Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 27. panta četrpadsmitajā daļā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam.
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību kādā maksā nodokli par plastmasas iepakojumu un kompozīta iepakojuma sastāvā esošo plastmasu, kas pārskata periodā nav pārstrādāta vai reģenerēta., atbilstoši DRN likuma 27. panta četrpadsmitajā daļā noteiktajam deleģējumam.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
29.02.2024. - 14.03.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersanti, kas apsaimnieko iepakojumu un izlietoto iepakojumu.
Skaidrojums un ietekme
Noteikt kārtību kādā maksā nodokli par plastmasas iepakojumu un kompozīta iepakojuma sastāvā esošo plastmasu, kas pārskata periodā nav pārstrādāta vai reģenerēta.
Sagatavoja
Ramona Uzulniece (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
28.02.2024. 08:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Sandra Dzelzs - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LATVIJAS IEPAKOJUMA SERTIFIKĀCIJAS CENTRS"
Pamatojoties uz:
1) Dabas resursu nodokļa likuma 27. panta 1. daļas 1. punktā noteikto, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļa maksātājs uzskaita tekstilizstrādājumus kā dabas resursu nodokļa objektus nodokļa aprēķina veikšanai, ierosinām papildināt Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumos Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”,
2) SIA “LATVIJAS IEPAKOJUMA SERTIFIKĀCIJAS CENTRS” kā Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā akreditēta iepakojuma un videi kaitīgu preču kā dabas resursu nodokļa objektu uzskaites auditora 15 gadu pieredzi, veicot pārbaudes pie nodokļu maksātājiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmu auditu ietvaros,
lūdzam veikt šādus grozījumus Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumos Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”:
1. Papildināt:
1) IV. Nodaļas virsrakstu ar vārdu “tekstilizstrādājumiem”,
2) 46. punktu ar frāzi “26.1 pantā”.
2. Iekļaut jaunu punktu šādā redakcijā “51.1 Nodokli par tekstilizstrādājumiem maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētiem vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktiem tekstilizstrādājumiem.”
3. Papildināt 53. punktu ar vārdu “tekstilizstrādājumiem”.
4. Iekļaut jaunus punktus par norādēm, kā noteikt un uzskaitīt tekstilizstrādājumu veidu un svaru, šādā redakcijā:
“86.1 Tekstilizstrādājumu svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
86.1 1. tiešās noteikšanas metode - katra tekstilizstrādājumu vienības svēršana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām;
86.1 2. netiešās noteikšanas metodes - tekstilizstrādājumu svara noteikšana vienā no šādiem veidiem:
86.1 2.1. tekstilizstrādājumu piegādātāja sniegtais tekstilizstrādājumu tehniskais apraksts (specifikācija);
86.1 2.2. dati par analogu tekstilizstrādājumu (tāda paša veida tekstilizstrādājumu) veidu un svaru.
86. 2 Tekstilizstrādājumu veidu un svaru pamato ar vienu no šādiem dokumentiem:
86.2 1. grāmatvedības uzskaites dokumenti un faktiski realizēto vai izmantoto tekstilizstrādājumu svaru apliecinošie dokumenti vai faktiski realizēto vai izmantoto tekstilizstrādājumu veidu un svaru apliecinošie dokumenti;
86.2 2. piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina tekstilizstrādājumu veidu un svaru (turpmāk - piegādātāja apliecinājums);
86.2 3. līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par tekstilizstrādājumu svaru vai preču piegādātāja sniegtais tekstilizstrādājumu tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā vai citā elektroniskajā datu nesējā. Informāciju, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā, saglabā trīs gadus papīra izdrukas veidā vai elektroniskajā datu nesējā);
86.2 4. muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, - ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par tekstilizstrādājumu svaru;
86.2 5. pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par tekstilizstrādājumu veidu un svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta;
86.2 6. šo noteikumu 66.punktā minētās pilnvarotās institūcijas atzinums par preču iepakojuma materiālu un tekstilizstrādājumu veidu un svaru. Atzinumu institūcija sagatavo kā stingrās uzskaites dokumentu divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem nodokļa maksātājs, otro eksemplāru Latvijas iepakojuma sertifikācijas centrs glabā trīs gadus. Atzinumu aizpilda un paraksta no nodokļa maksātāja neatkarīgs Latvijas iepakojuma sertifikācijas centra eksperts.
86.2 7. ar aktu (9.pielikums) apstiprināts faktiski patērētā iepakojuma tekstilizstrādājuma veids un svars.
86.3 Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kuri satur nepieciešamo informāciju par tekstilizstrādājumu veidu un svaru, un ja nav iespējams noteikt faktisko tekstilizstrādājumu svaru, nodokļa maksātājs tekstilizstrādājumu svara noteikšanai izmanto datus par analogiem tekstilizstrādājumiem. Ja tekstilizstrādājumu veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogiem tekstilizstrādājumiem, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu (9.pielikums). Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu.
86.4 Nosakot tekstilizstrādājumu svaru ar netiešās noteikšanas metodi, pieļaujamā novirze nedrīkst būt lielāka par 10 % uz tekstilizstrādājuma vienību.
86.5 Ja videi kaitīgo preču piegādātāja un šo preču saņēmēja savstarpēji rakstiski noslēgtajā līgumā par preču iegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo standarta preču svaru, preču saņēmējs pats var noteikt videi kaitīgo preču svaru.”
5. Izteikt noteikumu 92. punktu jaunā redakcijā:
“92. Ja nodokļa maksātājs nevar pamatot iepakojuma materiāla veidu un svaru, videi kaitīgu preču svaru vai tekstilizstrādājumu veidu un svaru ar šajos noteikumos noteiktajiem uzskaites dokumentiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts vides dienesta pieprasījuma atzinumu par nodokļa maksātāja realizēto vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču iepakojuma materiāla veidu un svaru izsniedz šo noteikumu 66.punktā minētā institūcija.”
_______________________________________________________________
Rezultātā mūsu piedāvātā redakcija MK 19.06.2007. noteikumu Nr. 404 IV. un V. nodaļām ar mūsu papildinājumiem ir šāda:
“IV. Nodoklis par videi kaitīgām precēm, uguņošanas ierīcēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem traukiem, tekstilizstrādājumiem, radioaktīvajām vielām, akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)
(Nodaļas nosaukums MK 13.05.2014. noteikumu Nr.244 redakcijā)
46. Nodokli par videi kaitīgām precēm, uguņošanas ierīcēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem traukiem, radioaktīvajām vielām, akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm) aprēķina atbilstoši likuma 24. panta piektajā daļā, 24.1 pantā, 26.1 pantā un 6., 7., 8. un 9. pielikumā, kā arī šo noteikumu 7. un 8. pielikumā noteiktajai klasifikācijai.
(MK 13.05.2014. noteikumu Nr.244 redakcijā)
47. Ja vairākas videi kaitīgas preces tiek realizētas komplektā vienā iepakojumā, nodokli aprēķina:
47.1. par visu komplekta kopējo svaru, izņemot šīm precēm pievienoto vai šajās precēs ievietoto bateriju un akumulatoru svaru, piemērojot komplektam tās preces nodokļa likmi, kuras funkciju nodrošināšanai ir nepieciešamas pārējās iepakojumā esošās preces;
47.2. atsevišķi par komplektā ietilpstošajām baterijām un akumulatoriem, piemērojot tiem attiecīgo nodokļa likmi par baterijām un akumulatoriem.
(MK 02.06.2009. noteikumu Nr.509 redakcijā)
48. Par pamatojumu tam, vai no papīra, kartona, to laminātiem ar polimēru vai metāla komponentiem, koksnes, plastmasas (polimēriem), tajā skaitā bioplastmasas un metāla folijas gatavotie un mazumtirdzniecībā realizējamie vai sabiedriskajā ēdināšanā izmantojamie trauki (tai skaitā šķīvji, bļodas, krūzes, tasītes, glāzes, kokteiļu salmiņi, naži, dakšiņas, karotes, spraudiņi) ir vienreiz vai daudzkārt lietojami, izmanto informāciju, kas iekļauta to iegādes līgumos vai pavaddokumentos vai norādīta uz to iepakojuma. Ja nodokļa maksātājs nevar dokumentāri pamatot, ka trauki ir daudzkārt lietojami, nodoklis jāmaksā kā par vienreiz lietojamiem traukiem saskaņā ar likuma 24.pantu un 7.pielikumu.
(Grozīts ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr. 509; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 853; MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 365)
49. Ja vienreiz lietojamos traukus persona iepērk mazumtirdzniecībā tālākai izmantošanai sabiedriskajā ēdināšanā, nodoklis par šiem traukiem nav jāmaksā, ja var dokumentāri pamatot to iegādi mazumtirdzniecībā Latvijas Republikas teritorijā.
50. Nodokli par preču un izstrādājumu iepakojumu (turpmāk - iepakojums) maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizēto vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču iepakojumu un izstrādājumiem pakalpojumu sniegšanas rezultātā pievienoto iepakojumu.
51. Nodokli par videi kaitīgām precēm maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētajām vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktajām videi kaitīgajām precēm.
51.1 Nodokli par tekstilizstrādājumiem maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētiem vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktiem tekstilizstrādājumiem.
52. Nodokli par terciāro (transporta) iepakojumu vai sekundāro iepakojumu, kas precei noņemts, preces izpakojot vai pārpakojot pirms realizācijas vai izmantošanas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, maksā par pārskata periodu, kurā preces izpakotas vai pārpakotas.
(Grozīts ar MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 365)
53. Nodokli par videi kaitīgām precēm, uguņošanas ierīcēm, iepakojumu, tekstilizstrādājumiem vai akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm) nodokļa maksātājs var samaksāt tūlīt pēc šo preču vai iepakoto preču ievešanas Latvijas teritorijā.
(MK 13.05.2014. noteikumu Nr. 244 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 853)
54. Iepakojuma materiāla svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
54.1. tiešās noteikšanas metode - iepakojuma katras vienības svēršana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām;
54.2. netiešās noteikšanas metodes - preču iepakojuma materiāla svara noteikšana vienā no šādiem veidiem:
54.2.1. iepakojuma materiāla izlietojuma normas un faktiskais patērētais attiecīgā veida iepakojuma materiālu svars vai faktiskais patērētais attiecīgā veida iepakojuma materiālu svars;
54.2.2. preču piegādātāja sniegtais preču iepakojuma tehniskais apraksts (specifikācija);
54.2.3. dati par analogu preču (identisku preču) analoga iepakojuma (identiska materiāla veida un formas) materiāla veidu un svaru.
55. Nosakot iepakojuma svaru ar netiešās noteikšanas metodi, pieļaujamās novirzes nedrīkst būt lielākas:
55.1. iepakojumam no stikla - par 15 % uz iepakojuma vienību;
55.2. iepakojumam no plastmasas (polimēriem), tajā skaitā bioplastmasas - par 10 % uz iepakojuma vienību;
55.3. iepakojumam no metāla - par 10 % uz iepakojuma vienību;
55.4. iepakojumam no koksnes - par 15 % uz iepakojuma vienību normālos apstākļos un par 20 % uz iepakojuma vienību, ja iepakojums bijis pakļauts mitruma iedarbībai;
55.5. iepakojumam no papīra, kartona un citām dabiskajām šķiedrām - par 15 % uz vienu iepakojuma vienību normālos apstākļos un par 25 % uz iepakojuma vienību, ja iepakojums bijis pakļauts mitruma iedarbībai.
(Grozīts ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr. 509; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 853; MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 365)
56. Vienreiz lietojamo trauku materiāla svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
56.1. tiešās noteikšanas metode - katras trauku vienības svēršana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām;
56.2. netiešās noteikšanas metodes - vienreiz lietojamo trauku materiāla svara noteikšana vienā no šādiem veidiem:
56.2.1. trauku materiāla izlietojuma normas un faktiskais realizētais attiecīgā veida trauku materiālu svars vai faktiskais realizētais attiecīgā veida trauku materiālu svars;
56.2.2. trauku piegādātāja sniegtais trauku tehniskais apraksts (specifikācija);
56.2.3. dati par analogu trauku (tādas pašas formas un materiāla veida trauku) materiāla veidu un svaru.
57. Nosakot vienreiz lietojamo trauku svaru ar netiešās noteikšanas metodi, pieļaujamās novirzes nedrīkst būt lielākas:
57.1. vienreiz lietojamiem traukiem no plastmasas (polimēriem) - par 10 % uz vienreiz lietojamo trauku vienību;
57.2. vienreiz lietojamiem traukiem no metāla folijas - par 10 % uz vienreiz lietojamo trauku vienību;
57.3. vienreiz lietojamiem traukiem no papīra, kartona vai to kompozītmateriāliem (laminātiem ar polimēru vai metāla komponentiem) un koksnes - par 15 % uz vienreiz lietojamo trauku vienību.
(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 853)
58. Iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru pamato ar vienu no šādiem dokumentiem:
58.1. grāmatvedības uzskaites dokumenti un apstiprinātas iepakojuma materiāla izlietojuma normas vai trauku materiāla izlietojuma normas vai faktiski patērētā iepakojuma materiālu veidu un svaru apliecinošie dokumenti, vai faktiski realizēto trauku materiālu veidu un svaru apliecinošie dokumenti;
58.2. piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina iepakojuma un trauku materiāla veidu un svaru (turpmāk - iepakojuma piegādātāja apliecinājums);
58.3. līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru vai preču piegādātāja sniegts iepakojuma vai trauku tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā vai citā elektroniskajā datu nesējā. Informāciju, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā, saglabā trīs gadus papīra izdrukas veidā vai elektroniskajā datu nesējā);
58.4. šo noteikumu 66.punktā minētās pilnvarotās institūcijas atzinums par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru;
58.5. muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru;
58.6. pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta;
58.7. ar aktu (9.pielikums) apstiprināts faktiski patērētā iepakojuma materiālu veids un svars vai ar aktu (9.pielikums) apstiprināts faktiski patērēto trauku materiālu veids un svars.
(Grozīts ar MK 13.04.2010. noteikumiem Nr.359)
59. Iepakojuma materiāla izlietojuma normas satur informāciju par konkrētai precei pievienojamo iepakojuma materiālu veidu un svaru. Tās rakstveidā apstiprina nodokļa maksātāja paraksttiesīgā persona.
(MK 13.04.2010. noteikumu Nr.359 redakcijā)
60. Faktisko patērētā iepakojuma materiālu veidu un svaru apstiprina neatkarīgi no preces iepakošanas vietas. Faktisko patērēto iepakojuma materiālu veidu un svaru, ko apstiprina ar aktu (9.pielikums), nosaka komercdarbības veikšanas vietā vai pie cita komersanta ar nosacījumu, ka par to noslēgta rakstiska vienošanās un šo noteikumu 88.punktā minētajā komisijā piedalās arī tā komersanta pārstāvis, pie kura notiek faktiskā patērētā iepakojuma materiālu veida un svara noteikšana.
(MK 13.04.2010. noteikumu Nr.359 redakcijā)
61. Trauku materiāla izlietojuma normas satur informāciju par konkrētu trauku materiālu veidu un svaru. Tās rakstveidā apstiprina nodokļa maksātāja paraksttiesīgā persona.
(MK 13.04.2010. noteikumu Nr.359 redakcijā)
61.1 Faktisko realizēto trauku materiālu veidu un svaru, ko apstiprina ar aktu (9.pielikums), nosaka komercdarbības veikšanas vietā vai pie cita komersanta ar nosacījumu, ka par to noslēgta rakstiska vienošanās un šo noteikumu 88.punktā minētajā komisijā piedalās arī tā komersanta pārstāvis, pie kura notiek faktiskā realizēto trauku materiālu veida un svara noteikšana.
(MK 13.04.2010. noteikumu Nr.359 redakcijā)
62. Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kuri satur nepieciešamo informāciju par iepakojuma materiālu veidu un svaru un par trauku materiālu veidu un svaru, un ja nav iespējams noteikt faktisko iepakojuma materiālu veidu un svaru un faktisko trauku materiālu veidu un svaru, nodokļa maksātājs preču iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanai un trauku materiālu veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogu preču analogu iepakojumu un analogiem traukiem. Ja preču iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogu preču analogu iepakojumu vai ja trauku materiāla veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogiem traukiem, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu (9.pielikums). Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu un tā izcelsmi.
63. Ja preču piegādātāja un preču saņēmēja savstarpēji rakstiski noslēgtajā līgumā par preču iegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo preču standarta iepakojuma (t.i., ja katrā preču iegādē tiek lietots viens un tas pats preču iepakojums) materiāla veidu un svaru, preču saņēmējs pats var noteikt preču iepakojuma materiāla veidu un svaru.
64. Ja trauku piegādātāja un trauku saņēmēja (sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma vai mazumtirgotāja) savstarpēji rakstiski noslēgtajā līgumā par trauku iegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo standarta trauku materiāla veidu un svaru, trauku saņēmējs pats var noteikt trauku materiāla veidu un svaru.
65. Realizējot sabiedriskajā ēdināšanā vienreiz lietojamos traukus kopā ar precēm un produktiem, tos apliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai par šiem traukiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa.
66. Atzinumu par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru Latvijas iepakojuma sertifikācijas centrs sagatavo divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem nodokļa maksātājs, otro eksemplāru Latvijas iepakojuma sertifikācijas centrs glabā arhīvā trīs gadus. Atzinums ir stingrās uzskaites dokuments. Atzinumu aizpilda un paraksta no nodokļa maksātāja neatkarīgs Latvijas iepakojuma sertifikācijas centra eksperts.
66.1 Tirgotājs (nodokļa maksātājs), kurš pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ precei vai ražojumam pievieno plastmasas iepirkumu maisiņus neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, nodrošina šo plastmasas iepirkumu maisiņu uzskaiti atbilstoši likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam iedalījumam.
(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 853 redakcijā)
66.2 Ja preces tiek realizētas tādos plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, un tiem piemēro likuma 7.pielikumā norādīto likmi, nodokļa maksātājs nodrošina attiecīgo plastmasas maisiņu uzskaiti atsevišķi no šo noteikumu 66.1 punktā minētajiem plastmasas maisiņiem, kā arī pamato to materiāla veidu, svaru un izlietojuma veidu ar jebkuru no šo noteikumu 58.punktā minētajiem dokumentiem.
(MK 02.06.2009. noteikumu Nr.509 redakcijā)
67. Ja nodokļa maksātājs Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto preces atkārtoti lietotā iepakojumā, nodoklis par šo iepakojumu nav jāmaksā, ja atkārtoti lietotā iepakojuma materiāla veidu un svaru var dokumentāri pamatot. Ar nodokli apliek atkārtotai izmantošanai paredzēto salaboto koka iepakojumu, kuru Latvijas teritorijā pirmo reizi realizē vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
(MK 08.06.2021. noteikumu Nr. 365 redakcijā)
67.1 Ja nodokļa maksātājs izmantoto iepakojumu nodod tālāk citai personai, kura šo iepakojumu izmanto atkārtoti, nodokļa maksātājs pavaddokumentos norāda par attiecīgo iepakojumu samaksātā nodokļa apmēru.
(MK 02.06.2009. noteikumu Nr.509 redakcijā)
67.2 Nodokļa maksātājs, kas iznomā iepakojumu, kuru ir iespējams izmantot atkārtoti, nodokli par šo iepakojumu maksā, kad pirmo reizi to izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, pirmo reizi realizē preces šajā iepakojumā vai pirmo reizi to iznomā.
(MK 13.04.2010. noteikumu Nr.359 redakcijā)
68. Nodokli par preču iepakojumu aprēķina, summējot saskaņā ar likuma 24.panta piektajā daļā un 7.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm aprēķināto nodokļa summu par katru iepakojuma materiāla veidu (tai skaitā par primāro, sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu).
(MK 02.06.2009. noteikumu Nr.509 redakcijā)
69. Ja atsevišķam iepakojuma veidam (primārajam, sekundārajam un terciārajam (transporta) iepakojumam) 95 % no tā svara veido pamatmateriāls, nodokli aprēķina, summējot nodokli (kas aprēķināts saskaņā ar likuma 7.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm) par katru iepakojuma materiāla veidu vai par katra attiecīgā iepakojuma veida kopējo iepakojumā izmantotā materiāla svaru, piemērojot likuma 7.pielikumā pamatmateriālam noteikto nodokļa likmi.
70. Iepakojuma materiāliem, kas neatbilst nevienai no likuma 7.pielikumā minētajām materiālu grupām, piemēro likuma 7.pielikuma 4.pozīcijai noteikto likmi.
71. Realizējot iepakojumu kopā ar precēm (tai skaitā primāro, sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu), iepakojumu apliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai tiek iekasēta atsevišķa samaksa par šo iepakojumu. Iepakojumu, ko pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs, apliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai par šo iepakojumu tiek iekasēta atsevišķa samaksa.
72. Kosmētikas, parfimērijas, sadzīves ķīmijas, farmaceitisko un tabakas izstrādājumu iepakojumu neatkarīgi no lietojuma veida apliek ar nodokli atbilstoši likuma 24.pantam un 7.pielikumam.
73. Plastikāta kartes (tai skaitā algu kartes, kredītkartes, telekartes un plastikāta kartes, kurās iestiprinātas SIM kartes) nav iepakojums, un tās ar nodokli neapliek.
74. Preču un izstrādājumu iepakojums, ko neapliek ar nodokli, ir šāds:
74.1. stiprinājums, par kuru izmantota tā pati prece, kas tiek stiprināta;
74.2. etiķete, ja nodokļa maksātājs precei pievieno tikai etiķeti;
74.3. iepakojums, ko pievieno izstrādājumam vai pirkumam tirdzniecības vietā pēc pircēja vēlēšanās dāvanas noformējuma veidā.
75. Ja, sniedzot pakalpojumu, izstrādājumam tiek pievienots iepakojums un sniegtais pakalpojums ir tikai izstrādājuma fasēšana un iepakošana, nodokli par iepakojumu maksā pakalpojuma saņēmējs, ja viņš realizē izstrādājumu Latvijas teritorijā.
76. Ja nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par iepakojumu un kuram atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem nav jāveic izlietotā iepakojuma pārstrāde un reģenerācija, nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem un saskaņā ar likumu maksā nodokli – 120 euro gadā, viņš šo nodokļa summu norāda pārskata (1. pielikums) 6. ailē pretī rindai "gada maksājums par iepakojumu".
(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 47 redakcijā)
77. Videi kaitīgo preču svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
77.1. preču piegādātāja sniegto videi kaitīgo preču tehnisko aprakstu (specifikāciju);
77.2. datus par analogu (tādu pašu) preču svaru;
77.3. veicot preču svēršanu un aprēķinus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām.
78. Videi kaitīgo preču svaru pamato ar vienu no šādiem dokumentiem:
78.1. grāmatvedības uzskaites dokumenti un faktiski realizēto vai izmantoto videi kaitīgo preču svaru apliecinošie dokumenti vai faktiski realizēto vai izmantoto videi kaitīgo preču svaru apliecinošie dokumenti;
78.2. piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina videi kaitīgo preču svaru (turpmāk - piegādātāja apliecinājums);
78.3. līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par videi kaitīgo preču svaru, vai preču piegādātāja sniegtais videi kaitīgo preču tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā vai citā elektroniskajā datu nesējā. Informāciju, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā, saglabā trīs gadus papīra izdrukas veidā vai elektroniskajā datu nesējā);
78.4. muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, - ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par videi kaitīgo preču svaru;
78.5. pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par videi kaitīgo preču svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta;
78.6. profesionālas personu apvienības (kuru nodibinājuši elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji un kura darbojas ne mazāk kā piecus gadus) atzinums par videi kaitīgo preču kategoriju un vidējo svaru (apvienība var izsniegt atzinumu tikai par attiecīgajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām);
78.7. nodokļa maksātāja apstiprināts akts (9.pielikums) par faktiski realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsākto videi kaitīgo preču svaru;
78.8. šo noteikumu 66.punktā minētās pilnvarotās institūcijas atzinums par videi kaitīgo preču veidu un svaru. Atzinumu institūcija sagatavo kā stingrās uzskaites dokumentu divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem nodokļa maksātājs, otro eksemplāru Latvijas iepakojuma sertifikācijas centrs glabā arhīvā trīs gadus. Atzinumu aizpilda un paraksta no nodokļa maksātāja neatkarīgs Latvijas iepakojuma sertifikācijas centra eksperts.
(Grozīts ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr.509; MK 13.04.2010. noteikumiem Nr.359)
79. Nodokli nemaksā par elektriskām un elektroniskām iekārtām, kas ir tādu iekārtu sastāvdaļas, kuras neietilpst likuma 6.pielikumā un šo noteikumu 7.pielikumā minēto iekārtu sarakstā.
80. Nodokli nemaksā par liela izmēra stacionārām iekārtām un ražošanas mehānismiem, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām, kā arī par šajās iekārtās iebūvētām vai pievienotām elektriskām un elektroniskām sastāvdaļām.
81. (Svītrots ar MK 13.05.2014. noteikumiem Nr.244)
82. Faktiski realizēto vai izmantot uzsākto videi kaitīgo preču svaru ar aktu (9.pielikums) apstiprina nodokļa maksātāja izveidota komisija. Videi kaitīgo preču svaru nosaka komercdarbības veikšanas vietā vai pie cita komersanta ar nosacījumu, ka par to noslēgta rakstiska vienošanās un šajā punktā minētajā komisijā piedalās arī tā komersanta pārstāvis, pie kura notiek videi kaitīgo preču svara noteikšana.
(Grozīts ar MK 13.04.2010. noteikumiem Nr.359)
83. Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kuri satur nepieciešamo informāciju par videi kaitīgo preču svaru, un ja nav iespējams noteikt faktisko videi kaitīgo preču svaru, nodokļa maksātājs videi kaitīgo preču svara noteikšanai izmanto datus par analogām precēm. Ja videi kaitīgo preču svara noteikšanai izmanto analogas preces, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu (9.pielikums). Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu un tā izcelsmi.
84. Ja videi kaitīgo preču piegādātāja un šo preču saņēmēja savstarpēji rakstiski noslēgtajā līgumā par preču iegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo standarta preču svaru, preču saņēmējs pats var noteikt videi kaitīgo preču svaru.
85. (Svītrots ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr.509.)
86. Nodokļa maksātājs, kas ieved preces iepakojumā un pēc preču izpakošanas šo iepakojumu realizē, izvedot to ārpus Latvijas Republikas teritorijas, vai šo iepakojumu izmanto citu preču iepakošanai, kuras realizē ārpus Latvijas Republikas teritorijas, un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot attiecīgā iepakojuma izvešanu:
86.1. nodokli nemaksā, ja preču iepakojumā ievešana un šo preču iepakojuma izmantošana citu preču vai izstrādājumu iepakošanai un šo iepakoto preču vai izstrādājumu izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;
86.2. samaksāto nodokļa summu ieskaita nodokļa avansa maksājumā, ja preču iepakojumā ievešana un šo preču iepakojuma izmantošana citu preču vai izstrādājumu iepakošanai un šo iepakoto preču vai izstrādājumu izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.
86.1 Tekstilizstrādājumu svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
86.1 1. tiešās noteikšanas metode - katra tekstilizstrādājumu vienības svēršana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām;
86.1 2. netiešās noteikšanas metodes - tekstilizstrādājumu svara noteikšana vienā no šādiem veidiem:
86.1 2.1. tekstilizstrādājumu piegādātāja sniegtais tekstilizstrādājumu tehniskais apraksts (specifikācija);
86.1 2.2. dati par analogu tekstilizstrādājumu (tāda paša veida tekstilizstrādājumu) veidu un svaru.
86.2 Tekstilizstrādājumu veidu un svaru pamato ar vienu no šādiem dokumentiem:
86.2 1. grāmatvedības uzskaites dokumenti un faktiski realizēto vai izmantoto tekstilizstrādājumu svaru apliecinošie dokumenti vai faktiski realizēto vai izmantoto tekstilizstrādājumu veidu un svaru apliecinošie dokumenti;
86.2 2. piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina tekstilizstrādājumu veidu un svaru (turpmāk - piegādātāja apliecinājums);
86.2 3. līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par tekstilizstrādājumu svaru vai preču piegādātāja sniegtais tekstilizstrādājumu tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā vai citā elektroniskajā datu nesējā. Informāciju, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā, saglabā trīs gadus papīra izdrukas veidā vai elektroniskajā datu nesējā);
86.2 4. muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, - ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par tekstilizstrādājumu svaru;
86.2 5. pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par tekstilizstrādājumu veidu un svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta;
86.2 6. šo noteikumu 66.punktā minētās pilnvarotās institūcijas atzinums par preču iepakojuma materiālu un tekstilizstrādājumu veidu un svaru. Atzinumu institūcija sagatavo kā stingrās uzskaites dokumentu divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem nodokļa maksātājs, otro eksemplāru Latvijas iepakojuma sertifikācijas centrs glabā trīs gadus. Atzinumu aizpilda un paraksta no nodokļa maksātāja neatkarīgs Latvijas iepakojuma sertifikācijas centra eksperts.
86.2 7. ar aktu (9.pielikums) apstiprināts faktiski patērētā iepakojuma tekstilizstrādājuma veids un svars.
86.3 Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kuri satur nepieciešamo informāciju par tekstilizstrādājumu veidu un svaru, un ja nav iespējams noteikt faktisko tekstilizstrādājumu svaru, nodokļa maksātājs tekstilizstrādājumu svara noteikšanai izmanto datus par analogiem tekstilizstrādājumiem. Ja tekstilizstrādājumu veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogiem tekstilizstrādājumiem, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu (9.pielikums). Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu.
86.4 Nosakot tekstilizstrādājumu svaru ar netiešās noteikšanas metodi, pieļaujamā novirze nedrīkst būt lielāka par 10 % uz tekstilizstrādājuma vienību.
86.5 Ja videi kaitīgo preču piegādātāja un šo preču saņēmēja savstarpēji rakstiski noslēgtajā līgumā par preču iegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo standarta preču svaru, preču saņēmējs pats var noteikt videi kaitīgo preču svaru.
87. Ja nodokļa maksātājs maksā nodokli par radioaktīvajām vielām, Valsts ieņēmumu dienests pēc pārskata (1.pielikums) saņemšanas pieprasa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošās kompetentās iestādes informāciju par to, vai nodokļa maksātājs ir saņēmis speciālu atļauju (licenci) darbībām ar radioaktīvajām vielām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā kompetentā iestāde katru gadu līdz 20.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par operatoriem, kuri iepriekšējā kalendāra gadā ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) un ir veikuši darbības ar radioaktīvajām vielām.
(MK 02.06.2009. noteikumu Nr.509 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2010. noteikumiem Nr.359; MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.27)
88. Komersanta vadītājs ir atbildīgs par šajos noteikumos noteiktajiem nodokļa aprēķinus pamatojošajiem attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības reģistru uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju noteiktajām prasībām. Šajos noteikumos minēto nodokļa maksātāja komisijas personālsastāvu triju darbinieku sastāvā, kurā iekļauta arī materiāli atbildīgā persona, nosaka komersanta vadītājs ar rakstisku rīkojumu. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, un individuālais komersants šo noteikumu 9.pielikumā noteikto aktu var aizpildīt pats.
89. Realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, ievērojot likuma 23.1 panta ceturto daļu, nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi.
89.1 Nodokli par likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktajām uguņošanas ierīcēm nodokļa maksātājs aprēķina, pamatojoties uz šo ierīču iegādes vērtību, kas norādīta attiecīgajā nodokļa aprēķinus pamatojošajā attaisnojuma dokumentā. Nodokļa samaksu veic par iepriekšējā ceturksnī Latvijas Republikā realizētām vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotām uguņošanas ierīcēm līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam.
(MK 08.06.2021. noteikumu Nr. 365 redakcijā)
V. Nodoklis par dabas resursu nelikumīgu ieguvi un izmantošanu, vidē novadītā piesārņojuma, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgo preču, iepakojuma, akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) un radioaktīvo vielu apjomu
90. Nodokli, kas atbilstoši likuma 21.pantam aprēķināts par dabas resursu ieguves un lietošanas apjomu un vidē emitētā piesārņojuma apjomu, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no nodokļa maksātāja, pamatojoties uz Valsts vides dienesta lēmumu, kurā norādīta piedzenamā nodokļa summa un samaksas termiņš un ar kuru ir iepazīstināts nodokļa maksātājs, ja nodokļa maksātājs pats nav aprēķinājis nodokli un norādījis to pārskatā (1.pielikums).
91. Nodokli, kas aprēķināts atbilstoši likuma 31.pantam, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no nodokļa maksātāja, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai tās padotībā esošās kompetentās iestādes lēmumu, ar kuru ir iepazīstināts nodokļa maksātājs.
(Grozīts ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr.509; MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.27)
92. Ja nodokļa maksātājs nevar pamatot iepakojuma materiāla veidu un svaru, videi kaitīgu preču svaru, vai tekstilizstrādājumu veidu un svaru ar šajos noteikumos noteiktajiem uzskaites dokumentiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts vides dienesta pieprasījuma atzinumu par nodokļa maksātāja realizēto vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču iepakojuma materiāla veidu un svaru izsniedz šo noteikumu 66.punktā minētā institūcija.”
1) Dabas resursu nodokļa likuma 27. panta 1. daļas 1. punktā noteikto, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļa maksātājs uzskaita tekstilizstrādājumus kā dabas resursu nodokļa objektus nodokļa aprēķina veikšanai, ierosinām papildināt Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumos Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”,
2) SIA “LATVIJAS IEPAKOJUMA SERTIFIKĀCIJAS CENTRS” kā Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā akreditēta iepakojuma un videi kaitīgu preču kā dabas resursu nodokļa objektu uzskaites auditora 15 gadu pieredzi, veicot pārbaudes pie nodokļu maksātājiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmu auditu ietvaros,
lūdzam veikt šādus grozījumus Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumos Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”:
1. Papildināt:
1) IV. Nodaļas virsrakstu ar vārdu “tekstilizstrādājumiem”,
2) 46. punktu ar frāzi “26.1 pantā”.
2. Iekļaut jaunu punktu šādā redakcijā “51.1 Nodokli par tekstilizstrādājumiem maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētiem vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktiem tekstilizstrādājumiem.”
3. Papildināt 53. punktu ar vārdu “tekstilizstrādājumiem”.
4. Iekļaut jaunus punktus par norādēm, kā noteikt un uzskaitīt tekstilizstrādājumu veidu un svaru, šādā redakcijā:
“86.1 Tekstilizstrādājumu svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
86.1 1. tiešās noteikšanas metode - katra tekstilizstrādājumu vienības svēršana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām;
86.1 2. netiešās noteikšanas metodes - tekstilizstrādājumu svara noteikšana vienā no šādiem veidiem:
86.1 2.1. tekstilizstrādājumu piegādātāja sniegtais tekstilizstrādājumu tehniskais apraksts (specifikācija);
86.1 2.2. dati par analogu tekstilizstrādājumu (tāda paša veida tekstilizstrādājumu) veidu un svaru.
86. 2 Tekstilizstrādājumu veidu un svaru pamato ar vienu no šādiem dokumentiem:
86.2 1. grāmatvedības uzskaites dokumenti un faktiski realizēto vai izmantoto tekstilizstrādājumu svaru apliecinošie dokumenti vai faktiski realizēto vai izmantoto tekstilizstrādājumu veidu un svaru apliecinošie dokumenti;
86.2 2. piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina tekstilizstrādājumu veidu un svaru (turpmāk - piegādātāja apliecinājums);
86.2 3. līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par tekstilizstrādājumu svaru vai preču piegādātāja sniegtais tekstilizstrādājumu tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā vai citā elektroniskajā datu nesējā. Informāciju, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā, saglabā trīs gadus papīra izdrukas veidā vai elektroniskajā datu nesējā);
86.2 4. muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, - ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par tekstilizstrādājumu svaru;
86.2 5. pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par tekstilizstrādājumu veidu un svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta;
86.2 6. šo noteikumu 66.punktā minētās pilnvarotās institūcijas atzinums par preču iepakojuma materiālu un tekstilizstrādājumu veidu un svaru. Atzinumu institūcija sagatavo kā stingrās uzskaites dokumentu divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem nodokļa maksātājs, otro eksemplāru Latvijas iepakojuma sertifikācijas centrs glabā trīs gadus. Atzinumu aizpilda un paraksta no nodokļa maksātāja neatkarīgs Latvijas iepakojuma sertifikācijas centra eksperts.
86.2 7. ar aktu (9.pielikums) apstiprināts faktiski patērētā iepakojuma tekstilizstrādājuma veids un svars.
86.3 Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kuri satur nepieciešamo informāciju par tekstilizstrādājumu veidu un svaru, un ja nav iespējams noteikt faktisko tekstilizstrādājumu svaru, nodokļa maksātājs tekstilizstrādājumu svara noteikšanai izmanto datus par analogiem tekstilizstrādājumiem. Ja tekstilizstrādājumu veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogiem tekstilizstrādājumiem, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu (9.pielikums). Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu.
86.4 Nosakot tekstilizstrādājumu svaru ar netiešās noteikšanas metodi, pieļaujamā novirze nedrīkst būt lielāka par 10 % uz tekstilizstrādājuma vienību.
86.5 Ja videi kaitīgo preču piegādātāja un šo preču saņēmēja savstarpēji rakstiski noslēgtajā līgumā par preču iegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo standarta preču svaru, preču saņēmējs pats var noteikt videi kaitīgo preču svaru.”
5. Izteikt noteikumu 92. punktu jaunā redakcijā:
“92. Ja nodokļa maksātājs nevar pamatot iepakojuma materiāla veidu un svaru, videi kaitīgu preču svaru vai tekstilizstrādājumu veidu un svaru ar šajos noteikumos noteiktajiem uzskaites dokumentiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts vides dienesta pieprasījuma atzinumu par nodokļa maksātāja realizēto vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču iepakojuma materiāla veidu un svaru izsniedz šo noteikumu 66.punktā minētā institūcija.”
_______________________________________________________________
Rezultātā mūsu piedāvātā redakcija MK 19.06.2007. noteikumu Nr. 404 IV. un V. nodaļām ar mūsu papildinājumiem ir šāda:
“IV. Nodoklis par videi kaitīgām precēm, uguņošanas ierīcēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem traukiem, tekstilizstrādājumiem, radioaktīvajām vielām, akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)
(Nodaļas nosaukums MK 13.05.2014. noteikumu Nr.244 redakcijā)
46. Nodokli par videi kaitīgām precēm, uguņošanas ierīcēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem traukiem, radioaktīvajām vielām, akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm) aprēķina atbilstoši likuma 24. panta piektajā daļā, 24.1 pantā, 26.1 pantā un 6., 7., 8. un 9. pielikumā, kā arī šo noteikumu 7. un 8. pielikumā noteiktajai klasifikācijai.
(MK 13.05.2014. noteikumu Nr.244 redakcijā)
47. Ja vairākas videi kaitīgas preces tiek realizētas komplektā vienā iepakojumā, nodokli aprēķina:
47.1. par visu komplekta kopējo svaru, izņemot šīm precēm pievienoto vai šajās precēs ievietoto bateriju un akumulatoru svaru, piemērojot komplektam tās preces nodokļa likmi, kuras funkciju nodrošināšanai ir nepieciešamas pārējās iepakojumā esošās preces;
47.2. atsevišķi par komplektā ietilpstošajām baterijām un akumulatoriem, piemērojot tiem attiecīgo nodokļa likmi par baterijām un akumulatoriem.
(MK 02.06.2009. noteikumu Nr.509 redakcijā)
48. Par pamatojumu tam, vai no papīra, kartona, to laminātiem ar polimēru vai metāla komponentiem, koksnes, plastmasas (polimēriem), tajā skaitā bioplastmasas un metāla folijas gatavotie un mazumtirdzniecībā realizējamie vai sabiedriskajā ēdināšanā izmantojamie trauki (tai skaitā šķīvji, bļodas, krūzes, tasītes, glāzes, kokteiļu salmiņi, naži, dakšiņas, karotes, spraudiņi) ir vienreiz vai daudzkārt lietojami, izmanto informāciju, kas iekļauta to iegādes līgumos vai pavaddokumentos vai norādīta uz to iepakojuma. Ja nodokļa maksātājs nevar dokumentāri pamatot, ka trauki ir daudzkārt lietojami, nodoklis jāmaksā kā par vienreiz lietojamiem traukiem saskaņā ar likuma 24.pantu un 7.pielikumu.
(Grozīts ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr. 509; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 853; MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 365)
49. Ja vienreiz lietojamos traukus persona iepērk mazumtirdzniecībā tālākai izmantošanai sabiedriskajā ēdināšanā, nodoklis par šiem traukiem nav jāmaksā, ja var dokumentāri pamatot to iegādi mazumtirdzniecībā Latvijas Republikas teritorijā.
50. Nodokli par preču un izstrādājumu iepakojumu (turpmāk - iepakojums) maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizēto vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču iepakojumu un izstrādājumiem pakalpojumu sniegšanas rezultātā pievienoto iepakojumu.
51. Nodokli par videi kaitīgām precēm maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētajām vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktajām videi kaitīgajām precēm.
51.1 Nodokli par tekstilizstrādājumiem maksā par iepriekšējā pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi realizētiem vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktiem tekstilizstrādājumiem.
52. Nodokli par terciāro (transporta) iepakojumu vai sekundāro iepakojumu, kas precei noņemts, preces izpakojot vai pārpakojot pirms realizācijas vai izmantošanas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, maksā par pārskata periodu, kurā preces izpakotas vai pārpakotas.
(Grozīts ar MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 365)
53. Nodokli par videi kaitīgām precēm, uguņošanas ierīcēm, iepakojumu, tekstilizstrādājumiem vai akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm) nodokļa maksātājs var samaksāt tūlīt pēc šo preču vai iepakoto preču ievešanas Latvijas teritorijā.
(MK 13.05.2014. noteikumu Nr. 244 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 853)
54. Iepakojuma materiāla svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
54.1. tiešās noteikšanas metode - iepakojuma katras vienības svēršana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām;
54.2. netiešās noteikšanas metodes - preču iepakojuma materiāla svara noteikšana vienā no šādiem veidiem:
54.2.1. iepakojuma materiāla izlietojuma normas un faktiskais patērētais attiecīgā veida iepakojuma materiālu svars vai faktiskais patērētais attiecīgā veida iepakojuma materiālu svars;
54.2.2. preču piegādātāja sniegtais preču iepakojuma tehniskais apraksts (specifikācija);
54.2.3. dati par analogu preču (identisku preču) analoga iepakojuma (identiska materiāla veida un formas) materiāla veidu un svaru.
55. Nosakot iepakojuma svaru ar netiešās noteikšanas metodi, pieļaujamās novirzes nedrīkst būt lielākas:
55.1. iepakojumam no stikla - par 15 % uz iepakojuma vienību;
55.2. iepakojumam no plastmasas (polimēriem), tajā skaitā bioplastmasas - par 10 % uz iepakojuma vienību;
55.3. iepakojumam no metāla - par 10 % uz iepakojuma vienību;
55.4. iepakojumam no koksnes - par 15 % uz iepakojuma vienību normālos apstākļos un par 20 % uz iepakojuma vienību, ja iepakojums bijis pakļauts mitruma iedarbībai;
55.5. iepakojumam no papīra, kartona un citām dabiskajām šķiedrām - par 15 % uz vienu iepakojuma vienību normālos apstākļos un par 25 % uz iepakojuma vienību, ja iepakojums bijis pakļauts mitruma iedarbībai.
(Grozīts ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr. 509; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 853; MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 365)
56. Vienreiz lietojamo trauku materiāla svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
56.1. tiešās noteikšanas metode - katras trauku vienības svēršana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām;
56.2. netiešās noteikšanas metodes - vienreiz lietojamo trauku materiāla svara noteikšana vienā no šādiem veidiem:
56.2.1. trauku materiāla izlietojuma normas un faktiskais realizētais attiecīgā veida trauku materiālu svars vai faktiskais realizētais attiecīgā veida trauku materiālu svars;
56.2.2. trauku piegādātāja sniegtais trauku tehniskais apraksts (specifikācija);
56.2.3. dati par analogu trauku (tādas pašas formas un materiāla veida trauku) materiāla veidu un svaru.
57. Nosakot vienreiz lietojamo trauku svaru ar netiešās noteikšanas metodi, pieļaujamās novirzes nedrīkst būt lielākas:
57.1. vienreiz lietojamiem traukiem no plastmasas (polimēriem) - par 10 % uz vienreiz lietojamo trauku vienību;
57.2. vienreiz lietojamiem traukiem no metāla folijas - par 10 % uz vienreiz lietojamo trauku vienību;
57.3. vienreiz lietojamiem traukiem no papīra, kartona vai to kompozītmateriāliem (laminātiem ar polimēru vai metāla komponentiem) un koksnes - par 15 % uz vienreiz lietojamo trauku vienību.
(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 853)
58. Iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru pamato ar vienu no šādiem dokumentiem:
58.1. grāmatvedības uzskaites dokumenti un apstiprinātas iepakojuma materiāla izlietojuma normas vai trauku materiāla izlietojuma normas vai faktiski patērētā iepakojuma materiālu veidu un svaru apliecinošie dokumenti, vai faktiski realizēto trauku materiālu veidu un svaru apliecinošie dokumenti;
58.2. piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina iepakojuma un trauku materiāla veidu un svaru (turpmāk - iepakojuma piegādātāja apliecinājums);
58.3. līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru vai preču piegādātāja sniegts iepakojuma vai trauku tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā vai citā elektroniskajā datu nesējā. Informāciju, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā, saglabā trīs gadus papīra izdrukas veidā vai elektroniskajā datu nesējā);
58.4. šo noteikumu 66.punktā minētās pilnvarotās institūcijas atzinums par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru;
58.5. muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru;
58.6. pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta;
58.7. ar aktu (9.pielikums) apstiprināts faktiski patērētā iepakojuma materiālu veids un svars vai ar aktu (9.pielikums) apstiprināts faktiski patērēto trauku materiālu veids un svars.
(Grozīts ar MK 13.04.2010. noteikumiem Nr.359)
59. Iepakojuma materiāla izlietojuma normas satur informāciju par konkrētai precei pievienojamo iepakojuma materiālu veidu un svaru. Tās rakstveidā apstiprina nodokļa maksātāja paraksttiesīgā persona.
(MK 13.04.2010. noteikumu Nr.359 redakcijā)
60. Faktisko patērētā iepakojuma materiālu veidu un svaru apstiprina neatkarīgi no preces iepakošanas vietas. Faktisko patērēto iepakojuma materiālu veidu un svaru, ko apstiprina ar aktu (9.pielikums), nosaka komercdarbības veikšanas vietā vai pie cita komersanta ar nosacījumu, ka par to noslēgta rakstiska vienošanās un šo noteikumu 88.punktā minētajā komisijā piedalās arī tā komersanta pārstāvis, pie kura notiek faktiskā patērētā iepakojuma materiālu veida un svara noteikšana.
(MK 13.04.2010. noteikumu Nr.359 redakcijā)
61. Trauku materiāla izlietojuma normas satur informāciju par konkrētu trauku materiālu veidu un svaru. Tās rakstveidā apstiprina nodokļa maksātāja paraksttiesīgā persona.
(MK 13.04.2010. noteikumu Nr.359 redakcijā)
61.1 Faktisko realizēto trauku materiālu veidu un svaru, ko apstiprina ar aktu (9.pielikums), nosaka komercdarbības veikšanas vietā vai pie cita komersanta ar nosacījumu, ka par to noslēgta rakstiska vienošanās un šo noteikumu 88.punktā minētajā komisijā piedalās arī tā komersanta pārstāvis, pie kura notiek faktiskā realizēto trauku materiālu veida un svara noteikšana.
(MK 13.04.2010. noteikumu Nr.359 redakcijā)
62. Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kuri satur nepieciešamo informāciju par iepakojuma materiālu veidu un svaru un par trauku materiālu veidu un svaru, un ja nav iespējams noteikt faktisko iepakojuma materiālu veidu un svaru un faktisko trauku materiālu veidu un svaru, nodokļa maksātājs preču iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanai un trauku materiālu veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogu preču analogu iepakojumu un analogiem traukiem. Ja preču iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogu preču analogu iepakojumu vai ja trauku materiāla veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogiem traukiem, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu (9.pielikums). Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu un tā izcelsmi.
63. Ja preču piegādātāja un preču saņēmēja savstarpēji rakstiski noslēgtajā līgumā par preču iegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo preču standarta iepakojuma (t.i., ja katrā preču iegādē tiek lietots viens un tas pats preču iepakojums) materiāla veidu un svaru, preču saņēmējs pats var noteikt preču iepakojuma materiāla veidu un svaru.
64. Ja trauku piegādātāja un trauku saņēmēja (sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma vai mazumtirgotāja) savstarpēji rakstiski noslēgtajā līgumā par trauku iegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo standarta trauku materiāla veidu un svaru, trauku saņēmējs pats var noteikt trauku materiāla veidu un svaru.
65. Realizējot sabiedriskajā ēdināšanā vienreiz lietojamos traukus kopā ar precēm un produktiem, tos apliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai par šiem traukiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa.
66. Atzinumu par iepakojuma materiāla veidu un svaru un trauku materiāla veidu un svaru Latvijas iepakojuma sertifikācijas centrs sagatavo divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem nodokļa maksātājs, otro eksemplāru Latvijas iepakojuma sertifikācijas centrs glabā arhīvā trīs gadus. Atzinums ir stingrās uzskaites dokuments. Atzinumu aizpilda un paraksta no nodokļa maksātāja neatkarīgs Latvijas iepakojuma sertifikācijas centra eksperts.
66.1 Tirgotājs (nodokļa maksātājs), kurš pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ precei vai ražojumam pievieno plastmasas iepirkumu maisiņus neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, nodrošina šo plastmasas iepirkumu maisiņu uzskaiti atbilstoši likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam iedalījumam.
(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 853 redakcijā)
66.2 Ja preces tiek realizētas tādos plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, un tiem piemēro likuma 7.pielikumā norādīto likmi, nodokļa maksātājs nodrošina attiecīgo plastmasas maisiņu uzskaiti atsevišķi no šo noteikumu 66.1 punktā minētajiem plastmasas maisiņiem, kā arī pamato to materiāla veidu, svaru un izlietojuma veidu ar jebkuru no šo noteikumu 58.punktā minētajiem dokumentiem.
(MK 02.06.2009. noteikumu Nr.509 redakcijā)
67. Ja nodokļa maksātājs Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto preces atkārtoti lietotā iepakojumā, nodoklis par šo iepakojumu nav jāmaksā, ja atkārtoti lietotā iepakojuma materiāla veidu un svaru var dokumentāri pamatot. Ar nodokli apliek atkārtotai izmantošanai paredzēto salaboto koka iepakojumu, kuru Latvijas teritorijā pirmo reizi realizē vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
(MK 08.06.2021. noteikumu Nr. 365 redakcijā)
67.1 Ja nodokļa maksātājs izmantoto iepakojumu nodod tālāk citai personai, kura šo iepakojumu izmanto atkārtoti, nodokļa maksātājs pavaddokumentos norāda par attiecīgo iepakojumu samaksātā nodokļa apmēru.
(MK 02.06.2009. noteikumu Nr.509 redakcijā)
67.2 Nodokļa maksātājs, kas iznomā iepakojumu, kuru ir iespējams izmantot atkārtoti, nodokli par šo iepakojumu maksā, kad pirmo reizi to izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, pirmo reizi realizē preces šajā iepakojumā vai pirmo reizi to iznomā.
(MK 13.04.2010. noteikumu Nr.359 redakcijā)
68. Nodokli par preču iepakojumu aprēķina, summējot saskaņā ar likuma 24.panta piektajā daļā un 7.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm aprēķināto nodokļa summu par katru iepakojuma materiāla veidu (tai skaitā par primāro, sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu).
(MK 02.06.2009. noteikumu Nr.509 redakcijā)
69. Ja atsevišķam iepakojuma veidam (primārajam, sekundārajam un terciārajam (transporta) iepakojumam) 95 % no tā svara veido pamatmateriāls, nodokli aprēķina, summējot nodokli (kas aprēķināts saskaņā ar likuma 7.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm) par katru iepakojuma materiāla veidu vai par katra attiecīgā iepakojuma veida kopējo iepakojumā izmantotā materiāla svaru, piemērojot likuma 7.pielikumā pamatmateriālam noteikto nodokļa likmi.
70. Iepakojuma materiāliem, kas neatbilst nevienai no likuma 7.pielikumā minētajām materiālu grupām, piemēro likuma 7.pielikuma 4.pozīcijai noteikto likmi.
71. Realizējot iepakojumu kopā ar precēm (tai skaitā primāro, sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu), iepakojumu apliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai tiek iekasēta atsevišķa samaksa par šo iepakojumu. Iepakojumu, ko pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs, apliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai par šo iepakojumu tiek iekasēta atsevišķa samaksa.
72. Kosmētikas, parfimērijas, sadzīves ķīmijas, farmaceitisko un tabakas izstrādājumu iepakojumu neatkarīgi no lietojuma veida apliek ar nodokli atbilstoši likuma 24.pantam un 7.pielikumam.
73. Plastikāta kartes (tai skaitā algu kartes, kredītkartes, telekartes un plastikāta kartes, kurās iestiprinātas SIM kartes) nav iepakojums, un tās ar nodokli neapliek.
74. Preču un izstrādājumu iepakojums, ko neapliek ar nodokli, ir šāds:
74.1. stiprinājums, par kuru izmantota tā pati prece, kas tiek stiprināta;
74.2. etiķete, ja nodokļa maksātājs precei pievieno tikai etiķeti;
74.3. iepakojums, ko pievieno izstrādājumam vai pirkumam tirdzniecības vietā pēc pircēja vēlēšanās dāvanas noformējuma veidā.
75. Ja, sniedzot pakalpojumu, izstrādājumam tiek pievienots iepakojums un sniegtais pakalpojums ir tikai izstrādājuma fasēšana un iepakošana, nodokli par iepakojumu maksā pakalpojuma saņēmējs, ja viņš realizē izstrādājumu Latvijas teritorijā.
76. Ja nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par iepakojumu un kuram atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem nav jāveic izlietotā iepakojuma pārstrāde un reģenerācija, nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem un saskaņā ar likumu maksā nodokli – 120 euro gadā, viņš šo nodokļa summu norāda pārskata (1. pielikums) 6. ailē pretī rindai "gada maksājums par iepakojumu".
(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 47 redakcijā)
77. Videi kaitīgo preču svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
77.1. preču piegādātāja sniegto videi kaitīgo preču tehnisko aprakstu (specifikāciju);
77.2. datus par analogu (tādu pašu) preču svaru;
77.3. veicot preču svēršanu un aprēķinus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām.
78. Videi kaitīgo preču svaru pamato ar vienu no šādiem dokumentiem:
78.1. grāmatvedības uzskaites dokumenti un faktiski realizēto vai izmantoto videi kaitīgo preču svaru apliecinošie dokumenti vai faktiski realizēto vai izmantoto videi kaitīgo preču svaru apliecinošie dokumenti;
78.2. piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina videi kaitīgo preču svaru (turpmāk - piegādātāja apliecinājums);
78.3. līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par videi kaitīgo preču svaru, vai preču piegādātāja sniegtais videi kaitīgo preču tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā vai citā elektroniskajā datu nesējā. Informāciju, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā, saglabā trīs gadus papīra izdrukas veidā vai elektroniskajā datu nesējā);
78.4. muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, - ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par videi kaitīgo preču svaru;
78.5. pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par videi kaitīgo preču svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta;
78.6. profesionālas personu apvienības (kuru nodibinājuši elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji un kura darbojas ne mazāk kā piecus gadus) atzinums par videi kaitīgo preču kategoriju un vidējo svaru (apvienība var izsniegt atzinumu tikai par attiecīgajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām);
78.7. nodokļa maksātāja apstiprināts akts (9.pielikums) par faktiski realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsākto videi kaitīgo preču svaru;
78.8. šo noteikumu 66.punktā minētās pilnvarotās institūcijas atzinums par videi kaitīgo preču veidu un svaru. Atzinumu institūcija sagatavo kā stingrās uzskaites dokumentu divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem nodokļa maksātājs, otro eksemplāru Latvijas iepakojuma sertifikācijas centrs glabā arhīvā trīs gadus. Atzinumu aizpilda un paraksta no nodokļa maksātāja neatkarīgs Latvijas iepakojuma sertifikācijas centra eksperts.
(Grozīts ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr.509; MK 13.04.2010. noteikumiem Nr.359)
79. Nodokli nemaksā par elektriskām un elektroniskām iekārtām, kas ir tādu iekārtu sastāvdaļas, kuras neietilpst likuma 6.pielikumā un šo noteikumu 7.pielikumā minēto iekārtu sarakstā.
80. Nodokli nemaksā par liela izmēra stacionārām iekārtām un ražošanas mehānismiem, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām, kā arī par šajās iekārtās iebūvētām vai pievienotām elektriskām un elektroniskām sastāvdaļām.
81. (Svītrots ar MK 13.05.2014. noteikumiem Nr.244)
82. Faktiski realizēto vai izmantot uzsākto videi kaitīgo preču svaru ar aktu (9.pielikums) apstiprina nodokļa maksātāja izveidota komisija. Videi kaitīgo preču svaru nosaka komercdarbības veikšanas vietā vai pie cita komersanta ar nosacījumu, ka par to noslēgta rakstiska vienošanās un šajā punktā minētajā komisijā piedalās arī tā komersanta pārstāvis, pie kura notiek videi kaitīgo preču svara noteikšana.
(Grozīts ar MK 13.04.2010. noteikumiem Nr.359)
83. Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kuri satur nepieciešamo informāciju par videi kaitīgo preču svaru, un ja nav iespējams noteikt faktisko videi kaitīgo preču svaru, nodokļa maksātājs videi kaitīgo preču svara noteikšanai izmanto datus par analogām precēm. Ja videi kaitīgo preču svara noteikšanai izmanto analogas preces, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu (9.pielikums). Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu un tā izcelsmi.
84. Ja videi kaitīgo preču piegādātāja un šo preču saņēmēja savstarpēji rakstiski noslēgtajā līgumā par preču iegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo standarta preču svaru, preču saņēmējs pats var noteikt videi kaitīgo preču svaru.
85. (Svītrots ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr.509.)
86. Nodokļa maksātājs, kas ieved preces iepakojumā un pēc preču izpakošanas šo iepakojumu realizē, izvedot to ārpus Latvijas Republikas teritorijas, vai šo iepakojumu izmanto citu preču iepakošanai, kuras realizē ārpus Latvijas Republikas teritorijas, un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot attiecīgā iepakojuma izvešanu:
86.1. nodokli nemaksā, ja preču iepakojumā ievešana un šo preču iepakojuma izmantošana citu preču vai izstrādājumu iepakošanai un šo iepakoto preču vai izstrādājumu izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;
86.2. samaksāto nodokļa summu ieskaita nodokļa avansa maksājumā, ja preču iepakojumā ievešana un šo preču iepakojuma izmantošana citu preču vai izstrādājumu iepakošanai un šo iepakoto preču vai izstrādājumu izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.
86.1 Tekstilizstrādājumu svaru nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
86.1 1. tiešās noteikšanas metode - katra tekstilizstrādājumu vienības svēršana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģijas prasībām;
86.1 2. netiešās noteikšanas metodes - tekstilizstrādājumu svara noteikšana vienā no šādiem veidiem:
86.1 2.1. tekstilizstrādājumu piegādātāja sniegtais tekstilizstrādājumu tehniskais apraksts (specifikācija);
86.1 2.2. dati par analogu tekstilizstrādājumu (tāda paša veida tekstilizstrādājumu) veidu un svaru.
86.2 Tekstilizstrādājumu veidu un svaru pamato ar vienu no šādiem dokumentiem:
86.2 1. grāmatvedības uzskaites dokumenti un faktiski realizēto vai izmantoto tekstilizstrādājumu svaru apliecinošie dokumenti vai faktiski realizēto vai izmantoto tekstilizstrādājumu veidu un svaru apliecinošie dokumenti;
86.2 2. piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls), kas apliecina tekstilizstrādājumu veidu un svaru (turpmāk - piegādātāja apliecinājums);
86.2 3. līgums par preču iegādi, kurā iekļauta informācija par tekstilizstrādājumu svaru vai preču piegādātāja sniegtais tekstilizstrādājumu tehniskais apraksts (specifikācija, arī tā, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā vai citā elektroniskajā datu nesējā. Informāciju, kas publicēta elektroniskajā katalogā internetā, saglabā trīs gadus papīra izdrukas veidā vai elektroniskajā datu nesējā);
86.2 4. muitas iestādes apstiprināta starptautisko kravas pārvadājumu pavadzīmes kopija, uz kuras norādīts muitas deklarācijas numurs un datums, - ja preces ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kravas pavadzīme satur informāciju par tekstilizstrādājumu svaru;
86.2 5. pievienotās vērtības nodokļa rēķins, kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par tekstilizstrādājumu veidu un svaru. Nodokļa aprēķina pamatošanai rēķins derīgs bez paraksta;
86.2 6. šo noteikumu 66.punktā minētās pilnvarotās institūcijas atzinums par preču iepakojuma materiālu un tekstilizstrādājumu veidu un svaru. Atzinumu institūcija sagatavo kā stingrās uzskaites dokumentu divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem nodokļa maksātājs, otro eksemplāru Latvijas iepakojuma sertifikācijas centrs glabā trīs gadus. Atzinumu aizpilda un paraksta no nodokļa maksātāja neatkarīgs Latvijas iepakojuma sertifikācijas centra eksperts.
86.2 7. ar aktu (9.pielikums) apstiprināts faktiski patērētā iepakojuma tekstilizstrādājuma veids un svars.
86.3 Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kuri satur nepieciešamo informāciju par tekstilizstrādājumu veidu un svaru, un ja nav iespējams noteikt faktisko tekstilizstrādājumu svaru, nodokļa maksātājs tekstilizstrādājumu svara noteikšanai izmanto datus par analogiem tekstilizstrādājumiem. Ja tekstilizstrādājumu veida un svara noteikšanai izmanto datus par analogiem tekstilizstrādājumiem, nodokļa maksātāja izveidota komisija to apstiprina ar aktu (9.pielikums). Aktā norāda arī avotu, no kura iegūta informācija par izmantoto analogu.
86.4 Nosakot tekstilizstrādājumu svaru ar netiešās noteikšanas metodi, pieļaujamā novirze nedrīkst būt lielāka par 10 % uz tekstilizstrādājuma vienību.
86.5 Ja videi kaitīgo preču piegādātāja un šo preču saņēmēja savstarpēji rakstiski noslēgtajā līgumā par preču iegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo standarta preču svaru, preču saņēmējs pats var noteikt videi kaitīgo preču svaru.
87. Ja nodokļa maksātājs maksā nodokli par radioaktīvajām vielām, Valsts ieņēmumu dienests pēc pārskata (1.pielikums) saņemšanas pieprasa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošās kompetentās iestādes informāciju par to, vai nodokļa maksātājs ir saņēmis speciālu atļauju (licenci) darbībām ar radioaktīvajām vielām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā kompetentā iestāde katru gadu līdz 20.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par operatoriem, kuri iepriekšējā kalendāra gadā ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) un ir veikuši darbības ar radioaktīvajām vielām.
(MK 02.06.2009. noteikumu Nr.509 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2010. noteikumiem Nr.359; MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.27)
88. Komersanta vadītājs ir atbildīgs par šajos noteikumos noteiktajiem nodokļa aprēķinus pamatojošajiem attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības reģistru uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju noteiktajām prasībām. Šajos noteikumos minēto nodokļa maksātāja komisijas personālsastāvu triju darbinieku sastāvā, kurā iekļauta arī materiāli atbildīgā persona, nosaka komersanta vadītājs ar rakstisku rīkojumu. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, un individuālais komersants šo noteikumu 9.pielikumā noteikto aktu var aizpildīt pats.
89. Realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, ievērojot likuma 23.1 panta ceturto daļu, nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi.
89.1 Nodokli par likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktajām uguņošanas ierīcēm nodokļa maksātājs aprēķina, pamatojoties uz šo ierīču iegādes vērtību, kas norādīta attiecīgajā nodokļa aprēķinus pamatojošajā attaisnojuma dokumentā. Nodokļa samaksu veic par iepriekšējā ceturksnī Latvijas Republikā realizētām vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotām uguņošanas ierīcēm līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam.
(MK 08.06.2021. noteikumu Nr. 365 redakcijā)
V. Nodoklis par dabas resursu nelikumīgu ieguvi un izmantošanu, vidē novadītā piesārņojuma, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgo preču, iepakojuma, akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) un radioaktīvo vielu apjomu
90. Nodokli, kas atbilstoši likuma 21.pantam aprēķināts par dabas resursu ieguves un lietošanas apjomu un vidē emitētā piesārņojuma apjomu, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no nodokļa maksātāja, pamatojoties uz Valsts vides dienesta lēmumu, kurā norādīta piedzenamā nodokļa summa un samaksas termiņš un ar kuru ir iepazīstināts nodokļa maksātājs, ja nodokļa maksātājs pats nav aprēķinājis nodokli un norādījis to pārskatā (1.pielikums).
91. Nodokli, kas aprēķināts atbilstoši likuma 31.pantam, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no nodokļa maksātāja, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai tās padotībā esošās kompetentās iestādes lēmumu, ar kuru ir iepazīstināts nodokļa maksātājs.
(Grozīts ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr.509; MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.27)
92. Ja nodokļa maksātājs nevar pamatot iepakojuma materiāla veidu un svaru, videi kaitīgu preču svaru, vai tekstilizstrādājumu veidu un svaru ar šajos noteikumos noteiktajiem uzskaites dokumentiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts vides dienesta pieprasījuma atzinumu par nodokļa maksātāja realizēto vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču iepakojuma materiāla veidu un svaru izsniedz šo noteikumu 66.punktā minētā institūcija.”
14.03.2024. 13:50
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25