Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ķīmisko vielu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu, darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu, pieņemts lēmums par Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) likvidēšanu, to pievienojot Valsts vides dienestam (turpmāk – Dienests).
Mērķa apraksts
Aktualizēt Dienesta funkcijas pēc Aģentūras pievienošanas Dienestam, lai nodrošinātu precīzu un sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par Dienesta kompetenci apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā.Ķīmisko vielu likumā ir noteikta Aģentūras kompetence izskatīt iesniegumus par Centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībām ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem. Ķīmisko vielu likumā vēl ir minēts Aģentūras iepriekšējais (līdz 30.01.2025.) nosaukums - Vides pārraudzības valsts birojs.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
11.08.2025. - 25.08.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Komersanti, kuri profesionāli veic darbības ar ķīmiskām vielām un maisījumiem.
Skaidrojums un ietekme
Komersanti, kas veic darbības ar ķīmiskām vielām, būs informēti un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus.
Sagatavoja
Ieva Stankeviča (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
11.08.2025. 13:56
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Evita Maļinovska
Visi paredzētie normatīvo aktu grozījumi vājina vides aizsardzības normas. Veicot šādus grozījumus likumaa, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantaa noteiktaas tiesības uz labvēlīgu vidi, kas, savukārt, var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, apdraudējumu florai un faunai un novest pie neparedzamaam sekaam nakotnee.
Ir neskaitàmas liecíbas un nu jau pieràdíjumu visá pasaulè par vèja ğeneratoru nelabvèlígu ietekmi uz vidi un veselíbu. Nevajag noliegt to, kas ir acímredzams.
Ir neskaitàmas liecíbas un nu jau pieràdíjumu visá pasaulè par vèja ğeneratoru nelabvèlígu ietekmi uz vidi un veselíbu. Nevajag noliegt to, kas ir acímredzams.
20.08.2025. 07:57
Andris Kontants
Mazinot vides aizsardzības administratīvaa procesa uzraudzību apdraudējumam tiek pakļautas manas tiesības uz labvēlīgu vidi
Ikvienam ļoti svarīgi apzināties vispārējos tiesību principus, jo uz to pamata tiek kontrolēta visu valsts varas atzaru darbības atbilstība demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormai. Šie vispārējie tiesību principi ir tādi priekšraksti, kas:
1.izteic tiesiskās sistēmas augstākās vērtības – tās ir visas dabiskās tiesības (piemēram, tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu utt.) un taisnīguma princips kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas galīgais mērķis;
2.noteic institūcijām, kā jāpiemēro tiesību normas – tās ir visas juridiskās metodes (piemēram, tiesību normu interpretācija, tālāka to veidošana, tiesību normu kolīziju atrisināšanas normas, nolēmumu argumentācijas metodes utt.);
3. noteic tiesiskās sistēmas sistematizāciju – tie ir vispārējie tiesību principi, kas saistīti ar demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas uzbūvi un struktūru (piemēram, varas dalīšanas princips, tiesību normu hierarhijas princips, tiesiskās drošības un samērīguma princips).
Latvijas gadījumā – demokrātiska tiesiska valsts. LR Satversmes ievads jeb preambula uzrāda Satversmes neaizskaramo kodolu, kas sastāv no demokrātiskas valsts iekārtas, tiesiskas valsts, sociāli atbildīgas valsts un nacionālas valsts principa, un uzskaita tās vērtības, kuru aizsardzībai suverēns ir radījis Latvijas valsti:
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti.
Mūsdienu demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšana balstās uz dabisko tiesību doktrīnu. Tas nozīmē, ka Saeima nav absolūti brīva, ko un kā regulēt, proti, likumdevējs ir saistīts ar dabiskajām tiesībām, kas cilvēkam ir neatņemamas un pastāvējušas jau pirms likumdevēja, un mūsdienās tās tiek ietilpinātas jēdzienā “vispārējie tiesību principi”. Vispārējie tiesību principi noteic Saeimai to, kādām pēc satura tiesību normām jādarbojas konkrētajā tiesiskajā sistēmā. Piemēram, likumdevējam jāaizsargā cilvēka gods un cieņa, jāievēro cilvēka tiesības uz dzīvību, brīvību, vienlīdzību, taisnīgu tiesu, privātās dzīves neaizskaramību, īpašumu u. c. dabiskās tiesības.
Regulācijas procesā likumdevējam nākas saskaņot dažādas suverēna intereses un līdz ar to arī savstarpējā kolīzijā nonākušās dabiskās tiesības, bet tas jādara saskaņā ar taisnīguma, tiesiskuma, tiesiskās paļāvības aizsardzību un samērīguma principiem. Tieši to, kā likumdevējam būs izdevies līdzsvarot suverēna intereses, varas dalīšanas principa ietvaros pārbaudīs tiesu varas atzars un īpaši Satversmes tiesa, kurai ir tiesības atzīt par spēkā neesošām tās rakstītās tiesību normas, kuras neatbilst suverēna pasludinātajai pamatnormai un no tās atvasinātajiem vispārējiem tiesību principiem.
Visas tiesiskās sistēmas, t. sk. tiesību sistēmas, avots ir suverēns, un likumdevējs nav “autoritāte” tiesību normu satura noteikšanā – tiesību normu avots ir tauta jeb suverēns, kas izvēlējies dzīvot noteiktā valsts iekārtā un politiskajā režīmā (demokrātiskā tiesiskā valstī) un līdz ar to atbilstoši varas dalīšanas principam sadalījis valsts varu starp likumdevēju, tiesu un izpildu varas atzariem, nosakot katram no tiem pildīt savus uzdevumus suverēna interesēs, lai tam būtu vieglāk, pārskatāmāk un paredzamāk organizēt savu dzīvi.
Tiesiskās sistēmas attīstībā ir iesaistītas ar tiesību jaunradi saistītās institūcijas – gan tiešie tiesību normu radītāji (tauta, Saeima, MK), autonomās funkcionāli neatkarīgās institūcijas, piemēram, Latvijas Banka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, gan netiešie tiesību normu radītāji, kas ietekmē pieņemto tiesību normu saturu dažādās likumdošanas procesa stadijās, piemēram, Valsts prezidents, nevalstiskās organizācijas.
Īpaša loma tiesiskās sistēmas attīstībā ir Satversmes tiesai, kas pārbauda likumdevēja un valdības darba atbilstību pamatnormai, vispārējiem tiesību principiem un Satversmei. Tiesiskās sistēmas attīstību tieši ietekmē starp suverēna locekļiem esošās tiesiskās attiecības, kuru attīstības rezultātā līdzi mainās visa tiesiskā sistēma, kas ir radīta, lai šīs tiesiskās attiecības tiktu efektīvi un tiesiski regulētas…”
Satversmes 2. pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Atbilstoši tautas suverenitātes principam Latvijas tauta ir vienīgais valsts suverēnās varas subjekts. Nevis valsts varas konstitucionālās institūcijas, bet Latvijas tauta ir valsts varas avots un suverēnās valsts varas nesēja. Tautas suverenitāte ir tautas tiesības pašai lemt par savu likteni, tostarp radot patstāvīgu valsti. Līdz ar to viena no nozīmīgākajām Latvijas tautas kā Latvijas valsts suverēnās varas nesējas tiesībām ir tai piešķirtā satversmes vara .
Satversme gan sadala satversmes varu starp Latvijas pilsoņu kopumu un Saeimu, tomēr garantē Latvijas tautas ekskluzīvās tiesības rīkoties ar Satversmes fundamentālajām normām, proti, atcelt konstitūciju vai noteikt jaunu konstitucionālo iekārtu. Savukārt Saeimai Satversmes 76. pantā ir deleģēta tikai Satversmes caurlūkošanas vara, kas atšķiras no Latvijas tautas satversmes varas ar to, ka ir saistīta ar konstitucionālajiem pamatprincipiem. Saeima ir pilnvarota veikt konstitucionālus grozījumus spēkā esošās konstitūcijas ietvaros, bet Saeima kā valsts varas konstitucionālā institūcija nevar būt pilnvarota grozīt konstitucionālās iekārtas pamatus vai atteikties no valsts eksistences, jo par to var lemt tikai tauta kā satversmes varas nesēja.
Satversmes 2. pants Latvijas tautai un ikvienam Latvijas pilsonim ne tikai piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus. Visupirms pienākumu neatzīt par spēkā esošiem tādus konstitucionālās iekārtas grozījumus, kas notikuši, neievērojot Satversmē noteikto kārtību. Tāpat ikvienam pilsonim ir pienākums pretoties tiem, kas mēģina antikonstitucionālā ceļā ar spēku graut valsts konstitucionālo kārtību, teritoriālo vienotību vai neatkarību. Satversme liedz antikonstitucionālā veidā likvidēt Latvijas valsts neatkarību vai tajā nodibināto demokrātisko tiesisko valsti. Ja valsts konstitucionālā iekārta tiek grozīta, neievērojot Satversmē noteikto kārtību, Satversmes 2. pants ir viens no tiem Satversmes pantiem, kuri de jure paliek spēkā visu antikonstitucionālo režīmu pastāvēšanas laiku, nodrošinot Latvijas pilsoņu kopuma tiesības brīvi lemt par savu nākotni. Latvijas tautai ir tiesības un pienākums atjaunot Latvijas valsti tādā veidā, kādu pieprasa Latvijas valsts konstitucionāli tiesiskais pamats. Šāds pienākums ir uzlikts arī ikvienam Latvijas tautas loceklim.
Jūs kā likumu izstrādātāji cenšaties pārkāpt manas, kā Satversmes 105. un 115. pantā noteiktās suverēna tiesības !
Saku kategorisku nē, šādiem likuma grozījumiem!
Atgādināšu, ka pirmkārt jums ir saistošas ikviena dabiskās tiesības, otrkārt, konstitucionālās tiesības (satversme) un tikai treškārt starptautiskie līgumi, kurim jāatbilst pirmkārt un otrkārt teiktajam. Visbeidzot, jūs esat Latvijas pilsoņi, un publiskas personas, kuriem ir tikai un vienīgi pienākums un atbildība pārstāvēt privāto tiesību nemateriālo jomu. Jūs strādājat mūsu, kā suverēnu interesēs!
Mazinot vides aizsardzības administratīvaa procesa uzraudzību apdraudējumam tiek pakļautas manas tiesības uz labvēlīgu vidi
22.08.2025. 08:57
Beata Āboliņa
1. Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) (Līga Kurevska, pēc izglītības enerģētiķis), kuras prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība!!! Tas būtu tas pats, ja kāda ministrija vēlētos attīstīt kādu no tās pārraudzībā esošam jomām ierosinātu citai ministrijai samazināt savas funkcijas un uzraudzību, lai KEM var brīvi realizēt savus mērķus.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET grozījumiem.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET grozījumiem.
24.08.2025. 10:09
Fiziska persona
Iebilstu pret normatīvo aktu grozījumiem,kas mazina vides aizsardzības administratīvā procesa uzraudzību.Manas dabiskās tiesības ir dzīvot labvēlīgā, nepiesārņotā vidē-to nosaka Satversme!
Īpašu satraukumu rada VES invāzija,ko atbalsta KEM.Izsaku neuzticību KEM un VARAM ministriem!
Īpašu satraukumu rada VES invāzija,ko atbalsta KEM.Izsaku neuzticību KEM un VARAM ministriem!
24.08.2025. 14:29
Drosme Darīt
Iebildums
Iebildumi par likumprojekta grozījumiem likumā "Ķīmisko vielu likums" (25-TA-1318)
1. Vispārīgās piezīmes
Likumprojekta anotācijā un piedāvātajos grozījumos ir paredzēts būtiski mainīt vides pārraudzības un kontroles institucionālo kārtību, nododot Enerģētikas un vides aģentūras kompetences Valsts vides dienestam (VVD).
Tomēr šāda pieeja rada nopietnus riskus tiesiskumam, sabiedrības līdzdalībai un efektīvai vides aizsardzībai. Pašreizējā redakcijā likumprojekts neatbilst Satversmes 115. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi un rada draudus tiesiskās paļāvības principam, labas pārvaldības principam un objektivitātes principam.
2. Vides politikas pārvaldības problēmas
Pašlaik vides aizsardzības politikas izstrāde un ieviešana praktiski ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārziņā. Tomēr nevienas ministrijas nolikumā (tostarp KEM nolikumā) nav noteikta skaidra atbildība par valsts vides politikas īstenošanu un nodrošināšanu.
Prakse rāda, ka KEM prioritizē enerģētikas sektora attīstību, nereti enerģētikas intereses nostādot augstāk par vides aizsardzības interesēm. Šāds pieejas veids ir pretrunā sabiedrības interešu aizsardzībai un valsts ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
3. Varas un funkciju centralizācijas riski
Likumprojekts paredz plašu VVD kompetenču paplašināšanu, tajā skaitā:
-vides uzraudzību,
-atļauju izsniegšanu,
-tehnisko noteikumu sagatavošanu,
-ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtēšanu,
-apstrīdēšanas procedūru izskatīšanu.
Šāda funkciju centralizācija vienas iestādes ietvaros rada būtiskus riskus:
Samazinās caurskatāmība – lēmumu pieņemšana vienas institūcijas iekšienē apgrūtina sabiedrības un neatkarīgo ekspertu kontroli.
Zūd objektivitāte – ja VVD ģenerāldirektors izskata sūdzības par paša iestādes pieņemtajiem lēmumiem, tiek pārkāpts tiesības uz taisnīgu procesu un objektivitātes princips (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pārslodze – VVD jau šobrīd veic plašu uzdevumu spektru. Papildu funkciju nodošana būtiski samazinās uzraudzības kvalitāti un efektivitāti.
Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principam, kas nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā.
4. Ietekme uz vides aizsardzību un sabiedrības tiesībām
Pēc grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektoram būs tiesības vienpersoniski pārskatīt sūdzības par VVD lēmumiem plašā jautājumu lokā, tostarp:
-atkritumu apsaimniekošanas atļaujas;
-pārrobežu atkritumu sūtījumi;
-zemes dzīļu izmantošanas licences un to atcelšana;
-administratīvie pārkāpumi zemes dzīļu izmantošanas un ogļūdeņražu ieguves jomā;
-videi nodarītā kaitējuma novēršanas pasākumi;
-ekomarķējuma un vides vadības sistēmu uzraudzība;
-ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras;
-rūpniecisko avāriju riska novērtējums;
-degvielas uzpildes staciju uzraudzība;
-tehniskie noteikumi vidi ietekmējošām darbībām;
-radiācijas drošības, ūdens apsaimniekošanas un īpaši aizsargājamo teritoriju jautājumi;
-SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai.
Šāda centralizācija padara VVD ietekmējamu un rada risku, ka lēmumu kvalitāte kritīsies, ņemot vērā pārmērīgo uzdevumu apjomu. Pastāv reāla iespēja, ka tiks pieņemti un īstenoti neatgriezeniski lēmumi (piemēram, par atkritumu poligoniem, pārstrādes rūpnīcām u. tml.) bez pietiekamas ārējas kontroles un neatkarīgas izvērtēšanas.
Tas tiešā veidā apdraud Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi un sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību, kas nostiprinātas arī Orhūsas konvencijā.
5. Secinājums
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka likumprojekta grozījumi:
neatbilst Satversmei un labas pārvaldības principiem;
rada būtisku varas koncentrāciju vienas iestādes ietvaros;
apdraud vīdes aizsardzības kvalitāti un sabiedrības tiesības uz taisnīgu procesu;
palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
Iebilstam pret likumprojekta grozījumu pieņemšanu un aicinām Saeimu un Ministru kabinetu veikt papildu izvērtējumu, iesaistot neatkarīgus vides ekspertus, sabiedrību un nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu tiesiski pamatotu un ilgtspējīgu risinājumu.
Iebildumi par likumprojekta grozījumiem likumā "Ķīmisko vielu likums" (25-TA-1318)
1. Vispārīgās piezīmes
Likumprojekta anotācijā un piedāvātajos grozījumos ir paredzēts būtiski mainīt vides pārraudzības un kontroles institucionālo kārtību, nododot Enerģētikas un vides aģentūras kompetences Valsts vides dienestam (VVD).
Tomēr šāda pieeja rada nopietnus riskus tiesiskumam, sabiedrības līdzdalībai un efektīvai vides aizsardzībai. Pašreizējā redakcijā likumprojekts neatbilst Satversmes 115. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi un rada draudus tiesiskās paļāvības principam, labas pārvaldības principam un objektivitātes principam.
2. Vides politikas pārvaldības problēmas
Pašlaik vides aizsardzības politikas izstrāde un ieviešana praktiski ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārziņā. Tomēr nevienas ministrijas nolikumā (tostarp KEM nolikumā) nav noteikta skaidra atbildība par valsts vides politikas īstenošanu un nodrošināšanu.
Prakse rāda, ka KEM prioritizē enerģētikas sektora attīstību, nereti enerģētikas intereses nostādot augstāk par vides aizsardzības interesēm. Šāds pieejas veids ir pretrunā sabiedrības interešu aizsardzībai un valsts ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
3. Varas un funkciju centralizācijas riski
Likumprojekts paredz plašu VVD kompetenču paplašināšanu, tajā skaitā:
-vides uzraudzību,
-atļauju izsniegšanu,
-tehnisko noteikumu sagatavošanu,
-ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtēšanu,
-apstrīdēšanas procedūru izskatīšanu.
Šāda funkciju centralizācija vienas iestādes ietvaros rada būtiskus riskus:
Samazinās caurskatāmība – lēmumu pieņemšana vienas institūcijas iekšienē apgrūtina sabiedrības un neatkarīgo ekspertu kontroli.
Zūd objektivitāte – ja VVD ģenerāldirektors izskata sūdzības par paša iestādes pieņemtajiem lēmumiem, tiek pārkāpts tiesības uz taisnīgu procesu un objektivitātes princips (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pārslodze – VVD jau šobrīd veic plašu uzdevumu spektru. Papildu funkciju nodošana būtiski samazinās uzraudzības kvalitāti un efektivitāti.
Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principam, kas nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā.
4. Ietekme uz vides aizsardzību un sabiedrības tiesībām
Pēc grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektoram būs tiesības vienpersoniski pārskatīt sūdzības par VVD lēmumiem plašā jautājumu lokā, tostarp:
-atkritumu apsaimniekošanas atļaujas;
-pārrobežu atkritumu sūtījumi;
-zemes dzīļu izmantošanas licences un to atcelšana;
-administratīvie pārkāpumi zemes dzīļu izmantošanas un ogļūdeņražu ieguves jomā;
-videi nodarītā kaitējuma novēršanas pasākumi;
-ekomarķējuma un vides vadības sistēmu uzraudzība;
-ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras;
-rūpniecisko avāriju riska novērtējums;
-degvielas uzpildes staciju uzraudzība;
-tehniskie noteikumi vidi ietekmējošām darbībām;
-radiācijas drošības, ūdens apsaimniekošanas un īpaši aizsargājamo teritoriju jautājumi;
-SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai.
Šāda centralizācija padara VVD ietekmējamu un rada risku, ka lēmumu kvalitāte kritīsies, ņemot vērā pārmērīgo uzdevumu apjomu. Pastāv reāla iespēja, ka tiks pieņemti un īstenoti neatgriezeniski lēmumi (piemēram, par atkritumu poligoniem, pārstrādes rūpnīcām u. tml.) bez pietiekamas ārējas kontroles un neatkarīgas izvērtēšanas.
Tas tiešā veidā apdraud Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi un sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību, kas nostiprinātas arī Orhūsas konvencijā.
5. Secinājums
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka likumprojekta grozījumi:
neatbilst Satversmei un labas pārvaldības principiem;
rada būtisku varas koncentrāciju vienas iestādes ietvaros;
apdraud vīdes aizsardzības kvalitāti un sabiedrības tiesības uz taisnīgu procesu;
palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
Iebilstam pret likumprojekta grozījumu pieņemšanu un aicinām Saeimu un Ministru kabinetu veikt papildu izvērtējumu, iesaistot neatkarīgus vides ekspertus, sabiedrību un nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu tiesiski pamatotu un ilgtspējīgu risinājumu.
24.08.2025. 23:13
Mēs Ēdolei
Iebildumi par likumprojekta grozījumiem likumā "Ķīmisko vielu likums" (25-TA-1318)
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1318 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi. Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Iebilstam pret grozījumiem.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1318 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi. Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Iebilstam pret grozījumiem.
25.08.2025. 10:50
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret piedāvāto likumprojektu, jo tas apzināti būtiski vājina vides
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvijauzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieejutaisnīgumam vides jautājumos.
Vides aizsardzības normu vājināšana RADA RISKUS
• negatīvu ietekmi uz cilvēka labbūtību un veselību
• floras un faunas apdraudējumu
• neparedzemu bīstamu seku un apdraudējumu risku pieaugumu (avārijas, kaitīgu vielu noplūdes, ugunsgrēki, utt)
2. Institucionālās neatkarības likvidēšana
Enerģētikas un vides aģentūras likvidēšana un visu funkciju nodošana tikai Valsts vides dienestam
rada šāda veida sekas:
• Interešu konflikta risku - viena iestāde kļūst gan par kontrolētāju, gan vienīgo apelācijas
instanci. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem. Rezultātā padara VVD viegli ietekmējamu.
• Specializētās kompetences zudumu enerģētikas un vides stratēģiskā novērtējuma jomās
3. Sabiedrības tiesību ierobežošana, jo likumprojekt snegarantē pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, kas ir pretrunā:
• Aarhus konvencijas prasībām
• ES direktīvu noteikumiem
• Labas pārvaldības principiem
4. Ņemot vērā aktuālos VES vēja parku projektus, šie grozījumi rada papildu riskus:
• Zemes dzīļu destabilizācija, piesārņošana un auglīgās zemes iznīcināšana VES turbīnu uzstādīšanas vietās
• Ekoloģiskās pēdas atstāšana vairākām paaudzēm, jo paliek degradēta vide pēc VES turbīnu darbības izbeigšanas
• Nepietiekama kontrole pār ietekmes uz vidi novērtēšanu
Atzinums – neatbilst jau minētajiem tiesību aktiem, kā arīstarptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citāneatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vaiprocesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumipar sabiedrības līdzdalību.
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvijauzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieejutaisnīgumam vides jautājumos.
Vides aizsardzības normu vājināšana RADA RISKUS
• negatīvu ietekmi uz cilvēka labbūtību un veselību
• floras un faunas apdraudējumu
• neparedzemu bīstamu seku un apdraudējumu risku pieaugumu (avārijas, kaitīgu vielu noplūdes, ugunsgrēki, utt)
2. Institucionālās neatkarības likvidēšana
Enerģētikas un vides aģentūras likvidēšana un visu funkciju nodošana tikai Valsts vides dienestam
rada šāda veida sekas:
• Interešu konflikta risku - viena iestāde kļūst gan par kontrolētāju, gan vienīgo apelācijas
instanci. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem. Rezultātā padara VVD viegli ietekmējamu.
• Specializētās kompetences zudumu enerģētikas un vides stratēģiskā novērtējuma jomās
3. Sabiedrības tiesību ierobežošana, jo likumprojekt snegarantē pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, kas ir pretrunā:
• Aarhus konvencijas prasībām
• ES direktīvu noteikumiem
• Labas pārvaldības principiem
4. Ņemot vērā aktuālos VES vēja parku projektus, šie grozījumi rada papildu riskus:
• Zemes dzīļu destabilizācija, piesārņošana un auglīgās zemes iznīcināšana VES turbīnu uzstādīšanas vietās
• Ekoloģiskās pēdas atstāšana vairākām paaudzēm, jo paliek degradēta vide pēc VES turbīnu darbības izbeigšanas
• Nepietiekama kontrole pār ietekmes uz vidi novērtēšanu
Atzinums – neatbilst jau minētajiem tiesību aktiem, kā arīstarptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citāneatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vaiprocesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumipar sabiedrības līdzdalību.
25.08.2025. 11:50
Fiziska persona
Kategoriski nepiekrītu piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem,kas izstrādāti ar mērķi mazināt vides aizsardzības administratīvā procesa uzraudzību .Mūsu zemes cilvēku dabiskās tiesības ir dzīvot labvēlīgā, nepiesārņotā vidē-to nosaka Satversme!
25.08.2025. 11:52
Inta Putāne
Kārtējie Līgas Kurevskas (atbildīgā persona) iecerētie grozījumi tiek noraidīti bez akcepta.
25.08.2025. 12:20
Biedrība "Kurzemes vides aizsardzības asociācija"
Iebildums
Iebildumi par likumprojekta grozījumiem likumā "Ķīmisko vielu likums" (25-TA-1318)
1. Vispārīgās piezīmes
Likumprojekta anotācijā un piedāvātajos grozījumos ir paredzēts būtiski mainīt vides pārraudzības un kontroles institucionālo kārtību, nododot Enerģētikas un vides aģentūras kompetences Valsts vides dienestam (VVD).
Tomēr šāda pieeja rada nopietnus riskus tiesiskumam, sabiedrības līdzdalībai un efektīvai vides aizsardzībai. Pašreizējā redakcijā likumprojekts neatbilst Satversmes 115. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi un rada draudus tiesiskās paļāvības principam, labas pārvaldības principam un objektivitātes principam.
2. Vides politikas pārvaldības problēmas
Pašlaik vides aizsardzības politikas izstrāde un ieviešana praktiski ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārziņā. Tomēr nevienas ministrijas nolikumā (tostarp KEM nolikumā) nav noteikta skaidra atbildība par valsts vides politikas īstenošanu un nodrošināšanu.
Prakse rāda, ka KEM prioritizē enerģētikas sektora attīstību, nereti enerģētikas intereses nostādot augstāk par vides aizsardzības interesēm. Šāds pieejas veids ir pretrunā sabiedrības interešu aizsardzībai un valsts ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
3. Varas un funkciju centralizācijas riski
Likumprojekts paredz plašu VVD kompetenču paplašināšanu, tajā skaitā:
-vides uzraudzību,
-atļauju izsniegšanu,
-tehnisko noteikumu sagatavošanu,
-ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtēšanu,
-apstrīdēšanas procedūru izskatīšanu.
Šāda funkciju centralizācija vienas iestādes ietvaros rada būtiskus riskus:
Samazinās caurskatāmība – lēmumu pieņemšana vienas institūcijas iekšienē apgrūtina sabiedrības un neatkarīgo ekspertu kontroli.
Zūd objektivitāte – ja VVD ģenerāldirektors izskata sūdzības par paša iestādes pieņemtajiem lēmumiem, tiek pārkāpts tiesības uz taisnīgu procesu un objektivitātes princips (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pārslodze – VVD jau šobrīd veic plašu uzdevumu spektru. Papildu funkciju nodošana būtiski samazinās uzraudzības kvalitāti un efektivitāti.
Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principam, kas nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā.
4. Ietekme uz vides aizsardzību un sabiedrības tiesībām
Pēc grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektoram būs tiesības vienpersoniski pārskatīt sūdzības par VVD lēmumiem plašā jautājumu lokā, tostarp:
-atkritumu apsaimniekošanas atļaujas;
-pārrobežu atkritumu sūtījumi;
-zemes dzīļu izmantošanas licences un to atcelšana;
-administratīvie pārkāpumi zemes dzīļu izmantošanas un ogļūdeņražu ieguves jomā;
-videi nodarītā kaitējuma novēršanas pasākumi;
-ekomarķējuma un vides vadības sistēmu uzraudzība;
-ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras;
-rūpniecisko avāriju riska novērtējums;
-degvielas uzpildes staciju uzraudzība;
-tehniskie noteikumi vidi ietekmējošām darbībām;
-radiācijas drošības, ūdens apsaimniekošanas un īpaši aizsargājamo teritoriju jautājumi;
-SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai.
Šāda centralizācija padara VVD ietekmējamu un rada risku, ka lēmumu kvalitāte kritīsies, ņemot vērā pārmērīgo uzdevumu apjomu. Pastāv reāla iespēja, ka tiks pieņemti un īstenoti neatgriezeniski lēmumi (piemēram, par atkritumu poligoniem, pārstrādes rūpnīcām u. tml.) bez pietiekamas ārējas kontroles un neatkarīgas izvērtēšanas.
Tas tiešā veidā apdraud Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi un sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību, kas nostiprinātas arī Orhūsas konvencijā.
5. Secinājums
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka likumprojekta grozījumi:
neatbilst Satversmei un labas pārvaldības principiem;
rada būtisku varas koncentrāciju vienas iestādes ietvaros;
apdraud vīdes aizsardzības kvalitāti un sabiedrības tiesības uz taisnīgu procesu;
palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
Iebilstam pret likumprojekta grozījumu pieņemšanu un aicinām Saeimu un Ministru kabinetu veikt papildu izvērtējumu, iesaistot neatkarīgus vides ekspertus, sabiedrību un nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu tiesiski pamatotu un ilgtspējīgu risinājumu.
25.08.2025. 12:33
Dace Smiltiņa
Kategoriski iebilstu pret piedāvāto likumprojektu, jo tas apzināti būtiski vājina vides
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvijauzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieejutaisnīgumam vides jautājumos.
Vides aizsardzības normu vājināšana RADA RISKUS
• negatīvu ietekmi uz cilvēka labbūtību un veselību
• floras un faunas apdraudējumu
• neparedzemu bīstamu seku un apdraudējumu risku pieaugumu (avārijas, kaitīgu vielu noplūdes, ugunsgrēki, utt)
2. Institucionālās neatkarības likvidēšana
Enerģētikas un vides aģentūras likvidēšana un visu funkciju nodošana tikai Valsts vides dienestam
rada šāda veida sekas:
• Interešu konflikta risku - viena iestāde kļūst gan par kontrolētāju, gan vienīgo apelācijas
instanci. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem. Rezultātā padara VVD viegli ietekmējamu.
• Specializētās kompetences zudumu enerģētikas un vides stratēģiskā novērtējuma jomās
3. Sabiedrības tiesību ierobežošana, jo likumprojekt snegarantē pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, kas ir pretrunā:
• Aarhus konvencijas prasībām
• ES direktīvu noteikumiem
• Labas pārvaldības principiem
4. Ņemot vērā aktuālos VES vēja parku projektus, šie grozījumi rada papildu riskus:
• Zemes dzīļu destabilizācija, piesārņošana un auglīgās zemes iznīcināšana VES turbīnu uzstādīšanas vietās
• Ekoloģiskās pēdas atstāšana vairākām paaudzēm, jo paliek degradēta vide pēc VES turbīnu darbības izbeigšanas
• Nepietiekama kontrole pār ietekmes uz vidi novērtēšanu
Atzinums – neatbilst jau minētajiem tiesību aktiem, kā arīstarptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citāneatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vaiprocesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumipar sabiedrības līdzdalību.
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvijauzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieejutaisnīgumam vides jautājumos.
Vides aizsardzības normu vājināšana RADA RISKUS
• negatīvu ietekmi uz cilvēka labbūtību un veselību
• floras un faunas apdraudējumu
• neparedzemu bīstamu seku un apdraudējumu risku pieaugumu (avārijas, kaitīgu vielu noplūdes, ugunsgrēki, utt)
2. Institucionālās neatkarības likvidēšana
Enerģētikas un vides aģentūras likvidēšana un visu funkciju nodošana tikai Valsts vides dienestam
rada šāda veida sekas:
• Interešu konflikta risku - viena iestāde kļūst gan par kontrolētāju, gan vienīgo apelācijas
instanci. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem. Rezultātā padara VVD viegli ietekmējamu.
• Specializētās kompetences zudumu enerģētikas un vides stratēģiskā novērtējuma jomās
3. Sabiedrības tiesību ierobežošana, jo likumprojekt snegarantē pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, kas ir pretrunā:
• Aarhus konvencijas prasībām
• ES direktīvu noteikumiem
• Labas pārvaldības principiem
4. Ņemot vērā aktuālos VES vēja parku projektus, šie grozījumi rada papildu riskus:
• Zemes dzīļu destabilizācija, piesārņošana un auglīgās zemes iznīcināšana VES turbīnu uzstādīšanas vietās
• Ekoloģiskās pēdas atstāšana vairākām paaudzēm, jo paliek degradēta vide pēc VES turbīnu darbības izbeigšanas
• Nepietiekama kontrole pār ietekmes uz vidi novērtēšanu
Atzinums – neatbilst jau minētajiem tiesību aktiem, kā arīstarptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citāneatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vaiprocesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumipar sabiedrības līdzdalību.
25.08.2025. 12:33
Dace Smiltiņa - Šķirnes saglabāšanas apvienība "Zilā govs"
Iebildumi par likumprojekta grozījumiem likumā "Ķīmisko vielu likums" (25-TA-1318)
1. Vispārīgās piezīmes
Likumprojekta anotācijā un piedāvātajos grozījumos ir paredzēts būtiski mainīt vides pārraudzības un kontroles institucionālo kārtību, nododot Enerģētikas un vides aģentūras kompetences Valsts vides dienestam (VVD).
Tomēr šāda pieeja rada nopietnus riskus tiesiskumam, sabiedrības līdzdalībai un efektīvai vides aizsardzībai. Pašreizējā redakcijā likumprojekts neatbilst Satversmes 115. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi un rada draudus tiesiskās paļāvības principam, labas pārvaldības principam un objektivitātes principam.
2. Vides politikas pārvaldības problēmas
Pašlaik vides aizsardzības politikas izstrāde un ieviešana praktiski ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārziņā. Tomēr nevienas ministrijas nolikumā (tostarp KEM nolikumā) nav noteikta skaidra atbildība par valsts vides politikas īstenošanu un nodrošināšanu.
Prakse rāda, ka KEM prioritizē enerģētikas sektora attīstību, nereti enerģētikas intereses nostādot augstāk par vides aizsardzības interesēm. Šāds pieejas veids ir pretrunā sabiedrības interešu aizsardzībai un valsts ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
3. Varas un funkciju centralizācijas riski
Likumprojekts paredz plašu VVD kompetenču paplašināšanu, tajā skaitā:
-vides uzraudzību,
-atļauju izsniegšanu,
-tehnisko noteikumu sagatavošanu,
-ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtēšanu,
-apstrīdēšanas procedūru izskatīšanu.
Šāda funkciju centralizācija vienas iestādes ietvaros rada būtiskus riskus:
Samazinās caurskatāmība – lēmumu pieņemšana vienas institūcijas iekšienē apgrūtina sabiedrības un neatkarīgo ekspertu kontroli.
Zūd objektivitāte – ja VVD ģenerāldirektors izskata sūdzības par paša iestādes pieņemtajiem lēmumiem, tiek pārkāpts tiesības uz taisnīgu procesu un objektivitātes princips (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pārslodze – VVD jau šobrīd veic plašu uzdevumu spektru. Papildu funkciju nodošana būtiski samazinās uzraudzības kvalitāti un efektivitāti.
Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principam, kas nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā.
4. Ietekme uz vides aizsardzību un sabiedrības tiesībām
Pēc grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektoram būs tiesības vienpersoniski pārskatīt sūdzības par VVD lēmumiem plašā jautājumu lokā, tostarp:
-atkritumu apsaimniekošanas atļaujas;
-pārrobežu atkritumu sūtījumi;
-zemes dzīļu izmantošanas licences un to atcelšana;
-administratīvie pārkāpumi zemes dzīļu izmantošanas un ogļūdeņražu ieguves jomā;
-videi nodarītā kaitējuma novēršanas pasākumi;
-ekomarķējuma un vides vadības sistēmu uzraudzība;
-ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras;
-rūpniecisko avāriju riska novērtējums;
-degvielas uzpildes staciju uzraudzība;
-tehniskie noteikumi vidi ietekmējošām darbībām;
-radiācijas drošības, ūdens apsaimniekošanas un īpaši aizsargājamo teritoriju jautājumi;
-SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai.
Šāda centralizācija padara VVD ietekmējamu un rada risku, ka lēmumu kvalitāte kritīsies, ņemot vērā pārmērīgo uzdevumu apjomu. Pastāv reāla iespēja, ka tiks pieņemti un īstenoti neatgriezeniski lēmumi (piemēram, par atkritumu poligoniem, pārstrādes rūpnīcām u. tml.) bez pietiekamas ārējas kontroles un neatkarīgas izvērtēšanas.
Tas tiešā veidā apdraud Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi un sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību, kas nostiprinātas arī Orhūsas konvencijā.
5. Secinājums
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka likumprojekta grozījumi:
neatbilst Satversmei un labas pārvaldības principiem;
rada būtisku varas koncentrāciju vienas iestādes ietvaros;
apdraud vīdes aizsardzības kvalitāti un sabiedrības tiesības uz taisnīgu procesu;
palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
Iebilstam pret likumprojekta grozījumu pieņemšanu un aicinām Saeimu un Ministru kabinetu veikt papildu izvērtējumu, iesaistot neatkarīgus vides ekspertus, sabiedrību un nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu tiesiski pamatotu un ilgtspējīgu risinājumu.
1. Vispārīgās piezīmes
Likumprojekta anotācijā un piedāvātajos grozījumos ir paredzēts būtiski mainīt vides pārraudzības un kontroles institucionālo kārtību, nododot Enerģētikas un vides aģentūras kompetences Valsts vides dienestam (VVD).
Tomēr šāda pieeja rada nopietnus riskus tiesiskumam, sabiedrības līdzdalībai un efektīvai vides aizsardzībai. Pašreizējā redakcijā likumprojekts neatbilst Satversmes 115. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi un rada draudus tiesiskās paļāvības principam, labas pārvaldības principam un objektivitātes principam.
2. Vides politikas pārvaldības problēmas
Pašlaik vides aizsardzības politikas izstrāde un ieviešana praktiski ir nodota Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārziņā. Tomēr nevienas ministrijas nolikumā (tostarp KEM nolikumā) nav noteikta skaidra atbildība par valsts vides politikas īstenošanu un nodrošināšanu.
Prakse rāda, ka KEM prioritizē enerģētikas sektora attīstību, nereti enerģētikas intereses nostādot augstāk par vides aizsardzības interesēm. Šāds pieejas veids ir pretrunā sabiedrības interešu aizsardzībai un valsts ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
3. Varas un funkciju centralizācijas riski
Likumprojekts paredz plašu VVD kompetenču paplašināšanu, tajā skaitā:
-vides uzraudzību,
-atļauju izsniegšanu,
-tehnisko noteikumu sagatavošanu,
-ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtēšanu,
-apstrīdēšanas procedūru izskatīšanu.
Šāda funkciju centralizācija vienas iestādes ietvaros rada būtiskus riskus:
Samazinās caurskatāmība – lēmumu pieņemšana vienas institūcijas iekšienē apgrūtina sabiedrības un neatkarīgo ekspertu kontroli.
Zūd objektivitāte – ja VVD ģenerāldirektors izskata sūdzības par paša iestādes pieņemtajiem lēmumiem, tiek pārkāpts tiesības uz taisnīgu procesu un objektivitātes princips (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pārslodze – VVD jau šobrīd veic plašu uzdevumu spektru. Papildu funkciju nodošana būtiski samazinās uzraudzības kvalitāti un efektivitāti.
Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principam, kas nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā.
4. Ietekme uz vides aizsardzību un sabiedrības tiesībām
Pēc grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektoram būs tiesības vienpersoniski pārskatīt sūdzības par VVD lēmumiem plašā jautājumu lokā, tostarp:
-atkritumu apsaimniekošanas atļaujas;
-pārrobežu atkritumu sūtījumi;
-zemes dzīļu izmantošanas licences un to atcelšana;
-administratīvie pārkāpumi zemes dzīļu izmantošanas un ogļūdeņražu ieguves jomā;
-videi nodarītā kaitējuma novēršanas pasākumi;
-ekomarķējuma un vides vadības sistēmu uzraudzība;
-ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras;
-rūpniecisko avāriju riska novērtējums;
-degvielas uzpildes staciju uzraudzība;
-tehniskie noteikumi vidi ietekmējošām darbībām;
-radiācijas drošības, ūdens apsaimniekošanas un īpaši aizsargājamo teritoriju jautājumi;
-SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai.
Šāda centralizācija padara VVD ietekmējamu un rada risku, ka lēmumu kvalitāte kritīsies, ņemot vērā pārmērīgo uzdevumu apjomu. Pastāv reāla iespēja, ka tiks pieņemti un īstenoti neatgriezeniski lēmumi (piemēram, par atkritumu poligoniem, pārstrādes rūpnīcām u. tml.) bez pietiekamas ārējas kontroles un neatkarīgas izvērtēšanas.
Tas tiešā veidā apdraud Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi un sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību, kas nostiprinātas arī Orhūsas konvencijā.
5. Secinājums
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka likumprojekta grozījumi:
neatbilst Satversmei un labas pārvaldības principiem;
rada būtisku varas koncentrāciju vienas iestādes ietvaros;
apdraud vīdes aizsardzības kvalitāti un sabiedrības tiesības uz taisnīgu procesu;
palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
Iebilstam pret likumprojekta grozījumu pieņemšanu un aicinām Saeimu un Ministru kabinetu veikt papildu izvērtējumu, iesaistot neatkarīgus vides ekspertus, sabiedrību un nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu tiesiski pamatotu un ilgtspējīgu risinājumu.
25.08.2025. 12:39
Fiziska persona
Galvenais iebildums no vides aizsardzības sistēmas viedokļa- apvienojot iestādes - EVA un VVD un to funkcijas, pazūd iespēja veikt neatkarīgu iestādes darba izvērtējumu. IVN un Tehnisko noteikumu pārsūdzēšanas gadījumā, pārsūdzību izskata tā pati iestāde, kas mazina objektīvitāti un varbūtību neatkarīgam tiesiskam izvērtējumam. Nepiekrītu ne abu iesāžu apvienošanai , ne paredzētiem grozījumiem.
25.08.2025. 13:38
Andris Aress
Nepiekrītu EVA un VVD apvienošanai
25.08.2025. 14:02
Dainis Jura dēls
Šie KEM ierosinātie grozījumi mazina vides aizsardzības administratīvā procesa uzraudzību. Ikkatra cilvēka TIESĪBAS ir dzīvot labvēlīgā, nepiesārņotā vidē, to nosaka LR Satversme.
Ir acīmredzami ka šie grozījumi tiek ierosināti konkrēti vēja elektro staciju biznesa grupējumu interesēs.
Kategoriski iebilstu pret šiem grozījumiem.
Ir acīmredzami ka šie grozījumi tiek ierosināti konkrēti vēja elektro staciju biznesa grupējumu interesēs.
Kategoriski iebilstu pret šiem grozījumiem.
25.08.2025. 15:46
Inguna Lucia Lillefura
Kopumā nepiekrītu EVA un VVD apvienošanai.
Un - kā privātpersona uzticos biedrībai Drosme Darīt, tāpēc mani ierosinājumi, ieteikumi un arī iebildiumi ir reģistrējami identiski kā to darījusi šī biedrība.
Un - kā privātpersona uzticos biedrībai Drosme Darīt, tāpēc mani ierosinājumi, ieteikumi un arī iebildiumi ir reģistrējami identiski kā to darījusi šī biedrība.
25.08.2025. 19:30
Fiziska persona
Nepiekrītu piedāvātajiem likumprojekta grozījumiem likumā "Atkritumu apsaimniekošanas likums" (25-TA-1312)
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1312 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību (tai skaitā, atkritumu apsaimniekošanas jomā).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi (piemēram, par atkritumu apsaimniekošanas poligoniem, pārstrādes rūpnīcām utml.) bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas noved pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1312 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību (tai skaitā, atkritumu apsaimniekošanas jomā).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi (piemēram, par atkritumu apsaimniekošanas poligoniem, pārstrādes rūpnīcām utml.) bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas noved pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
25.08.2025. 21:58
"Tīra mana Tēvu zeme"
Iebildumi par likumprojekta grozījumiem likumā "Ķīmisko vielu likums" (25-TA-1318)
Grozījumi paredz Enerģētikas un vides aģentūras kompetencesnodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotie grozījumi 25-TA-1318 rada riskus lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumā , apdraudot tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, uzliek papildus administratīvo slogu šai iestādei, kas rada iespējas pieņemt kļūdainus un nepārdomātus lēmumus, kā arī ietekmējamību. VVD kompetencē jau tagad ir plaša uzdevumu izpilde. Papildus funkciju pildīšana bez atbilstoša izvērtējuma samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem, pats par sevi arī izskata pārsūdzības. Pieņemot nekvalitatīvus lēmumus, tas var novest pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas.Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu, kā rezultātā tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā..
Pēc vairāku KEM virzītu grozījumu, saistībā ar vides aizsardzību, pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmaspārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiemvidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpašiaizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Iebilstam pret grozījumiem. Grozījumi palielina korupcijas uninterešu konflikta riskus.
Grozījumi paredz Enerģētikas un vides aģentūras kompetencesnodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotie grozījumi 25-TA-1318 rada riskus lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumā , apdraudot tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, uzliek papildus administratīvo slogu šai iestādei, kas rada iespējas pieņemt kļūdainus un nepārdomātus lēmumus, kā arī ietekmējamību. VVD kompetencē jau tagad ir plaša uzdevumu izpilde. Papildus funkciju pildīšana bez atbilstoša izvērtējuma samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem, pats par sevi arī izskata pārsūdzības. Pieņemot nekvalitatīvus lēmumus, tas var novest pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas.Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu, kā rezultātā tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā..
Pēc vairāku KEM virzītu grozījumu, saistībā ar vides aizsardzību, pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmaspārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiemvidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpašiaizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Iebilstam pret grozījumiem. Grozījumi palielina korupcijas uninterešu konflikta riskus.
25.08.2025. 23:56
Atlasīti 18 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25