Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumos Nr. 408 "Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
2021.gada 20.janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, turpmāk paredzot, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam jānodrošina dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, nevis vien dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana.
Pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai (līdzās energoefektivitātes minimālo prasību nodrošināšanai) paredz Ēku energoefektivitātes likums, un tie ir - ēku energoefektivitātes novērtēšana, ēku energosertifikācija, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude u.c..
Attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības īpašnieki nav pārņēmuši, piemērojami Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumi Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.408), kas pielikumos ietver veidnes dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmei un ieņēmumu un izdevumu pārskatu konkrētam kalendārajam gadam. Minētajās veidnēs joprojām ir norādīta pakalpojuma pozīcija “Dzīvojamās mājas energoefektivitātei noteikto minimālo prasību izpildes nodrošināšana”, kas neatbilst Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma regulējumam, proti, minētā pozīcija likumā aizstāta ar augstāku prasību - nodrošināt dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
Papildus norādāms, ka ēku energoefektivitātes uzlabošana, tajā skaitā, ēku energosertificēšana, identificējot valsts ēku fonda energoefektivitātes stāvokli, ir nepieciešama, ievērojot Eiropas Komisijas publicēto klimata pakotni “Fit for 55”, kurā ir izklāstīts redzējums par to, kā sekmēt klimata mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 55 procentiem, lai nodrošinātu nepieciešamo samazinājumu ilgtermiņa mērķa – klimatneitralitātes – sasniegšanu 2050. gadā.
Pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai (līdzās energoefektivitātes minimālo prasību nodrošināšanai) paredz Ēku energoefektivitātes likums, un tie ir - ēku energoefektivitātes novērtēšana, ēku energosertifikācija, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude u.c..
Attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības īpašnieki nav pārņēmuši, piemērojami Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumi Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.408), kas pielikumos ietver veidnes dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmei un ieņēmumu un izdevumu pārskatu konkrētam kalendārajam gadam. Minētajās veidnēs joprojām ir norādīta pakalpojuma pozīcija “Dzīvojamās mājas energoefektivitātei noteikto minimālo prasību izpildes nodrošināšana”, kas neatbilst Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma regulējumam, proti, minētā pozīcija likumā aizstāta ar augstāku prasību - nodrošināt dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
Papildus norādāms, ka ēku energoefektivitātes uzlabošana, tajā skaitā, ēku energosertificēšana, identificējot valsts ēku fonda energoefektivitātes stāvokli, ir nepieciešama, ievērojot Eiropas Komisijas publicēto klimata pakotni “Fit for 55”, kurā ir izklāstīts redzējums par to, kā sekmēt klimata mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 55 procentiem, lai nodrošinātu nepieciešamo samazinājumu ilgtermiņa mērķa – klimatneitralitātes – sasniegšanu 2050. gadā.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ietvertā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pienākuma izpildi – nodrošināt dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
Politikas jomas
Mājokļu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
09.06.2023. - 23.06.2023.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki
Skaidrojums un ietekme
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšana ir šo māju īpašnieku pienākums un atbildība. Noteikumu projekts ir vērsts, lai katram mājas īpašniekam un mājas pārvaldniekam (ja tas ir mājas īpašnieku pilnvarotā persona) nepārprotami ir skaidrs pienākums veikt mājas energosertifikāciju.
Juridiskās personas
- Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki
Skaidrojums un ietekme
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšana ir šo māju īpašnieku pienākums un atbildība. Noteikumu projekts ir vērsts, lai katram mājas īpašniekam un mājas pārvaldniekam (ja tas ir mājas īpašnieku pilnvarotā persona) nepārprotami ir skaidrs pienākums veikt mājas energosertifikāciju.
Sagatavoja
Karina Zvirbule (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
15.06.2023. 16:20
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Dzīvokļu īpašnieki
Iebildumi un priekšlikumi Noteikumu projektam Nr. 23-TA-1264 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumos Nr. 408 "Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts).
1. Noteikumu projektu nepieciešams papildināt, papildinot noteikumu 10. punktu un attiecīgi 2. pielikumu ar prasību iekļaut nākamo periodu uzturēšanas darbu plānā dzīvojamās mājas Tehnisko apsekošanu ar atzinuma (TAA) izstrādi atbilstoši 15.06.2021. MK noteikumu Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”, ja tā netika veikta pēdējo 10 gadu laikā un ņemot vērā aptveramo dzīvojamo māju skaitu, nosakot TAA izstrādes periodu ne ilgāk kā līdz 2027. gadam, kas atbilst arī daudzu saistītās tematikas Valsts un pašvaldību plānošanas dokumentu termiņam.
Pamatojums:
1) Daudzu energoefektivitātes pasākumu ieviešana nav iespējama pirms pilnīgas un pietiekamas būvju tehniskā stāvokļa izvērtēšanas. Energosertifikāciju un Tehnisko apsekošanu nevar arī skatīt atrauti vienu no otras, ja iepriekš nav veikts pilnvērtīgs izvērtējums.
2) 2021. gadā pieņemtie MK noteikumi Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21” to 9. punktā paredz tai skaitā periodisku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados. Taču tas nenozīmē, ka stājoties spēkā šādai prasībai pārvaldniekiem ir jāgaida 10 gadi, lai iekļautu šādus darbus nākamo gadu uzturēšanas plānā, jo īpaši pirmskara laika ēkām, kā arī citām, kas ir 40 un vairāk gadu vecas. Ēku tehniskai apsekošanai būtu jānāk arī pa priekšu būtiskiem remontu un atjaunošanas darbiem – tā var palīdzēt arī noteikt problēmvietas, kam var būt nepieciešama arī padziļinātā tehniskā izpēte. Līdz ar ko daudzdzīvokļu ēkām, kurā vēl nav veikta TAA, būtu korekti noteikt šādu izdevumu pozīciju kā obligātu, ierobežojot iespēju atteikties no tās izpildes un atlikt izpildi uz pārlieku ilgu laiku, kas t.sk. nebūtu atbilstošs arī Fit55 sasniegšanai.
3) TAA izdevumi var būt diezgan lieli, līdz ar to tos korekti iekļaut tieši nākamo periodu uzturēšanas darbu plānā, lai varētu uzkrāt nepieciešamos līdzekļus.
2. Noteikumu projektā iekļauto 1. un 3. pielikumus nepieciešams izvērst punktos par dzīvojamās mājas un tās teritorijas apkopes izdevumiem, papildinot ar divām noteikumos noteiktām apakšpozīcijām sekojošā redakcijā:
1) “dzīvojamās mājas pagrabu un bēniņu tīrīšana” un
2) “apstādījumu kopšana, tai skaitā koku vainagošana”.
Pamatojums:
1) Pagrabu un bēniņu sanitārai kopšanai un tīrīšanai ir būtiska loma ēkas fiziskās uzturēšanas nodrošināšanā, kā arī ugunsdrošības noteikumu ievērošanā.
2) Apstādījumu, tai skaitā koku, pienācīgai kopšanai, savukārt, ir ne tikai estētiskā nozīme, bet arī būtiska loma siltumnīcefekta gāzu samazināšanā u.c. nozīmīgos saistītos ar klimata pārmaiņām aspektos.
3) Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta (a) apakšpunkts nosaka dzīvojamās mājas sanitāro apkopi kā obligāto pārvaldīšanas darbību, proti, tie ir obligātie izdevumi saskaņā ar MK noteikumu Nr. 408 2.1.1. punktu, kas ir iekļaujami maksājumā par pārvaldīšanas pakalpojumu.
Diemžēl, piemēram, lielākais Latvijā pārvaldnieks SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, pēdējos gados regulāri šīs normatīvās prasības neievēro, attiecinot izmaksas par pagrabu un bēniņu tīrīšanu, kā arī koku apkopes (vainagošanas) darbu izmaksas pie “remontiem, atjaunošanas vai pārbūves” (t.i. Noteikumu 2.2. punktu), sedzot šos izdevumus pilnīgi nekorekti no dzīvojamo māju uzkrājumu līdzekļiem. Uz vairākkārtējiem aizrādījumiem par neatbilstību, pārvaldnieks atsakās veikt nepieciešamās izmaiņas, piedāvājot dzīvojamām mājām pieņemt dzīvokļu īpašnieku lēmumu par pārvaldīšanas maksu, attiecinot konkrētos (augstāk minētos) izdevumus uz to. Vēršu ministrijas uzmanību uz to, ka pārvaldnieks pastāvīgi rada absurdu situāciju, kad dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem papildus kopības lēmums par to, kas jau ir noteikts normatīvajos aktos kā obligāti pārvaldniekam izpildāmais.
Šo divu izdevumu pozīciju izmaksas var būt samērā augstas, taču pirmkārt, neviens neliedz sadalīt plānojamos darbus pa periodiem, un otrkārt, normatīvie akti pasaka, ka tieši kopībai būtu jālemj par citu konkrēto izmaksu finansēšanas avotu, tai skaitā par uzkrājuma fonda līdzekļu izmantošanu, kā arī tā var lemt par kādu sanitārās kopšanas darbu nodrošināšanu saviem spēkiem, t.sk. ar nolūku samazināt šīs izmaksas. Šeit jāvērš uzmanība arī uz to, ka pagrabu/bēniņu tīrīšanas un apstādījumu kopšanas darbu izmaksas tiek iekļautas dzīvojamo māju uzturēšanas darbu plānos bez attiecīgā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas ierosināšanas no pārvaldnieka puses.
Jānorāda arī, ka tas, ka dzīvojamās mājas nav vēl pārņēmušas pārvaldības tiesības nav pamats un neļauj pārvaldniekiem neievērot normatīvo aktu prasības.
Vēršu uzmanību arī uz to, ka šāda pārvaldnieka neatbilstoša prakse negatīvi ietekmē arī dzīvojamo māju uzkrājumu fonda līdzekļu uzkrāšanos, līdz ar ko daudzos gadījumos var tikt atlikta vai kavēta arī nepieciešamo remontu un atjaunošanas darbu izpilde.
Ņemot vērā augstāk minēto un to, ka šī problēma jau ir pārtapusi par ilggadējo neatrisināmo problēmu, uzskatām, ka ir nepieciešams veikt attiecīgo Noteikumu 1. un 3. pielikuma precizēšanu, izvēršot attiecīgās izdevumu pozīcijas un nofiksējos to apakšpunktos augstāk minētos obligāto darbību izdevumus, nepieciešamības gadījumā papildus precizējot arī attiecīgos Noteikumu punktus. Lūgums izvērtēt arī, vai līdzīgas problēmas nav sastopamas arī citiem izdevumiem, attiecīgi pilnveidojot Noteikumu projektu.
1. Noteikumu projektu nepieciešams papildināt, papildinot noteikumu 10. punktu un attiecīgi 2. pielikumu ar prasību iekļaut nākamo periodu uzturēšanas darbu plānā dzīvojamās mājas Tehnisko apsekošanu ar atzinuma (TAA) izstrādi atbilstoši 15.06.2021. MK noteikumu Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”, ja tā netika veikta pēdējo 10 gadu laikā un ņemot vērā aptveramo dzīvojamo māju skaitu, nosakot TAA izstrādes periodu ne ilgāk kā līdz 2027. gadam, kas atbilst arī daudzu saistītās tematikas Valsts un pašvaldību plānošanas dokumentu termiņam.
Pamatojums:
1) Daudzu energoefektivitātes pasākumu ieviešana nav iespējama pirms pilnīgas un pietiekamas būvju tehniskā stāvokļa izvērtēšanas. Energosertifikāciju un Tehnisko apsekošanu nevar arī skatīt atrauti vienu no otras, ja iepriekš nav veikts pilnvērtīgs izvērtējums.
2) 2021. gadā pieņemtie MK noteikumi Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21” to 9. punktā paredz tai skaitā periodisku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados. Taču tas nenozīmē, ka stājoties spēkā šādai prasībai pārvaldniekiem ir jāgaida 10 gadi, lai iekļautu šādus darbus nākamo gadu uzturēšanas plānā, jo īpaši pirmskara laika ēkām, kā arī citām, kas ir 40 un vairāk gadu vecas. Ēku tehniskai apsekošanai būtu jānāk arī pa priekšu būtiskiem remontu un atjaunošanas darbiem – tā var palīdzēt arī noteikt problēmvietas, kam var būt nepieciešama arī padziļinātā tehniskā izpēte. Līdz ar ko daudzdzīvokļu ēkām, kurā vēl nav veikta TAA, būtu korekti noteikt šādu izdevumu pozīciju kā obligātu, ierobežojot iespēju atteikties no tās izpildes un atlikt izpildi uz pārlieku ilgu laiku, kas t.sk. nebūtu atbilstošs arī Fit55 sasniegšanai.
3) TAA izdevumi var būt diezgan lieli, līdz ar to tos korekti iekļaut tieši nākamo periodu uzturēšanas darbu plānā, lai varētu uzkrāt nepieciešamos līdzekļus.
2. Noteikumu projektā iekļauto 1. un 3. pielikumus nepieciešams izvērst punktos par dzīvojamās mājas un tās teritorijas apkopes izdevumiem, papildinot ar divām noteikumos noteiktām apakšpozīcijām sekojošā redakcijā:
1) “dzīvojamās mājas pagrabu un bēniņu tīrīšana” un
2) “apstādījumu kopšana, tai skaitā koku vainagošana”.
Pamatojums:
1) Pagrabu un bēniņu sanitārai kopšanai un tīrīšanai ir būtiska loma ēkas fiziskās uzturēšanas nodrošināšanā, kā arī ugunsdrošības noteikumu ievērošanā.
2) Apstādījumu, tai skaitā koku, pienācīgai kopšanai, savukārt, ir ne tikai estētiskā nozīme, bet arī būtiska loma siltumnīcefekta gāzu samazināšanā u.c. nozīmīgos saistītos ar klimata pārmaiņām aspektos.
3) Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta (a) apakšpunkts nosaka dzīvojamās mājas sanitāro apkopi kā obligāto pārvaldīšanas darbību, proti, tie ir obligātie izdevumi saskaņā ar MK noteikumu Nr. 408 2.1.1. punktu, kas ir iekļaujami maksājumā par pārvaldīšanas pakalpojumu.
Diemžēl, piemēram, lielākais Latvijā pārvaldnieks SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, pēdējos gados regulāri šīs normatīvās prasības neievēro, attiecinot izmaksas par pagrabu un bēniņu tīrīšanu, kā arī koku apkopes (vainagošanas) darbu izmaksas pie “remontiem, atjaunošanas vai pārbūves” (t.i. Noteikumu 2.2. punktu), sedzot šos izdevumus pilnīgi nekorekti no dzīvojamo māju uzkrājumu līdzekļiem. Uz vairākkārtējiem aizrādījumiem par neatbilstību, pārvaldnieks atsakās veikt nepieciešamās izmaiņas, piedāvājot dzīvojamām mājām pieņemt dzīvokļu īpašnieku lēmumu par pārvaldīšanas maksu, attiecinot konkrētos (augstāk minētos) izdevumus uz to. Vēršu ministrijas uzmanību uz to, ka pārvaldnieks pastāvīgi rada absurdu situāciju, kad dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem papildus kopības lēmums par to, kas jau ir noteikts normatīvajos aktos kā obligāti pārvaldniekam izpildāmais.
Šo divu izdevumu pozīciju izmaksas var būt samērā augstas, taču pirmkārt, neviens neliedz sadalīt plānojamos darbus pa periodiem, un otrkārt, normatīvie akti pasaka, ka tieši kopībai būtu jālemj par citu konkrēto izmaksu finansēšanas avotu, tai skaitā par uzkrājuma fonda līdzekļu izmantošanu, kā arī tā var lemt par kādu sanitārās kopšanas darbu nodrošināšanu saviem spēkiem, t.sk. ar nolūku samazināt šīs izmaksas. Šeit jāvērš uzmanība arī uz to, ka pagrabu/bēniņu tīrīšanas un apstādījumu kopšanas darbu izmaksas tiek iekļautas dzīvojamo māju uzturēšanas darbu plānos bez attiecīgā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas ierosināšanas no pārvaldnieka puses.
Jānorāda arī, ka tas, ka dzīvojamās mājas nav vēl pārņēmušas pārvaldības tiesības nav pamats un neļauj pārvaldniekiem neievērot normatīvo aktu prasības.
Vēršu uzmanību arī uz to, ka šāda pārvaldnieka neatbilstoša prakse negatīvi ietekmē arī dzīvojamo māju uzkrājumu fonda līdzekļu uzkrāšanos, līdz ar ko daudzos gadījumos var tikt atlikta vai kavēta arī nepieciešamo remontu un atjaunošanas darbu izpilde.
Ņemot vērā augstāk minēto un to, ka šī problēma jau ir pārtapusi par ilggadējo neatrisināmo problēmu, uzskatām, ka ir nepieciešams veikt attiecīgo Noteikumu 1. un 3. pielikuma precizēšanu, izvēršot attiecīgās izdevumu pozīcijas un nofiksējos to apakšpunktos augstāk minētos obligāto darbību izdevumus, nepieciešamības gadījumā papildus precizējot arī attiecīgos Noteikumu punktus. Lūgums izvērtēt arī, vai līdzīgas problēmas nav sastopamas arī citiem izdevumiem, attiecīgi pilnveidojot Noteikumu projektu.
23.06.2023. 12:43