Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.3. pasākuma "Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem" īstenošanas noteikumi

Publiskā apspriešana

-

Saskaņā ar VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Bērnu slimnīca) speciālistu sniegto informāciju, atbalsts (kā sākotnējā krīzes intervence vai akūto problēmu risinājums) bērniem un viņu ģimenes locekļiem tiek sniegts līdz 2 000 gadījumos vidēji gadā, taču nepieciešams stiprināt psihosociālā atbalsta sniegšana Bērnu slimnīcā, tostarp definējot, ko sevī ietver šis atbalsts, nosakot atbalsta mērķus, uzdevumus, sniegšanas pamatprincipus un atbalsta saņemšanas kritērijus, atbalsta sniegšanas apjomu, atbalsta saņemšanas laiku un vietu, kā arī atbalsta sasniedzamos rezultātus. Tāpat ir jāpilnveido sadarbība starp Bērnu slimnīcas speciālistiem un atbalsta sniegšanā iesaistīto iestāžu darbiniekiem, t.sk., pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, kā arī būtu jāattīsta  tālākais atbalsts bērniem un ģimenēm, atgriežoties dzīvesvietā. Atbalsts bērniem ar smagu slimību[1], funkcionāliem traucējumiem un iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem nenoslēdzas ar psihosociālā atbalsta sniegšanu Bērnu slimnīcā. Bieži vien krīzes situācija turpinās, tādēļ ir būtiski turpināt atbalsta sniegšanu, bērnam un ģimenei atgriežoties savā dzīvesvietā.
Psihosociālais atbalsts ir ļoti būtisks akūtās krīzes situācijās, proti, diagnozes paziņošanas brīdī, kad vērojams apjukums, neziņa, stress, trauksme, grūtības pieņemt faktu par smagu saslimšanu vai funkcionālo traucējumu, kā arī pēc tam, t.i., periodā, kad bērns un ģimenes locekļi atgriežas dzīvesvietā un viņiem nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem ikdienas dzīvē, t.sk., saistībā ar ikdienas paradumu maiņu un spēju pielāgoties jaunajai situācijai un iespējamajām grūtībām. Ņemot vērā minēto, ir būtiski turpināt atbalsta sniegšanu arī bērnam un ģimenei atgriežoties savā dzīvesvietā. Minētais, veicinātu bērna un viņa ģimenes locekļu emocionālā stāvokļa stabilizēšanu un adaptāciju jaunajā situācijā, vienlaikus mazinot sociālās atstumtības risku un sekmējot to iespējas pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā. Situācijās, kad Bērnu slimnīcas speciālistu ieskatā šāds atbalsts ir ļoti būtisks (smagas slimības norises rezultātā vairumā gadījumu), Bērnu slimnīcas sociālais darbinieks informē ģimenes locekļus, kur vērsties pēc palīdzības vai atbalsta, kā arī par atbalsta sniegšanas nepieciešamību tiek informēts pašvaldības sociālais dienests, taču ir nepieciešams pilnveidot sadarbību starp iestādēm un organizācijām, lai arī pašvaldības līmenī attīstītu mērķētāku,  strukturētu un pēctecīgu psihosociālā atbalsta sniegšanu, tādejādi nodrošinot bērnu un viņa ģimenes locekļu  informētību un izpratni, kāds atbalsts ir pieejams un kur pēc tā vērsties.
Šobrīd valstī nav izveidots vienots psihosociālā atbalsta sniegšanas mehānisms, kas ietvertu sniedzamos pasākumus un darbības gan ārstēšanās periodā Bērnu slimnīcā, gan atgriežoties dzīvesvietā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izveidot psihosociālā atbalsta mehānismu, kas ietvertu gan atbalsta sniegšanu ārstēšanās periodā, atrodoties Bērnu slimnīcas stacionārā, gan pēctecīgu atbalsta sniegšanas turpināšanu, bērnam un ģimenei atgriežoties dzīvesvietā. Būtiski, lai izveidotā atbalsta mehānisma ietvaros proaktīvi sadarbotos un tiktu pilnveidota sadarbība starp psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem iestādēm, t.sk., Bērnu slimnīcu, pašvaldību sociālajiem dienestiem, ģimenes ārstu praksēm, nevalstiskajām organizācijām, pacientu un vecāku apvienībām, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, ja nepieciešams, arī bāriņtiesām un citām tiesībsargājošajām institūcijām.

[1] Smaga slimība - jebkura akūta vai hroniska slimība un/vai veselības stāvoklis, kas rada augstu mirstības risku, negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti un ikdienas funkcijas un/vai ir apgrūtinoša simptomu, ārstēšanas vai aprūpētāja stresa dēļ. Smaga slimība var būt pie jebkuras diagnozes un ir izprotama kā smagākā saslimšanas pakāpe.
 

Saskaņā ar Ministru kabineta 18.01.2022. sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu[2], šī pasākuma ietvaros plānotā projekta īstenošana ir uzsākta ātrāk, t.i., 2021. gada 1. decembrī.
Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, kā arī pārejas noteikumu 3. punktu, kas nosaka, ka pasākumu īstenošanai Ministru kabinets līdz 2026.gada 31.decembrim izdod noteikumus. Attiecīgi noteikumu projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. -2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.3. pasākumam „Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem”  (turpmāk – pasākums) un tas pamatā ietver Ministru kabineta 18.01.2022. sēdē pieņemtajā informatīvajā ziņojumā minētos šī pasākuma īstenošanas nosacījumus.
Pasākuma mērķis ir izveidot psihosociālā atbalsta mehānismu bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti, un viņu ģimenes locekļiem (bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene, vai personas, ar ko bērns dzīvo vienā mājsaimniecībā).

Lai pilnveidotu psihosociālā atbalsta sniegšanu bērniem ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem gan ārstēšanās laikā Bērnu slimnīcā, gan bērnam un ģimenei atgriežoties dzīvesvietā, pasākumā paredzēts izveidot vienotu mehānismu šī atbalsta sniegšanai, kā arī nodrošināt profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumus psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem.

Pasākuma mērķa grupa ir bērni vecumā līdz 18 gadiem (neieskaitot) ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti, kas saslimšanas brīdī nonāk Bērnu slimnīcas stacionārā vai regulārā ambulatorā uzraudzībā un kuriem nepieciešams psihosociāls atbalsts, un šo bērnu ģimenes locekļi (likumiskie pārstāvji vai audžuģimene, vai citas personas, ar ko bērns dzīvo vienā mājsaimniecībā).

Pasākuma īstenošanu nodrošinās Bērnu slimnīca – lielākā specializētā bērnu daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, kura vienlaikus kā sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ārstniecības un atveseļošanās procesa laikā un viņu ģimenes locekļiem. Savukārt pašvaldības paredzētas kā sadarbības partneris izmēģinājumprojekta psihosociālā atbalsta sniegšanai īstenošanā.

Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. psihosociālā atbalsta mehānisma izstrāde un ieviešana, kas ietver:
1.1.      rokasgrāmatas izstrādi psihosociālā atbalsta sniegšanai (t.sk. procesu shēmu izstrādi un juridiskās ekspertīzes veikšanu par psihosociālajam atbalstam piemērojamām tiesību normām un psihosociālā atbalsta īstenošanai nepieciešamo datu nodošanu). Šīs atbalstāmās darbības ietvaros Bērnu slimnīcas projekta vadības un projekta īstenošanas personāls (t.sk., sociālie darbinieki, psihologi, kapelāni, kvalitātes sistēmas speciālists, LEAN projekta vadītājs, pacientu pieredzes projektu vadītājs, IT inovāciju attīstības vadītājs, IS analītiķis, virsmāsa) izstrādā rokasgrāmatas, tostarp procesu shēmas psihosociālā atbalsta sniegšanai bērniem ar smagu diagnozi un viņu ģimenes locekļiem (neaprobētā versijas) saturu un, ja nepieciešams, aktualizē to. Rokasgrāmatas mērķis ir sniegt skaidrojumu par psihosociālo atbalsta sniegšanu, t.sk., atainot efektīvas informācijas apmaiņas procesu starp atbalsta sniegšanā iesaistītajām institūcijām, lai mērķa grupai nodrošinātu savlaicīgu, individuāli pielāgotu, pēctecīgu psihosociālo atbalstu gan ārstēšanās laikā Bērnu slimnīcā, gan atgriežoties dzīvesvietā. Rokasgrāmata tostarp ietver psihosociālā atbalsta definīciju, mērķi, uzdevumus, sniegšanas pamatprincipus un atbalsta saņemšanas kritērijus, atbalsta sniegšanas apjomu, atbalsta saņemšanas laiku un vietu, kā arī atbalsta sasniedzamos rezultātus.  Savukārt Bērnu slimnīcas izvēlēts pakalpojuma sniedzējs veiks juridisko ekspertīzi par psihosociālajam atbalstam piemērojamām tiesību normām un psihosociālā atbalsta īstenošanai nepieciešamo datu nodošanu;
1.2. psihosociālā atbalsta mehānisma ieviešanas izmēģinājumprojekta īstenošanu un tā rezultātu efektivitātes novērtēšanu. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros paredzēts īstenot izmēģinājumprojektu psihosociālā atbalsta sniegšanai, proti, praksē tiks aprobēts rokasgrāmatas saturs. Izmēģinājumprojekta īstenošanai Bērnu slimnīca piesaista projekta īstenošanas personālu (t.i., Bērnu slimnīcas sociālos darbiniekus, psihologus, pediatrijas spēles speciālistus, kapelānus). Savukārt pirmās emocionālās palīdzības (turpmāk – PEP) mammu, līdzinieku mammu un aukļu pakalpojumu izmēģinājumprojekta īstenošanas laikā nodrošinās Bērnu slimnīcas izvēlēts pakalpojuma sniedzējs. Izmēģinājumprojektā kā sadarbības partneri tiek piesaistītas vismaz 22 pašvaldības, ar kurām Bērnu slimnīca slēdz sadarbības līgumu. Pašvaldības izmēģinājumprojektā iesaistās pēc brīvprātības principa un bez papildu finansējuma;
1.3. elektroniskā datu apmaiņas rīka izstrādi un tā funkcionalitātes pilnveidi datu apmaiņai starp Bērnu slimnīcas informācijas sistēmām un pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (turpmāk – SOPA). Šīs atbalstāmās darbības ietvaros Bērnu slimnīcas izvēlēts pakalpojuma sniedzējs izstrādā elektronisko datu apmaiņas rīku efektīvai un operatīvai informācijas apmaiņai starp Bērnu slimnīcas informācijas sistēmām un SOPA.  Izmantojot izstrādāto datu apmaiņas rīku, paredzēta savstarpēja informācijas apmaiņa, tostarp par bērniem un viņu ģimenes locekļiem rekomendēto nepieciešamo psihosociālo atbalstu un sniegtā atbalsta rezultātiem;
1.4. informatīvo materiālu par psihosociālā atbalsta saņemšanas iespējām izstrādi un digitālā risinājuma šo materiālu publiskošanai izstrādi un tā funkcionalitātes pilnveidi. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros Bērnu slimnīca izstrādā un, ja nepieciešams, aktualizē informatīvos materiālus par psihosociālā atbalsta saņemšanas iespējām, tostarp, par psihosociālā atbalsta saņemšanas veidiem un psihosociālā atbalsta sniegšanā iesaistīto speciālistu lomu un darbībām atbalsta sniegšanas laikā. Tāpat šīs atbalstāmās darbības ietvaros paredzēts izstrādāt un uzturēt digitālo risinājumu informatīvo materiālu publiskošanai.

2. profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, kas ietver:
2.1. mācību un supervīzijas nodrošināšanu Bērnu slimnīcas projekta īstenošanas personālam. Šīs atbalstāmās darbības īstenošanā Bērnu slimnīcas izvēlēts pakalpojuma sniedzējs nodrošinās profesionālās pilnveides mācības, t.sk., metodiskos seminārus un tematiskās diskusijas Bērnu slimnīcas projekta īstenošanas personālam par dažādām tēmām, kas saistītas ar psihosociālā atbalsta sniegšanai nepieciešamo prasmju pilnveidi, kā arī grupu un individuālās supervīzijas projekta īstenošanas personālam;
2.2. informatīvo semināru īstenošanu psihosociālā atbalsta nodrošināšanā iesaistītajiem speciālistiem. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros Bērnu slimnīca īstenos mācības par psihosociālā atbalsta sniegšanas rokasgrāmatas satura un procesu shēmu praktisko pielietošanu.

3. informācijas un publicitātes pasākumus par projekta īstenošanu;

4. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšanu.

Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 350 000 euro, t.sk., Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 3 697 500 euro un valsts budžeta finansējums – 652 500 euro.

Pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Pasākumā sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. līdz 2024. gada 31. decembrim:
1.1. iznākuma rādītājs – atbalstu saņēmušie bērni vecumā līdz 18 gadiem – 1400;
2. līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. iznākuma rādītājs – atbalstu saņēmušie bērni vecumā līdz 18 gadiem – 4550;
2.2. specifiskais iznākuma rādītājs – izveidots un ieviests psihosociālā atbalsta mehānisms – 1.

Pasākuma īstenošanas periods: no 2021. gada 1. decembra līdz 2027. gada 30. jūnijam.


[2] Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.3. pasākuma „Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem” īstenošanu (turpmāk – informatīvais ziņojums).
 

Sociālā aizsardzība

-

14.12.2022. - 30.12.2022.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.¹ apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.

-

-

Egita Sāre (LM)

Sarmīte Vepere (LM)

14.12.2022. 14:50