Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.2. pasākuma "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
-
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
2022. gadā pēc LM pasūtījuma veiktās sabiedriskās domas aptaujas (pieejama šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/media/21354/download?attachment) dati liecina, ka 40% no sabiedrības ir saskārušies ar diskrimināciju, tikpat daudz – 41% diskrimināciju ir novērojuši savu draugu/paziņu vidū. Diskriminācija, ar kuru saskaras bieži vai samērā bieži, aptaujātie respondenti min vecumu (51%), piederību romu tautībai (46%), etnisko piederību (44%), seksuālo orientāciju (42%), invaliditāti (33%), dzimumu un dzimuma identitāti (32%). Tāpat minētā aptauja liecina, ka kopējais vienlīdzību veicinošu pasākumu efektivitātes vērtējums sabiedrībā ir zem vidējā – 4,7 punkti (10 punktu skalā). Aptaujā iegūtie dati norāda, ka 20% sabiedrības locekļu uzskata, ka vienlīdzība Latvijā tiek veicināta efektīvi, no tiem 26% vīriešu un 16% sieviešu, 30% – drīzāk efektīvi, savukārt 33% uzskata, ka darbs pie vienlīdzības veicināšanas norit neefektīvi. Minētie dati liecina, ka būtiska iedzīvotāju daļa ir saskārušies ar diskrimināciju, vienlaikus līdzšinējie īstenotie atbalsta pasākumi vienlīdzības veicināšanā nav pietiekoši un efektīvi. Augstāks pasākumu efektivitātes vērtējums ir bērnu un jauniešu vidū – 5,2 punkti (10 punktu skalā), bet viszemākais – lesbiešu, geju, biseksuālu personu un kopienai piederīgo vidū – 3,9 punkti (10 punktu skalā). Sabiedrības neiecietība un diskriminācija rada nelabvēlīgas sekas noteiktām personu grupām iekļauties un pilnvērtīgi funkcionēt sabiedrībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 4.3.4.2. pasākumā “Atbalsta pasākumi vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai” (turpmāk – pasākums) paredzēts īstenot atbalsta pasākumus diskriminācijas risku novēršanai, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai, lai sekmētu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.
Pasākuma mērķa grupa ir personas, kuras paļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam invaliditātes, vecuma, dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības un seksuālās orientācijas dēļ.
Pasākumu paredzēts īstenot atklātā projektu iesniegumu atlases veidā, kā finansējuma saņēmēju nosakot biedrības un nodibinājumus, kas pārstāv pasākumā noteikto mērķa grupas personu intereses.
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 582 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda plus finansējums – 4 744 700 euro un valsts budžeta finansējums – 837 300 euro.
Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 45 000 euro.
Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projektu īsteno ne ilgāk par 18 mēnešiem no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.
Vienā projektā iesaistāmas vismaz 150 šo noteikumu mērķa grupas personas (ar mērķa grupas personu skaitu tiek saprasts mērķa grupas personu dalību skaits atbalsta pasākumos, jo viena persona varēs iesaistīties vairākos atbalsta pasākumos).
Pasākuma atbalsta veids ir grants.
Pasākuma īstenošanas laika periods: 2024. gada II ceturksnis līdz 2029. gada IV ceturksnis.
Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. atbalsta pasākumu īstenošana pasākumā noteiktajām mērķa grupas personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās. Tiek paredzēts, ka finansējuma saņēmējam būs iespēja īstenot kādu (-us) no šādiem atbalsta pasākumu veidiem – konferences, konsultācijas, lekcijas, seminārus, diskusijas, domnīcas, darbnīcas, interešu grupu nodarbības, atbalsta grupas, aktīvās atpūtas pasākumus ārpus mājas, kā arī citus atbalsta pasākumu veidus, kas veicina mērķa grupas personu vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanu dažādās dzīves jomās. Atbalsta pasākumiem būs jāietver mērķa grupas personām aktuāls tēmu loks, tai skaitā, nediskriminācija un vienlīdzīgu iespēju veicināšana dažādās dzīves jomās, vides un pakalpojumu piekļūstamības veicināšana, sabiedrībā valdošo stereotipu mazināšana par diskriminācijas riskam pakļautajām personu grupām, cieņpilnas attieksmes, tolerances, iecietības un dažādības veicināšana, pašapziņas celšana, cilvēktiesību ievērošanas un naida runas mazināšana.
2. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
3. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. līdz 2024. gada 31. decembrim programmas iznākuma rādītājs – biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu – 31;
2. līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. programmas iznākuma rādītājs – biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu – 124;
2.2. programmas rezultāta rādītājs – diskriminācijas riskam pakļautas personas, kurām mazināts diskriminācijas risks un veicināta iekļaušanās sabiedrībā – 18 600.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 4.3.4.2. pasākumā “Atbalsta pasākumi vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai” (turpmāk – pasākums) paredzēts īstenot atbalsta pasākumus diskriminācijas risku novēršanai, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai, lai sekmētu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.
Pasākuma mērķa grupa ir personas, kuras paļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam invaliditātes, vecuma, dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības un seksuālās orientācijas dēļ.
Pasākumu paredzēts īstenot atklātā projektu iesniegumu atlases veidā, kā finansējuma saņēmēju nosakot biedrības un nodibinājumus, kas pārstāv pasākumā noteikto mērķa grupas personu intereses.
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 582 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda plus finansējums – 4 744 700 euro un valsts budžeta finansējums – 837 300 euro.
Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 45 000 euro.
Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projektu īsteno ne ilgāk par 18 mēnešiem no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.
Vienā projektā iesaistāmas vismaz 150 šo noteikumu mērķa grupas personas (ar mērķa grupas personu skaitu tiek saprasts mērķa grupas personu dalību skaits atbalsta pasākumos, jo viena persona varēs iesaistīties vairākos atbalsta pasākumos).
Pasākuma atbalsta veids ir grants.
Pasākuma īstenošanas laika periods: 2024. gada II ceturksnis līdz 2029. gada IV ceturksnis.
Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. atbalsta pasākumu īstenošana pasākumā noteiktajām mērķa grupas personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās. Tiek paredzēts, ka finansējuma saņēmējam būs iespēja īstenot kādu (-us) no šādiem atbalsta pasākumu veidiem – konferences, konsultācijas, lekcijas, seminārus, diskusijas, domnīcas, darbnīcas, interešu grupu nodarbības, atbalsta grupas, aktīvās atpūtas pasākumus ārpus mājas, kā arī citus atbalsta pasākumu veidus, kas veicina mērķa grupas personu vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanu dažādās dzīves jomās. Atbalsta pasākumiem būs jāietver mērķa grupas personām aktuāls tēmu loks, tai skaitā, nediskriminācija un vienlīdzīgu iespēju veicināšana dažādās dzīves jomās, vides un pakalpojumu piekļūstamības veicināšana, sabiedrībā valdošo stereotipu mazināšana par diskriminācijas riskam pakļautajām personu grupām, cieņpilnas attieksmes, tolerances, iecietības un dažādības veicināšana, pašapziņas celšana, cilvēktiesību ievērošanas un naida runas mazināšana.
2. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
3. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. līdz 2024. gada 31. decembrim programmas iznākuma rādītājs – biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu – 31;
2. līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. programmas iznākuma rādītājs – biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu – 124;
2.2. programmas rezultāta rādītājs – diskriminācijas riskam pakļautas personas, kurām mazināts diskriminācijas risks un veicināta iekļaušanās sabiedrībā – 18 600.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts tiek izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. Attiecīgi noteikumu projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” 4.3.4.2.pasākumam “Atbalsta pasākumi vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai” (t.i., šī pasākuma īstenošanas nosacījumus).
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
31.10.2023. - 14.11.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- personas, kuras paļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam invaliditātes, vecuma, dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības un seksuālās orientācijas dēļ.
Skaidrojums un ietekme
tiks īstenoti atbalsta pasākumus diskriminācijas risku novēršanai, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai
Juridiskās personas
- biedrības un nodibinājumi
Skaidrojums un ietekme
iespēja saņemt atbalstu (t.i., finansējumu projektu īstenošanai)
Sagatavoja
Egita Sāre (LM)
Atbildīgā persona
Inga Ķirse (LM)
Izsludināšanas datums
30.10.2023. 22:41
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Leonīds Krivišs
Latvija ir superīga valsts, kurā sadzīvo dažnedažādi cilvēki ar visdažādākajiem uzskatiem. Latvija spēja sekmīgi atiet no tā depresīvā, drūmā sabiedrības stāvokļa, kas bija padomju okupācijas laikā. Latvija ir sekmīgi iekļāvusies kopējā Eiropas kultūrtelpā. Tas mani priecē.
Būtu svarīgi rast lielāku valsts atbalstu dažādu ticību pagāniem (eng: pagans, heathens, polytheists), jo Latvijā pagāni ir bijuši vienmēr, pat visdrūmākajos un visbezcerīgākajos padomju okupācijas gados. Tikai daudzi šie cilvēki nepauž savu pārliecību publiski, jo nevēlās saskarties ar sev nevēlamām sociālajām sekām, piemēram, sabiedrības nosodījumu vai nesapratni ģimenē.
Par pagānismu sabiedrībā ir jārunā, tas nedrīkst būt tabu. Tādos Latvijas Televīzijas tv kanālos kā LTV1, LTV7, Re:TV, Rīga24 netiek pietiekami runāts par pagānismu pienācīgā kvalitātē un kvantitātē. Ja arī ko bilst par pagānismu, tad šie izteikumi bieži ir klišejiski un satur ačgārnus stereotipus. Piemēram, Youtube video straumēšanas vietnē angļu valodā var atrast brīvi pieejamu un sev aktuālu informāciju. Latviešu valodā nekāda satura nav. Ir savdabīgs informācijas vakuums.
Par pagānismu ir jārunā pašiem pagāniem, nevis garīdzniekiem no kristīgajām draudzēm. Jārunā ir brīvi, nepiespiesti, bez jebkādas cenzūras vai faktu noklusēšanas.
Būšu priecīgs redzēt vairāk kvalitatīva satura Latvijas Televīzijā!!!
Lai izdodas! Lai Dievi ir ar mums!!!
Būtu svarīgi rast lielāku valsts atbalstu dažādu ticību pagāniem (eng: pagans, heathens, polytheists), jo Latvijā pagāni ir bijuši vienmēr, pat visdrūmākajos un visbezcerīgākajos padomju okupācijas gados. Tikai daudzi šie cilvēki nepauž savu pārliecību publiski, jo nevēlās saskarties ar sev nevēlamām sociālajām sekām, piemēram, sabiedrības nosodījumu vai nesapratni ģimenē.
Par pagānismu sabiedrībā ir jārunā, tas nedrīkst būt tabu. Tādos Latvijas Televīzijas tv kanālos kā LTV1, LTV7, Re:TV, Rīga24 netiek pietiekami runāts par pagānismu pienācīgā kvalitātē un kvantitātē. Ja arī ko bilst par pagānismu, tad šie izteikumi bieži ir klišejiski un satur ačgārnus stereotipus. Piemēram, Youtube video straumēšanas vietnē angļu valodā var atrast brīvi pieejamu un sev aktuālu informāciju. Latviešu valodā nekāda satura nav. Ir savdabīgs informācijas vakuums.
Par pagānismu ir jārunā pašiem pagāniem, nevis garīdzniekiem no kristīgajām draudzēm. Jārunā ir brīvi, nepiespiesti, bez jebkādas cenzūras vai faktu noklusēšanas.
Būšu priecīgs redzēt vairāk kvalitatīva satura Latvijas Televīzijā!!!
Lai izdodas! Lai Dievi ir ar mums!!!
06.11.2023. 14:00
Leonīds Krivišs
Latvijā apbedīšanas tradīcijas pilnībā nosaka kristietība, mazāk jūdaisms. Bet priekš pagāniem nekā nav. Cilvēkus apbedī kristīgo baznīcu iesvētītos kapos. Pašvaldību kapsētas, kuras neatrodas tiešā draudžu kontrolē, nav izņēmums. Kapličas rotā kristīgā simbolika, un tās no malas vairāk atgādina kādu kristīgā kulta celtni.
Cilvēkiem nav pat izvēles tikt apglabātiem kapsētā, kura nav baznīcas iesvētīta. Un kur kapliča nav pārsātināta ar kristietības simboliku. Ne visi cilvēki ir kristieši. Latvijā ir arī liels daudzums ateistu, agnostiķu un citu ticību cilvēku, kuri negrib tikt apbedīti kristīgajā tradīcijā. Bet šiem cilvēkiem nekas cits netiek piedāvāts.
Manuprāt, kristietības monopols apbedīšanas nozarē ir nepareizs. Cilvēkiem ir jāļauj pašiem izvēlēties sev piemērotāko apbedīšanas tradīciju pēc saviem personīgajiem ieskatiem. Tas ir tas personīgās brīvības minimums, kuru mūsu sabiedrībā būtu vēlams ievērot.
Cilvēkiem nav pat izvēles tikt apglabātiem kapsētā, kura nav baznīcas iesvētīta. Un kur kapliča nav pārsātināta ar kristietības simboliku. Ne visi cilvēki ir kristieši. Latvijā ir arī liels daudzums ateistu, agnostiķu un citu ticību cilvēku, kuri negrib tikt apbedīti kristīgajā tradīcijā. Bet šiem cilvēkiem nekas cits netiek piedāvāts.
Manuprāt, kristietības monopols apbedīšanas nozarē ir nepareizs. Cilvēkiem ir jāļauj pašiem izvēlēties sev piemērotāko apbedīšanas tradīciju pēc saviem personīgajiem ieskatiem. Tas ir tas personīgās brīvības minimums, kuru mūsu sabiedrībā būtu vēlams ievērot.
06.11.2023. 14:05
Leonīds Krivišs
Turpinot rakstīt par apbedīšanas nozari Latvijā, citās Eiropas valstīs ir ļauts brīvi izvēlēties apbedīšanas tradīciju. Apbedīšanas tradīciju ir ļoti daudz. Asatru apbedīšanas tradīcija (iesaku izlasīt: https://www.funeralwise.com/funeral-customs/asatru/ [Ásatrú Funeral Customs (funeralwise.com)]). Hinduisma apbedīšanas tradīcija (iesaku izlasīt: https://www.funeralwise.com/funeral-customs/hindu/ [Hindu Funeral Customs, Rituals, and Services: What to know. (funeralwise.com)]). Der izlasīt: https://www.funeralwise.com/digital-dying/burning-bodies-outside-becomes-popular-in-colorado-has-roots-in-bali/ [Burning bodies outside becomes popular in Colorado, has roots in Bali (funeralwise.com)].
Baltu tautām tāpat kā daudzām citām Ziemeļeiropas tautām bija ierasts aizgājēja ķermeni sadedzināt ugunskapā. Mūsdienās neviens apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs šādu apbedīšanas tradīciju nepiedāvā. Tādējādi cilvēkiem Latvijā ir liegta izvēles brīvība, tiek mākslīgi uzspiesta kristīgā tradīcija. Manuprāt, izvēles brīvībai apbedīšanas nozarē ir jābūt.
Baltu tautām tāpat kā daudzām citām Ziemeļeiropas tautām bija ierasts aizgājēja ķermeni sadedzināt ugunskapā. Mūsdienās neviens apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs šādu apbedīšanas tradīciju nepiedāvā. Tādējādi cilvēkiem Latvijā ir liegta izvēles brīvība, tiek mākslīgi uzspiesta kristīgā tradīcija. Manuprāt, izvēles brīvībai apbedīšanas nozarē ir jābūt.
06.11.2023. 14:10
Leonīds Krivišs
Dievturība (arī romuva) ir natīva, neopagāniska un politeiska baltu tautu reliģija, kura godā senos Baltu tautu Dievus un senās Baltu tautu Dievietes. Piemēram, Dievu Pērkonu (saukts arī par Pērkoņtēvu; visvareno Pērkonu – Debesu Tēvu), likteņa Dievieti Laimu (saukta arī par Laimu –māmuliņu), dzīvības un nāves Dievieti Māru (saukta arī par Māru – Zemes Māti; Māru – Veļu Māti), Dabas Māti, Austras koku (saukts arī par Saules koku; pasaules koku), Dievu Ūsiņu, Dievu Jumi. Ir svarīgi stiprināt latviešiem Latvijā savu etnisko kultūrtelpu. Globalizācijas laikmetā mazām tautām ir grūti nosargāt savu savdabību un unikalitāti. Ir jāatbalsta pagānus Latvijā.
06.11.2023. 14:15
Leonīds Krivišs
Padomju okupācijas gados dievturi cieta no briesmīgām represijām un vajāšanas no Padomju Krievijas represīvo varas iestāžu puses. Tamdēļ būtu tikai godīgi mūsdienu Latvijā atbalstīt dievturību kā mūsu senču vietējo ticību.
06.11.2023. 14:19
Leonīds Krivišs
Pašlaik Eiropa un arī Latvija saskaras ar iespējamu islamizācijas un arabizācijas risku. Traģiskais un postošais karš Izraēlā, kas sākās šī gada 7. oktobrī, eiropiešiem parāda, ka islāms nav miera reliģija. Neviena no lielajām musulmaņu valstīm nav skaļi, publiski un nepārprotami nosodījusi Palestīnas teroristiskā grupējuma «Hamās» iebrukumu Izraēlā un nevainīgu cilvēku nogalināšanu.
Ja ielūkojas Korāna saturā, tad nākas secināt, ka Korāns neaicina cilvēkus uz mieru un draudzīgu līdzās pastāvēšanu. Citāts: «But once the Sacred Months have passed, kill the polytheists ˹who violated their treaties˺ wherever you find them,1 capture them, besiege them, and lie in wait for them on every way. But if they repent, perform prayers, and pay alms-tax, then set them free. Indeed, Allah is All-Forgiving, Most Merciful. Surah ‘’At-Tawbah’’ verse 5.»
Es domāju, ka islāma ienākšanu Latvijā nevajag atbalstīt. Islāms Latvijai ir nevajadzīgs. Vajag dzīvot saskaņā ar sevi, ar dabu un apkārtējo sabiedrību. Tad arī Latvijā viss būs labi.
Ja ielūkojas Korāna saturā, tad nākas secināt, ka Korāns neaicina cilvēkus uz mieru un draudzīgu līdzās pastāvēšanu. Citāts: «But once the Sacred Months have passed, kill the polytheists ˹who violated their treaties˺ wherever you find them,1 capture them, besiege them, and lie in wait for them on every way. But if they repent, perform prayers, and pay alms-tax, then set them free. Indeed, Allah is All-Forgiving, Most Merciful. Surah ‘’At-Tawbah’’ verse 5.»
Es domāju, ka islāma ienākšanu Latvijā nevajag atbalstīt. Islāms Latvijai ir nevajadzīgs. Vajag dzīvot saskaņā ar sevi, ar dabu un apkārtējo sabiedrību. Tad arī Latvijā viss būs labi.
06.11.2023. 14:20
Dmitrijs Dmitrijevs
20. gadsimtā Eiropā kļuva ļoti populārs neopagānisms. Uz šo brīdi Eiropā ir vairākas politeiskās, neopagāniskās reliģijas. Piemēram, latviešu dievturība un lietuviešu romuva, kas pēc savas būtības ir ticība Baltu tautu Dieviem un Baltu tautu Dievietēm. Vienīgi padomju okupācijas laikā baltu tautu pagāniskā tradīcija nespēja attīstīties, jo padomju okupācijas vara, īsāk sakot, Maskavas kremlis, aizliedza jebkāda veida pagānisma praktizēšanu. Praktizēt pagānismu tajā drausmīgajā laikā bija sodāmi.
Tikmēr citviet demokrātiskajā Eiropā neopagānisms visai ātri attīstījās. Islandē izveidojās asatru (eng: Asatru; Heathenry) kopienas. Grieķijā izveidojās hellēnisma (eng: Hellenism) kopienas. Īrijā izveidojās druidrisma (eng: Druidry) kopienas.
Kopumā, jāsaka, ka postpadomju valstīs Padomju Krievijas piekoptā totalitārisma dēļ sabiedrības izpratne par pagānismu ir ļoti švaka un nepretimnākoša. Piemēram, ukraiņi savu vietējo pagānisko tradīciju – ridnovirstvo (ukr: Рідновірство) – varēja vien brīvi praktizēt no 90-to gadu sākuma. Padomju okupācija ļoti daudzām tautām bija traģiska, tā liedza vietējai kultūrai attīstīties.
Es uzskatu, ka šīs reliģiskās minoritātes Latvijā ir jāatbalsta. Nevajag izlikties, ka pagānu Latvijā nav. Pagāni ir, bija un būs.
Tikmēr citviet demokrātiskajā Eiropā neopagānisms visai ātri attīstījās. Islandē izveidojās asatru (eng: Asatru; Heathenry) kopienas. Grieķijā izveidojās hellēnisma (eng: Hellenism) kopienas. Īrijā izveidojās druidrisma (eng: Druidry) kopienas.
Kopumā, jāsaka, ka postpadomju valstīs Padomju Krievijas piekoptā totalitārisma dēļ sabiedrības izpratne par pagānismu ir ļoti švaka un nepretimnākoša. Piemēram, ukraiņi savu vietējo pagānisko tradīciju – ridnovirstvo (ukr: Рідновірство) – varēja vien brīvi praktizēt no 90-to gadu sākuma. Padomju okupācija ļoti daudzām tautām bija traģiska, tā liedza vietējai kultūrai attīstīties.
Es uzskatu, ka šīs reliģiskās minoritātes Latvijā ir jāatbalsta. Nevajag izlikties, ka pagānu Latvijā nav. Pagāni ir, bija un būs.
09.11.2023. 11:10
Dmitrijs Dmitrijevs
Islāma invāzija Eiropā kļūst arvien uzkrītošāka un pamanāmāka. Šo problēmu asi iezīmēja Palestīnas iebrukums Izraēlā šī gada 7. oktobrī. Kad Eiropa saskarās ar to, ka Eiropā dzīvojošie musulmaņi uzsāka aktīvu kara atbalstīšanu, tā vietā lai stingri un konkrēti nosodītu Palestīnas iebrukumu Izraēlā. Tas liecina par islāma nebūt ne miermīlīgo dabu. Kamēr eiropieši atbalsta Izraēlu un tās suverenitāti, tikmēr vairums musulmaņu atbalsta ekspansīvu, genocīdisku karu.
Sakarā ar visiem tiem riskiem un draudiem ko nes islāma pasaule, Latvijā pret islāma ienākšanu vajadzētu būt piesardzīgiem. Nevajag atbalstīt islāma ienākšanu Latvijā, jo islāms ir ļoti invazīvs, tas izspiež un izkonkurē vietējo kultūru ar reizē notiekošu teritorijas kulturālu islamizāciju un arabizāciju. Vai Latvijai to vajag? Es domāju, ka nē.
Latviešiem ir latviskā dzīvesziņa un gadu simteņiem senas senču pagāniskās tradīcijas. Labāk ir atbalstīt pagānus Latvijā nekā svešas, agresīvas kultūras ienākšanu Latvijā.
Sakarā ar visiem tiem riskiem un draudiem ko nes islāma pasaule, Latvijā pret islāma ienākšanu vajadzētu būt piesardzīgiem. Nevajag atbalstīt islāma ienākšanu Latvijā, jo islāms ir ļoti invazīvs, tas izspiež un izkonkurē vietējo kultūru ar reizē notiekošu teritorijas kulturālu islamizāciju un arabizāciju. Vai Latvijai to vajag? Es domāju, ka nē.
Latviešiem ir latviskā dzīvesziņa un gadu simteņiem senas senču pagāniskās tradīcijas. Labāk ir atbalstīt pagānus Latvijā nekā svešas, agresīvas kultūras ienākšanu Latvijā.
09.11.2023. 11:17
Dmitrijs Dmitrijevs
21. gadsimts ir brīvības gadsimts. Tomēr kristietības kulturālais mantojums nes smagu nastu, tas nes neiecietību gan pret pagāniem, gan arī pret LGBTQ+ kopienu. Bībelē gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā Derībā izskan neglaimojoši vārdi pret LGBTQ+ kopienu, kas neviļus lasītāju mudina uz naidu un nepatiku pret LGBTQ+ kopienu.
Citāts: «God Rescues Lot. 19 The two angels came to Sodom in the evening, and Lot was sitting in the gate of Sodom. When Lot saw them, he rose to meet them and bowed himself with his face to the earth 2 and said, “My lords, please turn aside to your servant's house and spend the night and wash your feet. Then you may rise up early and go on your way.” They said, “No; we will spend the night in the town square.” 3 But he pressed them strongly; so they turned aside to him and entered his house. And he made them a feast and baked unleavened bread, and they ate. 4 But before they lay down, the men of the city, the men of Sodom, both young and old, all the people to the last man, surrounded the house. 5 And they called to Lot, “Where are the men who came to you tonight? Bring them out to us, that we may know them.” 6 Lot went out to the men at the entrance, shut the door after him, 7 and said, “I beg you, my brothers, do not act so wickedly. 8 Behold, I have two daughters who have not known any man. Let me bring them out to you, and do to them as you please. Only do nothing to these men, for they have come under the shelter of my roof.” 9 But they said, “Stand back!” And they said, “This fellow came to sojourn, and he has become the judge! Now we will deal worse with you than with them.” Then they pressed hard against the man Lot, and drew near to break the door down. 10 But the men reached out their hands and brought Lot into the house with them and shut the door. 11 And they struck with blindness the men who were at the entrance of the house, both small and great, so that they wore themselves out groping for the door. 12 Then the men said to Lot, “Have you anyone else here? Sons-in-law, sons, daughters, or anyone you have in the city, bring them out of the place. 13 For we are about to destroy this place, because the outcry against its people has become great before the Lord, and the Lord has sent us to destroy it.” [Genesis 19:1-13]».
Citāts: «You shall not lie with a male as with a woman; it is an abomination. [Leviticus 18:22]».
Citāts: «26 For this reason God gave them up to dishonorable passions. For their women exchanged natural relations for those that are contrary to nature; 27 and the men likewise gave up natural relations with women and were consumed with passion for one another, men committing shameless acts with men and receiving in themselves the due penalty for their error. [Romans 1:26-27]».
Citāts: «9 Or do you not know that the unrighteous will not inherit the kingdom of God? Do not be deceived: neither the sexually immoral, nor idolaters, nor adulterers, nor men who practice homosexuality, 10 nor thieves, nor the greedy, nor drunkards, nor revilers, nor swindlers will inherit the kingdom of God. [1 Corinthians 6:9-10]».
Nepatika un zināms naids pret LGBTQ+ kopienu ir novērojams visās ābramiskajās reliģijās. Līdzīga ir arī ābramisko reliģiju attieksme pret pagāniem, kuri nekādā veidā ar ābramiskajām reliģijām nav saistīti. Šī vēsturiskā attieksme mūsdienu sabiedrībai sagādā zināmas neērtības, jo tā kļūst pat pamatu ļaužu diskriminācijai.
Es uzskatu, ka katrs cilvēks ir brīvi tiesīgs izvēlēties, ko mīlēt. Un ka baznīcai nav it nekādu tiesību cilvēku kaunināt un strostēt par savu izvēli.
Viduslaiki ir beigušies. Sabiedrībai ir jātop iecietīgākai citam pret citu.
Citāts: «God Rescues Lot. 19 The two angels came to Sodom in the evening, and Lot was sitting in the gate of Sodom. When Lot saw them, he rose to meet them and bowed himself with his face to the earth 2 and said, “My lords, please turn aside to your servant's house and spend the night and wash your feet. Then you may rise up early and go on your way.” They said, “No; we will spend the night in the town square.” 3 But he pressed them strongly; so they turned aside to him and entered his house. And he made them a feast and baked unleavened bread, and they ate. 4 But before they lay down, the men of the city, the men of Sodom, both young and old, all the people to the last man, surrounded the house. 5 And they called to Lot, “Where are the men who came to you tonight? Bring them out to us, that we may know them.” 6 Lot went out to the men at the entrance, shut the door after him, 7 and said, “I beg you, my brothers, do not act so wickedly. 8 Behold, I have two daughters who have not known any man. Let me bring them out to you, and do to them as you please. Only do nothing to these men, for they have come under the shelter of my roof.” 9 But they said, “Stand back!” And they said, “This fellow came to sojourn, and he has become the judge! Now we will deal worse with you than with them.” Then they pressed hard against the man Lot, and drew near to break the door down. 10 But the men reached out their hands and brought Lot into the house with them and shut the door. 11 And they struck with blindness the men who were at the entrance of the house, both small and great, so that they wore themselves out groping for the door. 12 Then the men said to Lot, “Have you anyone else here? Sons-in-law, sons, daughters, or anyone you have in the city, bring them out of the place. 13 For we are about to destroy this place, because the outcry against its people has become great before the Lord, and the Lord has sent us to destroy it.” [Genesis 19:1-13]».
Citāts: «You shall not lie with a male as with a woman; it is an abomination. [Leviticus 18:22]».
Citāts: «26 For this reason God gave them up to dishonorable passions. For their women exchanged natural relations for those that are contrary to nature; 27 and the men likewise gave up natural relations with women and were consumed with passion for one another, men committing shameless acts with men and receiving in themselves the due penalty for their error. [Romans 1:26-27]».
Citāts: «9 Or do you not know that the unrighteous will not inherit the kingdom of God? Do not be deceived: neither the sexually immoral, nor idolaters, nor adulterers, nor men who practice homosexuality, 10 nor thieves, nor the greedy, nor drunkards, nor revilers, nor swindlers will inherit the kingdom of God. [1 Corinthians 6:9-10]».
Nepatika un zināms naids pret LGBTQ+ kopienu ir novērojams visās ābramiskajās reliģijās. Līdzīga ir arī ābramisko reliģiju attieksme pret pagāniem, kuri nekādā veidā ar ābramiskajām reliģijām nav saistīti. Šī vēsturiskā attieksme mūsdienu sabiedrībai sagādā zināmas neērtības, jo tā kļūst pat pamatu ļaužu diskriminācijai.
Es uzskatu, ka katrs cilvēks ir brīvi tiesīgs izvēlēties, ko mīlēt. Un ka baznīcai nav it nekādu tiesību cilvēku kaunināt un strostēt par savu izvēli.
Viduslaiki ir beigušies. Sabiedrībai ir jātop iecietīgākai citam pret citu.
09.11.2023. 12:48
Tatjana Dmitrijeva
Iedegsim dzeltenu svecīti uz galda un lūgsim Dievieti Laimu, lai Latvijā ir miers un saticība! Lai Latvijā ir labklājība un prieks! Dievietes Laimas vārdā lai top!
09.11.2023. 12:56
Līna Austra Putāne - Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas izstrādātajiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” 4.3.4.2.pasākuma “Atbalsta pasākumi vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai” īstenošanas noteikumiem (turpmāk – pasākuma īstenošanas noteikumiem) un sniedz atzinumu.
Augstu vērtējam Labklājības ministrijas ieceri īstenot atbalsta pasākumus diskriminācijas risku novēršanai, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai, lai sekmētu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Taču LPA aicina programmā veikt sekojošus precizējumus:
(1) paplašināt definīciju pasākuma mērķa grupām - personām, kuras paļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam, tas ir, šobrīd programmas noteikumos nav iekļautas visas mērķa grupas, kuras ir pakļautas sociālās atstumtības riskam;
(2) iekļaut kā projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju ieviest esošās pieredzes izvērtējumu biedrībai vai nodibinājumam darbā ar attiecīgo mērķa grupu vai grupām;
(3) apsvērt atbildes uz dažiem konceptuāliem jautājumiem saistībā ar pasākumu un tā īstenošanas noteikumu vērtēšanas kritēriju metodiku, lai sasniegtu ilgtermiņa pārmaiņas.
(1) Pirmkārt, LPA ieskatā, pasākumu īstenošanas noteikumos pasākuma mērķa grupas būtu jādefinē plašāk, saskaņā ar Eiropas parlamenta Sociālās un nodarbinātības politikā[1] balstīto juridisko tvērumu. Šobrīd pasākuma īstenošanas noteikumos kā mērķa grupas ir uzskaitītas personas, kuras ir balstītas uz Labklājības ministrijas pasūtījuma veiktā pētījuma “Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem”[2]. Savukārt projekta vērtēšanas kritēriju metodikā kritērijs 1.4. nosaka, ka “Projekta iesniegumā norādītā mērķa grupa atbilst MK noteikumos noteiktajam un ir identificētas mērķa grupas vajadzības un risināmās problēmas”, taču nav norādīta atsauce uz konkrētajiem MK noteikumiem. Saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 173 par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību[3], Sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir dēvētas plašākā tvērumā. Vēlamies norādīt, ka uzskaitītās mērķa grupas pasākuma īstenošanas noteikumu anotācijā un vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika atšķiras.
LPA ieskatā, šī brīža pasākuma īstenošanas noteikumi ir izslēdzoši, jo neuzskaita visas grupas, kuras faktiski ikdienā saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju[4] un ir pakļautas sociālajai atstumtībai. Tādēļ aicinām ņemt vērā Eiropas parlamenta Sociālās un nodarbinātības politikā1 balstīto juridisko tvērumu[5],[6],[7] un MK noteikumos Nr.102[8], kā arī MK noteikumos Nr.1733 definētās diskriminācijai un sociālajai atstumtībai pakļautās mērķa grupas un paplašināt definīciju kā personas, kuras paļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam:
1. Vecuma dēļ
1.1. vecāka gadagājuma cilvēki, personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam vecuma dēļ (personas pēc 50 gadu vecuma)
1.2. jaunieši
2. Invaliditātes statusa dēļ
2.1. personas ar invaliditāti,
2.2. personas ar garīga rakstura traucējumiem,
2.3.vecāki vai aizbildnis, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti,
2.4. personas, kas aprūpē bērnu pēc pilngadības sasniegšanas, mazbērnu, brāli, pusbrāli, māsu, pusmāsu, vecāku, vecvecāku vai laulāto, ja aprūpējamais ir persona, kurai noteikta I invaliditātes grupa, vai persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta II invaliditātes grupa,
2.5. personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam invaliditātes dēļ, tai skaitā bezdarbnieki ar invaliditāti, personas ar invaliditāti un zemu izglītības līmeni.
3. Dzīvesvietas dēļ
3.1. lauku un attālos apvidos dzīvojoši cilvēki,
3.2. personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta naktspatversmē,
3.3. bezpajumtnieki.
4. Seksuālās orientācijas, dzimuma vai dzimuma identitātes dēļ
4.1. LGBTIK+ kopienai piederošās personas,
4.2. personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam dzimuma dēļ, tai skaitā personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
5. Etniskās piederības vai ādas krāsas dēļ
5.1. Romi,
5.2. citas etniskās vai rasu minoritātes.
6. Migrācijas statusa dēļ
6.1. Migrācijas izcelsmes personas,
6.2. patvēruma meklētāji,
6.3. personas, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa, alternatīvais vai bezvalstnieka statuss,
6.4. Ukrainas civiliedzīvotāji.
7. Ģimenes apstākļu faktoru dēļ
7.1. viena vecāka ģimenes,
7.2. ģimenes ar zemiem ienākumiem un lielas ģimenes, kurām ir grūtības piekļūt vai atļauties digitālo izglītības aprīkojumu saviem bērniem,
7.3. jaunas sievietes ar bērniem un jo īpaši vientuļās mātes,
7.4. personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam,
7.5. bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni vecumā no 15 gadiem, kā arī šai grupai atbilstošas
pilngadīgas personas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,
7.6. personas, kuras kopj citu ģimenes locekli, un viena vecāka ģimenes pārstāvji.
8. Nodarbinātības statusa dēļ
8.1. fiziska darba strādnieki,
8.2. mazkvalificēti cilvēki,
8.3. bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie,
8.4. bezdarbnieki, kas vecāki par 54 gadiem, un ilgstošie bezdarbnieki.
9. Sociālekonomisku faktoru dēļ
9.1. nabadzības slieksnim pakļautās personas,
9.2. personas, kurām ir apgrūtinātas iespējas gūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
10. Un citas personas, kuras paļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam invaliditātes, vecuma, dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas dēļ vai kādu citu statusu dēļ
10.1. no vardarbības cietušas personas,
10.2. ieslodzītie vai personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas,
10.3. personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām,
10.4. cilvēktirdzniecības upuri.
(2) Otrkārt, ņemot vērā, ka pasākuma mērķis ir īstenot atbalsta pasākumus diskriminācijas risku novēršanai, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai, lai sekmētu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, aicinām ieviest pieredzes izvērtējumu biedrībai vai nodibinājumam darbā ar attiecīgo mērķa grupu vai grupām kā kritēriju projektu iesniegumu vērtēšanas metodikā. Atzīstam, ka ļoti daudz biedrību un nodibinājumu sniedz ieguldījumu diskriminācijas un sociālās atstumtības mazināšanā, ikdienā strādājot tieši ar pasākumā minētajām mērķa grupām un aizstāvot to intereses. Tādējādi šīs organizācijas ir speciālisti pārzina mērķa grupas personu problemātiku, vajadzības un aktuālo tēmu loku, kā arī spēj nodrošināt šo personu sasniedzamību. Tomēr kritērijos būtu jāiekļauj skaidrāki priekšnosacījumi, pēc kuriem tiks izvēlēti atbilstošākie pasākumu īstenotāji.
LPA ieskatā, tādējādi tiks nodrošināts, ka biedrības un nodibinājumi, kuriem patiesi ir vislielākā pieredze, zināšanas, gatavība un kompetence darbā ar konkrētajām mērķa grupām, arī īsteno iecerētos pasākumus. Turklāt tieši šīs organizācijas spēs visefektīvāk sasniegt pasākuma mērķus šīs padziļinātās pieredzes dēļ. Tādēļ aicinām iekļaut kā projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju ieviest esošās pieredzes izvērtējumu biedrībai vai nodibinājumam darbā ar attiecīgo mērķa grupu vai grupām kā 3.Kvalitātes kritēriju 3.3.5. apakškritēriju, 3.5.6. apakškritēriju vai kā atsevišķu 4. kritēriju.
(3) Treškārt, LPA aicina apsvērt atbildes uz dažiem konceptuāliem jautājumiem saistībā ar pasākumu un tā īstenošanas noteikumu vērtēšanas kritēriju metodiku, lai sasniegtu ilgtermiņa pārmaiņas, to vidū:
1) Kāds ir šī pasākuma stratēģiskais mērķis?
2) Vai projekta iesniegumā nebūtu jāapraksta konkrētas metodes, kā pasākumu īstenotāji projekta ietvaros mazinās risku diskriminācijai un sociālajai attīstībai attiecīgajām mērķa grupām, kā arī pamatojumu, kā tieši šīs konkrētās metodes īstenosies risku mazināšanā?
3) Nav saprotams projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs ir minēta “Atbalsta pasākumu daudzveidība”. Ņemot vērā, ka pasākuma mērķis ir īstenot atbalsta pasākumus diskriminācijas un sociālās atstumtības risku novēršanai, kā tieši pasākumu daudzveidība palīdz to sasniegt, nevis mērķētas aktivitātes mērķa grupai, kas biedrību un nodibinājumu pieredzē ir visefektīvākās?
[1] ES faktu lapa, sociālā un nodarbinātības politika. Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību. https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/60/cina-pret-nabadzibu-socialo-atstumtibu-un-diskriminaciju
[2] Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem https://www.lm.gov.lv/lv/media/21354/download?attachment
[3] MK Noteikumi Nr. 173 par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību https://likumi.lv/ta/id/298035-noteikumi-par-socialas-atstumtibas-riskam-paklauto-iedzivotaju-grupam-un-sociala-uznemuma-statusa-pieskirsanas-registresanas
[4] Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. jūlija rezolūcija par intersekcionālo diskrimināciju Eiropas Savienībā: Āfrikas, Tuvo Austrumu, Latīņamerikas un Āzijas izcelsmes sieviešu sociālekonomiskais stāvoklis (2021/2243(INI)) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022IP0289&qid=1681283646502
[5] Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52021DC0102
[6] Eiropas Komisijas Priekšlikums Padomes direktīva par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/ALL/?uri=CELEX:52008PC0426
[7] Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas nodarbinātības un sociālie aspekti (2020/2244(INI)) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52021IP0084&qid=1681283115130
[8] MK noteikumi Nr.102 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" īstenošanas noteikumi https://likumi.lv/ta/id/280230-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-1-4-specifiska-atbalsta-merka-palielinat-diskriminacijas-riskiem-paklauto
Augstu vērtējam Labklājības ministrijas ieceri īstenot atbalsta pasākumus diskriminācijas risku novēršanai, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai, lai sekmētu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Taču LPA aicina programmā veikt sekojošus precizējumus:
(1) paplašināt definīciju pasākuma mērķa grupām - personām, kuras paļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam, tas ir, šobrīd programmas noteikumos nav iekļautas visas mērķa grupas, kuras ir pakļautas sociālās atstumtības riskam;
(2) iekļaut kā projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju ieviest esošās pieredzes izvērtējumu biedrībai vai nodibinājumam darbā ar attiecīgo mērķa grupu vai grupām;
(3) apsvērt atbildes uz dažiem konceptuāliem jautājumiem saistībā ar pasākumu un tā īstenošanas noteikumu vērtēšanas kritēriju metodiku, lai sasniegtu ilgtermiņa pārmaiņas.
(1) Pirmkārt, LPA ieskatā, pasākumu īstenošanas noteikumos pasākuma mērķa grupas būtu jādefinē plašāk, saskaņā ar Eiropas parlamenta Sociālās un nodarbinātības politikā[1] balstīto juridisko tvērumu. Šobrīd pasākuma īstenošanas noteikumos kā mērķa grupas ir uzskaitītas personas, kuras ir balstītas uz Labklājības ministrijas pasūtījuma veiktā pētījuma “Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem”[2]. Savukārt projekta vērtēšanas kritēriju metodikā kritērijs 1.4. nosaka, ka “Projekta iesniegumā norādītā mērķa grupa atbilst MK noteikumos noteiktajam un ir identificētas mērķa grupas vajadzības un risināmās problēmas”, taču nav norādīta atsauce uz konkrētajiem MK noteikumiem. Saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 173 par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību[3], Sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir dēvētas plašākā tvērumā. Vēlamies norādīt, ka uzskaitītās mērķa grupas pasākuma īstenošanas noteikumu anotācijā un vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika atšķiras.
LPA ieskatā, šī brīža pasākuma īstenošanas noteikumi ir izslēdzoši, jo neuzskaita visas grupas, kuras faktiski ikdienā saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju[4] un ir pakļautas sociālajai atstumtībai. Tādēļ aicinām ņemt vērā Eiropas parlamenta Sociālās un nodarbinātības politikā1 balstīto juridisko tvērumu[5],[6],[7] un MK noteikumos Nr.102[8], kā arī MK noteikumos Nr.1733 definētās diskriminācijai un sociālajai atstumtībai pakļautās mērķa grupas un paplašināt definīciju kā personas, kuras paļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam:
1. Vecuma dēļ
1.1. vecāka gadagājuma cilvēki, personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam vecuma dēļ (personas pēc 50 gadu vecuma)
1.2. jaunieši
2. Invaliditātes statusa dēļ
2.1. personas ar invaliditāti,
2.2. personas ar garīga rakstura traucējumiem,
2.3.vecāki vai aizbildnis, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti,
2.4. personas, kas aprūpē bērnu pēc pilngadības sasniegšanas, mazbērnu, brāli, pusbrāli, māsu, pusmāsu, vecāku, vecvecāku vai laulāto, ja aprūpējamais ir persona, kurai noteikta I invaliditātes grupa, vai persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta II invaliditātes grupa,
2.5. personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam invaliditātes dēļ, tai skaitā bezdarbnieki ar invaliditāti, personas ar invaliditāti un zemu izglītības līmeni.
3. Dzīvesvietas dēļ
3.1. lauku un attālos apvidos dzīvojoši cilvēki,
3.2. personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta naktspatversmē,
3.3. bezpajumtnieki.
4. Seksuālās orientācijas, dzimuma vai dzimuma identitātes dēļ
4.1. LGBTIK+ kopienai piederošās personas,
4.2. personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam dzimuma dēļ, tai skaitā personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
5. Etniskās piederības vai ādas krāsas dēļ
5.1. Romi,
5.2. citas etniskās vai rasu minoritātes.
6. Migrācijas statusa dēļ
6.1. Migrācijas izcelsmes personas,
6.2. patvēruma meklētāji,
6.3. personas, kurām Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa, alternatīvais vai bezvalstnieka statuss,
6.4. Ukrainas civiliedzīvotāji.
7. Ģimenes apstākļu faktoru dēļ
7.1. viena vecāka ģimenes,
7.2. ģimenes ar zemiem ienākumiem un lielas ģimenes, kurām ir grūtības piekļūt vai atļauties digitālo izglītības aprīkojumu saviem bērniem,
7.3. jaunas sievietes ar bērniem un jo īpaši vientuļās mātes,
7.4. personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam,
7.5. bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni vecumā no 15 gadiem, kā arī šai grupai atbilstošas
pilngadīgas personas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,
7.6. personas, kuras kopj citu ģimenes locekli, un viena vecāka ģimenes pārstāvji.
8. Nodarbinātības statusa dēļ
8.1. fiziska darba strādnieki,
8.2. mazkvalificēti cilvēki,
8.3. bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie,
8.4. bezdarbnieki, kas vecāki par 54 gadiem, un ilgstošie bezdarbnieki.
9. Sociālekonomisku faktoru dēļ
9.1. nabadzības slieksnim pakļautās personas,
9.2. personas, kurām ir apgrūtinātas iespējas gūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
10. Un citas personas, kuras paļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam invaliditātes, vecuma, dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas dēļ vai kādu citu statusu dēļ
10.1. no vardarbības cietušas personas,
10.2. ieslodzītie vai personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas,
10.3. personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām,
10.4. cilvēktirdzniecības upuri.
(2) Otrkārt, ņemot vērā, ka pasākuma mērķis ir īstenot atbalsta pasākumus diskriminācijas risku novēršanai, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai, lai sekmētu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, aicinām ieviest pieredzes izvērtējumu biedrībai vai nodibinājumam darbā ar attiecīgo mērķa grupu vai grupām kā kritēriju projektu iesniegumu vērtēšanas metodikā. Atzīstam, ka ļoti daudz biedrību un nodibinājumu sniedz ieguldījumu diskriminācijas un sociālās atstumtības mazināšanā, ikdienā strādājot tieši ar pasākumā minētajām mērķa grupām un aizstāvot to intereses. Tādējādi šīs organizācijas ir speciālisti pārzina mērķa grupas personu problemātiku, vajadzības un aktuālo tēmu loku, kā arī spēj nodrošināt šo personu sasniedzamību. Tomēr kritērijos būtu jāiekļauj skaidrāki priekšnosacījumi, pēc kuriem tiks izvēlēti atbilstošākie pasākumu īstenotāji.
LPA ieskatā, tādējādi tiks nodrošināts, ka biedrības un nodibinājumi, kuriem patiesi ir vislielākā pieredze, zināšanas, gatavība un kompetence darbā ar konkrētajām mērķa grupām, arī īsteno iecerētos pasākumus. Turklāt tieši šīs organizācijas spēs visefektīvāk sasniegt pasākuma mērķus šīs padziļinātās pieredzes dēļ. Tādēļ aicinām iekļaut kā projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju ieviest esošās pieredzes izvērtējumu biedrībai vai nodibinājumam darbā ar attiecīgo mērķa grupu vai grupām kā 3.Kvalitātes kritēriju 3.3.5. apakškritēriju, 3.5.6. apakškritēriju vai kā atsevišķu 4. kritēriju.
(3) Treškārt, LPA aicina apsvērt atbildes uz dažiem konceptuāliem jautājumiem saistībā ar pasākumu un tā īstenošanas noteikumu vērtēšanas kritēriju metodiku, lai sasniegtu ilgtermiņa pārmaiņas, to vidū:
1) Kāds ir šī pasākuma stratēģiskais mērķis?
2) Vai projekta iesniegumā nebūtu jāapraksta konkrētas metodes, kā pasākumu īstenotāji projekta ietvaros mazinās risku diskriminācijai un sociālajai attīstībai attiecīgajām mērķa grupām, kā arī pamatojumu, kā tieši šīs konkrētās metodes īstenosies risku mazināšanā?
3) Nav saprotams projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs ir minēta “Atbalsta pasākumu daudzveidība”. Ņemot vērā, ka pasākuma mērķis ir īstenot atbalsta pasākumus diskriminācijas un sociālās atstumtības risku novēršanai, kā tieši pasākumu daudzveidība palīdz to sasniegt, nevis mērķētas aktivitātes mērķa grupai, kas biedrību un nodibinājumu pieredzē ir visefektīvākās?
[1] ES faktu lapa, sociālā un nodarbinātības politika. Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību. https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/60/cina-pret-nabadzibu-socialo-atstumtibu-un-diskriminaciju
[2] Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem https://www.lm.gov.lv/lv/media/21354/download?attachment
[3] MK Noteikumi Nr. 173 par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību https://likumi.lv/ta/id/298035-noteikumi-par-socialas-atstumtibas-riskam-paklauto-iedzivotaju-grupam-un-sociala-uznemuma-statusa-pieskirsanas-registresanas
[4] Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. jūlija rezolūcija par intersekcionālo diskrimināciju Eiropas Savienībā: Āfrikas, Tuvo Austrumu, Latīņamerikas un Āzijas izcelsmes sieviešu sociālekonomiskais stāvoklis (2021/2243(INI)) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022IP0289&qid=1681283646502
[5] Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52021DC0102
[6] Eiropas Komisijas Priekšlikums Padomes direktīva par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/ALL/?uri=CELEX:52008PC0426
[7] Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas nodarbinātības un sociālie aspekti (2020/2244(INI)) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52021IP0084&qid=1681283115130
[8] MK noteikumi Nr.102 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" īstenošanas noteikumi https://likumi.lv/ta/id/280230-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-1-4-specifiska-atbalsta-merka-palielinat-diskriminacijas-riskiem-paklauto
13.11.2023. 13:30