Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Eiropas Komisijas pret Latviju ierosinātās pārkāpumu procedūras
Mērķa apraksts
Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (turpmāk – Likumprojekts) sagatavots, lai novērstu Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru lietā Nr. 2019/2304 un pārkāpuma procedūru lietā Nr. 2020/2209 par Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva) saistību neizpildi.
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
-
Norises laiks
21.08.2024. - 04.09.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1.apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Sabiedrība kopumā, īpaši aizsargājamo teritoriju zemes īpašnieki
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Sabiedrība kopumā, juridiskas personas,kuru īpašumā ir zeme īpaši aizsargājamās dabas terotrijās vai veic tajās saimniecisko darbību.
Sagatavoja
Inga Belasova (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
20.08.2024. 15:22
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ķemeru nacionālā parka fonds
1. Pārskatīt un, izmantojot jaunākos uzskaites datus, atjaunināt likuma pielikuma tabulu "Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts", tostarp papildinot sadaļu Nr.9 "Ķemeru Nacionālais parks" ar sekojošām Direktīvas 92/43/EEK II pielikuma zīdītāju sugām: Brūnais lācis Ursus arctos, Eirāzijas bebrs Castor fiber, Eirāzijas lūsis Lynx lynx, Meža cauna Martes martes, Pelēkais ronis Halichoerus grypus, Pelēkais vilks Canis lupus, Plankumainais ronis Phoca vitulina.
2. Papildināt anotāciju ar jaunu ierakstu sadaļā 1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi:
"Problēmas apraksts
Ar mērķi “prioritāro zālāju biotopu izveide un uzturēšana” kopš gadsimtu mijas vairākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā ir ievesti un izlaisti Heck šķirnes liellopi un Konik polski zirgi, kuri šobrīd ir veiksmīgi adaptējušies vietējiem savvaļas apstākļiem un izveidojuši vietējas populācijas. Šo dzīvnieku faktiskais stāvoklis un izmantošanas veids nav nostiprināts Latvijas tiesību aktos, kā rezultātā šo dzīvnieku turēšanas juridiskie un faktiskie kritēriji nav saskaņoti ar to turēšanas mērķi. Būtiski, ka šo dzīvnieku populācijas nav apsaimniekojamas ar lauksaimniecības metodēm un savvaļas dzīves apstākļos nav izpildāmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecinātās turēto dzīvnieku veterinārmedicīnas un labturības prasības. Savvaļas noganīšanas piespiedu pārtraukšanas gadījumā, apsaimniekotājiem nespējot izpildīt minētās prasības, samazināsies jau tā valstī nepietiekamās Eiropas nozīmes zālāju biotopu platības. Daudzviet šādai biotopu uzturēšanai nav alternatīvas".
3. Papildināt anotāciju ar jaunu ierakstu sadaļā 1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi:
"Risinājuma apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) definīcijām un terminu skaidrojumam, termins “savvaļas dzīvnieki” ietver visus dzīvniekus, kurus netur cilvēki, tostarp tādu sugu klaiņojošus un savvaļā mītošus dzīvniekus, kas parasti ir pieradināti. Izmantojot Eiropas dalībvalstu kompetentajām iestādēm doto rīcības brīvību, Likuma 43.pants ir papildināms ar vienpadsmito daļu, deleģējot Ministru kabinetam noteikt teritorijas, kurās biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem nosakāms savvaļas dzīvnieku statuss".
4. Papildināt likumprojektu ar jaunu likuma 43.panta daļu :
"(11) Ministru kabinets nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās Eiropas nozīmes biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem tiek noteikts statuss „savvaļas dzīvnieki” atbilstoši Regulas Nr.2016/429 definīcijas skaidrojumam".
2. Papildināt anotāciju ar jaunu ierakstu sadaļā 1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi:
"Problēmas apraksts
Ar mērķi “prioritāro zālāju biotopu izveide un uzturēšana” kopš gadsimtu mijas vairākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā ir ievesti un izlaisti Heck šķirnes liellopi un Konik polski zirgi, kuri šobrīd ir veiksmīgi adaptējušies vietējiem savvaļas apstākļiem un izveidojuši vietējas populācijas. Šo dzīvnieku faktiskais stāvoklis un izmantošanas veids nav nostiprināts Latvijas tiesību aktos, kā rezultātā šo dzīvnieku turēšanas juridiskie un faktiskie kritēriji nav saskaņoti ar to turēšanas mērķi. Būtiski, ka šo dzīvnieku populācijas nav apsaimniekojamas ar lauksaimniecības metodēm un savvaļas dzīves apstākļos nav izpildāmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecinātās turēto dzīvnieku veterinārmedicīnas un labturības prasības. Savvaļas noganīšanas piespiedu pārtraukšanas gadījumā, apsaimniekotājiem nespējot izpildīt minētās prasības, samazināsies jau tā valstī nepietiekamās Eiropas nozīmes zālāju biotopu platības. Daudzviet šādai biotopu uzturēšanai nav alternatīvas".
3. Papildināt anotāciju ar jaunu ierakstu sadaļā 1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi:
"Risinājuma apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) definīcijām un terminu skaidrojumam, termins “savvaļas dzīvnieki” ietver visus dzīvniekus, kurus netur cilvēki, tostarp tādu sugu klaiņojošus un savvaļā mītošus dzīvniekus, kas parasti ir pieradināti. Izmantojot Eiropas dalībvalstu kompetentajām iestādēm doto rīcības brīvību, Likuma 43.pants ir papildināms ar vienpadsmito daļu, deleģējot Ministru kabinetam noteikt teritorijas, kurās biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem nosakāms savvaļas dzīvnieku statuss".
4. Papildināt likumprojektu ar jaunu likuma 43.panta daļu :
"(11) Ministru kabinets nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās Eiropas nozīmes biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem tiek noteikts statuss „savvaļas dzīvnieki” atbilstoši Regulas Nr.2016/429 definīcijas skaidrojumam".
30.08.2024. 16:22
Dainis Ozols - z/s Jungas, Naukšēnu pagastā, Valmieras novadā
1. Papildināt anotāciju ar jaunu ierakstu sadaļā 1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi:
"Problēmas apraksts
Zemnieku saimniecības Jungas teritorijā, kas atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā 2006. gadā ar mērķi “prioritāro zālāju biotopu izveide un uzturēšana” tika ievesti un izlaisti Heck šķirnes liellopi un Konik polski zirgi, kuri ir veiksmīgi adaptējušies vietējiem savvaļas apstākļiem un izveidojuši vietējas populācijas.
Šo dzīvnieku faktiskais stāvoklis un izmantošanas veids nav nostiprināts Latvijas tiesību aktos, kā rezultātā šo dzīvnieku turētājiem, z/s Jungas, tiek uzlikti sodi un apsaimniekošanas (dzīvnieku pārvietošanas) ierobežojumi.
Savvaļas noganīšanas apstākļos nav izpildāmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecinātās turēto dzīvnieku veterinārmedicīnas un labturības prasības. Savvaļas noganīšanas piespiedu pārtraukšanas gadījumā nebūs iespējams apsaimniekot Eiropas nozīmes zālāju biotopu platības, nāksies tās transformēt par mežu.
Rezultātā krasi samazināsies konkrētās vietas bioloģiskā daudzveidība, izzudīs virknes aizsargākjamo sugu dzīvotnes (bezdelīgactiņas, virkne orhideju sugu u.c.), kā arī tiks degradēta >20 gadu garumā mērķtiecīgi saglabātā un veidotā atklātā ainava.
2. Papildināt anotāciju ar jaunu ierakstu sadaļā 1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi:
"Risinājuma apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) definīcijām un terminu skaidrojumam, termins “savvaļas dzīvnieki” ietver visus dzīvniekus, kurus netur cilvēki, tostarp tādu sugu klaiņojošus un savvaļā mītošus dzīvniekus, kas parasti ir pieradināti. Izmantojot Eiropas dalībvalstu kompetentajām iestādēm doto rīcības brīvību, Likuma 43.pants ir papildināms ar vienpadsmito daļu, deleģējot Ministru kabinetam noteikt teritorijas, kurās biotopu uzturēšanas, bioloģiskās daudzveidības vairošanas un ainavu daudzveidīgošanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem nosakāms īpašs, savvaļas dzīvniekiem pielīdzināms, statuss".
Veterinārās drošibas saglabāšanai jāparedz alternatīvi nepieciešamo analīžu noņemšanas veidi un termiņi, kas neprasa speciālu dzīvnieku gūstīšanu analīžu noņemšanas mērķiem.
"Problēmas apraksts
Zemnieku saimniecības Jungas teritorijā, kas atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā 2006. gadā ar mērķi “prioritāro zālāju biotopu izveide un uzturēšana” tika ievesti un izlaisti Heck šķirnes liellopi un Konik polski zirgi, kuri ir veiksmīgi adaptējušies vietējiem savvaļas apstākļiem un izveidojuši vietējas populācijas.
Šo dzīvnieku faktiskais stāvoklis un izmantošanas veids nav nostiprināts Latvijas tiesību aktos, kā rezultātā šo dzīvnieku turētājiem, z/s Jungas, tiek uzlikti sodi un apsaimniekošanas (dzīvnieku pārvietošanas) ierobežojumi.
Savvaļas noganīšanas apstākļos nav izpildāmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecinātās turēto dzīvnieku veterinārmedicīnas un labturības prasības. Savvaļas noganīšanas piespiedu pārtraukšanas gadījumā nebūs iespējams apsaimniekot Eiropas nozīmes zālāju biotopu platības, nāksies tās transformēt par mežu.
Rezultātā krasi samazināsies konkrētās vietas bioloģiskā daudzveidība, izzudīs virknes aizsargākjamo sugu dzīvotnes (bezdelīgactiņas, virkne orhideju sugu u.c.), kā arī tiks degradēta >20 gadu garumā mērķtiecīgi saglabātā un veidotā atklātā ainava.
2. Papildināt anotāciju ar jaunu ierakstu sadaļā 1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi:
"Risinājuma apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) definīcijām un terminu skaidrojumam, termins “savvaļas dzīvnieki” ietver visus dzīvniekus, kurus netur cilvēki, tostarp tādu sugu klaiņojošus un savvaļā mītošus dzīvniekus, kas parasti ir pieradināti. Izmantojot Eiropas dalībvalstu kompetentajām iestādēm doto rīcības brīvību, Likuma 43.pants ir papildināms ar vienpadsmito daļu, deleģējot Ministru kabinetam noteikt teritorijas, kurās biotopu uzturēšanas, bioloģiskās daudzveidības vairošanas un ainavu daudzveidīgošanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem nosakāms īpašs, savvaļas dzīvniekiem pielīdzināms, statuss".
Veterinārās drošibas saglabāšanai jāparedz alternatīvi nepieciešamo analīžu noņemšanas veidi un termiņi, kas neprasa speciālu dzīvnieku gūstīšanu analīžu noņemšanas mērķiem.
31.08.2024. 13:14
Papes dabas parka fonds
1. Papildināt anotāciju ar ierakstu sadaļā 1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi:
"Problēmas apraksts
Ar mērķi “prioritāro zālāju biotopu izveide un uzturēšana” vairākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā dabas aizsardzības nolūkos tiek izmantoti Heck šķirnes liellopi un Konik polski šķirnes zirgi, kuri šobrīd nodrošina zālāju noganīšanu. Šo dzīvnieku turēšana mērķis (dabas aizsardzība) un izmantošanas veids nav nostiprināts Latvijas normatīvajos aktos, kā rezultātā šo dzīvnieku turēšanas juridiskie un faktiskie kritēriji nav saskaņoti ar to turēšanas mērķi. Būtiski, ka šo dzīvnieku populācijas nav apsaimniekojamas ar lauksaimniecības metodēm un savvaļas dzīves apstākļos nav izpildāmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecinātās turēto dzīvnieku veterinārmedicīnas un labturības prasības. Dabiskās noganīšanas piespiedu pārtraukšanas gadījumā, apsaimniekotājiem nespējot izpildīt minētās prasības, samazināsies jau tā valstī nepietiekamās Eiropas nozīmes zālāju biotopu platības. Daudzviet šādai biotopu uzturēšanai nav alternatīvas".
2. Papildināt anotāciju ar jaunu ierakstu sadaļā 1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi:
"Risinājuma apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) definīcijām un terminu skaidrojumam, termins “savvaļas dzīvnieki” ietver visus dzīvniekus, kurus netur cilvēki, tostarp tādu sugu klaiņojošus un savvaļā mītošus dzīvniekus, kas parasti ir pieradināti. Izmantojot Eiropas dalībvalstu kompetentajām iestādēm doto rīcības brīvību, Likuma 43.pants ir papildināms ar vienpadsmito daļu, deleģējot Ministru kabinetam noteikt teritorijas, kurās biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem nosakāms savvaļas dzīvnieku statuss".
3. Papildināt likumprojektu ar jaunu likuma 43.panta daļu :
"(11) Ministru kabinets nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās Eiropas nozīmes biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem tiek noteikts statuss „savvaļas dzīvnieki” atbilstoši Regulas Nr.2016/429 definīcijas skaidrojumam".
"Problēmas apraksts
Ar mērķi “prioritāro zālāju biotopu izveide un uzturēšana” vairākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā dabas aizsardzības nolūkos tiek izmantoti Heck šķirnes liellopi un Konik polski šķirnes zirgi, kuri šobrīd nodrošina zālāju noganīšanu. Šo dzīvnieku turēšana mērķis (dabas aizsardzība) un izmantošanas veids nav nostiprināts Latvijas normatīvajos aktos, kā rezultātā šo dzīvnieku turēšanas juridiskie un faktiskie kritēriji nav saskaņoti ar to turēšanas mērķi. Būtiski, ka šo dzīvnieku populācijas nav apsaimniekojamas ar lauksaimniecības metodēm un savvaļas dzīves apstākļos nav izpildāmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecinātās turēto dzīvnieku veterinārmedicīnas un labturības prasības. Dabiskās noganīšanas piespiedu pārtraukšanas gadījumā, apsaimniekotājiem nespējot izpildīt minētās prasības, samazināsies jau tā valstī nepietiekamās Eiropas nozīmes zālāju biotopu platības. Daudzviet šādai biotopu uzturēšanai nav alternatīvas".
2. Papildināt anotāciju ar jaunu ierakstu sadaļā 1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi:
"Risinājuma apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) definīcijām un terminu skaidrojumam, termins “savvaļas dzīvnieki” ietver visus dzīvniekus, kurus netur cilvēki, tostarp tādu sugu klaiņojošus un savvaļā mītošus dzīvniekus, kas parasti ir pieradināti. Izmantojot Eiropas dalībvalstu kompetentajām iestādēm doto rīcības brīvību, Likuma 43.pants ir papildināms ar vienpadsmito daļu, deleģējot Ministru kabinetam noteikt teritorijas, kurās biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem nosakāms savvaļas dzīvnieku statuss".
3. Papildināt likumprojektu ar jaunu likuma 43.panta daļu :
"(11) Ministru kabinets nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās Eiropas nozīmes biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem tiek noteikts statuss „savvaļas dzīvnieki” atbilstoši Regulas Nr.2016/429 definīcijas skaidrojumam".
04.09.2024. 10:03
Jānis Nicmanis - "Puse Latvijas"
1. Pārskatīt un, izmantojot jaunākos uzskaites datus, papildināt likuma pielikuma tabulas "Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts" atbilstošo dabas teritoriju izveidošanas mērķa sadaļu, īpaši pievēršot uzmanību sekojošām Direktīvas 92/43/EEK II pielikuma zīdītāju sugām: Brūnais lācis Ursus arctos, Eirāzijas bebrs Castor fiber, Eirāzijas lūsis Lynx lynx, Meža cauna Martes martes, Pelēkais ronis Halichoerus grypus, Pelēkais vilks Canis lupus, Plankumainais ronis Phoca vitulina.
2. Papildināt likumprojektu ar jaunu likuma 43.panta daļu :
"(11) Ministru kabinets nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās Eiropas nozīmes biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem tiek noteikts statuss „savvaļas dzīvnieki” atbilstoši Regulas Nr.2016/429 definīcijas skaidrojumam", kā arī atbilstoši Latvijā pastāvošajai praksei papildināt tiesību akta anotāciju.
2. Papildināt likumprojektu ar jaunu likuma 43.panta daļu :
"(11) Ministru kabinets nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās Eiropas nozīmes biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem lauksaimniecības dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem tiek noteikts statuss „savvaļas dzīvnieki” atbilstoši Regulas Nr.2016/429 definīcijas skaidrojumam", kā arī atbilstoši Latvijā pastāvošajai praksei papildināt tiesību akta anotāciju.
04.09.2024. 12:43
Biedrība "Latvijas ainavas"
Pārskatīt un koriģēt likuma pielikuma tabulu "Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts”, papildināt sarakstu ar Biotopu direktīvas 92/43/EEK II pielikuma zīdītāju sugām: Brūnais lācis (Ursus arctos), Eirāzijas bebrs (Castor fiber), Eirāzijas lūsis (Lynx lynx), Meža cauna (Martes martes), Pelēkais vilks (Canis lupus), Plankumainais ronis (Phoca vitulina), Pelēkais ronis (Halichoerus grypus).
Virknē jaunizveidoto aizsargājamo dabas teritoriju aizsargājamo sugu saraksts neatbilst Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājas lapā sniegtajam konkrētās teritorijas īpaši aizsargājamo sugu uzskaitījumam. Īpaši tas attiecas uz lielo plēsēju brūnā lāča (Ursus arctos), Eirāzijas lūša (Lynx lynx) un pelēkā vilka (Canis lupus) apdzīvotajām teritroijām dabas liegumos un aizsargājamos ainavu apvidos. Skat. piem. Lāču monitoringa datus “Lāču monitorings 2023 – 2025” (LVMI Silava) pārsaktu par 2023.gadu. Pārskatā uzskatāmi norādītas šī aizsargājamās lielā plēsēja apdzīvotas teritorijas gan Staiceles pagastā, gan Viļķenes, gan Salacgrīvas pagastos konstatētas pēdējos 3 gados.
Skat. tabulā - Dabas liegums nr. 116 “Lielpurvs” (skat.tabulu) - šī suga nav atzīmēta. Turpretī DAP mājas lapā teritorijas aprakstā minēts: “Varētu būt nozīmīga vieta arī lielo plēsēju (lācis/ vilks) aizsardzībai. “Silavas” monitoringā minēts šajā Salacgrīvas teritorijā konstatēti vismaz 3 lāču klātbūtne. Piem. skat.sarakstā nr.297. Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, Silavas Lāču monitoringā minēta šī teritorija – nosaukto pagastu vidū, kur konstatēts lācis – Skrudelienes, Kaplavas pagasti. Taču tabulā šajās teritorijās kā mērķsuga lācis nav minēts. Tāpat nr. 98 Dabas liegums “Rožu purvs,” Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads, par kuru DAP mājas lapā minēts – “potenciāli piemērota vieta lielo zīdītāju sugām”. Tomēr neviena lielo zīdītāju suga sarakstā nav iekļauta!
Būtisks trūkums – nevienā no aizsargājamām dabas teirtorijām nav minētas direktīvas II pielikuma sugas lūsis un vilks.
Piem. Dabas liegums “Ābeļi” – Jēkabpils novads, Ābeļu, Dignājas, Leimaņu pagasti. DAP mājas lapā minēts – Nozīmīgākā vieta lielo zīdītāju (lūsis/ vilks, u.c.) uzturēšanās vita visa Sēlijā! Ļoti daudz retu augu un dzīvnieku (tostarp mazais ērglis, urālpūce, meža cauna) apdzīvota vieta. Tomēr neviena no lielo zīdītāju sugām pielikuma sarakstā nav minēta.
Skat. nr.200 – Dabas liegums “Gruzdovas meži”, Susāju pagasts, Balvu novads.Skat DAP mājas lapā – Izcils dabisko mežu biotops – vienīgā lidvāveres atradne Latvijā! Dabas liegumā šādā izcilā meža biotopā konstatējamas arī lielo plēsēju sugas – lūši, vilki, lāči. Tomēr sarakstā neviena no šīm sugām nav iekļauta.
Skat. nr.345 “Davelnīša ezera meži”, Ērgļu pagasts, Staignāju meži. Sarakstā nav iekļauta neviena dzīvnieku suga. Tāpat nr.347 Dabas liegums “Dunalkas meži”. DAP mājas lapā [ar šo teritoriju minēts- tertorijā konstatētas retas, aizsargājamas putnu, kukaiņu, augu, mikroliegumu sugas.
Nr.351 “Gardenes meži”, Dobeles novads. Auru pagasts. DAP mājas lapā minēts- teritorijā novērots Jūras ērglis. Taču tabulā sugu uzskaitījumā šī suga vispār nav minēta.
Nr. 358. “Jūgupes meži”. DAP mājas lapā minēts – teritorijā mikroliegumi, kas veidoti medņa aizsardzībai. Taču tabulā neviena – ne putnu, ne dzīvnieku suga vispār nav iekļauta. Tāpat nr. 372 “Medņu kalni”, kas DAP mājas lapā norādīta kā mikroliegums medņa aizsardzībai, bet tabulā mednis vispār nav iekļauts.
Nr.361 “Korģes meži”, Limbažu novads, Alojas, Pāles pagasti. Saskaņā ar “Silavas” pētījuma rezultātiem, teritoriju apdzīvo lāči, kam attiecīgi vajadzētu būt iekļautam sarakstā.
Tabula ir nepilnīgi sastādīts aizsargājamo sugu saraksts, kurā jāveic ļoti būtiski papildinājumi.
Virknē jaunizveidoto aizsargājamo dabas teritoriju aizsargājamo sugu saraksts neatbilst Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājas lapā sniegtajam konkrētās teritorijas īpaši aizsargājamo sugu uzskaitījumam. Īpaši tas attiecas uz lielo plēsēju brūnā lāča (Ursus arctos), Eirāzijas lūša (Lynx lynx) un pelēkā vilka (Canis lupus) apdzīvotajām teritroijām dabas liegumos un aizsargājamos ainavu apvidos. Skat. piem. Lāču monitoringa datus “Lāču monitorings 2023 – 2025” (LVMI Silava) pārsaktu par 2023.gadu. Pārskatā uzskatāmi norādītas šī aizsargājamās lielā plēsēja apdzīvotas teritorijas gan Staiceles pagastā, gan Viļķenes, gan Salacgrīvas pagastos konstatētas pēdējos 3 gados.
Skat. tabulā - Dabas liegums nr. 116 “Lielpurvs” (skat.tabulu) - šī suga nav atzīmēta. Turpretī DAP mājas lapā teritorijas aprakstā minēts: “Varētu būt nozīmīga vieta arī lielo plēsēju (lācis/ vilks) aizsardzībai. “Silavas” monitoringā minēts šajā Salacgrīvas teritorijā konstatēti vismaz 3 lāču klātbūtne. Piem. skat.sarakstā nr.297. Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, Silavas Lāču monitoringā minēta šī teritorija – nosaukto pagastu vidū, kur konstatēts lācis – Skrudelienes, Kaplavas pagasti. Taču tabulā šajās teritorijās kā mērķsuga lācis nav minēts. Tāpat nr. 98 Dabas liegums “Rožu purvs,” Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads, par kuru DAP mājas lapā minēts – “potenciāli piemērota vieta lielo zīdītāju sugām”. Tomēr neviena lielo zīdītāju suga sarakstā nav iekļauta!
Būtisks trūkums – nevienā no aizsargājamām dabas teirtorijām nav minētas direktīvas II pielikuma sugas lūsis un vilks.
Piem. Dabas liegums “Ābeļi” – Jēkabpils novads, Ābeļu, Dignājas, Leimaņu pagasti. DAP mājas lapā minēts – Nozīmīgākā vieta lielo zīdītāju (lūsis/ vilks, u.c.) uzturēšanās vita visa Sēlijā! Ļoti daudz retu augu un dzīvnieku (tostarp mazais ērglis, urālpūce, meža cauna) apdzīvota vieta. Tomēr neviena no lielo zīdītāju sugām pielikuma sarakstā nav minēta.
Skat. nr.200 – Dabas liegums “Gruzdovas meži”, Susāju pagasts, Balvu novads.Skat DAP mājas lapā – Izcils dabisko mežu biotops – vienīgā lidvāveres atradne Latvijā! Dabas liegumā šādā izcilā meža biotopā konstatējamas arī lielo plēsēju sugas – lūši, vilki, lāči. Tomēr sarakstā neviena no šīm sugām nav iekļauta.
Skat. nr.345 “Davelnīša ezera meži”, Ērgļu pagasts, Staignāju meži. Sarakstā nav iekļauta neviena dzīvnieku suga. Tāpat nr.347 Dabas liegums “Dunalkas meži”. DAP mājas lapā [ar šo teritoriju minēts- tertorijā konstatētas retas, aizsargājamas putnu, kukaiņu, augu, mikroliegumu sugas.
Nr.351 “Gardenes meži”, Dobeles novads. Auru pagasts. DAP mājas lapā minēts- teritorijā novērots Jūras ērglis. Taču tabulā sugu uzskaitījumā šī suga vispār nav minēta.
Nr. 358. “Jūgupes meži”. DAP mājas lapā minēts – teritorijā mikroliegumi, kas veidoti medņa aizsardzībai. Taču tabulā neviena – ne putnu, ne dzīvnieku suga vispār nav iekļauta. Tāpat nr. 372 “Medņu kalni”, kas DAP mājas lapā norādīta kā mikroliegums medņa aizsardzībai, bet tabulā mednis vispār nav iekļauts.
Nr.361 “Korģes meži”, Limbažu novads, Alojas, Pāles pagasti. Saskaņā ar “Silavas” pētījuma rezultātiem, teritoriju apdzīvo lāči, kam attiecīgi vajadzētu būt iekļautam sarakstā.
Tabula ir nepilnīgi sastādīts aizsargājamo sugu saraksts, kurā jāveic ļoti būtiski papildinājumi.
04.09.2024. 21:51
Atlasīti 5 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25