Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2024.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Saskaņā ar Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 5.rīcības virzienā “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldības stiprināšana” noteiktajiem vidustermiņa mērķiem ir paredzēta mērķtiecīgu pasākumu īstenošana vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību sekmēšanai dažādās jomās. Tāpat dzimumu līdztiesības integrētā pieeja ir definēta kā viens no pamatprincipiem, Pamatnostādnēs noteikto mērķu, rīcības virzienu un uzdevumu īstenošanā. Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšana ir būtisks priekšnosacījums tautas ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Dzimumu līdztiesība ir fundamentāla sociāli atbildīgas valsts vērtība, bez kuras nav iespējams nodrošināt vidi, kurā ikvienam sabiedrības loceklim ir ne vien vienlīdzīgi pienākumi, tiesības un iespējas, bet arī vienlīdzīga pieeja resursiem un to izmantošanas iespējām.
Mērķa apraksts
Plāna mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu.
Politikas jomas
Dzimumu līdztiesība
Teritorija
-
Norises laiks
20.12.2023. - 12.01.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.3. apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Plāna projektu tā publiskās apspriešanas stadijā
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Veicinātas sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības dažādās dzīves jomās.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Agnese Gaile (LM)
Atbildīgā persona
Diāna Jakaite (LM)
Izsludināšanas datums
20.12.2023. 15:04
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Matīss Eglītis - Telpa Vīriem
Dokuments satur būtisku fokusu uz sieviešu nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem, bet ekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar vīriešu mazāku dzīvildzi un darba mūžu valstiskā līmenī nav mazāk būtiskas.
Par rīcības virzienu: Ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšana
Lai gan dokuments satur analīzi, kur minēts "vīrieši retāk nekā sievietes vēršas pēc palīdzības pie veselības speciālistiem. 2022. gadā 70.3% vīriešu un 83% sieviešu bija apmeklējuši ģimenes ārstu vismaz reizi.[1] Ņemot vērā šīs atšķirības, ir būtiski veicināt vīriešu un sieviešu specifiskās zināšanas par veselības jautājumiem. Tāpat ir nepieciešams mazināt vīriešu un zēnu stereotipus par rūpēm kopumā kā nevīrišķīgu konceptu, kā arī rūpēm par savu veselību – īpaši vīriešu un zēnu psihoemocionālo labklājību.
Dokumentā NAV uzsvērts, ka vīrieši negriežas nevien pie ārstiem, bet negriežas emocionālās un psiholoģiskās palīdzības.
Dokumentā NAV uzsvērta psiholoģiskās palīdzības meklēšanas stigma, kas raksturīga vīriešiem un saistīta ar maskulīno normu konformitāti. (Vīrieša palīdzības meklēšanas internalizētā stigma un stigmatizācijas uztvere var radīt iekšēju pretestību nepieņemt un apspiest savas emocionālās ciešanas un nevērsties pēc palīdzības, jo šāda rīcība varētu būt pretrunā ar priekšstatiem par tradicionālām vīrišķības normām. Vīrieši varētu izjust bailes no sociālās atstumšanas vai savas identitātes zaudēšanas, ja tiktu uztverti kā neveiksminieki vai nespējīgi kontrolēt savas emocijas, jūtas un dzīvi kopumā . Vīriešiem varētu rasties izjūta, ka palīdzības meklēšana nav svarīga, ir pārvērtēta vai ka vīriešiem nav piemērotas un atbilstošas psiholoģiskā atbalsta pieejamības. Šādas attieksmes var ietekmēt vīriešu nevēlēšanos meklēt palīdzību un veicināt vīriešu pašnāvību risku. (Angena, 2023)
Dokumentā NAV skaidri uzsvērta saikne starp vīriešu zemākiem depresijas rādītājiem, bet būtiski augstāku pašnāvības skaitu.
Dokumentā NAV uzsvērts, ka Latvijā vīriešu izdarītajās pašnāvībās arī absolūtajos skaitļos uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvija, tūlīt aiz Lietuvas, ir Eiropas valstu pašā augšgalā, savukārt Latvijas vīriešu mūža ilgums pat par 10 gadiem īsāks nekā sievietēm (Eurostat, 2020). Vīrieši pašnāvības izdara 8 reizes vairāk nekā sievietes (CSB, 2020), tā ir būtiski augtāka proporcija nekā vidēji Eiropas Savienībā (4-6 reizes vairāk, dažādos gados) (Eurostat, 2020).
Dokumenta piedāvātajās iniciatīvās vīriešu dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšanā ir redzams, ka tiks pievērsts uzsvars darbam ar jaunajiem vīriešiem, zēniem, taču pieaugušo vīriešu mentālās palīdzības jautājumiem/mentālās veselības stigmas novēršanai nav saprotams vai vispār ir paredzētas kādas aktivitātes.
Ņemot vērā, ka palīdzības lūgšana un psiholoģiskās palīdzības stigma pastāv,
ieteikums ir piedāvāt risinājumus, kas ir dzimuma specifiski un ņem vērā šos objektīvos faktorus.
1.Sociālo atbalsta tīklu veicināšana t.sk. pašpalīdzības grupas. Sociālais atbalsts ir viens no psiholoģijā vislabāk izpētītajiem psiholoģiskās veselības resursiem. Meta pētījumā par sociālo atbalstu konstatēts, ka nozīmīgu attiecību tīkla neesamība ir vairāk saistāma ar priekšlaicīgu nāvi kā smēķēšana vai nepietiekama fiziskā aktivitāte (Holt-Lunstadt, Smith, 2012). Tradicionālās maskulīnās vērtības, kas ir pamatā vīriešu dzimumlomu konfliktam padara grūtu iesaistīties sociālā atbalsta procesā (Cole, Ingram, 2020). Griešanos pēc palīdzības ļoti ietekmē sociālais atbalsts, ko vīrietis saņem no draugiem un radiem, un tieši sociālais atbalsts lielā mērā izskaidro atšķirības starp dzimumiem, kas attiecas uz griešanos pēc palīdzības (Vogel et al., 2007). Ņemot to vērā būtiski ir veicināt vīriešu sociālā atbalsta tīklu. Vietas un veidus kā vīrieši var runāt par to, kas viņiem ir svarīgs-sāpīgs, nebaidoties saņemot par to kritiku vai nosodījumu.
2.Dzimuma sensitīva psiholoģiskā palīdzība. Kā apraksta Amerikas psihoterapijas asociācija (APA, 2018) nav tā ka vīrieši ir nolemti mazākiem sociāliem kontaktiem un sociālajam atbalstam. Vīrieši ir spējīgi veidot tuvas attiecības ar citiem vīriešiem un sievietēm, bieži vien vīriešiem ir šāda pieredze bērnībā vai kādā dzīves periodā. Šīs tuvās attiecības uzlabo viņu emocionālo un fizisko labizjūtu, kā arī veicina sociālo adaptāciju visas dzīves garumā (APA, 2018). Amerikas psihoterapeitu asociācijas (APA, 2018) ieskatā terapeitiem ir jāstrādā uz to, lai veicinātu tuvas un veselīgas vīriešu savstarpējās attiecības, kuras balstās uz savstarpējo cieņu, abpusēju emocionālo tuvību un dalīšanos. Kā būtisks elements ir kritiski paskatīties uz tradicionālajām maskulinitātes normām, kas vīriešus aicina uz savstarpēju hiper konkurenci un hiper agresiju
American Psychological Association, Boys and Men Guidelines Group. (2018). APA guidelines for psychological practice with boys and men. Retrieved from http://www.apa.org/about/policy/psychological-practice-boys-men-guidelines.pdf
Angena A.,(2023). MASKULĪNO NORMU KONFORMITĀTES UN METAKOGNITĪVO PĀRLIECĪBU SAISTĪBA AR PSIHOLOĢISKĀS PALĪDZĪBAS MEKLĒŠANAS NODOMU UN STIGMU VĪRIEŠIEM. LU PEDAGOĢIJAS, PSIHOLOĢIJAS UN MĀKSLAS FAKULTĀTE
PSIHOLOĢIJAS NODAĻA Maģistra darbs
Centrālais Statistikas Birojs, 19.06.2020. Iedzīvotāju struktūra un paredzamais mūža ilgums. https://www.csb.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesiba/veseliba
Eurostat, 12.10.2020. Death due to suicide, by sex https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00122/default/table?lang=en
Eurostat, 30.09.2020. Life expectancy across EU regions. https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/edn-20200930-1
Holt‐Lunstad, J., & Smith, T. B. (2012). Social relationships and mortality. Social and Personality Psychology Compass, 6(1), 41–53. https://doi.org/10.1111/j.1751-9004.2011.00406.x
Vogel, D. L., Wade, N. G., Wester, S. R., Larson, L., & Hackler, A. H. (2007). Seeking help from a mental health professional: The influence of one's social network. Journal of Clinical Psychology, 63(3), 233–245. https://doi.org/10.1002/jclp.20345
Par rīcības virzienu: Ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšana
Lai gan dokuments satur analīzi, kur minēts "vīrieši retāk nekā sievietes vēršas pēc palīdzības pie veselības speciālistiem. 2022. gadā 70.3% vīriešu un 83% sieviešu bija apmeklējuši ģimenes ārstu vismaz reizi.[1] Ņemot vērā šīs atšķirības, ir būtiski veicināt vīriešu un sieviešu specifiskās zināšanas par veselības jautājumiem. Tāpat ir nepieciešams mazināt vīriešu un zēnu stereotipus par rūpēm kopumā kā nevīrišķīgu konceptu, kā arī rūpēm par savu veselību – īpaši vīriešu un zēnu psihoemocionālo labklājību.
Dokumentā NAV uzsvērts, ka vīrieši negriežas nevien pie ārstiem, bet negriežas emocionālās un psiholoģiskās palīdzības.
Dokumentā NAV uzsvērta psiholoģiskās palīdzības meklēšanas stigma, kas raksturīga vīriešiem un saistīta ar maskulīno normu konformitāti. (Vīrieša palīdzības meklēšanas internalizētā stigma un stigmatizācijas uztvere var radīt iekšēju pretestību nepieņemt un apspiest savas emocionālās ciešanas un nevērsties pēc palīdzības, jo šāda rīcība varētu būt pretrunā ar priekšstatiem par tradicionālām vīrišķības normām. Vīrieši varētu izjust bailes no sociālās atstumšanas vai savas identitātes zaudēšanas, ja tiktu uztverti kā neveiksminieki vai nespējīgi kontrolēt savas emocijas, jūtas un dzīvi kopumā . Vīriešiem varētu rasties izjūta, ka palīdzības meklēšana nav svarīga, ir pārvērtēta vai ka vīriešiem nav piemērotas un atbilstošas psiholoģiskā atbalsta pieejamības. Šādas attieksmes var ietekmēt vīriešu nevēlēšanos meklēt palīdzību un veicināt vīriešu pašnāvību risku. (Angena, 2023)
Dokumentā NAV skaidri uzsvērta saikne starp vīriešu zemākiem depresijas rādītājiem, bet būtiski augstāku pašnāvības skaitu.
Dokumentā NAV uzsvērts, ka Latvijā vīriešu izdarītajās pašnāvībās arī absolūtajos skaitļos uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvija, tūlīt aiz Lietuvas, ir Eiropas valstu pašā augšgalā, savukārt Latvijas vīriešu mūža ilgums pat par 10 gadiem īsāks nekā sievietēm (Eurostat, 2020). Vīrieši pašnāvības izdara 8 reizes vairāk nekā sievietes (CSB, 2020), tā ir būtiski augtāka proporcija nekā vidēji Eiropas Savienībā (4-6 reizes vairāk, dažādos gados) (Eurostat, 2020).
Dokumenta piedāvātajās iniciatīvās vīriešu dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšanā ir redzams, ka tiks pievērsts uzsvars darbam ar jaunajiem vīriešiem, zēniem, taču pieaugušo vīriešu mentālās palīdzības jautājumiem/mentālās veselības stigmas novēršanai nav saprotams vai vispār ir paredzētas kādas aktivitātes.
Ņemot vērā, ka palīdzības lūgšana un psiholoģiskās palīdzības stigma pastāv,
ieteikums ir piedāvāt risinājumus, kas ir dzimuma specifiski un ņem vērā šos objektīvos faktorus.
1.Sociālo atbalsta tīklu veicināšana t.sk. pašpalīdzības grupas. Sociālais atbalsts ir viens no psiholoģijā vislabāk izpētītajiem psiholoģiskās veselības resursiem. Meta pētījumā par sociālo atbalstu konstatēts, ka nozīmīgu attiecību tīkla neesamība ir vairāk saistāma ar priekšlaicīgu nāvi kā smēķēšana vai nepietiekama fiziskā aktivitāte (Holt-Lunstadt, Smith, 2012). Tradicionālās maskulīnās vērtības, kas ir pamatā vīriešu dzimumlomu konfliktam padara grūtu iesaistīties sociālā atbalsta procesā (Cole, Ingram, 2020). Griešanos pēc palīdzības ļoti ietekmē sociālais atbalsts, ko vīrietis saņem no draugiem un radiem, un tieši sociālais atbalsts lielā mērā izskaidro atšķirības starp dzimumiem, kas attiecas uz griešanos pēc palīdzības (Vogel et al., 2007). Ņemot to vērā būtiski ir veicināt vīriešu sociālā atbalsta tīklu. Vietas un veidus kā vīrieši var runāt par to, kas viņiem ir svarīgs-sāpīgs, nebaidoties saņemot par to kritiku vai nosodījumu.
2.Dzimuma sensitīva psiholoģiskā palīdzība. Kā apraksta Amerikas psihoterapijas asociācija (APA, 2018) nav tā ka vīrieši ir nolemti mazākiem sociāliem kontaktiem un sociālajam atbalstam. Vīrieši ir spējīgi veidot tuvas attiecības ar citiem vīriešiem un sievietēm, bieži vien vīriešiem ir šāda pieredze bērnībā vai kādā dzīves periodā. Šīs tuvās attiecības uzlabo viņu emocionālo un fizisko labizjūtu, kā arī veicina sociālo adaptāciju visas dzīves garumā (APA, 2018). Amerikas psihoterapeitu asociācijas (APA, 2018) ieskatā terapeitiem ir jāstrādā uz to, lai veicinātu tuvas un veselīgas vīriešu savstarpējās attiecības, kuras balstās uz savstarpējo cieņu, abpusēju emocionālo tuvību un dalīšanos. Kā būtisks elements ir kritiski paskatīties uz tradicionālajām maskulinitātes normām, kas vīriešus aicina uz savstarpēju hiper konkurenci un hiper agresiju
American Psychological Association, Boys and Men Guidelines Group. (2018). APA guidelines for psychological practice with boys and men. Retrieved from http://www.apa.org/about/policy/psychological-practice-boys-men-guidelines.pdf
Angena A.,(2023). MASKULĪNO NORMU KONFORMITĀTES UN METAKOGNITĪVO PĀRLIECĪBU SAISTĪBA AR PSIHOLOĢISKĀS PALĪDZĪBAS MEKLĒŠANAS NODOMU UN STIGMU VĪRIEŠIEM. LU PEDAGOĢIJAS, PSIHOLOĢIJAS UN MĀKSLAS FAKULTĀTE
PSIHOLOĢIJAS NODAĻA Maģistra darbs
Centrālais Statistikas Birojs, 19.06.2020. Iedzīvotāju struktūra un paredzamais mūža ilgums. https://www.csb.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesiba/veseliba
Eurostat, 12.10.2020. Death due to suicide, by sex https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00122/default/table?lang=en
Eurostat, 30.09.2020. Life expectancy across EU regions. https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/edn-20200930-1
Holt‐Lunstad, J., & Smith, T. B. (2012). Social relationships and mortality. Social and Personality Psychology Compass, 6(1), 41–53. https://doi.org/10.1111/j.1751-9004.2011.00406.x
Vogel, D. L., Wade, N. G., Wester, S. R., Larson, L., & Hackler, A. H. (2007). Seeking help from a mental health professional: The influence of one's social network. Journal of Clinical Psychology, 63(3), 233–245. https://doi.org/10.1002/jclp.20345
24.12.2023. 12:37