Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. komponentes "Likuma vara" reformu un investīciju virziena 6.3. "Publiskās pārvaldes modernizācija" reformas 6.3.1. "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1.4.i. investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā" īstenošanas noteikumi

Publiskā apspriešana

-

6.3.1.4.i. investīcijas “Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un  sabiedrības interešu uzraudzībā” (turpmāk - investīcija) mērķis ir stiprināt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecību sociālās drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, kā arī nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumā.

Latvijā joprojām saglabājas vieni no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem starp Eiropas Savienības valstīm. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, 2019.gadā Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība (35,2 %), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 30,2 %. Turklāt laikā no 2016.gada līdz 2019. gadam, ienākumu nevienlīdzība ir pakāpeniski augusi. Nabadzības riskam ir īpaši pakļauti sociāli vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas - iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma, personas ar invaliditāti, ģimenes, kurā bērnus audzina viens no vecākiem, bezdarbnieki, bezpajumtnieki, kā arī iedzīvotāji ar zemu izglītības un ienākumu līmeni. Covid-19 pandēmija un tās izraisītā globālā ekonomikas lejupslīdes krīze ir negatīvi ietekmējusi vairumu Latvijas iedzīvotāju grupu,  vissmagāk skarot tieši sociāli vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas. Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi virkni trūkumu gan Latvijas nodokļu nomaksas režīmu sadrumstalotībā, atsevišķu iedzīvotāju grupu sociālajā neaizsargātībā, gan ēnu ekonomikas negatīvo seku izpausmē, kas ietekmē valsts pabalstu izmaksu apjomu, gan arī faktu, ka sociāli vismazāk aizsargātajām grupām, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem sociālās drošības jomā trūkst pārstāvniecības un interešu aizstāvības nevalstiskā sektora sociālajā dialogā ar publisko pārvaldi un politisko lēmumu pieņēmējiem.  Starp Latvijas biedrībām un nodibinājumiem (turpmāk - NVO) ir ļoti maz tādu organizāciju, kuras spētu savlaicīgi identificēt draudošos ienākumu nevienlīdzības pieauguma riskus atsevišķām iedzīvotāju grupām, skaidrot negatīvo apstākļu cēloņsakarības un sekas publiskās pārvaldes lēmumu pieņēmējiem un kvalitatīvi pārstāvēt Latvijas maznodrošinātos, kā arī sociālajā dialogā nepārstāvētās grupas, kuriem jebkura krīzes radīta nestabilitāte var kļūt par nepārvaramu problēmu un nonākšanu uz nabadzības sliekšņa. Turpmākajos gados paredzēts būtiski stiprināt tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti un profesionālo pilnveidi, tomēr tiesībsargājošo iestāžu darbība ir galvenokārt saistīta ar darbībām ap notikušu faktu – noziedzīga nodarījuma lietisko pierādījumu bāzes nodrošināšanu un apstrādi un izmeklēšanas procesuālo darbību kvalitatīvu īstenošanu pirmstiesas izmeklēšanas procesā. Ne mazāk būtiska ir noziedzīgu nodarījumu, krāpšanas un koruptīvu darbību prevencijas funkcija, kur būtiska loma ir tieši sabiedrības interešu grupu pārstāvjiem - biedrībām  un nodibinājumiem. Latvijas nevalstiskajā sektorā ir ļoti maz organizāciju, kurām ir spējas, zināšanas un kapacitāte veikt sabiedrības interešu ievērošanas uzraudzību (“sargsuņa” funkcija) par valsts un Eiropas Savienības finansējuma godprātīgu izmantošanu, iespējamajiem korupcijas riskiem, problēmām tiesu vai prokuratūras darbā, ēnu ekonomikas izpausmēm, negodīgiem iepirkumiem u.tml. Īpaši nozīmīgs šīs funkcijas kvalitatīvā realizācijā būs tieši 2021.-2027.gada plānošanas periods, kad bez Kohēzijas politikas investīcijām Latvijas ekonomikā tiks ieguldīts būtisks Atveseļošanas fonda plāna investīciju apjoms, vairojot gan tautsaimniecībā investējamā kopējā finansējuma apjomu, gan realizējamo projektu skaitu, gan iesaistīto pušu un personu loku. 2021.-2027.gada plānošanas periodā ir nepieciešams stiprināt sabiedrības interešu uzraudzību, lai novērstu šaubas par publiskā finansējuma godīgu izlietojumu un stiprinātu sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei un lēmumu pieņēmējiem.

Investīcijas ietvaros tiks sniegts atbalsts biedrībām un nodibinājumiem grantu projektu veidā divos tematiskajos virzienos:
1) sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecībai sociālās drošības jomā, kur atbalstu grantu veidā saņems organizācijas, kuru pārstāvētā joma un darbības profils atbilst visneaizsargāto iedzīvotāju grupu interešu pārstāvības statusam, kurus vistiešāk ietekmējusi Covid-19 pandēmijas krīze;
2) sabiedrības interešu uzraudzībai par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu nolūkā sekmēt sabiedrības pārstāvju plašāku iesaisti publiskā finansējuma godprātīgas izmantošanas pārraudzībā.

Investīcijas finansējuma saņēmēji ir tiesību subjekti, kas reģistrēti LR Uzņēmumu reģistra vestajā biedrību un nodibinājumu reģistrā (izņemot politiskās partijas, arodbiedrības, dzīvokļu apsaimniekošanas biedrības, reliģiskās organizācijas), kuras nodrošina vai paredz nodrošināt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecību sociālās drošības jomā vai īsteno vai paredz īstenot sabiedrības interešu uzraudzību par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu tiesiskumu, lietderību un efektivitāti.

Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga Valsts kanceleja. Investīcijas atbalstu mērķa grupai sniegs Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) grantu projektu veidā, organizējot atklātu projektu iesniegumu atlasi (turpmāk – APIA). Lai nodrošinātu sadarbību Valsts kancelejas un SIF starpā, tiks slēgta starpresoru vienošanās, kurā tiks paredzēti investīcijas ieviešanas nosacījumi un pušu atbildība. SIF arī būs primāri atbildīgs par APIA nolikuma - atbalsta programmas sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai izstrādi, iekļaujot nosacījumus un kritērijus NVO dalībai atbalsta programmā, atskaitīšanās mehānismu un programmas ietvaros sasniedzamos rādītājus un mērķus. APIA nolikums jeb NVO atbalsta programma ir uzskatāma par investīcijas atskaites punktu, kurš sasniedzams līdz 2022.gada 31.decembrim.

Investīcijai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 318 960 EUR, tai skaitā:
1) atbalsta programmas pētījuma (ex-ante) izstrādei, ietverot mērķa grupas organizāciju profilēšanu, programmu nosacījumu un nolikuma izstrādi ne vairāk kā 41 990 Eur;
2) tematiskajam virzienam “Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā” ne vairāk kā 1 550 010 Eur;
3) tematiskajam virzienam “Sabiedrības interešu uzraudzība par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu” ne vairāk kā 608 010 Eur;
4) atbalsta programmas ietekmes izvērtējuma (ex-post) izstrādei grantu programmu ietvaros īstenoto projektu ieguldījuma novērtēšanai programmas mērķu sasniegšanā ne vairāk kā 118 950 Eur.
1. un 4.punktā norādīto atbalsta programmas pētījumu finansējumu izmantos un administrēs SIF, savukārt 2. un 3. punktā norādītais finansējums būs pieejams NVO APIA veidā. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda.

Investīcijas ietvaros sasniedzami rādītāji:
1) līdz 2026.gada 30.septembrim atbalstītas 30 NVO grantu projektu veidā, tai skaitā vismaz 15 NVO īstenojušas projektus vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecībai sociālās drošības jomā un vismaz 15 NVO īstenojušas projektus sabiedrības interešu uzraudzības jomā par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu:
2) līdz 2022.gada 31.decembrim ir izstrādāts APIA nolikums - NVO atbalsta programma sabiedrības interešu aizstāvības īstenošanai, kas ietver nosacījumus un kritērijus NVO dalībai atbalsta programmā, piešķiramo finansējumu, prasības finansējuma saņēmēju atskaišu izstrādei un programmas ietvaros sasniedzamos rādītājus un mērķus.

Investīcijas ietvaros ir atbalstāmas sekojošas darbības:
1. Atbalsta programmu pētījuma (ex-ante) izstrāde, ietverot mērķa grupas organizāciju profilēšanu, programmu nosacījumu un nolikuma izstrādi;
2. NVO pārstāvniecības stiprināšanas darbības sociālās drošības un sabiedrības interešu uzraudzības par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu jomās:
2.1. finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru ekspertu piesaiste;
2.2. finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru dalība apmācībās, semināros, konferencēs, diskusijās, darba grupās, pieredzes apmaiņas vizītēs, tostarp ārvalstīs, stažēšanās pasākumos, informatīvos pasākumos un līdzdalības platformās valsts, pašvaldību un starptautiskā līmenī vai to organizēšana;
2.3. finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru dalība NVO tīklošanās pasākumos un to organizēšana;
2.4. metodiku, rokasgrāmatu, stratēģiju, vadlīniju, ieteikumu, instrukciju, informācijas apkopojumu, aptauju, analītisko aprakstu, atzinumu un viedokļu apkopojumu izstrāde un atbalsta sniegšana organizācijām to darbības uzsākšanai investīcijas mērķa jomās;
2.5. informācijas un publicitātes nodrošināšana;
2.6. projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana;
2.7. projekta izdevumu tiesiskuma un sniegto datu ticamības revīzijas nodrošināšana.
3. Atbalsta programmu ietekmes izvērtēšanas pētījuma (ex-post) izstrāde.

Projektu  īstenošanas termiņš nepārsniedz 2026.gada 31.maiju.  Savukārt līdz 2026. gada 30. jūnijam finansējuma saņēmējam ir pienākums iesniegt projekta noslēguma dokumentāciju atbalsta sniedzējam.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu un nosacījumus Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plāna 6.komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena “Publiskās pārvaldes modernizācija” 6.3.1.4.i. investīcijas “Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un  sabiedrības interešu uzraudzībā” īstenošanai.

Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti

Latvijas republika

14.03.2022. - 27.03.2022.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.¹ apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.

-

-

Haralds Beitelis (VK)

Jānis Citskovskis (VK)

10.03.2022. 15:42