Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pēc Aģentūras pievienošanas Dienestam likumā "Par zemes dzīlēm" iekļautās Aģentūras funkcijas pārņem Dienests. Neveicot grozījumus likumā "Par zemes dzīlēm", sabiedrībai nebūs skaidra Dienesta izdoto lēmumu zemes dzīļu jomā apstrīdēšanas kārtība un administratīvā pārkāpuma procesa veikšana ogļūdeņražu izmantošanas jomā, jo tāda kompetence būs noteikta likvidētai iestādei. Likumā "Par zemes dzīlēm" ir noteikta Aģentūras kompetence apstrīdēto Dienesta izdoto administratīvo aktu pārskatīšanā, kā arī kompetence ogļūdeņražu izpētes un ieguves uzraudzībā, tai skaitā administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā.
Mērķa apraksts
Aktualizēt Dienesta funkcijas pēc Dienesta reorganizācijas, lai nodrošinātu precīzu un sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par Dienesta kompetenci apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā un administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
07.08.2025. - 21.08.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Potenciālie un esošie zemes dzīļu izmantotāji
Skaidrojums un ietekme
Zemes dzīļu izmantotāji būs informēti un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus. Vienlaikus mazinās arī administratīvais slogs, jo jāsadarbojas tikai ar vienu iestādi zemes dzīļu izmantošanā.
Juridiskās personas
- Potenciālie un esošie zemes dzīļu izmantotāji
Skaidrojums un ietekme
Zemes dzīļu izmantotāji būs informēti un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus. Vienlaikus mazinās arī administratīvais slogs, jo jāsadarbojas tikai ar vienu iestādi zemes dzīļu izmantošanā.
Sagatavoja
Ieva Stankeviča (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
07.08.2025. 19:30
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Visi paredzētie normatīvo aktu grozījumi vājina vides aizsardzības normas. Veicot šādus grozījumus likumaa, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantaa noteiktaas tiesības uz labvēlīgu vidi, kas, savukārt, var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, apdraudējumu florai un faunai un novest pie neparedzamaam sekaam nakotnee.
Ir neskaitàmas liecíbas un nu jau pieràdíjumu visá pasaulè par vèja ğeneratoru nelabvèlígu ietekmi uz vidi un veselíbu. Nevajag noliegt to, kas ir acímredzams.
Ir neskaitàmas liecíbas un nu jau pieràdíjumu visá pasaulè par vèja ğeneratoru nelabvèlígu ietekmi uz vidi un veselíbu. Nevajag noliegt to, kas ir acímredzams.
20.08.2025. 07:55
Daina Kalniete
Iebilstu, jo tas var novest pie interešu konflikta. Un ir jāpastiprina nevis jāatvieglo normas, kas nosaka zemes dzīļu izmantošanu un piesārņošanu. Šobrīd aktuālie vēja parku projekti ir īpaši stingrām normām pakļaujami, un no visām kompetentajām iestādēm pārbaudāmi, jo ir zināms, cik tie ir videi, tai skaitā zemes dzīlēm, cilvēkam un florai, faunai kaitīgi. Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi! Mūsu pienākums ir rūpēties par mūsu zemi, zemes dzīlēm, cilvēka veselību, floru un faunu.
20.08.2025. 21:37
Fiziska persona
Iebilstu, jo tas mazina zemes dzīļu izmantošanas un piesārņošanas kontroli. Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi!
21.08.2025. 08:35
Iveta Čivčiša
Kategoriski iebilstu, jo tas mazina zemes dzīļu izmantošanas un piesārņošanas kontroli. Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi! Šobrīd aktuālie vēja parku projekti ir īpaši stingrām normām pakļaujami, un no visām kompetentajām iestādēm pārbaudāmi, jo ir zināms, cik tie ir videi, tai skaitā zemes dzīlēm, cilvēkam un florai, faunai kaitīgi. Ierēdņu turverdzība un vieglprātība var Latvijā atstāt ekoloģisko pēdu vairākām paaudzēm.
21.08.2025. 08:47
Fiziska persona
Iebilstu pret šiem normatīvo aktu grozījumiem,jo tie tikai vājinās dabas aizsardzību.Izsaku neuzticību KEM darboņiem.
21.08.2025. 08:47
Fiziska persona
Kopš Vides aizsardzības un reģionālās pārvaldes ministrijas nosaukuma un būtības reorganizācijas, ir aizmirsta būtiska joma - vide. Tās aizsardzība un uzturēšana (nevis ātrā izsaimniekjošana) vairs nav valsts prioritāšu sarakstā. Tādēļ izsaku viedokli, ka šo jomu vajag stiprināt, nevis atvieglot (atdot saplosīšanai ātrā biznesa mērķiem),, bet rūpēties par to, lai atstātu nākamām paaudzēm vislabākajā kvalitātē. Un tam nepieciešama stingra kontrole.
Nepiekrītu grozījumiem.
Nepiekrītu grozījumiem.
21.08.2025. 08:49
Anda Kliģe
Visi paredzētie normatīvo aktu grozījumi vājina vides aizsardzības normas. Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi, kas, savukārt, var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, apdraudējumu florai un faunai un novest pie neparedzamām sekām nākotnē.
21.08.2025. 08:50
Evija Birkmane
Kategoriski iebilstu, jo tas mazina zemes dzīļu izmantošanas un piesārņošanas kontroli. Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi! Šobrīd aktuālie vēja parku projekti ir īpaši stingrām normām pakļaujami, un no visām kompetentajām iestādēm pārbaudāmi, jo ir zināms, cik tie ir videi, tai skaitā zemes dzīlēm, cilvēkam un florai, faunai kaitīgi. Ierēdņu turverdzība un vieglprātība var Latvijā atstāt ekoloģisko pēdu vairākām paaudzēm.
21.08.2025. 09:23
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu, jo tas mazina zemes dzīļu izmantošanas un piesārņošanas kontroli. Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi! Šobrīd aktuālie vēja parku projekti ir īpaši stingrām normām pakļaujami, un no visām kompetentajām iestādēm pārbaudāmi, jo ir zināms, cik tie ir videi, tai skaitā zemes dzīlēm, cilvēkam un florai, faunai kaitīgi. Ierēdņu turverdzība un vieglprātība var Latvijā atstāt ekoloģisko pēdu vairākām paaudzēm.
Iebilstu pret šiem normatīvo aktu grozījumiem,jo tie tikai vājinās dabas aizsardzību.Izsaku neuzticību KEM darboņiem.
Iebilstu pret šiem normatīvo aktu grozījumiem,jo tie tikai vājinās dabas aizsardzību.Izsaku neuzticību KEM darboņiem.
21.08.2025. 09:27
"Attīstības centrs Arvikas"
Iebildumi un priekšlikumi:
1. Institucionālās kapacitātes vājināšana
Likumprojekts paredz svītrot atsauces uz Enerģētikas un vides aģentūru un visas kontroles, uzraudzības un apstrīdēšanas funkcijas nodot tikai Valsts vides dienestam (VVD).
- VVD jau šobrīd ir būtiski noslogots ar uzraudzības, kontroļu un sūdzību izskatīšanas funkcijām, īpaši saistībā ar piesārņojuma atļaujām, VES un dabas aizsardzību.
- Aģentūras funkciju likvidēšana samazina specializētu ekspertīzi, it īpaši enerģētikas, klimata un vides stratēģiskā ietekmes novērtējuma jautājumos.
- Pastāv risks, ka samazināsies sabiedrības uzticība lēmumu kvalitātei, jo apelācijas iespējas kļūst koncentrētas tikai pie VVD ģenerāldirektora.
Priekšlikums: saglabāt dalītu kompetenci (piemēram, noteikt neatkarīgu ekspertinstitūciju vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienību), kas izvērtē ietekmi uz vidi un VES atzinumus, nevis visas funkcijas nodot tikai VVD.
2. Vides ietekmes novērtējuma (VES) integrācija
Grozījumu tekstā nav skaidri nodrošināta sasaite ar VES procedūrām, kas ir obligātas atbilstoši gan nacionālajam, gan ES tiesību regulējumam (Direktīva 2011/92/ES).
- Pastāv risks, ka zemes dzīļu izmantošanas atļauju apturēšana vai atcelšana tiks skatīta tikai formālu normu pārkāpumu gadījumos, bet netiks pilnvērtīgi izvērtēta reālā ietekme uz vidi un cilvēku veselību.
- VES secinājumiem ir jābūt ne tikai rekomendējošiem, bet arī tieši saistošiem VVD lēmumu pieņemšanā.
Priekšlikums: 16. pantā skaidri noteikt, ka VVD, lemjot par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu, ņem vērā arī VES atzinumus un rekomendācijas.
3. Apelācijas iespēju sašaurināšana
Pašlaik tiek paredzēts, ka visas sūdzības par VVD lēmumiem izskata tikai VVD ģenerāldirektors.
- Tas rada institucionālas neatkarības trūkuma risku, jo faktiski iestāde pati kļūst par vienīgo lēmuma apstrīdēšanas instanci pirms tiesas.
- Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principiem un sabiedrības tiesībām uz efektīvu pārsūdzību.
Priekšlikums: saglabāt iespēju apstrīdēt VVD lēmumus VARAM vai neatkarīgā institūcijā, pirms tie nonāk administratīvajā tiesā.
4. Sabiedrības līdzdalības ierobežošana
Likuma redakcija nesniedz garantijas, ka sabiedrības viedoklis un līdzdalība (īpaši ietekmētajās teritorijās) tiks pietiekami ņemta vērā.
- Zemes dzīļu izmantošana būtiski ietekmē vietējo vidi, ūdeņus, bioloģisko daudzveidību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
- ES tiesību akti prasa nodrošināt efektīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
Priekšlikums: papildināt 18. pantu ar normu, ka VVD nodrošina sabiedrības informēšanu un iesaisti, kā arī ievēro Aarhus konvencijas prasības.
5. Kopumā
Atbalstāma ideja par institucionālās sistēmas efektivitātes uzlabošanu, tomēr:
- nedrīkst vājināt vides aizsardzības mehānismus,
- jānodrošina VES rezultātu saistošums,
- jāievēro sabiedrības līdzdalība un neatkarīgas apelācijas iespējas.
1. Institucionālās kapacitātes vājināšana
Likumprojekts paredz svītrot atsauces uz Enerģētikas un vides aģentūru un visas kontroles, uzraudzības un apstrīdēšanas funkcijas nodot tikai Valsts vides dienestam (VVD).
- VVD jau šobrīd ir būtiski noslogots ar uzraudzības, kontroļu un sūdzību izskatīšanas funkcijām, īpaši saistībā ar piesārņojuma atļaujām, VES un dabas aizsardzību.
- Aģentūras funkciju likvidēšana samazina specializētu ekspertīzi, it īpaši enerģētikas, klimata un vides stratēģiskā ietekmes novērtējuma jautājumos.
- Pastāv risks, ka samazināsies sabiedrības uzticība lēmumu kvalitātei, jo apelācijas iespējas kļūst koncentrētas tikai pie VVD ģenerāldirektora.
Priekšlikums: saglabāt dalītu kompetenci (piemēram, noteikt neatkarīgu ekspertinstitūciju vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienību), kas izvērtē ietekmi uz vidi un VES atzinumus, nevis visas funkcijas nodot tikai VVD.
2. Vides ietekmes novērtējuma (VES) integrācija
Grozījumu tekstā nav skaidri nodrošināta sasaite ar VES procedūrām, kas ir obligātas atbilstoši gan nacionālajam, gan ES tiesību regulējumam (Direktīva 2011/92/ES).
- Pastāv risks, ka zemes dzīļu izmantošanas atļauju apturēšana vai atcelšana tiks skatīta tikai formālu normu pārkāpumu gadījumos, bet netiks pilnvērtīgi izvērtēta reālā ietekme uz vidi un cilvēku veselību.
- VES secinājumiem ir jābūt ne tikai rekomendējošiem, bet arī tieši saistošiem VVD lēmumu pieņemšanā.
Priekšlikums: 16. pantā skaidri noteikt, ka VVD, lemjot par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu, ņem vērā arī VES atzinumus un rekomendācijas.
3. Apelācijas iespēju sašaurināšana
Pašlaik tiek paredzēts, ka visas sūdzības par VVD lēmumiem izskata tikai VVD ģenerāldirektors.
- Tas rada institucionālas neatkarības trūkuma risku, jo faktiski iestāde pati kļūst par vienīgo lēmuma apstrīdēšanas instanci pirms tiesas.
- Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principiem un sabiedrības tiesībām uz efektīvu pārsūdzību.
Priekšlikums: saglabāt iespēju apstrīdēt VVD lēmumus VARAM vai neatkarīgā institūcijā, pirms tie nonāk administratīvajā tiesā.
4. Sabiedrības līdzdalības ierobežošana
Likuma redakcija nesniedz garantijas, ka sabiedrības viedoklis un līdzdalība (īpaši ietekmētajās teritorijās) tiks pietiekami ņemta vērā.
- Zemes dzīļu izmantošana būtiski ietekmē vietējo vidi, ūdeņus, bioloģisko daudzveidību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
- ES tiesību akti prasa nodrošināt efektīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
Priekšlikums: papildināt 18. pantu ar normu, ka VVD nodrošina sabiedrības informēšanu un iesaisti, kā arī ievēro Aarhus konvencijas prasības.
5. Kopumā
Atbalstāma ideja par institucionālās sistēmas efektivitātes uzlabošanu, tomēr:
- nedrīkst vājināt vides aizsardzības mehānismus,
- jānodrošina VES rezultātu saistošums,
- jāievēro sabiedrības līdzdalība un neatkarīgas apelācijas iespējas.
21.08.2025. 09:34
"Latvijas permakultūras biedrība"
Atzinums par likumprojekta “Grozījumi likumā Par zemes dzīlēm” (25-TA-1316)
Likumprojekts paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot tikai Valsts vides dienestam (VVD), likvidējot Enerģētikas un vides aģentūru (EVA).Likumprojekts deklarē efektivitāti, taču faktiski samazina neatkarību, vājinot vides aizsardzības mehānismus un sabiedrības tiesības.
EVA likvidēšana rada vairākus būtiskus riskus:
-Institucionālās neatkarības vājināšana – VVD kļūst gan par uzraudzītāju, gan vienīgo apelācijas instanci, kas neatbilst labas pārvaldības principiem un mazina sabiedrības uzticību.
-EVA nodrošināja specializētu kompetenci enerģētikas un vides stratēģiskās ietekmes novērtējumā. To likvidējot, samazinās profesionālā kapacitāte.
-Sabiedrības tiesību ierobežošana – netiek garantēta pilnvērtīga sabiedrības informēšana un līdzdalība, kas ir pretrunā Aarhus konvencijai.
Priekšlikumi
Saglabāt neatkarīgu institūciju vai struktūrvienību, kas izvērtē IVN rezultātus.
Nodrošināt apelācijas iespēju ārpus VVD, piemēram, KEM vai, vēl labāk, neatkarīgā institūcijā.
Skaidri nostiprināt sabiedrības līdzdalības garantijas.
Likumprojekts paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot tikai Valsts vides dienestam (VVD), likvidējot Enerģētikas un vides aģentūru (EVA).Likumprojekts deklarē efektivitāti, taču faktiski samazina neatkarību, vājinot vides aizsardzības mehānismus un sabiedrības tiesības.
EVA likvidēšana rada vairākus būtiskus riskus:
-Institucionālās neatkarības vājināšana – VVD kļūst gan par uzraudzītāju, gan vienīgo apelācijas instanci, kas neatbilst labas pārvaldības principiem un mazina sabiedrības uzticību.
-EVA nodrošināja specializētu kompetenci enerģētikas un vides stratēģiskās ietekmes novērtējumā. To likvidējot, samazinās profesionālā kapacitāte.
-Sabiedrības tiesību ierobežošana – netiek garantēta pilnvērtīga sabiedrības informēšana un līdzdalība, kas ir pretrunā Aarhus konvencijai.
Priekšlikumi
Saglabāt neatkarīgu institūciju vai struktūrvienību, kas izvērtē IVN rezultātus.
Nodrošināt apelācijas iespēju ārpus VVD, piemēram, KEM vai, vēl labāk, neatkarīgā institūcijā.
Skaidri nostiprināt sabiedrības līdzdalības garantijas.
21.08.2025. 09:43
Silvija Jeņina
Iebilstu pret šī likumprojekta virzību piedāvātajā redakcijā.
Piedāvātie grozījumi būtiski mazina vides aizsardzības un zemes dzīļu ilgtspējīgas izmantošanas kontroli, koncentrējot pārraudzības, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzību funkcijas vienas iestādes – Dienesta – rokās. Šāda centralizācija apdraud sabiedrības tiesības uz neatkarīgu un objektīvu lēmumu izvērtēšanu, īpaši jomās, kurās lēmumiem var būt neatgriezeniska ietekme uz vidi, dabas resursiem un sabiedrības veselību.
Šie grozījumi ir īpaši satraucoši, ņemot vērā aktuālos vēja parku projektus un ar tiem saistītās zemes dzīļu ekspluatācijas aktivitātes. Ir pietiekami daudz gan vietējo, gan starptautisku pierādījumu par to, ka vēja turbīnas un ar tām saistītā infrastruktūra var radīt nopietnu kaitējumu gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan cilvēku veselībai, tostarp caur vibrācijām, trokšņu piesārņojumu un zemes dzīļu destabilizāciju. Latvijai nav atļauts atkāpties no Satversmes 115. pantā nostiprinātajām tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Administratīvā vienkāršība nedrīkst kalpot par aizsegu sabiedriskās kontroles vājināšanai un caurskatāmības mazināšanai. Tieši otrādi – laikmetā, kad vide ir būtiski apdraudēta, likumdošanai jāstiprina nevis jāatvieglo vides uzraudzības mehānismi.
Aicinu likumprojektu pārstrādāt, nodrošinot:
• Neatkarīgu mehānismu lēmumu pārsūdzībai;
• Reālu sabiedrības un vides ekspertu līdzdalību;
• Spēcīgāku vides interešu aizstāvību ilgtermiņā.
Latvijas daba, tās zemes dzīles un biosistēmas nav vienkāršs resurss izmantošanai. Tā ir mūsu kopīgā nākotne, dzīves kvalitāte un atbildība pret nākamajām paaudzēm
Piedāvātie grozījumi būtiski mazina vides aizsardzības un zemes dzīļu ilgtspējīgas izmantošanas kontroli, koncentrējot pārraudzības, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzību funkcijas vienas iestādes – Dienesta – rokās. Šāda centralizācija apdraud sabiedrības tiesības uz neatkarīgu un objektīvu lēmumu izvērtēšanu, īpaši jomās, kurās lēmumiem var būt neatgriezeniska ietekme uz vidi, dabas resursiem un sabiedrības veselību.
Šie grozījumi ir īpaši satraucoši, ņemot vērā aktuālos vēja parku projektus un ar tiem saistītās zemes dzīļu ekspluatācijas aktivitātes. Ir pietiekami daudz gan vietējo, gan starptautisku pierādījumu par to, ka vēja turbīnas un ar tām saistītā infrastruktūra var radīt nopietnu kaitējumu gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan cilvēku veselībai, tostarp caur vibrācijām, trokšņu piesārņojumu un zemes dzīļu destabilizāciju. Latvijai nav atļauts atkāpties no Satversmes 115. pantā nostiprinātajām tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Administratīvā vienkāršība nedrīkst kalpot par aizsegu sabiedriskās kontroles vājināšanai un caurskatāmības mazināšanai. Tieši otrādi – laikmetā, kad vide ir būtiski apdraudēta, likumdošanai jāstiprina nevis jāatvieglo vides uzraudzības mehānismi.
Aicinu likumprojektu pārstrādāt, nodrošinot:
• Neatkarīgu mehānismu lēmumu pārsūdzībai;
• Reālu sabiedrības un vides ekspertu līdzdalību;
• Spēcīgāku vides interešu aizstāvību ilgtermiņā.
Latvijas daba, tās zemes dzīles un biosistēmas nav vienkāršs resurss izmantošanai. Tā ir mūsu kopīgā nākotne, dzīves kvalitāte un atbildība pret nākamajām paaudzēm
21.08.2025. 10:41
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sunkuri"
Kategoriski iebilstu, jo tas mazina zemes dzīļu izmantošanas un piesārņošanas kontroli. Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi! Šobrīd aktuālie vēja parku projekti ir īpaši stingrām normām pakļaujami, un no visām kompetentajām iestādēm pārbaudāmi, jo ir zināms, cik tie ir videi, tai skaitā zemes dzīlēm, cilvēkam un florai, faunai kaitīgi. Ierēdņu turverdzība un vieglprātība var Latvijā atstāt ekoloģisko pēdu vairākām paaudzēm.
Iebilstu pret šiem normatīvo aktu grozījumiem,jo tie tikai vājinās dabas aizsardzību.Izsaku neuzticību KEM darboņiem.Ik dienu pierādās jauni fakti, kas parāda, ka valsts strauji tuvojas kleptokrātijai- valsts pārvaldes formai, kurā politiskā elite (parasti valdības vai valdošās partijas pārstāvji) izmanto savu varu galvenokārt, lai bagātinātos personīgās interesēs.
Iebilstu pret šiem normatīvo aktu grozījumiem,jo tie tikai vājinās dabas aizsardzību.Izsaku neuzticību KEM darboņiem.Ik dienu pierādās jauni fakti, kas parāda, ka valsts strauji tuvojas kleptokrātijai- valsts pārvaldes formai, kurā politiskā elite (parasti valdības vai valdošās partijas pārstāvji) izmanto savu varu galvenokārt, lai bagātinātos personīgās interesēs.
21.08.2025. 12:41
Normans Kairis - Normans Kairis
Kategoriski iebilstu, jo tas mazina zemes dzīļu izmantošanas un piesārņošanas kontroli. Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi!
Patreiz tik aktuālie un nepārdomātie mega vēja turbīnu projekti kā reiz apdraud gan Latvijas zemes dzīles, dabu, ainavu, dzīvniekus, nemaz nerunājot par cilvēku veselību.
Par neredzamās un nedzirdamās zemfrekvences kaitīgo ietekmi netiek runāts un tā netiek normēta VES kritērijos , kaut arī tās kaitīgās vibrācijas iet gan pa zemi, gaisu cauri ēkām un sienām , ietekme darbojas pat 90 km tālu no vienas turbīnas.
Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības dzīvot veselīgā vidē savā zemē nevis piespiedu kārtā pārdot savus īpašumus un doties prom no Latvijas.
Patreiz tik aktuālie un nepārdomātie mega vēja turbīnu projekti kā reiz apdraud gan Latvijas zemes dzīles, dabu, ainavu, dzīvniekus, nemaz nerunājot par cilvēku veselību.
Par neredzamās un nedzirdamās zemfrekvences kaitīgo ietekmi netiek runāts un tā netiek normēta VES kritērijos , kaut arī tās kaitīgās vibrācijas iet gan pa zemi, gaisu cauri ēkām un sienām , ietekme darbojas pat 90 km tālu no vienas turbīnas.
Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības dzīvot veselīgā vidē savā zemē nevis piespiedu kārtā pārdot savus īpašumus un doties prom no Latvijas.
21.08.2025. 13:31
Beata Āboliņa
Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD)
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus, uzraudzīt visas darbības (tai skaitā darbības ar zemes dzīlēm, dabas resursiem), ar īpašu piesardzību, jo no to stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam zemes dzīles, kas ir neatņemama vides sastāvdaļa, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET grozījumiem.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus, uzraudzīt visas darbības (tai skaitā darbības ar zemes dzīlēm, dabas resursiem), ar īpašu piesardzību, jo no to stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam zemes dzīles, kas ir neatņemama vides sastāvdaļa, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET grozījumiem.
21.08.2025. 14:01
Fiziska persona
Iebilstu pret grozījumiem, kas vājina vides aizsardzības normas.
21.08.2025. 14:32
Fiziska persona
Kategoriski nepiekrītu zemes dzīļu izmantošanas nosacījumu izmaiņām! Zemes dzīles jūs neesat radījuši! Jūsu instance pastāv tikai tautas interešu pārstāvniecībai, bet šāda veida priekšlikumi liecina par pretējo- tuvredzîgu komercinterešu bīdīšanu! Jums nav tiesību izsaimniekot, jebkā pasliktināt, pakļaut piesārņojuma riskam visas mūsu suverēnās tautas īpašumu, tai skaitā zemes dzīles, visas ekosistēmas labesamību! Jums gluži vienkārši NAV tādu tiesību! Kā interesès jūs patiesībā darbojaties? ES gruntsūdeņu direktīvas secinājumos skaidri un gaiši norādīts uz Latvijas ūdens un gruntsūdens situācijas apdraudētību, kur šādi priekšlikumi zemes dzīļu izmantošanas izmaiņās vèl vairāk pasliktinās jau tā to slikto un apdraudējošo stāvokli! Tas ir visas tautas îpašums, visas tautas resurss, nevis pārstāvniecības personīgo interešu bīdīšanai!
21.08.2025. 15:58
Fiziska persona
Cilvēks Sandijs
Esmu pret grozījumiem.
Latvijas iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi! Mūsu pienākums ir rūpēties par mūsu zemi tās dzīlēm, cilvēka veselību, šīs zemes nākotni, floru un faunu.
Esmu pret grozījumiem.
Latvijas iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi! Mūsu pienākums ir rūpēties par mūsu zemi tās dzīlēm, cilvēka veselību, šīs zemes nākotni, floru un faunu.
21.08.2025. 16:58
Fiziska persona
iebilstu pret grozījumiem jo neredzu reālu pamatu tādiem,tas ir resursu izniekošana, laikā kad jātaupa valsts līdzekļi,piedāvaju saīsināt KEM ierēdņu štatu,vai pat likvidēt un par ietaupīto naudu atjaunot bērniem brīvpusdienas.
21.08.2025. 17:50
Alise Klimkāne
Iebilstu, jo tas nelabveligi ietekmē zemes dzīļu ūdens sastāvu, kuru uzturā lieto cilvēki, tā tieši apdraudot viņu veselību. Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi!
21.08.2025. 20:54
"Tīra mana Tēvu zeme"
Iebildumi/priekšlikumi likumprojektam:
Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm" 25-TA-1316
Kategoriski iebilstam pret piedāvāto likumprojektu, jo tasbūtiski vājina vides
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotājukonstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvijauzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieejutaisnīgumam vides jautājumos. Ja apstrīdēšanas processkoncentrēts VVD iekšienē, sabiedrībai paliek tikai tiesvedība, kas ir dārgs un laikietilpīgs process. Tādējādi sabiedrībaiierobežo Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīguvidi.
Vides aizsardzības normu vājināšana var radīt riskus:
• negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību
• Apdraudēt floru un faunu
• Novest pie neparedzamām sekām nākotnē(avārijas un ugunsgrēki, utt)
2. Institucionālās neatkarības likvidēšana
Enerģētikas un vides aģentūras likvidēšana un visu funkcijunodošana tikai Valsts vides dienestam
Rada šāda veida sekas:
• Interešu konflikta risku - viena iestāde kļūst gan par kontrolētāju, gan vienīgo apelācijas
instanci. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem. Rezultātā padara VVD viegli ietekmējamu.
• Specializētās kompetences zudumu enerģētikas un vides stratēģiskā novērtējuma jomās
• Pārslodzi VVD, kas jau tagad ir noslogots ar daudzveidīgāmfunkcijām
3. Sabiedrības tiesību ierobežošana, jo likumprojektsnegarantē pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, kas ir pretrunā:
• Aarhus konvencijas prasībām
• ES direktīvu noteikumiem
• Labas pārvaldības principiem
4. Ņemot vērā aktuālos VES vēja parku projektus, šiegrozījumi rada papildu riskus:
• Zemes dzīļu destabilizācija VES turbīnu uzstādīšanas vietās
• Ekoloģiskās pēdas atstāšana vairākām paaudzēm, jo paliekdegradēta vide pēc VES turbīnu darbības izbeigšanas
• Nepietiekama kontrole pār ietekmes uz vidi novērtēšanu
Atzinums – neatbilst jau minētajiem tiesību aktiem, kā arīstarptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citāneatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, laiapstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vaiprocesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumipar sabiedrības līdzdalību. Ar grozījumiem faktiski panāk, kasabiedrības līdzdalība konkrētajos jautājumos valsts pārvaldēvairs nav iespējama, jo vienīgais veids tiesību aizstāvēšanābūtu tikai tiesājoties.
Ieteikumi:
1. Apstrīdēšanas mehānismu nedrīkst koncentrēt VVD , tas irsaglabāt Enerģētikas un vides aģentūru. Nostiprināt tiesiskopaļāvību, ko nodrošina esošajā apstrīdēšanas kārtībā.
2. Saglabāt institucionālo līdzsvaru, iesaistot vairākasprofesionāli kompetentas iestādes zemes dzīļu lietuuzraudzībā.
21.08.2025. 23:02
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu, jo tas mazina zemes dzīļu izmantošanas un piesārņošanas kontroli. Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi! Šobrīd aktuālie vēja parku projekti ir īpaši stingrām normām pakļaujami, un no visām kompetentajām iestādēm pārbaudāmi, jo ir zināms, cik tie ir videi, tai skaitā zemes dzīlēm, cilvēkam un florai, faunai kaitīgi. Ierēdņu turverdzība un vieglprātība var Latvijā atstāt ekoloģisko pēdu vairākām paaudzēm.
21.08.2025. 23:29
Atlasīti 22 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25