Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Latvijas modelis un metodes ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanai
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ziņojums tapis, pamatojoties uz Valsts kontroles “Vai Latvijā ir izveidoti priekšnosacījumi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai?” revīzijas ieteikumu Valsts kancelejai sniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par piemērotāko modeli un metodēm Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (turpmāk – ANO IAM) lokalizācijai (t.i., īstenošanai) nacionālā un vietējā līmenī atbilstoši Dienaskārtības 2030 (DK2030) īstenošanas labajai praksei.
Mērķa apraksts
Radīt skaidrību par Latvijas modeli un metodēm ANO IAM īstenošanai.
Politikas jomas
Attīstības plānošana
Teritorija
visa Latvija
Norises laiks
23.04.2024. - 23.05.2024.
Informācija
Plašāku skaidrojumu par informatīvā ziņojuma projektā plānoto var sniegt Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts attīstības nodaļas konsultante Māra Sīmane (e-pasts: mara.simane@mk.gov.lv; tālr. 67082923).
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ikviena puse var sniegt ieguldījumu ANO IAM sasniegšanā indivīda, kopienu, vietējā, nacionālajā vai starptautiskajā līmenī.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ikviena puse var sniegt ieguldījumu ANO IAM sasniegšanā indivīda, kopienu, vietējā, nacionālajā vai starptautiskajā līmenī.
Sagatavoja
Māra Sīmane (VK)
Atbildīgā persona
Inese Gailīte (VK)
Izsludināšanas datums
23.04.2024. 10:38
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Henriks Danusēvičs - "Latvijas Tirgotāju Kamera"
Lūdzu pieaicināt apspriešanā
08.05.2024. 13:42
Inese Vaivare - Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai"
Informatīvā ziņojuma projektu vērtējam kopumā pozitīvi, jo tas sniedz aptverošu kopskatu par Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) ieviešanu. Tāpat atzinīgi vērtējama attīstības sadarbības politikas kā labās prakses piemēra iekļaušana, mudinot citas nozaru ministrijas sekot šim piemēram. Īpaši izceļama arī vēlme vadīt grupu ES padomes prezidentūras laikā, taču, lai tas būtu pamatoti un sagatavoti, izsakām priekšlikumus, kas uzlabotu IAM ieviešanas kvalitāti Latvijā:
1.Nepiekrītam, ka visos trīs virzienos nav nosaukta iespēja rīkoties visām saistītajām pusēm, reducējot plašāku darbību tikai informēšanas jomā. Kā uzsvērts arī paša ziņojuma tekstā, katram indivīdam, kopienai un organizācijai ir loma IAM ieviešanā, tāpēc aicinām precizēt, vispārinot visus trīs virzienus un iekļaujot aktivitātes visu pušu iesaistei katrā no tiem.
2.Nepiekrītam, ka IAM sasniegšanas rādītāji ir atsevišķo politiku rezultāti, jo IAM ir jābūt references ietvaram, vai kopējā Latvijas attīstības politika tiek īstenota ilgtspējīgi. Lūdzam ietvert pasākumu šāda monitoringa regulārākai veikšanai (nevis reizi četros gados BNZ), kā arī nepieciešamajiem priekšnosacījumiem, piemēram, iekļaujot obligātos IAM kartējumus pamatnostādņu līmenī, kā tas ir minēts jau labajā piemērā attīstības sadarbības jomā.
3.Lūdzam papildināt turpmākās rīcības 3.punktu ar ieinteresēto pušu sanāksmes organizēšanu vismaz divas reizes gadā. Gatavojot Latvijas nacionālos brīvprātīgos ziņojumus reizi četros gados, ir izmantota dažāda pieeja, tomēr pastāvīga sadarbība ar dažādiem ekspertiem uzlabotu arī ziņojumu sagatavošanas procesu un iesaisti kopumā.
4.Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma projektā iekļautie jau iepriekš sniegtie viedokļi ir pretrunā ar ziņojumā pausto pieeju, jo tie visi aicina nostiprināt IAM ieviešanas un uzraudzības mehānismus, attiecīgi, īstenojot “sakārtotu” pieeju, bet ziņojums, pretēji tajā paustajai "sakārtotajai" pieejai, patiesībā atspoguļo “tīklveida” pieeju bez IAM jomas mērķtiecīgas koordinācijas un īstenošanas uzraudzības, turpinot līdzšinējo fragmentāro un epizodisko pieeju.
5.Ziņojumā būtiski iztrūkst citu sektoru ieguldījuma atspoguļojums, piemēram, korporatīvās sociālās atbildības pieaugums privātajā sektorā, nevalstisko organizāciju aktivitātes IAM ieviešanā, tādējādi pilnvērtīgi nerādot šīs politikas jomas nozīmīgumu valsts kopējā attīstībā. Tāpat pierūkst ambīcijas papildus resursu piesaistei, lai uzlabotu tās īstenošanu, piemēram, izveidojot digitālus monitoringa mehānismus, īstenojot kopīgas komunikācijas kampaņas, kā arī ir norādījuši viedokļu sniedzēji.
Aicinām uzlabot ziņojuma tekstu un pilnveidot IAM īstenošanas politiku un koordināciju Latvijā kopumā.
1.Nepiekrītam, ka visos trīs virzienos nav nosaukta iespēja rīkoties visām saistītajām pusēm, reducējot plašāku darbību tikai informēšanas jomā. Kā uzsvērts arī paša ziņojuma tekstā, katram indivīdam, kopienai un organizācijai ir loma IAM ieviešanā, tāpēc aicinām precizēt, vispārinot visus trīs virzienus un iekļaujot aktivitātes visu pušu iesaistei katrā no tiem.
2.Nepiekrītam, ka IAM sasniegšanas rādītāji ir atsevišķo politiku rezultāti, jo IAM ir jābūt references ietvaram, vai kopējā Latvijas attīstības politika tiek īstenota ilgtspējīgi. Lūdzam ietvert pasākumu šāda monitoringa regulārākai veikšanai (nevis reizi četros gados BNZ), kā arī nepieciešamajiem priekšnosacījumiem, piemēram, iekļaujot obligātos IAM kartējumus pamatnostādņu līmenī, kā tas ir minēts jau labajā piemērā attīstības sadarbības jomā.
3.Lūdzam papildināt turpmākās rīcības 3.punktu ar ieinteresēto pušu sanāksmes organizēšanu vismaz divas reizes gadā. Gatavojot Latvijas nacionālos brīvprātīgos ziņojumus reizi četros gados, ir izmantota dažāda pieeja, tomēr pastāvīga sadarbība ar dažādiem ekspertiem uzlabotu arī ziņojumu sagatavošanas procesu un iesaisti kopumā.
4.Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma projektā iekļautie jau iepriekš sniegtie viedokļi ir pretrunā ar ziņojumā pausto pieeju, jo tie visi aicina nostiprināt IAM ieviešanas un uzraudzības mehānismus, attiecīgi, īstenojot “sakārtotu” pieeju, bet ziņojums, pretēji tajā paustajai "sakārtotajai" pieejai, patiesībā atspoguļo “tīklveida” pieeju bez IAM jomas mērķtiecīgas koordinācijas un īstenošanas uzraudzības, turpinot līdzšinējo fragmentāro un epizodisko pieeju.
5.Ziņojumā būtiski iztrūkst citu sektoru ieguldījuma atspoguļojums, piemēram, korporatīvās sociālās atbildības pieaugums privātajā sektorā, nevalstisko organizāciju aktivitātes IAM ieviešanā, tādējādi pilnvērtīgi nerādot šīs politikas jomas nozīmīgumu valsts kopējā attīstībā. Tāpat pierūkst ambīcijas papildus resursu piesaistei, lai uzlabotu tās īstenošanu, piemēram, izveidojot digitālus monitoringa mehānismus, īstenojot kopīgas komunikācijas kampaņas, kā arī ir norādījuši viedokļu sniedzēji.
Aicinām uzlabot ziņojuma tekstu un pilnveidot IAM īstenošanas politiku un koordināciju Latvijā kopumā.
23.05.2024. 15:20