Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16. pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākumam "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un 16.2. apakšpasākumam "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā pašreizējo pieredzi 16. pasākuma "Sadarbība" administrēšanā un lai sekmētu izvirzīto mērķu sasniegšanu ir nepieciešama izdarīt grozījumu spēkā esošajos Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16. pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākumam "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un 16.2. apakšpasākumam "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā"”.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt atbalsta saņemšanas nosacījumus 16. pasākuma "Sadarbība” 16.1. apakšpasākumā “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” un 16.2. apakšpasākumā “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei”.
Politikas jomas
Lauksaimniecības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
22.04.2022. - 06.05.2022.
Informācija
Informācija par publisko apspriešanu saistībā ar 16. pasākuma "Sadarbība”
Fiziskās personas
- Primārais ražotājs lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē
Skaidrojums un ietekme
Atbalsts veicinās primārā ražotāja izaugsmi un palielinās konkurētspēju, tā palielinot nozares konkurētspēju kopumā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Juridiskām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lauksaimniecības produktu pārstrādi piedalīšanās atbalsta pasākumā veicinās uzņēmumu izaugsmi un palielinās konkurētspēju, tā palielinot nozares konkurētspēju kopumā.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Atbalsts veicinās uzņēmumu attīstību un palielinās konkurētspēju.
Sagatavoja
Everita Kalvāne (ZM)
Atbildīgā persona
Biruta Ingiļāvičute (ZM)
Izsludināšanas datums
21.04.2022. 11:59
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Dmitrijs Dmitrijevs
Tas ir teicami, ka valdība rūpējas par jaunu inovāciju ieviešanu lauksaimniecības nozarē un par ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību Latvijā. Lauksaimniecība ir primārais (pirmējais) tautsaimniecības sektors, kas sniedz daudziem jo daudziem Latvijas iedzīvotājiem darbu un finansiālo stabilitāti. Velme veikt inovācijas un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību ir atbalstāma.
Eiropas zaļais kurss (angļu valodā: European Green Deal) ir aktuāls un saistošs visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tamdēļ būtu svarīgi likt uzsvaru uz permakultūru (citreiz sauktu arī par ekoloģisko agrikultūru) un visa veida bioloģisko lauksaimniecību. Permakultūra atšķirībā no bioloģiskās lauksaimniecības ir vairāk tendēta uz dabiskās sugu daudzveidības un biotopu saglabāšanu un cilvēku saimnieciskās darbības (antropogēnās ietekmes) minimizēšanu. Permakultūra ir tāds lauksaimniecības veids, kurā tiek audzētas klimatiskajiem apstākļiem visoptimālākās augu kultūras, tiek turētas atbilstošajam reģionam vispiemērotākās lopu šķirnes ar mērķi gūt saimniecisko, proti, ekonomisko labumu un ar mērķi saglabāt apkārt esošos biotopus maksimāli neskartus. Permakultūru un bioloģisko lauksaimniecību ir jāattīsta valsts līmenī. Šāda veida lauksaimniecību ir jāatbalsta ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.
Diemžēl mūsdienās zaļās politikas jeb vides politikas jomā valda zināms populisms. Par prioritāti tiek pasludināta CO2 (ogļskābas gāzes jeb oglekļa dioksīda) emisiju samazināšana, kaut gan šī ir viena no nekaitīgākajām vielām ķīmijas rūpniecībā un lauksaimniecībā. Atmosfērā ogļskābās gāzes koncentrācija ir nieka 0,04% no kopējā atmosfēras tilpuma. Pelēm CO2 LK50 (angļu valodā: LC50) deva ir 200ml/l (avots: http://westliberty.edu/health-and-safety/files/2010/02/Carbon-Dioxide-Gas.pdf [Carbon Dioxide Gas - Safety Data Sheet]). Cilvēkiem letālā deva ieelpojot ir krietni zemāka. Tomēr CO2 koncentrācijas palielināšanās no 0,04% līdz 0,05% nav letāla. Savukārt, lauksaimniecības indes – dažāda veida – biocīdi ir pavisam cits stāsts. Lauksaimniecībā pielietojamajiem biocīdiem, it īpaši insekticīdiem, ir novērojams ļoti augsts toksiskums, t.i., šīs vielas ar 50% varbūtību var nogalināt dzīvu būtni, ja to ieēstā koncentrācija pārsniedz 25 miligramus uz vienu kilogramu dzīvsvara (LD50 25mg/kg). CO2 uz šo vielu fona ir relatīvi nekaitīga, dabā klātesoša gāze. CO2 ir pieskaitāms pie asfiksantiem līdzīgi kā N2 (atmosfēras slāpeklis), tomēr CO2 nav tik inerts kā N2. Jāatzīst ir fakts, ka toksiskums nav vienīgā lauksaimniecībā izmantojamo biocīdu bīstamība. Var būt arī hroniska ūdens vides bīstamība, izteikts toksiskums ūdens organismiem, teratogēns efekts, reprotoksisks efekts un visbeidzot hormonālo sistēmu (endokrīno sistēmu) bojājošas īpašības.
Pašlaik ir stājies likums, ka visam izmantojamajam dīzelim ir jābūt ar biopiedevu (avots: https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/379350-dombrovskis-iesaka-atteikties-no-biopiedevas-degvielai-musu-politikiem-tas-vienalga). Biopiedeva tiek iegūta no rapša (Brassica napus), pēc savas būtības tā ir rapšu eļļa. Rapsis pieder pie krustziežu dzimtas (Brassicaceae), tālab rapsim ir raksturīgi līdzīgi kaitēkļi kā kāpostiem (Brassica oleracea). Un šo lauksaimniecības kaitēkļu ir ļoti daudz, tādēļ rapsis tiek bagātīgi miglots ar insekticīdiem. Rapsi skar arī sēnīšu slimības, tādēļ talkā nāk fungicīdi. Un bez herbicīdiem arī neiztikt, jo rapsis savā veģetācijas sākumā ir viegli ievainojams attiecībā pret nezālēm. Rapsis kā nektāraugs ir absolūti bezjēdzīgs, jo bites (Apis mellifera) nelido pa rapša laukiem un nevāc no tā nedz nektāru, nedz putekšņus. 2000. gadu sākumā vietējās bites aktīvi lidoja pa rapša laukiem, kad tikko rapsis parādījās Latvijas ārēs. Daudzi biškopji rapša ziedēšanas laikā piedzīvoja masveida bišu saimju bojāeju. Bites ar laiku adaptējās pie izmaiņām Latvijas dabā. Nostrādāja bišu epiģenētika. Vietējas bites vairs nelido pa rapsi, jo rapsis bišuprāt ir nāvējošs. Tāpēc rapša pielietošana biopiedevas lomā ir īsts populisms.
Eiropas zaļais kurss (angļu valodā: European Green Deal) ir aktuāls un saistošs visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tamdēļ būtu svarīgi likt uzsvaru uz permakultūru (citreiz sauktu arī par ekoloģisko agrikultūru) un visa veida bioloģisko lauksaimniecību. Permakultūra atšķirībā no bioloģiskās lauksaimniecības ir vairāk tendēta uz dabiskās sugu daudzveidības un biotopu saglabāšanu un cilvēku saimnieciskās darbības (antropogēnās ietekmes) minimizēšanu. Permakultūra ir tāds lauksaimniecības veids, kurā tiek audzētas klimatiskajiem apstākļiem visoptimālākās augu kultūras, tiek turētas atbilstošajam reģionam vispiemērotākās lopu šķirnes ar mērķi gūt saimniecisko, proti, ekonomisko labumu un ar mērķi saglabāt apkārt esošos biotopus maksimāli neskartus. Permakultūru un bioloģisko lauksaimniecību ir jāattīsta valsts līmenī. Šāda veida lauksaimniecību ir jāatbalsta ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.
Diemžēl mūsdienās zaļās politikas jeb vides politikas jomā valda zināms populisms. Par prioritāti tiek pasludināta CO2 (ogļskābas gāzes jeb oglekļa dioksīda) emisiju samazināšana, kaut gan šī ir viena no nekaitīgākajām vielām ķīmijas rūpniecībā un lauksaimniecībā. Atmosfērā ogļskābās gāzes koncentrācija ir nieka 0,04% no kopējā atmosfēras tilpuma. Pelēm CO2 LK50 (angļu valodā: LC50) deva ir 200ml/l (avots: http://westliberty.edu/health-and-safety/files/2010/02/Carbon-Dioxide-Gas.pdf [Carbon Dioxide Gas - Safety Data Sheet]). Cilvēkiem letālā deva ieelpojot ir krietni zemāka. Tomēr CO2 koncentrācijas palielināšanās no 0,04% līdz 0,05% nav letāla. Savukārt, lauksaimniecības indes – dažāda veida – biocīdi ir pavisam cits stāsts. Lauksaimniecībā pielietojamajiem biocīdiem, it īpaši insekticīdiem, ir novērojams ļoti augsts toksiskums, t.i., šīs vielas ar 50% varbūtību var nogalināt dzīvu būtni, ja to ieēstā koncentrācija pārsniedz 25 miligramus uz vienu kilogramu dzīvsvara (LD50 25mg/kg). CO2 uz šo vielu fona ir relatīvi nekaitīga, dabā klātesoša gāze. CO2 ir pieskaitāms pie asfiksantiem līdzīgi kā N2 (atmosfēras slāpeklis), tomēr CO2 nav tik inerts kā N2. Jāatzīst ir fakts, ka toksiskums nav vienīgā lauksaimniecībā izmantojamo biocīdu bīstamība. Var būt arī hroniska ūdens vides bīstamība, izteikts toksiskums ūdens organismiem, teratogēns efekts, reprotoksisks efekts un visbeidzot hormonālo sistēmu (endokrīno sistēmu) bojājošas īpašības.
Pašlaik ir stājies likums, ka visam izmantojamajam dīzelim ir jābūt ar biopiedevu (avots: https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/379350-dombrovskis-iesaka-atteikties-no-biopiedevas-degvielai-musu-politikiem-tas-vienalga). Biopiedeva tiek iegūta no rapša (Brassica napus), pēc savas būtības tā ir rapšu eļļa. Rapsis pieder pie krustziežu dzimtas (Brassicaceae), tālab rapsim ir raksturīgi līdzīgi kaitēkļi kā kāpostiem (Brassica oleracea). Un šo lauksaimniecības kaitēkļu ir ļoti daudz, tādēļ rapsis tiek bagātīgi miglots ar insekticīdiem. Rapsi skar arī sēnīšu slimības, tādēļ talkā nāk fungicīdi. Un bez herbicīdiem arī neiztikt, jo rapsis savā veģetācijas sākumā ir viegli ievainojams attiecībā pret nezālēm. Rapsis kā nektāraugs ir absolūti bezjēdzīgs, jo bites (Apis mellifera) nelido pa rapša laukiem un nevāc no tā nedz nektāru, nedz putekšņus. 2000. gadu sākumā vietējās bites aktīvi lidoja pa rapša laukiem, kad tikko rapsis parādījās Latvijas ārēs. Daudzi biškopji rapša ziedēšanas laikā piedzīvoja masveida bišu saimju bojāeju. Bites ar laiku adaptējās pie izmaiņām Latvijas dabā. Nostrādāja bišu epiģenētika. Vietējas bites vairs nelido pa rapsi, jo rapsis bišuprāt ir nāvējošs. Tāpēc rapša pielietošana biopiedevas lomā ir īsts populisms.
01.05.2022. 14:08
Leonīds Krivišs
Es uzskatu, ka Latvijā ir jāatbalsta biškopjus un bioloģisko mājsaimniecību īpašniekus. Tik daudz Latvijas zemes tiek indēts, ka asaras birst no acīm. Rapša lauki ir biškopju šausmas. Gadu no gada rapša lauki tiek mēsloti un migloti. Minerālmēslu putekļi lido vējā. Dažādu ķimikāliju izgarojumi virmo gaisā. To inžu smārds ir jūtams pa gabalu. Man ir 2. grupas invaliditāte, man ir astma. Tāpēc es esmu jūtīgs pret visām šīm lietām.
Kā biškopis amatieris varu apgalvot, ka rapša sējumi dravas tuvumā ir ļoti bīstami bitēm. Par laimi, es savas dravas tuvumā esmu iestādījis mežiņu, lai pasargātu savas bites no visādiem minerālmēslu putekļu mākoņiem, ķimikāliju izgarojumiem. Tomēr lai sevi pasargātu ir jāiegulda smags darbs. Daudz ērtāk būtu, ja Latvijas lauksaimnieki neaudzētu rapsi, bet gan audzētu tādas lauksaimniecības kultūras, kuras nav tik bieži un izteikti jāmiglo.
Rapša lauku tuvums daudziem lauciniekiem sagādā galvassāpes. It īpaši tas bīstami cilvēkiem, kuriem ir astma. Arī maziem bērniem rapša lauku tuvums ir bīstams, jo ķimikālijas var sabojāt augoša bērna endokrīno sistēmu. Sekas var būt nepatīkamas un dārgas.
Kā biškopis amatieris varu apgalvot, ka rapša sējumi dravas tuvumā ir ļoti bīstami bitēm. Par laimi, es savas dravas tuvumā esmu iestādījis mežiņu, lai pasargātu savas bites no visādiem minerālmēslu putekļu mākoņiem, ķimikāliju izgarojumiem. Tomēr lai sevi pasargātu ir jāiegulda smags darbs. Daudz ērtāk būtu, ja Latvijas lauksaimnieki neaudzētu rapsi, bet gan audzētu tādas lauksaimniecības kultūras, kuras nav tik bieži un izteikti jāmiglo.
Rapša lauku tuvums daudziem lauciniekiem sagādā galvassāpes. It īpaši tas bīstami cilvēkiem, kuriem ir astma. Arī maziem bērniem rapša lauku tuvums ir bīstams, jo ķimikālijas var sabojāt augoša bērna endokrīno sistēmu. Sekas var būt nepatīkamas un dārgas.
01.05.2022. 14:29
Tatjana Dmitrijeva
Es domāju, ka lauksaimniekiem ir vairāk jārūpējas par apkārtējo vidi nekā pašlaik. Lauksaimniekiem ir jāapdomā katru savu rīcības soli, lai saimnieciskā darbība netraucētu apkārtējo māju iedzīvotājus. Industriālajā lauksaimniecībā tiek lietots ļoti plašs vielu klāsts. Ne visas šīs vielas cilvēkam ir drošas. Daļa šo vielu izraisa cilvēkiem dažādas kaites. Es esmu par atbildīgu saimniekošanu. Es esmu par Latvijas dabu.
01.05.2022. 14:34