Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Kārtība, kādā piešķir aizdevumu ar kapitāla atlaidi lauksaimnieciskās darbības un citas saimnieciskās darbības veicējiem lauku teritorijā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijā līdz šim darbojusies sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - "Altum") administrēta aizdevumu programma, kas sniegusi atbalstu lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības veicējiem ar investīciju, zemes un apgrozāmo līdzekļu finansēšanu. Laika posmā līdz 2023. gada beigām piešķirti vairāk nekā 1300 aizdevumi par kopējo summu virs 35 miljoniem euro, kas apliecina pieprasījumu pēc šāda veida finanšu instrumentiem un to nozīmīgumu uzņēmējdarbības attīstībā.
Tomēr šajā programmā netika paredzēts kapitāla atlaides mehānisms, kas ļautu samazināt aizņēmēja pamatsummas slogu un dotu papildu stimulu saimniecību attīstībai. Vienlaikus Latvijas lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības sektorā saglabājas ierobežota piekļuve finansējumam, it īpaši mazajām un vidējām saimniecībām, kā arī gados jaunajiem lauksaimniekiem, jo kredītiestādes bieži nosaka augstas prasības nodrošinājumam un kapitāla pietiekamībai.
Tomēr šajā programmā netika paredzēts kapitāla atlaides mehānisms, kas ļautu samazināt aizņēmēja pamatsummas slogu un dotu papildu stimulu saimniecību attīstībai. Vienlaikus Latvijas lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības sektorā saglabājas ierobežota piekļuve finansējumam, it īpaši mazajām un vidējām saimniecībām, kā arī gados jaunajiem lauksaimniekiem, jo kredītiestādes bieži nosaka augstas prasības nodrošinājumam un kapitāla pietiekamībai.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību aizdevumu ar kapitāla atlaidi piešķiršanai, lai sniegtu atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai un veicinātu saimnieciskās darbības attīstību un konkurētspēju.
Politikas jomas
Komercdarbības attīstība; Lauksaimniecības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
09.09.2025. - 23.09.2025.
Informācija
Noteikumu projkets skar plašu personu loku, tadēļ nepieciešama tā publiska apspriešana.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Pozitīva ietekme uz fiziskajām personām, kas darbojas kā saimnieciskās darbības veicēji, jaunie lauksaimnieki vai individuālie komersanti, jo tās varēs saņemt aizdevumus ar kapitāla atlaidi uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Pozitīva ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības nozarēs, jo tām būs iespēja saņemt aizdevumus ar kapitāla atlaidi investīciju projektu īstenošanai.
Sagatavoja
Kristīne Krastiņa (ZM)
Atbildīgā persona
Biruta Ingiļāvičute (ZM)
Izsludināšanas datums
09.09.2025. 13:14
Apkopojums sniegts anotācijā
Publicēts
11.06.2026.
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
25-TA-2092/2
Kristīne Marčinkus - LLKC
SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” viedoklis un priekšlikumi par MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir aizdevumus ar kapitāla atlaidi lauksaimniecības un citiem saimnieciskās darbības veicējiem lauku teritorijā” (25-TA-2092)
Atbilstoši ministra darba grupu izstrādātā dokumenta “Latvijas pozīcijas galveno fokusu iezīmēšana jaunā KLP stratēģiskā plāna kontekstā, no 2027.gada” pašreizējai versijai, balstoties uz Zemkopības ministrijas apņemšanos pārņemt pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, kā arī ņemot vērā LLKC ekspertu ikdienas darbā novērotās tendences, LLKC sniedz savus priekšlikumus MK noteikumu “Kārtība, kādā piešķir aizdevumus ar kapitāla atlaidi lauksaimniecības un citiem saimnieciskās darbības veicējiem lauku teritorijā” projektam.
Vienlaikus LLKC uzsver, ka šis ir vērtējams kā būtisks instruments, pamatīgu un konsekventu pārmaiņu uzsākšanai lauksaimnieku attieksmē pret datiem, kā arī datu pratības veicināšanā un jaunu paradumu stiprināšanā, kas sekmētu racionālu resursu izmantošanu, produktivitātes pieaugumu un ilgtspēju ilgtermiņā, kas var veicināt pārtikas drošību un saimniecību ekonomisko noturību, kā arī sniegt lielāku nozares pienesumu IKP.
1) Paplašināt atbalstāmos virzienus – dārzkopības un piena lopkopības uzņēmumu paplašināšana
Piedāvātā redakcija (grozījums 9. punkta 9.2. apakšpunktam un III nodaļai)
9. punkta 9.2. apakšpunkts:
“lauksaimnieciskās darbības pārorientācija, lauksaimnieciskās ražošanas dažādošana, kā arī darbības paplašināšana dārzkopības un piena lopkopības uzņēmumos”
III nodaļā (19.–24. punkti) ielikt jaunu 20.5. apakšpunktu un korekciju 23.–24. punktos:
Papildināt 20.4.3. “darbības paplašināšana dārzkopības un piena lopkopības uzņēmumos, īstenojot ražošanas apjomu palielināšanu, ražošanas modernizāciju.”
23.3. “ražošanas apjomu palielināšana un produkcijas izlaides kāpums minētajās specializētajās nozarēs, atbilstoši 24. punktā noteiktajiem rādītājiem.”
Pamatojums
Dārzkopība un piena lopkopība ir kapitālietilpīgas, ar būtisku potenciālu aizstāt importu, paaugstināt produktivitāti un noturību pret tirgus svārstībām. Šo nozaru “paplašināšanas” atzīšana līdzās pārorientācijai/ dažādošanai samazina regulatīvu neskaidrību projektiem, kas nemaina nozari, bet palielina efektivitāti un mērogu.
Latvijas klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi piena lopkopības nozares ilgtermiņa attīstībai. Nozarei ir ievērojams potenciāls radīt augstāku pievienoto vērtību, tostarp arī Latvijā saražotajai lopbarībai. Vienlaikus nozari raksturo liels skaits mazo saimniecību (aptuveni 1000 saimniecību līdz 100 govīm), kurām konkurētspējas noturībai nepieciešams būtiski kāpināt efektivitāti – piemēram, pārejot uz vienas slaukšanas robota modeli un ieviešot precīzās saimniekošanas risinājumus.
Latvijā dārzeņkopība ir nozare ar vienu no augstākajiem ieņēmumiem uz ha, taču šobrīd vietējā ražošana nespēj nodrošināt pat publisko iepirkumu vajadzības, būtisku daļu aizpildot ar importu. Nozare ir stratēģiski svarīga pārtikas drošībai un veselīgam uzturam, un tai ir augsts potenciāls, ja tiek ieguldīts glabāšanas, aukstuma ķēdes, šķirošanas un iepakošanas infrastruktūrā, kā arī modernās audzēšanas tehnoloģijās. Mērķēts atbalsts ļautu palielināt izlaidi uz hektāru, samazināt zudumus un nodrošināt stabilākas piegādes, tādējādi stiprinot gan saimniecību konkurētspēju, gan Latvijas pašnodrošinājumu ar dārzeņiem.
2) Kapitālatlaides piešķiršanas kritēriji – stingrāka, uz rezultātiem balstīta pēcuzraudzība
Piedāvātā jaunā norma (papildināt II–IV nodaļu noslēgumā ar jaunu punktu un precizēt 23. punktu)
23. punktā aiz “pierādot, ka … ir nodrošinājis [ražošanu]” pievienot:
“un sasniedzis produktivitātes pieaugumu, kas mērīts kā kopizlaide uz ha (vai uz dzīvnieku vienību attiecīgās nozares metodikā) bez saimniecības zemes platību palielināšanas.” (piezīme - pašreizējie noteikumu mērķi ir uzbūvēti tā, ka šis nav vajadzīgs - jo nevar panākt produktivitātēs pieaugumu, ja šajā nozarē uzņēmums nav strādājis).
Jauns punkts (var piemērot tikai uz III sadaļu un attiecīgi iekļaut 23. Punktā, attiecībā uz jauno punktu par paplašināšanu) – “Produktivitātes rādītāji un to pārbaude”:
“Kapitālatlaides piemērošanai atbalsta saņēmējs uzrāda vismaz viena gada datus pēc investīciju īstenošanas par:
kopizlaidi/ha (aukopībā, dārzkopībā),
kopizlaide uz dzīvnieku vienību un/vai produkcijas kvalitātes un vērtības līmeņa palielināšana),
Dati salīdzināmi ar bāzes periodu – pēdējiem 12 mēnešiem pirms projekta uzsākšanas.”
“Minimālā prasība kapitālatlaidei: vismaz +10% kopizlaides pieaugums uz ha (vai attiecīgais nozarēs pielīdzināmais rādītājs) bez saimniecības zemes platības pieauguma. Atsevišķām nozarēm (ilggadīgie stādījumi, gaļas liellopi) pieļaujams pārejas periods līdz 24 mēnešiem, ar starpposma mērķiem (dati no Lopu reģistra, apsekojums).”
“Datu avoti: grāmatvedības ieņēmumi, ražošanas uzskaites žurnāli, LDC/ELVIS/LAD (attiecīgi), kooperatīvu iepirkuma atskaites, laboratorijas analīzes; pēc vajadzības – satelītattēlu vai lauka monitoringa pierādījumi.”
“Ja mērķi netiek sasniegti, kapitālatlaidi samazina proporcionāli faktiskajam rezultātam vai nepiemēro; izņēmumus (force majeure, tirgus satricinājumi) izvērtē ALTUM, pamatojoties uz dokumentiem.”
Pamatojums
Rezultātu mērīšana “uz ha” (vai uz dzīvnieku vienību) tieši motivē efektivitāti un ilgtspēju, nevis tikai apgrozījuma pieaugumu. Tas arī novērš zemes spekulatīvu piepirkšanu, lai “uzlabotu” rādītājus.
3) Daudzgadu konsultāciju pakalpojuma ("inkubācija") izmantošanas veicināšana un administratīvā sloga mazināšana
Piedāvātā jaunu apakšnodaļa “Daudzgadu konsultāciju pakalpojumi un vērtēšanas bonusi” (jauna VI–VII sadaļas starpposma nodaļa; numerāciju pielāgot)
“Vērtēšanas bonuss: projektu atlases un kapitālatlaides piemērošanas vērtēšanā piešķir papildu 10 punktus projektiem, kuru īstenošanā atbalsta saņēmējs izmanto (LA 2.2.) Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai (piem., noslēgts vismaz 24 mēnešu līgums , kas aptver darījumdarbības plāna izstrādi).”
“Deleģēta datu iesniegšana: lai mazinātu birokrātiju, atbalsta saņēmēja pilnvarots, (LA 2.2.) Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu sniedzējs drīkst ALTUM iesniegt pēcuzraudzības datus un rādītāju aprēķinus ALTUM noteiktā formātā. Atbalsta saņēmējs atbild par datu patiesumu.”
“Kvalitātes prasības konsultantiem:
reģistrācija/norāde ZM pieejamā konsultantu sarakstā;
neatkarības deklarācija (nav saistīto personu interešu konfliktu ar iekārtu/piegāžu pārdevējiem vai ar atbalsta saņēmēju saskaņā ar 40.4. punktu);
datu aizsardzība (GDPR) un komercnoslēpuma ievērošana.”
“Standartizēta atskaite (pielikums): iekļauj mērķrādītājus (kopizlaide/ha, izmaksas/ha, izslaukums/govij u. c.), bāzes līniju, sasniedzamo mērķi, periodiskos rādītājus un noviržu skaidrojumu.”
“ALTUM veic riskbalstītu izlases pārbaudi (piem., 10% projektu), lai apstiprinātu konsultanta sniegto informāciju, līdz ar to samazinot universālo dokumentu slodzi visiem projektiem.”
Pamatojums
Kompleksu (LA 2.2.) Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu izmantošana būtiski veicinātu saimniecību īpašnieku datu pratības attīstību, jo šādi pakalpojumi paredz sistemātisku darbu ar saimniecības datiem – to uzkrāšanu, analīzi un datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Tas ir kritiski svarīgi, lai veidotu jaunu saimniekošanas domāšanas paradumu, kas balstās uz racionālu resursu izmantošanu, produktivitātes pieaugumu un ilgtspēju.
Sistēmisks (LA 2.2.) Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu atbalsts palielina projektu kvalitāti, palīdz sasniegt rādītājus, vienlaikus atslogo ALTUM no detalizētas datu vākšanas visos projektos. “Bonuspunkti” motivē lauksaimniekus izvēlēties padziļinātu, uz rezultātiem vērstu pieeju.
Papildu tehniskas piezīmes un saskaņošana ar esošo projektu tekstu
Atbilstība kumulācijas griestiem (51.–53. punkti): ieviešot “bonusa punktus”, nemaina atbalsta intensitāti/summas; tā ir atlases/pēcuzraudzības priekšrocība, līdz ar to nav pretrunā ar KLP 73. panta likmēm vai de minimis regulējumu.
Ilggadīgie stādījumi un gaļas liellopi (18., 24. punkts): jau ir paredzēts alternatīvs pierādīšanas ceļš ar izdevumu dokumentiem; aicinām to papildināt ar starpmērķiem (piem., stādījumu ienākšanas grafiks, gaļas liellopu ganāmpulka struktūra), lai atbilstu jaunajam produktivitātes fokusam.
Definīcijas: “kopizlaide” precizējama pielikumā ar metodiku (t. sk. vienības, koriģēšana uz kvalitāti – piem., kg standarta produkcijas/ha; pienam – kg tauku+olbaltumvielu/govij gadā).
Force majeure: ieteicams pievienot atsauci uz LAD praksē piemērotajiem force majeure noteikumiem, lai nodrošinātu vienotu interpretāciju.
Ierosinātā vērtēšanas matrica (kopsavilkums, ieliekama kā pielikums/ iekšēja vadlīnija, norādītie punkti ir idejiski, indikatīvi)
Projekta kvalitāte un ietekme – 20 p. (t. sk. tehnoloģiskā modernizācija, klimata/ESG ieguvumi)
Finanšu dzīvotspēja un riska pārvaldība (piemēram, likviditātes, maksātspējas koeficienti, koriģētā EBITDA) – 30 p.
Produktivitātes pieauguma plāns (kopizlaide/ha u. tml.) – 40 p.
(LA 2.2.) Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu līgums 24 mēn. – +10 p., izņemot tos pretendentus, kas saņem aizdevumu ar kapitāla atlaidi nosacījumi lauksaimnieciskās darbības uzsākšanai, šiem pretendentiem 10 p piesķirami automātiski
(Kapitālatlaide piemērojama, ja kopvērtējums ≥ 70 p. un sasniegti minētie mērķrādītāji.)
KOPSAVILKUMS
Atbalstām noteikumu mērķi paātrināt dzīvotspējīgu projektu īstenošanu.
Piedāvātie grozījumi:
dod skaidru “zaļo gaismu” nozaru paplašināšanai dārzkopībā un piena lopkopībā;
padara kapitālatlaidi mērķētu uz produktivitāti, nevis tikai uz investīciju apgūšanu;
stiprina Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu izmantošanu, veicinot jaunu saimniekošanas domāšanas paradumu, kas balstās uz racionālu resursu izmantošanu, produktivitātes pieaugumu un ilgtspēju, vienlaikus mazinot birokrātiju saimniecībām un atslogojot ALTUM ar riskbalstītu pārbaudes modeli;
līdzšinējās diskusijās lauksaimniecības organizācijas iebilda pret daudzgadu konsultāciju pakalpojuma ietveršanu šajos Ministru kabineta noteikumos, jo tas nozīmētu papildu maksas slogu saimniecībām. Taču šobrīd, kad šis pakalpojums ir pieejams ar ES atbalstu, iepriekšējais arguments vairs nav spēkā. Tādējādi Zemkopības ministrija varētu demonstrēt programmu savstarpējo salāgojamību un papildinātību, nodrošinot efektīvāku atbalsta instrumentu izmantošanu.
Atbilstoši ministra darba grupu izstrādātā dokumenta “Latvijas pozīcijas galveno fokusu iezīmēšana jaunā KLP stratēģiskā plāna kontekstā, no 2027.gada” pašreizējai versijai, balstoties uz Zemkopības ministrijas apņemšanos pārņemt pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, kā arī ņemot vērā LLKC ekspertu ikdienas darbā novērotās tendences, LLKC sniedz savus priekšlikumus MK noteikumu “Kārtība, kādā piešķir aizdevumus ar kapitāla atlaidi lauksaimniecības un citiem saimnieciskās darbības veicējiem lauku teritorijā” projektam.
Vienlaikus LLKC uzsver, ka šis ir vērtējams kā būtisks instruments, pamatīgu un konsekventu pārmaiņu uzsākšanai lauksaimnieku attieksmē pret datiem, kā arī datu pratības veicināšanā un jaunu paradumu stiprināšanā, kas sekmētu racionālu resursu izmantošanu, produktivitātes pieaugumu un ilgtspēju ilgtermiņā, kas var veicināt pārtikas drošību un saimniecību ekonomisko noturību, kā arī sniegt lielāku nozares pienesumu IKP.
1) Paplašināt atbalstāmos virzienus – dārzkopības un piena lopkopības uzņēmumu paplašināšana
Piedāvātā redakcija (grozījums 9. punkta 9.2. apakšpunktam un III nodaļai)
9. punkta 9.2. apakšpunkts:
“lauksaimnieciskās darbības pārorientācija, lauksaimnieciskās ražošanas dažādošana, kā arī darbības paplašināšana dārzkopības un piena lopkopības uzņēmumos”
III nodaļā (19.–24. punkti) ielikt jaunu 20.5. apakšpunktu un korekciju 23.–24. punktos:
Papildināt 20.4.3. “darbības paplašināšana dārzkopības un piena lopkopības uzņēmumos, īstenojot ražošanas apjomu palielināšanu, ražošanas modernizāciju.”
23.3. “ražošanas apjomu palielināšana un produkcijas izlaides kāpums minētajās specializētajās nozarēs, atbilstoši 24. punktā noteiktajiem rādītājiem.”
Pamatojums
Dārzkopība un piena lopkopība ir kapitālietilpīgas, ar būtisku potenciālu aizstāt importu, paaugstināt produktivitāti un noturību pret tirgus svārstībām. Šo nozaru “paplašināšanas” atzīšana līdzās pārorientācijai/ dažādošanai samazina regulatīvu neskaidrību projektiem, kas nemaina nozari, bet palielina efektivitāti un mērogu.
Latvijas klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi piena lopkopības nozares ilgtermiņa attīstībai. Nozarei ir ievērojams potenciāls radīt augstāku pievienoto vērtību, tostarp arī Latvijā saražotajai lopbarībai. Vienlaikus nozari raksturo liels skaits mazo saimniecību (aptuveni 1000 saimniecību līdz 100 govīm), kurām konkurētspējas noturībai nepieciešams būtiski kāpināt efektivitāti – piemēram, pārejot uz vienas slaukšanas robota modeli un ieviešot precīzās saimniekošanas risinājumus.
Latvijā dārzeņkopība ir nozare ar vienu no augstākajiem ieņēmumiem uz ha, taču šobrīd vietējā ražošana nespēj nodrošināt pat publisko iepirkumu vajadzības, būtisku daļu aizpildot ar importu. Nozare ir stratēģiski svarīga pārtikas drošībai un veselīgam uzturam, un tai ir augsts potenciāls, ja tiek ieguldīts glabāšanas, aukstuma ķēdes, šķirošanas un iepakošanas infrastruktūrā, kā arī modernās audzēšanas tehnoloģijās. Mērķēts atbalsts ļautu palielināt izlaidi uz hektāru, samazināt zudumus un nodrošināt stabilākas piegādes, tādējādi stiprinot gan saimniecību konkurētspēju, gan Latvijas pašnodrošinājumu ar dārzeņiem.
2) Kapitālatlaides piešķiršanas kritēriji – stingrāka, uz rezultātiem balstīta pēcuzraudzība
Piedāvātā jaunā norma (papildināt II–IV nodaļu noslēgumā ar jaunu punktu un precizēt 23. punktu)
23. punktā aiz “pierādot, ka … ir nodrošinājis [ražošanu]” pievienot:
“un sasniedzis produktivitātes pieaugumu, kas mērīts kā kopizlaide uz ha (vai uz dzīvnieku vienību attiecīgās nozares metodikā) bez saimniecības zemes platību palielināšanas.” (piezīme - pašreizējie noteikumu mērķi ir uzbūvēti tā, ka šis nav vajadzīgs - jo nevar panākt produktivitātēs pieaugumu, ja šajā nozarē uzņēmums nav strādājis).
Jauns punkts (var piemērot tikai uz III sadaļu un attiecīgi iekļaut 23. Punktā, attiecībā uz jauno punktu par paplašināšanu) – “Produktivitātes rādītāji un to pārbaude”:
“Kapitālatlaides piemērošanai atbalsta saņēmējs uzrāda vismaz viena gada datus pēc investīciju īstenošanas par:
kopizlaidi/ha (aukopībā, dārzkopībā),
kopizlaide uz dzīvnieku vienību un/vai produkcijas kvalitātes un vērtības līmeņa palielināšana),
Dati salīdzināmi ar bāzes periodu – pēdējiem 12 mēnešiem pirms projekta uzsākšanas.”
“Minimālā prasība kapitālatlaidei: vismaz +10% kopizlaides pieaugums uz ha (vai attiecīgais nozarēs pielīdzināmais rādītājs) bez saimniecības zemes platības pieauguma. Atsevišķām nozarēm (ilggadīgie stādījumi, gaļas liellopi) pieļaujams pārejas periods līdz 24 mēnešiem, ar starpposma mērķiem (dati no Lopu reģistra, apsekojums).”
“Datu avoti: grāmatvedības ieņēmumi, ražošanas uzskaites žurnāli, LDC/ELVIS/LAD (attiecīgi), kooperatīvu iepirkuma atskaites, laboratorijas analīzes; pēc vajadzības – satelītattēlu vai lauka monitoringa pierādījumi.”
“Ja mērķi netiek sasniegti, kapitālatlaidi samazina proporcionāli faktiskajam rezultātam vai nepiemēro; izņēmumus (force majeure, tirgus satricinājumi) izvērtē ALTUM, pamatojoties uz dokumentiem.”
Pamatojums
Rezultātu mērīšana “uz ha” (vai uz dzīvnieku vienību) tieši motivē efektivitāti un ilgtspēju, nevis tikai apgrozījuma pieaugumu. Tas arī novērš zemes spekulatīvu piepirkšanu, lai “uzlabotu” rādītājus.
3) Daudzgadu konsultāciju pakalpojuma ("inkubācija") izmantošanas veicināšana un administratīvā sloga mazināšana
Piedāvātā jaunu apakšnodaļa “Daudzgadu konsultāciju pakalpojumi un vērtēšanas bonusi” (jauna VI–VII sadaļas starpposma nodaļa; numerāciju pielāgot)
“Vērtēšanas bonuss: projektu atlases un kapitālatlaides piemērošanas vērtēšanā piešķir papildu 10 punktus projektiem, kuru īstenošanā atbalsta saņēmējs izmanto (LA 2.2.) Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai (piem., noslēgts vismaz 24 mēnešu līgums , kas aptver darījumdarbības plāna izstrādi).”
“Deleģēta datu iesniegšana: lai mazinātu birokrātiju, atbalsta saņēmēja pilnvarots, (LA 2.2.) Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu sniedzējs drīkst ALTUM iesniegt pēcuzraudzības datus un rādītāju aprēķinus ALTUM noteiktā formātā. Atbalsta saņēmējs atbild par datu patiesumu.”
“Kvalitātes prasības konsultantiem:
reģistrācija/norāde ZM pieejamā konsultantu sarakstā;
neatkarības deklarācija (nav saistīto personu interešu konfliktu ar iekārtu/piegāžu pārdevējiem vai ar atbalsta saņēmēju saskaņā ar 40.4. punktu);
datu aizsardzība (GDPR) un komercnoslēpuma ievērošana.”
“Standartizēta atskaite (pielikums): iekļauj mērķrādītājus (kopizlaide/ha, izmaksas/ha, izslaukums/govij u. c.), bāzes līniju, sasniedzamo mērķi, periodiskos rādītājus un noviržu skaidrojumu.”
“ALTUM veic riskbalstītu izlases pārbaudi (piem., 10% projektu), lai apstiprinātu konsultanta sniegto informāciju, līdz ar to samazinot universālo dokumentu slodzi visiem projektiem.”
Pamatojums
Kompleksu (LA 2.2.) Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu izmantošana būtiski veicinātu saimniecību īpašnieku datu pratības attīstību, jo šādi pakalpojumi paredz sistemātisku darbu ar saimniecības datiem – to uzkrāšanu, analīzi un datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Tas ir kritiski svarīgi, lai veidotu jaunu saimniekošanas domāšanas paradumu, kas balstās uz racionālu resursu izmantošanu, produktivitātes pieaugumu un ilgtspēju.
Sistēmisks (LA 2.2.) Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu atbalsts palielina projektu kvalitāti, palīdz sasniegt rādītājus, vienlaikus atslogo ALTUM no detalizētas datu vākšanas visos projektos. “Bonuspunkti” motivē lauksaimniekus izvēlēties padziļinātu, uz rezultātiem vērstu pieeju.
Papildu tehniskas piezīmes un saskaņošana ar esošo projektu tekstu
Atbilstība kumulācijas griestiem (51.–53. punkti): ieviešot “bonusa punktus”, nemaina atbalsta intensitāti/summas; tā ir atlases/pēcuzraudzības priekšrocība, līdz ar to nav pretrunā ar KLP 73. panta likmēm vai de minimis regulējumu.
Ilggadīgie stādījumi un gaļas liellopi (18., 24. punkts): jau ir paredzēts alternatīvs pierādīšanas ceļš ar izdevumu dokumentiem; aicinām to papildināt ar starpmērķiem (piem., stādījumu ienākšanas grafiks, gaļas liellopu ganāmpulka struktūra), lai atbilstu jaunajam produktivitātes fokusam.
Definīcijas: “kopizlaide” precizējama pielikumā ar metodiku (t. sk. vienības, koriģēšana uz kvalitāti – piem., kg standarta produkcijas/ha; pienam – kg tauku+olbaltumvielu/govij gadā).
Force majeure: ieteicams pievienot atsauci uz LAD praksē piemērotajiem force majeure noteikumiem, lai nodrošinātu vienotu interpretāciju.
Ierosinātā vērtēšanas matrica (kopsavilkums, ieliekama kā pielikums/ iekšēja vadlīnija, norādītie punkti ir idejiski, indikatīvi)
Projekta kvalitāte un ietekme – 20 p. (t. sk. tehnoloģiskā modernizācija, klimata/ESG ieguvumi)
Finanšu dzīvotspēja un riska pārvaldība (piemēram, likviditātes, maksātspējas koeficienti, koriģētā EBITDA) – 30 p.
Produktivitātes pieauguma plāns (kopizlaide/ha u. tml.) – 40 p.
(LA 2.2.) Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu līgums 24 mēn. – +10 p., izņemot tos pretendentus, kas saņem aizdevumu ar kapitāla atlaidi nosacījumi lauksaimnieciskās darbības uzsākšanai, šiem pretendentiem 10 p piesķirami automātiski
(Kapitālatlaide piemērojama, ja kopvērtējums ≥ 70 p. un sasniegti minētie mērķrādītāji.)
KOPSAVILKUMS
Atbalstām noteikumu mērķi paātrināt dzīvotspējīgu projektu īstenošanu.
Piedāvātie grozījumi:
dod skaidru “zaļo gaismu” nozaru paplašināšanai dārzkopībā un piena lopkopībā;
padara kapitālatlaidi mērķētu uz produktivitāti, nevis tikai uz investīciju apgūšanu;
stiprina Daudzgadu konsultāciju pakalpojumu izmantošanu, veicinot jaunu saimniekošanas domāšanas paradumu, kas balstās uz racionālu resursu izmantošanu, produktivitātes pieaugumu un ilgtspēju, vienlaikus mazinot birokrātiju saimniecībām un atslogojot ALTUM ar riskbalstītu pārbaudes modeli;
līdzšinējās diskusijās lauksaimniecības organizācijas iebilda pret daudzgadu konsultāciju pakalpojuma ietveršanu šajos Ministru kabineta noteikumos, jo tas nozīmētu papildu maksas slogu saimniecībām. Taču šobrīd, kad šis pakalpojums ir pieejams ar ES atbalstu, iepriekšējais arguments vairs nav spēkā. Tādējādi Zemkopības ministrija varētu demonstrēt programmu savstarpējo salāgojamību un papildinātību, nodrošinot efektīvāku atbalsta instrumentu izmantošanu.
23.09.2025. 15:41
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25