glabāšanas termiņus, kā arī precizēt sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu atbilstoši normatīvajos aktos un sistēmas funkcionalitātē veiktajām izmaiņām, kā arī veikt nepieciešamās izmaiņas atbilstoši tiesiskajai situācijai un novērstu praksē konstatētās problēmas.
Politikas jomas
Tieslietu politika
Teritorija
-
Norises laiks
18.09.2024. - 04.10.2024.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par noteikumu projektu.
Fiziskās personas
- Maksātnespējas procesa administratori, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts ir attiecināms uz šādām mērķa grupām:
1) maksātnespējas procesa administratori – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā maksātnespējas reģistrā 2024. gada 21. augustā ir reģistrēti 138 administratori;
2) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas`– Maksātnespējas likuma 12.3 panta pirmā daļa noteic, ka par uzraugošo var būt:
1) administrators, kuram ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā;
2) zvērināts revidents;
3) rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi, un kurai ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā.
1) maksātnespējas procesa administratori – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā maksātnespējas reģistrā 2024. gada 21. augustā ir reģistrēti 138 administratori;
2) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas`– Maksātnespējas likuma 12.3 panta pirmā daļa noteic, ka par uzraugošo var būt:
1) administrators, kuram ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā;
2) zvērināts revidents;
3) rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi, un kurai ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Ilze Grandsberga (MKD)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
25.09.2024. 12:08
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Daiga Sproģe - "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija"
Biedrība “Maksātnespējas procesa administratoru asociācija” (turpmāk – LMPAA) kategoriski iebilst pret Noteikumu projekta jaunieviesto 18.1punktu, saskaņā ar kuru paredzēts, ka Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (turpmāk – EMUS) paredzēts iekļaut ziņas un dokumentus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanas risku novērtējumiem un iekšējās kontroles sistēmām, kā arī ziņas un dokumentus saistībā ar klienta identifikāciju un izpēti.
Minētā tiesību norma neatbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 37.panta prasībām, jo:
I. Saskaņā ar NILLTPFNL 37.panta otrās prim daļas prasībām pēc šajā pantā noteiktā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām likuma subjekts iznīcina tā rīcībā esošos dokumentus un informāciju par personu. Tātad likumdevējs ir paredzējs likuma subjektiem imperatīvu tiesību normu ar pienākumu patstāvīgi iznīcināt to rīcībā esošos dokumentus un informāciju par klienta identifikāciju un izpēti. Vienlaikus likumdevējs NILLTPFNL ir paredzējis likuma subjektiem pienākumu uzrādīt/iesniegt minētos dokumentus pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma. Ņemot vērā minēto jaunā tiesību norma (18.1punkts) ir pretrunā ar augstākā juridiskā spēja normatīvo aktu – NILLTPFNL, kas nav pieļaujami.
II. Piekļuve pie EMUS datiem ir ne tikai Maksātnespējas kontroles dienestam kā EMUS pārzinim un uzraudzības un kontroles iestādei, bet arī citām institucijām, piemēram, Tiesu administrācijai kā EMUS turētājam, kā arī privātpersonām, piemēram, SIA “Autentica”, kas piesaistīta pie EMUS uzturēšanas/izstrādes darbiem.
Tātad, paredzot maksātnespējas procesa administratoriem pievienot EMUS ar NILLTPFN saistītus dokumentus, pie kuriem ir piekļuve salīdzinoši plašam personu lokam (gan valsts pārvaldes iestādes, gan privātā sektora uzņēmums), ir būtiski apdraudēta informācijas konfidencialitāte. Nav apšaubāmi, ka likuma subjekta iegūtā un glabājamā informācija par saviem klientiem ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tādēļ piekļuve tai ir jānodrošina tikai tām personām un darbiniekiem, kuriem šī informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai, proti, NILLTPFNL prasību izpildei. Tādējādi likuma subjektam jānodrošina attiecīgās informācijas aizsardzība pret izpaušanu trešajām personām gan attiecīgās informācijas glabāšanas laikā, gan arī beidzoties likumā noteiktajam informācijas glabāšanas termiņam, nosakot informācijas iznīcināšanas kārtību, lai novērstu tās nepamatotu nonākšanu trešo personu rīcībā (sk.28.12.2023. LR Senāta spriedums lietā Nr. A420262919).
III. Nav apšaubāmi, ka maksātnespējas procesā ar klientu tiek saprasts tikai un vienīgi maksātnespējīgais subjekts. Savukārt maksātnespējas procesa administratoram, īpaši pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas slēdzot darījumus klienta vārdā, ir noteikts pienākums būt rūpīgam un caur darījumu uzraudzību sekot līdzi tam, lai klienta maksātnespējas process netiktu izmantots trešo personu NILLTPF.
Tātad, paredzot ar Noteikumu grozījumiem 18.1 un 40.3 punktos, ka izpētes dokumenti, tai skaitā, darījuma uzraudzības ietvaros, jāglabā 5 (pieci) gadi pēc klienta maksātnespējas procesa izbeigšanas ir būtiski pretrunā ar NILLTPFNL 37.panta pirmo daļu, kas attiecas arī uz gadījuma rakstura darījuma veikšanas gadījumiem. Savukārt maksātnespējas procesa administratora darījumi, atsavinot parādnieka aktīvus maksātnespējas procesa ietvaros, visbiežāk tiek rakturoti par gadījuma rakstura darījumiem. Ņemot vērā minēto, tiek radīta būtiska disbalance jeb pretruna izpētes informācijas glabāšanas termiņos, jo gadījuma rakstura darījuma ietvaros iegūtā informācija ir jāglabā 5 (pieci) gadi no darījuma veikšanas, ko nekādā gadījumā nevar attiecināt uz parādnieka maksātnespējas procesa izbeigšanas brīdi.
Minētā tiesību norma neatbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 37.panta prasībām, jo:
I. Saskaņā ar NILLTPFNL 37.panta otrās prim daļas prasībām pēc šajā pantā noteiktā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām likuma subjekts iznīcina tā rīcībā esošos dokumentus un informāciju par personu. Tātad likumdevējs ir paredzējs likuma subjektiem imperatīvu tiesību normu ar pienākumu patstāvīgi iznīcināt to rīcībā esošos dokumentus un informāciju par klienta identifikāciju un izpēti. Vienlaikus likumdevējs NILLTPFNL ir paredzējis likuma subjektiem pienākumu uzrādīt/iesniegt minētos dokumentus pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma. Ņemot vērā minēto jaunā tiesību norma (18.1punkts) ir pretrunā ar augstākā juridiskā spēja normatīvo aktu – NILLTPFNL, kas nav pieļaujami.
II. Piekļuve pie EMUS datiem ir ne tikai Maksātnespējas kontroles dienestam kā EMUS pārzinim un uzraudzības un kontroles iestādei, bet arī citām institucijām, piemēram, Tiesu administrācijai kā EMUS turētājam, kā arī privātpersonām, piemēram, SIA “Autentica”, kas piesaistīta pie EMUS uzturēšanas/izstrādes darbiem.
Tātad, paredzot maksātnespējas procesa administratoriem pievienot EMUS ar NILLTPFN saistītus dokumentus, pie kuriem ir piekļuve salīdzinoši plašam personu lokam (gan valsts pārvaldes iestādes, gan privātā sektora uzņēmums), ir būtiski apdraudēta informācijas konfidencialitāte. Nav apšaubāmi, ka likuma subjekta iegūtā un glabājamā informācija par saviem klientiem ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tādēļ piekļuve tai ir jānodrošina tikai tām personām un darbiniekiem, kuriem šī informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai, proti, NILLTPFNL prasību izpildei. Tādējādi likuma subjektam jānodrošina attiecīgās informācijas aizsardzība pret izpaušanu trešajām personām gan attiecīgās informācijas glabāšanas laikā, gan arī beidzoties likumā noteiktajam informācijas glabāšanas termiņam, nosakot informācijas iznīcināšanas kārtību, lai novērstu tās nepamatotu nonākšanu trešo personu rīcībā (sk.28.12.2023. LR Senāta spriedums lietā Nr. A420262919).
III. Nav apšaubāmi, ka maksātnespējas procesā ar klientu tiek saprasts tikai un vienīgi maksātnespējīgais subjekts. Savukārt maksātnespējas procesa administratoram, īpaši pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas slēdzot darījumus klienta vārdā, ir noteikts pienākums būt rūpīgam un caur darījumu uzraudzību sekot līdzi tam, lai klienta maksātnespējas process netiktu izmantots trešo personu NILLTPF.
Tātad, paredzot ar Noteikumu grozījumiem 18.1 un 40.3 punktos, ka izpētes dokumenti, tai skaitā, darījuma uzraudzības ietvaros, jāglabā 5 (pieci) gadi pēc klienta maksātnespējas procesa izbeigšanas ir būtiski pretrunā ar NILLTPFNL 37.panta pirmo daļu, kas attiecas arī uz gadījuma rakstura darījuma veikšanas gadījumiem. Savukārt maksātnespējas procesa administratora darījumi, atsavinot parādnieka aktīvus maksātnespējas procesa ietvaros, visbiežāk tiek rakturoti par gadījuma rakstura darījumiem. Ņemot vērā minēto, tiek radīta būtiska disbalance jeb pretruna izpētes informācijas glabāšanas termiņos, jo gadījuma rakstura darījuma ietvaros iegūtā informācija ir jāglabā 5 (pieci) gadi no darījuma veikšanas, ko nekādā gadījumā nevar attiecināt uz parādnieka maksātnespējas procesa izbeigšanas brīdi.
04.10.2024. 22:40
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25