Sabiedrības līdzdalība

Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā

Publiskā apspriešana

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam Latvijā par ķīlas ņēmēju var būt tikai tā persona, kuras prasījumu nodrošina ķīla, t.i., pats kreditors. Cita trešā persona šobrīd nevar būt komercķīlas ņēmējs un attiecīgi arī nevar patstāvīgi izlietot tiesības, kas piemīt ķīlas ņēmējam.
Finanšu jomā samērā bieži tiek slēgti darījumi, kuros ir vairāki kreditori, un šādā situācijā var būt apgrūtināta tiesību uz ķīlu vai citu nodrošinājumu izmantošana. Visbiežāk sastopamās situācijas, kad ir vairāki kreditori, ir 1) sindicēto aizdevumu gadījumā, proti, vienam parādniekam aizdevuma sniegšanai ir apvienojušies daudzi aizdevēji, un 2) nodrošināto obligāciju emisijas gadījumā, proti, obligācijas, kuras tiek izplatītas ieguldītājiem, ir papildus nodrošinātas ar aktīviem, riska darījumiem vai galvojumu.
Prasījums, kas izriet no sindicētā aizdevuma, atrodas privāttiesiskajā apgrozībā, proti, tas ir tirgojams un var tikt nodots citai personai cesijas ceļā. Tāpat arī obligācijas ir tirgojami vērtspapīri un var tikt nodoti citām personām. Tādējādi gadījumos, kad ir vairāki kreditori, kuriem par labu sniegts nodrošinājums, visu kreditoru rīcība atttiecībā uz nodrošinājumu ir apgrūtināta.
Praksē plaši tiek izmantots no anglo-sakšu tiesību sistēmas aizgūts risinājums, proti, “paralēlā parāda koncepcija”. Paralēlā parāda nodibināšana izpaužas tādējādi, ka sākotnējie aizdevēji un ķīlas ņēmēji (visi kopā) līgumiski nodibina vēl vienu abstraktu parāda saistību attiecībā pret nodrošinājuma aģentu. Tirgus dalībnieki, kas izvēlas slēgt šādas vienošanās par paralēlā parāda nodibināšanu, sastopas ar tiesisko nenoteiktību, vai šāda līgumiskā konstrukcija atbilst Latvijas tiesību sistēmai, tāpēc praksē šādas vienošanās visbiežāk tiek slēgtas saskaņā ar citas valsts likumu. Latvijas likuma kā piemērojamā likuma izvēli šādiem līgumiem pēc tirgus dalībnieku norādītā kā kavējošs faktors ir tiesiskā nenoteiktība.
 

Likumprojekta pieņemšana veicinās finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas – nodrošinājuma aģenta – vārda.

Finanšu un kapitāla tirgus politika

-

23.11.2023. - 11.12.2023.

Sabiedrība var sniegt viedokli par likumprojektu.

Regulējums skars fiziskās personas kā ieguldītājus, kuri parakstās uz obligācijām, kā arī fiziskās personas kā nodrošinājuma devējus.

Regulējums skars juridiskās personas, kuras finansējuma pieejas nolūkos emitē obligācijas, kā arī tās juridiskās personas, kuras kā ieguldītāji iegādājas obligācijas

Finanšu un apdrošināšanas darbības

Nodrošināto obligāciju emisijas gadījumā ietekme var būt uz jebkuru tautsaimniecības nozari, kuru pārstāv uzņēmumi, kas piesaista finansējumu kapitāla tirgū.

Gunvaldis Davidovičs (FM)

Baiba Bāne (FM)

24.11.2023. 08:08