Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā

Publiskā apspriešana

Publiskas personas mantas atsavināšanas likums (turpāk - Likums) nosaka publiskas personas rīcību ar tās mantu, kas balstās vienīgi īpašnieka (publiskas personas) kompetencē, vienlaikus Likuma 4.panta ceturtajā daļā ir noteiktas personas, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu. Tie ir atsevišķi noteikti gadījumi un balstās noteiktos apstākļos. Papildus minētajām personām ir paredzēta iespēja iegādāties nekustamo īpašumu t.s. “pirms izsoles” noteiktajā kārtībā par nosacīto cenu (nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem īpašuma vērtēšanas standartiem). Citādi, atbilstoši Likuma 3.panta otrajai daļai publiskas personas mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē.
Attiecīgi atbilstoši pašreiz spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, veicot apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu (pārdošanu) tas būtu veicams, pārdodot to izsolē. Līdz ar to fiziskas personas un uzņēmēji nesaņem garantiju, ka veicot liela apjoma finanšu investīcijas pašvaldības vai valsts īpašumā esošā objektā, varēs iegādāties minēto objektu ar pirmpirkuma tiesībām un nav motivētas veikt liela mēroga ieguldījumus. Uzņēmējdarbības nozīme pašvaldības un valsts kontekstā ir svarīga, ņemot vērā, ka uzņēmums nodrošina darbavietas un tādējādi noteiktas teritorijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir saistīts ar vietējo uzņēmēju aktivitāti. Ar pašvaldību budžetā saņemto nodokļu palīdzību tiek nodrošinātas pašvaldību finansiālās vajadzības, tādējādi, palielinoties uzņēmumu skaitam pašvaldības teritorijā, attiecīgi pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Līdz ar to būtiski ir pašvaldībām radīt tādas iespējas, lai virzītu uzņēmējdarbības izaugsmi, jo ar pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi iespējams sekmēt pašvaldību attīstību kopumā.

 

1)  Veicināt investīcijas publiskām personām piederošā īpašumā, vienlaikus nodrošinot t.sk. arī pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu. Likumprojekts paredz papildināt Likuma 4.panta ceturtajā daļā noteikto personu loku, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot, ka to noteiktos gadījumos attiecībā uz apbūvei nodoto zemesgabalu varētu veikt arī apbūves tiesīgais.
2) Precizēt Likumā noteiktā termina “zemes starpgabals” definīciju, izslēdzot kritēriju zemesgabala atbilstību zemes starpgabalam vērtēt pēc iespējamības nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam). Veicināt kopīpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu arī attiecībā uz zemesgabaliem, kas atbilst “zemes starpgabala” definīcijai un ir bez piekļuves koplietošanas ielai (ceļam) vai tiek izmantots, lai to nodrošinātu citam nekustamajam īpašumam.

 

Publiskās pārvaldes politika; Valsts īpašumu pārvaldība

-

11.10.2024. - 25.10.2024.

1. Likuma regulējums lielā mērā noteic publiskas personas rīcību ar tās mantu, kas balstās vienīgi īpašnieka (publiskas personas) kompetencē, vienlaikus Likuma 4.panta ceturtajā daļā ir noteiktas personas, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu. Tie ir atsevišķi noteikti gadījumi un balstās noteiktos apstākļos. Papildus minētajām personām ir paredzēta iespēja iegādāties nekustamo īpašumu t.s. “pirms izsoles” noteiktajā kārtībā par nosacīto cenu (nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem īpašuma vērtēšanas standartiem). Citādi, atbilstoši Likuma 3.panta otrajai daļai publiskas personas mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē.
Attiecīgi atbilstoši pašreiz spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, veicot apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu (pārdošanu) tas būtu veicams, pārdodot to izsolē. Vienlaikus būtiski ņemt vērā arī, ka arī Civillikuma regulējums neparedz ne apbūves tiesīgajam, ne zemes gabala īpašniekam pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības pie attiecīgi apbūvei nodotā zemesgabala vai apbūves tiesības atsavināšanas.
Ar 2024.gada 9.jūlija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes protokola Nr.7 1.§ “Par apbūves tiesības nodibināšanu, ja zeme ir publiskas personas īpašumā” 2.punktu Finanšu ministrijai uzdots līdz 2024.gada 30.oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, paredzot maksimālā apbūves tiesības termiņa pagarināšanu līdz 70 gadiem, kā arī nostiprinot apbūves tiesīgajam ar apbūves tiesībām saistīto zemes īpašumu atsavināt nerīkojot izsoli. Atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīļa sēdē, prot. Nr.14 35.§) norādītajam atsevišķas pašvaldības norādīja uz nepieciešamību izstrādāt regulējumu zemes atsavināšanai apbūves tiesīgajam pirms apbūves tiesības termiņa beigām. Pašvaldības ir ieinteresētas nodibināt apbūves tiesību kāda konkrētā mērķa sasniegšanai, piemēram, īres mājas būvniecībai. Apbūves tiesības piešķiršana ir efektīvs risinājums, jo atstāj pašvaldībai tiesību kontrolēt vai investors pilda uzņemtās saistības nolīgtajā apjomā un nolīgtajos termiņos. Pēc būvju uzbūvēšanas un nodošanas ekspluatācijā pašvaldība nav ieinteresēta apbūves tiesības uzturēšanā un būtu gatava zemi investoram atsavināt par tirgus cenu.
Tā kā publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību nosaka Likums, tad apbūves tiesīgajam tiesības ierosināt apbūvei nodotā zemesgabala atsavināšanu, t.i., iegādājoties to bez izsoles, ir nosakāmas tieši Likumā.
2. Saskaņā ar Likuma 1.panta 11.punktā noteikto definīciju šī likuma ietvaros “zemes starpgabals” ir publiskai personai piederošs zemesgabals pilsētā, kura platība ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai, un lauku apvidos – kura platība ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).

3. Saskaņā ar Likuma 44.panta astoto daļu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tikai tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals vai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, ja viņi vēlas nopirkt arī zemesgabalu, uz kura atrodas viņiem piederošā ēka (būve), un šai zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.

4. Likuma 5.panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu projekta galasaņēmējam, kas nav publiskas personas vai iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt, Likuma 6.panta pirmās daļas ceturtais teikums nosaka, ka atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

-

-

Mareks Reders (FM)

Baiba Bāne (FM)

11.10.2024. 16:51