Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.4.pasākuma “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” īstenošanu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
-
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Profesionālās kompetences, kā arī nepietiekami sociālā darba jomas cilvēkresursi negatīvi ietekmē sociālo pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, kā arī neveicina mūsdienīgu, sabiedrības mainīgajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu izveidi un attīstību.
Sociālo pakalpojumu efektivitātes pilnveidošanai un jaunu, mūsdienīgu sociālo pakalpojumu izveidei pašvaldībām trūkst iekšējo resursu un kapacitātes.
Lai arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10. pantā ir noteikts, ka uz vienu tūkstoti iedzīvotāju jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam, Latvijā 2020. gadā sociālos pakalpojumus pašvaldību iestādēs sniedza 2 105 sociālā darba speciālisti, un tādējādi likuma norma tika izpildīta par 77%.
Labklājības ministrija ir identificējusi gan labo praksi, gan virkni izaicinājumu sociālā darba izglītībā, kā arī risinājumus izaicinājumu pārvarēšanai. Būtiskākie konstatētie izaicinājumi ietver studiju programmu satura neatbilstību profesijas satura izmaiņām un darba tirgus prasībām, akadēmiskā un prakses vadības personāla trūkumu, vāju studiju prakšu organizāciju. Komplekso izaicinājumu rezultātā absolventu kompetences ne vienmēr ir pietiekamas profesionāla sociālā darba veikšanai.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu un profesionālu sociālo pakalpojumu sniegšanu, nepieciešams nodrošināt metodisko atbalstu un regulārus, sabiedrības aktualitātēm atbilstošus profesionālās kompetences pilnveides un tālākizglītības, kā arī informatīvi izglītojošos pasākumus sociālā darba speciālistiem, iestāžu un organizāciju vadītājiem un citiem speciālistiem, kuri nodrošina sociālos pakalpojumus.
Tāpat joprojām aktuāls ir finansiāls atbalsts pašvaldībām supervīzijas nodrošināšanā sociālā darba speciālistiem, sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem, ģimenes asistentiem un aprūpētājiem, tādējādi motivējot sociālo pakalpojumu sniedzējus un sociālajā jomā strādājošos speciālistus izmantot supervīzijas pakalpojumu, kas ir būtisks resurss speciālistu profesionālam atbalstam.
Vienlaikus aktuāla ir arī jaunu metodiku izstrāde darbam ar dažādām sociālā darba klientu grupām, piemēram darbs ar personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, ar ģimenēm ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vai uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, kuru specifika nav aplūkota sociālā darba praksei nepieciešamajā detalizācijas pakāpē līdz šim izstrādātajos metodiskajos materiālos. Tāpat nepieciešams izstrādāt metodiku un nodrošināt mācības uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā bērniem un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā ļoti smagiem un multipliem traucējumiem un pensijas vecuma personām, tai skaitā personām ar demenci. Tas nodrošinās iespēju sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru skaits turpina pieaugt, tai skaitā īstenojot deinstitucionalizācijas projektus, piesaistīt un izglītot speciālistus, kuriem ir šādu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā vērtīborientācija un prasmes. Lai nodrošinātu metodiku mācības iespējami lielākam interesentu lokam, jāturpina arī bezmaksas e - mācību īstenošana sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu.
Sociālā darba jomas tālākai attīstībai būtiska ir sociālā darba profesijas prestiža stiprināšana, popularizējot gan sociālā darba atpazīstamību sabiedrībā, gan veicinot starpdisciplināro, starpinstitucionālo sadarbību, tādēļ aktuāli ir arī sabiedrības informēšanas un viedokļa veidošanas pasākumi, starpdisciplināras diskusijas, kas sniedz izpratni citu jomu speciālistiem gan par sociālā darba mērķiem, gan dažādām klientu mērķa grupām un to vajadzībām. Lai iegūtu nepieciešamos datus situācijas monitoringam un tālākas sociālā darba jomas attīstības plānošanai nepieciešams izstrādāt metodoloģiju un veikt atbilstošas izpētes par sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku apmierinātību ar darba apstākļiem un atalgojumu, sociālā darba prakses izpēti pašvaldībās dažādos reģionos, kā arī par aktuālajām sociālā darba klientu mērķa grupu vajadzībām un izaicinājumiem.
Ņemot vērā minēto un 4.3.5.4. pasākuma "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" mērķi - paaugstināt sociālā darba efektivitāti un sociālajā jomā strādājošo speciālistu profesionalitāti, pasākuma ietvaros plānots atbalsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā sociālā darba speciālistiem, iestāžu, organizāciju un to struktūrvienību vadītājiem, aprūpes speciālistiem un personām, kas nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, un sociālā darba studiju programmu studentiem. Atbalstu paredzēts nodrošināt kā profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrādi un īstenošanu, augstākās izglītības programmu pilnveidi un īstenošanu, kā arī supervīzijas nodrošināšanu. Tāpat arī plānota metodiku izstrāde un mācību programmu izstrāde, kā arī īstenošana metodiku apguvei. Vienlaikus pasākuma ietvaros paredzēts arī izveidot profesionālā atbalsta tīklu sociālā darba attīstībai, tai skaitā izstrādāt starpdisciplinārās ekspertu komandas darbības modeli, īstenot pilotprojektu modeļa ieviešanai, kā arī pasākumus līderības attīstībai sociālā darba jomā. Līdztekus iepriekš minētajām darbībām ir plānota priekšlikumu izstrāde izmaiņām sociālā darbinieka profesijas standartā un profesionālās kvalifikācijas prasībām atbilstoši aktuālajām specializācijām un profesijas standarta aktualizācija, informatīvi izglītojošo pasākumu īstenošana sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanai, kā arī izvērtējumu veikšana par sociālās jomas speciālistu pašvaldības iestādēs darba efektivitāti, tai skaitā par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku darba apstākļiem, atalgojuma sistēmu un sociālā darba praksi, un ex – post izvērtējuma veikšana par pasākuma projekta rezultātiem un sociālo dienestu klientu aktuālajām vajadzībām un izaicinājumiem turpmākai sociālā darba attīstībai.
Plānotais finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā valsts politiku sociālā darba jomā, – Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu.
Plānotais pasākuma kopējais finansējums ir 12 470 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 10 599 500 euro un valsts budžeta finansējums – 1 870 500 euro.
Pasākuma īstenošanu plānots uzsākt indikatīvi 2022. gada 3.ceturksnī.
Sociālo pakalpojumu efektivitātes pilnveidošanai un jaunu, mūsdienīgu sociālo pakalpojumu izveidei pašvaldībām trūkst iekšējo resursu un kapacitātes.
Lai arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10. pantā ir noteikts, ka uz vienu tūkstoti iedzīvotāju jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam, Latvijā 2020. gadā sociālos pakalpojumus pašvaldību iestādēs sniedza 2 105 sociālā darba speciālisti, un tādējādi likuma norma tika izpildīta par 77%.
Labklājības ministrija ir identificējusi gan labo praksi, gan virkni izaicinājumu sociālā darba izglītībā, kā arī risinājumus izaicinājumu pārvarēšanai. Būtiskākie konstatētie izaicinājumi ietver studiju programmu satura neatbilstību profesijas satura izmaiņām un darba tirgus prasībām, akadēmiskā un prakses vadības personāla trūkumu, vāju studiju prakšu organizāciju. Komplekso izaicinājumu rezultātā absolventu kompetences ne vienmēr ir pietiekamas profesionāla sociālā darba veikšanai.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu un profesionālu sociālo pakalpojumu sniegšanu, nepieciešams nodrošināt metodisko atbalstu un regulārus, sabiedrības aktualitātēm atbilstošus profesionālās kompetences pilnveides un tālākizglītības, kā arī informatīvi izglītojošos pasākumus sociālā darba speciālistiem, iestāžu un organizāciju vadītājiem un citiem speciālistiem, kuri nodrošina sociālos pakalpojumus.
Tāpat joprojām aktuāls ir finansiāls atbalsts pašvaldībām supervīzijas nodrošināšanā sociālā darba speciālistiem, sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem, ģimenes asistentiem un aprūpētājiem, tādējādi motivējot sociālo pakalpojumu sniedzējus un sociālajā jomā strādājošos speciālistus izmantot supervīzijas pakalpojumu, kas ir būtisks resurss speciālistu profesionālam atbalstam.
Vienlaikus aktuāla ir arī jaunu metodiku izstrāde darbam ar dažādām sociālā darba klientu grupām, piemēram darbs ar personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, ar ģimenēm ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vai uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, kuru specifika nav aplūkota sociālā darba praksei nepieciešamajā detalizācijas pakāpē līdz šim izstrādātajos metodiskajos materiālos. Tāpat nepieciešams izstrādāt metodiku un nodrošināt mācības uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā bērniem un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā ļoti smagiem un multipliem traucējumiem un pensijas vecuma personām, tai skaitā personām ar demenci. Tas nodrošinās iespēju sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru skaits turpina pieaugt, tai skaitā īstenojot deinstitucionalizācijas projektus, piesaistīt un izglītot speciālistus, kuriem ir šādu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā vērtīborientācija un prasmes. Lai nodrošinātu metodiku mācības iespējami lielākam interesentu lokam, jāturpina arī bezmaksas e - mācību īstenošana sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu.
Sociālā darba jomas tālākai attīstībai būtiska ir sociālā darba profesijas prestiža stiprināšana, popularizējot gan sociālā darba atpazīstamību sabiedrībā, gan veicinot starpdisciplināro, starpinstitucionālo sadarbību, tādēļ aktuāli ir arī sabiedrības informēšanas un viedokļa veidošanas pasākumi, starpdisciplināras diskusijas, kas sniedz izpratni citu jomu speciālistiem gan par sociālā darba mērķiem, gan dažādām klientu mērķa grupām un to vajadzībām. Lai iegūtu nepieciešamos datus situācijas monitoringam un tālākas sociālā darba jomas attīstības plānošanai nepieciešams izstrādāt metodoloģiju un veikt atbilstošas izpētes par sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku apmierinātību ar darba apstākļiem un atalgojumu, sociālā darba prakses izpēti pašvaldībās dažādos reģionos, kā arī par aktuālajām sociālā darba klientu mērķa grupu vajadzībām un izaicinājumiem.
Ņemot vērā minēto un 4.3.5.4. pasākuma "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" mērķi - paaugstināt sociālā darba efektivitāti un sociālajā jomā strādājošo speciālistu profesionalitāti, pasākuma ietvaros plānots atbalsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā sociālā darba speciālistiem, iestāžu, organizāciju un to struktūrvienību vadītājiem, aprūpes speciālistiem un personām, kas nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, un sociālā darba studiju programmu studentiem. Atbalstu paredzēts nodrošināt kā profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrādi un īstenošanu, augstākās izglītības programmu pilnveidi un īstenošanu, kā arī supervīzijas nodrošināšanu. Tāpat arī plānota metodiku izstrāde un mācību programmu izstrāde, kā arī īstenošana metodiku apguvei. Vienlaikus pasākuma ietvaros paredzēts arī izveidot profesionālā atbalsta tīklu sociālā darba attīstībai, tai skaitā izstrādāt starpdisciplinārās ekspertu komandas darbības modeli, īstenot pilotprojektu modeļa ieviešanai, kā arī pasākumus līderības attīstībai sociālā darba jomā. Līdztekus iepriekš minētajām darbībām ir plānota priekšlikumu izstrāde izmaiņām sociālā darbinieka profesijas standartā un profesionālās kvalifikācijas prasībām atbilstoši aktuālajām specializācijām un profesijas standarta aktualizācija, informatīvi izglītojošo pasākumu īstenošana sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanai, kā arī izvērtējumu veikšana par sociālās jomas speciālistu pašvaldības iestādēs darba efektivitāti, tai skaitā par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku darba apstākļiem, atalgojuma sistēmu un sociālā darba praksi, un ex – post izvērtējuma veikšana par pasākuma projekta rezultātiem un sociālo dienestu klientu aktuālajām vajadzībām un izaicinājumiem turpmākai sociālā darba attīstībai.
Plānotais finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā valsts politiku sociālā darba jomā, – Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu.
Plānotais pasākuma kopējais finansējums ir 12 470 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 10 599 500 euro un valsts budžeta finansējums – 1 870 500 euro.
Pasākuma īstenošanu plānots uzsākt indikatīvi 2022. gada 3.ceturksnī.
Mērķa apraksts
Informatīvā ziņojuma mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.4.pasākuma “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” īstenošanai.
Politikas jomas
Sociālais darbs
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
15.03.2022. - 22.03.2022.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par informatīvo ziņojumu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- 1) sociālo pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā sociālā darba speciālisti, iestāžu, organizāciju un to struktūrvienību vadītāji, aprūpes speciālisti un personas, kas nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu; 2) augstskolu mācībspēki, kuras akreditēta studiju virziena ietvaros nodrošina pirmā un otrā līmeņa augstākās izglītības studiju programmas sociālajā darbā; 3) sociālā darba studiju programmu studenti.
Skaidrojums un ietekme
Informatīvais ziņojums paredz darbības, kas veicinās sociālo pakalpojumu sniedzēju profesionālo pilnveidi un sadarbību, tādējādi paaugstinot sociālo dienestu klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Inga Krīgere (LM)
Atbildīgā persona
Sarmīte Vepere (LM)
Izsludināšanas datums
15.03.2022. 12:13
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts