Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Ministru kabineta noteikumi "Elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmas darbības noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijā elektronisko smēķēšanas ierīču esošā ražotāju paplašinātās atbildības sistēma un atsevišķu tirgotāju brīvprātīgās savākšanas iniciatīvas nenodrošina visaptverošu un vienotu šo ierīču atkritumu savākšanu un pietiekamu informāciju par savākšanas vietu teritoriālo pārklājumu un savākto ierīču daudzumu. Ierīču nonākšana sadzīves atkritumos vai apkārtējā vidē rada piegružojumu, ķīmisko vielu noplūdes un vides piesārņojuma riskus, savukārt tajās esošās litiju saturošās baterijas neatbilstošas apsaimniekošanas gadījumā būtiski palielina aizdegšanās risku atkritumu savākšanas un apstrādes procesā. Vienlaikus, lai gan Atkritumu apsaimniekošanas likuma 29.1 pantā ir noteikti šo ierīču depozīta sistēmas darbības pamatprincipi, nav noteikta tās īstenošanai nepieciešamā detalizētā kārtība, tostarp operatora izvēles, ierīču pieņemšanas, uzskaites, finansēšanas un sistēmas uzraudzības nosacījumi, tādēļ nav nodrošināts pilnīgs tiesiskais ietvars sistēmas praktiskai darbībai.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 29.1 panta vienpadsmitajā daļā noteiktā deleģējuma nodrošināšanu, kā arī veicināt depozīta ierīču atbilstošu apsaimniekošanu, samazināt vides piesārņojumu, īpaši ugunsgrēku bīstamības mazināšanu un piegružojumu, tajā skaitā veicināt sabiedrības līdzdalību ilgtspējīgā un videi draudzīgu rīcību veicināšanā.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Visa valsts teritorija
Norises laiks
22.10.2026. - 05.11.2026.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Latvijas Republikas pašvaldības
- Depozīta ierīču ražotāji un pārdevēji
- Nešķirotu sadzīves atkritumu poligoni
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts ietekmēs elektronisko smēķēšanas ierīču, kuru baterija nav atkārtoti uzlādējama, ražotājus un pārdevējus, depozīta ierīču sistēmas operatoru, juridiskas personas, kas veiks depozīta ierīču pieņemšanu no galalietotāja un sadzīves atkritumu poligonu apsaimniekotājus, nosakot to pienākumus un savstarpējās sadarbības, informācijas apmaiņu un norēķinu kārtību. Ražotājiem būs jānodrošina ierīču marķēšana, dalība depozīta sistēmā un attiecīgo maksājumu veikšana, pārdevējiem – depozīta maksas iekasēšana un pirkumu reģistrēšana, savukārt operatoram – sistēmas infrastruktūras un uzskaites risinājuma izveide un uzturēšana, ierīču savākšanas un apsaimniekošanas organizēšana, depozīta maksas atmaksa un pārskatu sniegšana. Pieņemšanas vietu pārvaldnieki nodrošinās ierīču pieņemšanu, saņemot atlīdzību par sniegto pakalpojumu, bet poligonu apsaimniekotāji piedalīsies ārpus depozīta sistēmas esošo ierīču apsaimniekošanas izmaksu segšanā. Regulējuma īstenošana radīs sistēmas izveides un darbības nodrošināšanas izmaksas, vienlaikus veicinot ierīču atsevišķu savākšanu, atkritumu plūsmas izsekojamību un atbilstošu apsaimniekošanu, tādējādi mazinot piegružojumu, vides piesārņojuma un aizdegšanās riskus.
Nozare
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nodrošinās konkrētu elektronisko smēķēšanas ierīču atkritumu savākšanu, pārstrādi vai reģenerāciju, tādejādi samazinot ietekmi uz apkārtējo vidi.
Sagatavoja
Gatis Patmalnieks (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
22.10.2026. 16:52
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-2619/1
Edmunds Kancēvičs - Biedrība "Beztabakas Produktu Asociācija"
IEBILDUMI
Par Ministru kabineta noteikumu projektu “Elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmas darbības noteikumi”
Beztabakas produktu asociācija (turpmāk – Asociācija), izvērtējot Ministru kabineta noteikumu projektu “Elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmas darbības noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts), izsaka turpmāk izklāstītus iebildumus pret Noteikumu projekta turpmāku virzību.
Asociācija uzskata, ka Noteikumu projekts ir sagatavots, nepietiekami izvērtējot elektronisko smēķēšanas ierīču legālā tirgus faktisko situāciju, nozares uzņēmumu ekonomisko stāvokli, paredzēto maksājumu samērīgumu, depozīta sistēmas ekonomisko dzīvotspēju un iespējamo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.
Turklāt Noteikumu projektā paredzēts uzlikt nozares uzņēmumiem tūlītējus finansiālus pienākumus, vienlaikus depozīta sistēmas operatoram pieļaujot pakāpenisku sistēmas ieviešanu, nepilnīgu teritoriālo pārklājumu un samazinātas ierīču savākšanas prasības.
Asociācija uzsver, ka nozare neiebilst pret vides aizsardzības mērķiem, izlietoto elektronisko smēķēšanas ierīču savākšanu un tajās esošo bateriju atbilstošu apsaimniekošanu. Tomēr šie mērķi nevar kalpot par pamatojumu ekonomiski nesamērīgas sistēmas ieviešanai, kuras izmaksas balstītas uz neatbilstošiem tirgus datiem un kuras darbības efektivitāte nav pietiekami pierādīta.
Īpaši jāņem vērā, ka depozīta sistēma tiek ieviesta laikā, kad legālā elektronisko smēķēšanas ierīču nozare jau ir būtiski ietekmēta ar 2025.gada 1.janvārī spēkā stājušajiem produktu aromatizētāju ierobežojumiem, legālās aprites samazināšanos un ievērojamu nelegālā tirgus īpatsvaru.
Šādos apstākļos jebkura jauna finansiāla sloga noteikšanai jābūt balstītai uz īpaši rūpīgu faktisko datu, ekonomiskās ietekmes un samērīguma izvērtējumu. Asociācijas ieskatā Noteikumu projekts un anotācija šīm prasībām neatbilst.
I. Anotācijas 1.4.punktā izmantotie tirgus apjoma dati neatbilst pašreizējai situācijai un rada būtisku risku depozīta sistēmas ekonomiskajai dzīvotspējai
Asociācija īpaši iebilst pret anotācijas 1.4.punktā ietverto atsauci uz depozīta sistēmas ieviešanas pētījumu, kurā elektronisko smēķēšanas ierīču apjoms tiek vērtēts aptuveni 15 miljonu vienību apmērā gadā.
Asociācija norāda, ka minētais apjoms neatspoguļo pašreizējo legālā tirgus situāciju un nav izmantojams kā aktuāls pamats depozīta sistēmas ekonomiskajam pamatojumam bez attiecīgo datu pārskatīšanas. Atbilstoši nozares rīcībā esošajai informācijai pašreizējais elektronisko smēķēšanas ierīču apjoms, uz kuru attieksies depozīta sistēma, nesasniedz 3 miljonus vienību gadā.
Tādējādi anotācijā minētais vēsturiskais apjoms vairāk nekā piecas reizes pārsniedz nozares vērtēto pašreizējo depozīta sistēmai pakļauto ierīču legālā tirgus apjomu. Uz šo atšķirību Asociācija jau noradīja skatot grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Asociācija uzsver, ka nav pieļaujams vēsturiskus kopējā tirgus vai atkritumu plūsmas novērtējumus bez papildu izvērtējuma pielīdzināt pašreizējam legālajā tirgū laisto un depozīta sistēmai pakļauto ierīču apjomam. Šī atšķirība nav tikai statistisks jautājums. Tā tieši ietekmē depozīta sistēmas ekonomisko pamatojumu, nepieciešamās infrastruktūras apmēru, fiksēto izmaksu sadalījumu, operatora ieņēmumu prognozes un dalības maksas apmēru, kā arī izvēlētās depozīta sistēmas modeļa piemērotību faktiskajiem apstākļiem.
Ja sistēmas izmaksu aprēķini tiek veikti, pieņemot ievērojami lielāku ierīču apjomu nekā faktiski pieejams legālajā tirgū, rodas risks, ka pēc sistēmas darbības uzsākšanas operators būs spiests segt nemainīgās izmaksas no būtiski mazāka ierīču skaita. Šādā situācijā sistēmas ekonomiskās neefektivitātes sekas tiks pārliktas uz ražotājiem, palielinot dalības maksu par vienu ierīci.
Asociācija uzskata, ka šāds regulējums faktiski rada risku, ka, samazinoties legālajam tirgum, atlikušajiem legālajiem uzņēmumiem nāksies maksāt arvien vairāk par katru tirgū laisto ierīci. Tādējādi nozares sarukums var kļūt par pamatu papildu maksājumu palielināšanai, kas savukārt vēl vairāk pasliktinās legālās tirdzniecības konkurētspēju ar nelegālo tirgu.
II. Anotācijas 2.1.punktā nav pienācīgi izvērtēta regulējuma faktiskā ietekme uz nozares uzņēmumiem
Asociācija kategoriski nepiekrīt anotācijas 2.1.punktā ietvertajam ietekmes raksturojumam, kas ietekmi uz attiecīgo mērķgrupu pamatā saista ar pārskatu sagatavošanu. Šāds izvērtējums neatspoguļo Noteikumu projekta faktisko saturu un tā ekonomiskās sekas.
Noteikumu projekts nozares uzņēmumiem paredz būtiski plašāku pienākumu kopumu, tostarp depozīta sistēmas dalības maksas veikšanu, ierīču marķēšanu, unikālu identifikatoru ieviešanu, uzskaites un informācijas sistēmu pielāgošanu, līgumattiecību nodibināšanu ar operatoru un jaunu administratīvo procesu ieviešanu.
Šie pienākumi rada ne tikai administratīvas izmaksas, bet arī tiešas finansiālas saistības, papildu ieguldījumus preču marķēšanas un uzskaites procesos, kā arī nepieciešamību pārskatīt uzņēmumu cenu politiku un naudas plūsmas plānošanu.
Īpaši būtiski, ka ražotājiem būs jānodrošina un jāfinansē sistēmas darbība neatkarīgi no tā, vai sistēmas operators attiecīgajā periodā pilnā apmērā nodrošina paredzēto infrastruktūru un savākšanas rezultātus.
Vienlaikus nozare jau ir saskārusies ar būtisku legālā tirgus samazinājumu, kas ierobežo uzņēmumu iespējas uzņemties jaunus finanšu pienākumus.
Asociācija uzskata, ka anotācijā nav izvērtēta regulējuma ietekme uz uzņēmumu apgrozījumu, rentabilitāti, nodarbinātību, investīcijām, preču gala cenām un uzņēmumu spēju turpināt darbību legālajā tirgū. Tāpat nav izvērtēts, vai papildu maksājumu ieviešana var izraisīt atsevišķu uzņēmumu darbības pārtraukšanu vai atteikšanos no depozīta sistēmai pakļauto produktu izplatīšanas.
III. Anotācijas 2.2. un 3.punktā nepamatoti nav izvērtēta ietekme uz tautsaimniecību un valsts budžetu
Asociācija izsaka kategoriskus iebildumus pret anotācijas 2.2. un 3.punktā norādīto, ka Noteikumu projekts neskar tautsaimniecību un valsts budžetu. Šāds secinājums ir nepamatots, ņemot vērā Noteikumu projektā paredzēto obligāto maksājumu apmēru un attiecīgi to ietekmi uz legālās elektronisko smēķēšanas ierīču tirdzniecības apjomu.
Asociācija vērš uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienesta publiskotie dati liecina par būtisku elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu legālās aprites samazināšanos pēc 2025.gada 1.janvārī ieviestajiem ierobežojumiem. Atbilstoši nozares apkopotajai informācijai legālais elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu tirgus 2025.gadā salīdzinājumā ar 2024.gadu samazinājās par 42,5 %, savukārt 2026.gada pirmajos astoņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo 2025.gada periodu samazinājums turpinājās vēl par 4,7 %.
Papildu maksājumu ieviešana, turklāt tādā apmērā, kāds norādīts Noteikumu projektā, palielinās legālajā tirgū pieejamo ierīču cenas un veicinās turpmāku patērētāju pārorientēšanos uz nelegālo tirgu. Šāds process pavisam noteikti negatīvi ietekmēs valsts budžeta ieņēmumus no akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu saimnieciskās darbības un citiem ar legālo apriti saistītajiem maksājumiem. Tādēļ nepieciešams atsevišķi izvērtēt gan depozīta sistēmas modeli, gan regulējuma ietekmi uz valsts nodokļu ieņēmumiem.
IV. Depozīta maksas un dalības maksas apmērs ir nesamērīgs ar pašreizējo tirgus situāciju
Noteikumu projekta 5.punkts paredz depozīta maksu 0,50 euro apmērā par vienu ierīci, savukārt 70.punkts pārejas periodā paredz depozīta sistēmas dalības maksas maksimālo apmēru 0,33 euro par vienu tirgū laisto ierīci. Asociācija uzskata, ka abi paredzētie maksājumu apmēri pašreizējā legālā tirgus situācijā ir nesamērīgi augsti.
Lai gan depozīta maksa ir atgūstama pēc izlietotās ierīces nodošanas, patērētājam tā ir jāsamaksā preces iegādes brīdī. Savukārt dalības maksa veido papildu izmaksas ražotājiem, kas tiek iekļautas produkta pārdošanas cenā. Tādējādi, piemērojot dalības maksu un depozīta maksu, kā arī Noteikumu projektā paredzētās izmaksas, kas saistītas ar ierīču apdruku un unikālajiem kvadrātkodiem, patērētāja sākotnēji maksājamā summa par vienu ierīci var palielināties aptuveni par 20 %.
Asociācija uzsver, ka šāds cenu pieaugums nav vērtējams atrauti no šobrīd esošās tirgus situācijas. Elektronisko smēķēšanas ierīču legālais tirgus jau šobrīd ir pakļauts būtiskai nelegālās tirdzniecības konkurencei. Nelegālo produktu izplatītāji neievēro līdzvērtīgas nodokļu, produktu aprites un vides aizsardzības prasības, tādējādi iegūstot nepamatotas izmaksu priekšrocības un produktu klāsta priekšrocības.
Ja valsts turpina palielināt tikai legālajā tirgū pieejamo produktu iegādes izmaksas, vienlaikus nenodrošinot konkurences iespēju ar nelegālo tirgu, paplašinot atļauto produktu klāstu, un efektīvu nelegālās tirdzniecības ierobežošanu, pastāv būtisks risks vēl vairāk samazināt legālās aprites apjomu. Šāds rezultāts būtu pretrunā arī depozīta sistēmas mērķiem, jo sistēmas finansēšanas bāze kļūtu vēl šaurāka, bet daļa patēriņa turpinātu pārvietoties ārpus kontrolētās legālās aprites.
Asociācija uzskata, ka Noteikumu projektā paredzētā depozīta maksa 0,50 euro apmērā nav ekonomiski pamatota un nav sniegti pierādījumi tam, ka tieši šāds maksājuma apmērs ir nepieciešams noteiktā ierīču savākšanas mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā pašreizējo legālā tirgus situāciju, ievērojamo nelegālās tirdzniecības īpatsvaru un papildu izmaksu iespējamo negatīvo ietekmi uz legālās aprites konkurētspēju, Asociācija uzskata, ka depozīta maksas apmērs nedrīkst pārsniegt 0,20 euro par vienu ierīci. Vienlaikus, ievērojot tos pašus ekonomiskos apsvērumus, kā arī nepieciešamību nodrošināt depozīta sistēmas izmaksu samērīgumu ar faktisko tirgū laisto ierīču apjomu, depozīta sistēmas dalības maksas maksimālais pieļaujamais apmērs nosakāms ne lielāks par 0,20 euro par vienu ierīci. Asociācija uzsver, ka minētie apmēri ir uzskatāmi par maksimāli pieļaujamām robežām, nevis automātiski piemērojamiem maksājumiem pašreizējos tirgus apstākļos. Pašreizējos tirgus apstākļos šāda depozītu sistēmas modeļa ieviešana kā tāda nav atbalstāma.
V. Nav pieļaujama pilna finansēšanas pienākuma noteikšana nozarei, kamēr operators nodrošina tikai daļēju sistēmas darbību
Noteikumu projekta 69.punkts paredz depozīta sistēmas pakāpenisku ieviešanu no 2027.gada 1.februāra līdz 2027.gada 31.decembrim. Savukārt 71.punkts paredz, ka pārejas periodā operatoram ir pienākums nodrošināt ierīču savākšanu tikai 50 % apmērā, bet prasība nodrošināt vismaz 80 % savākšanu un pilnu teritoriālo pārklājumu tiek piemērota no 2028.gada 1.janvāra.
Asociācija uzskata, ka šāds regulējums rada acīmredzamu pienākumu un ekonomisko risku nesamērīgumu. Proti, nozares uzņēmumiem depozīta sistēmas finansiālās saistības tiek piemērotas jau no sistēmas darbības sākuma, savukārt operatoram tiek piešķirtas tiesības gandrīz gadu nodrošināt tikai daļēju sistēmas darbību.
Rezultātā ražotājiem ir jāfinansē sistēma, kura attiecīgajā periodā nenodrošina pilnu teritoriālo pārklājumu un kurai ir noteikts būtiski samazināts savākšanas mērķis. Asociācija uzskata, ka šāda pieeja ir ekonomiski nepamatota un nesamērīga, jo uz jau strādājošiem nozares komersantiem tiek pārlikts jaunizveidota komersanta saimnieciskās darbības uzsākšanas un finansēšanas slogs, nenodrošinot pretī pilnvērtīgu pakalpojumu un atbilstošu operatora atbildību par noteikto pienākumu izpildi. Faktiski tiek radīta situācija, kurā legālās nozares uzņēmumiem ir pienākums finansēt cita komersanta darbības izveidi un uzturēšanu, kamēr šim komersantam tiek piešķirts pārejas periods ar atvieglotām saistībām. Asociācija uzskata, ka šāds pienākumu un ekonomisko risku sadalījums nav pieļaujams un neatbilst samērīguma un taisnīga finansiālā sloga sadalījuma principiem.
Ja depozīta sistēmas ieviešanas mērķis ir nodrošināt efektīvu elektronisko smēķēšanas ierīču atkritumu savākšanu un vides piesārņojuma mazināšanu, tad nav pamata pieļaut, ka gandrīz gadu šis mērķis tiek īstenots tikai daļēji, vienlaikus no nozares uzņēmumiem pieprasot pilnu finansējumu. Asociācija uzsver, ka vides aizsardzības mērķiem jābūt saistošiem ne tikai ražotājiem, bet arī sistēmas operatoram.
Ja ražotājiem ir pienākums no pirmās dienas pilnā apmērā finansēt sistēmu, operatoram jānodrošina tās pilnvērtīga darbība, tostarp pilns noteiktais teritoriālais pārklājums un Noteikumu projektā noteiktais vismaz 80 % gada savākšanas mērķis.
Ja valsts tomēr saglabā pakāpenisku sistēmas ieviešanu, Asociācija pieprasa paredzēt attiecīgu ražotāju finansiālo pienākumu samazinājumu. Šādā gadījumā gan depozīta sistēmas dalības maksas, gan depozīta maksas piemērošanas apmērs un kārtība ir pārskatāma proporcionāli faktiski nodrošinātajam sistēmas darbības apjomam un pieejamībai.
Asociācija uzskata, ka nav pieļaujama situācija, kurā ražotājiem tiek noteikts pilns finansēšanas pienākums, bet operatoram netiek noteikts līdzvērtīgs pienākums nodrošināt pilnvērtīgu sistēmas darbību.
VI. Noteikumu projektā nav noregulēta operatora atbildība par pienākumu neizpildi
Asociācija īpaši vērš uzmanību uz to, ka depozīta sistēmu visā Latvijas teritorijā paredzēts uzticēt vienam operatoram uz septiņiem gadiem. Šāds modelis nozīmē, ka nozares uzņēmumiem faktiski nebūs iespēju izvēlēties alternatīvu pakalpojuma sniedzēju, ja operators nepildīs savus pienākumus vai noteiks ekonomiski neizdevīgus sadarbības nosacījumus. Līdz ar to Noteikumu projektā jāparedz īpaši skaidrs un efektīvs operatora atbildības mehānisms.
Asociācija uzskata, ka nepietiek tikai ar pienākumu operatoram informēt Valsts vides dienestu par darbības traucējumiem vai iesniegt pasākumu plānu nepilnību novēršanai. Šādi pienākumi paši par sevi nenodrošina nozares uzņēmumu interešu aizsardzību un nekompensē zaudējumus, kas var rasties operatora pienākumu neizpildes rezultātā.
Noteikumu projektā nepieciešams paredzēt konkrētas sekas gadījumiem, kad operators nenodrošina noteikto pieņemšanas vietu skaitu, teritoriālo pārklājumu, depozīta atmaksas sistēmas darbību vai noteiktos savākšanas apjomus. Piemēra, finansiālas sankcijas par noteiktā teritoriālā pārklājuma, savākšanas mērķu un sistēmas darbības nepārtrauktības prasību neizpildi un dalības maksas samazināšanu vai pārmaksātās dalības maksas un depozīta maksas daļas atmaksu ražotājiem gadījumos, kad operators nenodrošina paredzēto pakalpojuma apjomu.
Asociācija uzskata, ka bez šāda regulējuma tiek radīta situācija, kurā operatoram ir garantēts finansēšanas avots un ekskluzīvas darbības tiesības, bet nav skaidri noteiktas ekonomiskās sekas par neizpildītajiem pienākumiem.
VII. Depozīta sistēmas ieviešana var vēl vairāk nostiprināt nelegālā tirgus konkurences priekšrocības
Asociācija uzskata, ka Noteikumu projekts ir vērtējams kopējā elektronisko smēķēšanas ierīču tirgus regulējuma kontekstā. Kopš 2025.gada 1.janvāra spēkā esošie aromatizētāju ierobežojumi ir būtiski mainījuši legālā tirgus darbības apstākļus. Kā redzams no dažādiem avotiem (VID, Valsts policija, pētījumi) pieejamās informācijas, ieviestie ierobežojumi ir būtiski samazinājuši legālā tirgus apjomu un nodrošinājuši nelegālā tirgus strauju augšupeju.
Papildu depozīta un dalības maksas ieviešana vēl vairāk palielinās cenu atšķirību starp legāli tirgotajiem produktiem un nelegālajā apritē pieejamajām ierīcēm. Asociācija uzsver, ka legālajiem uzņēmumiem pie spēkā esošajiem ierobežojumiem nav iespējams konkurēt ar nelegālā tirgus dalībniekiem, kuri nemaksā nodokļus, neievēro produktu aprites prasības un nepiedalās obligātajās vides aizsardzības sistēmās. Šādā situācijā jaunu maksājumu ieviešana bez izmaiņām spēkā esošajā regulējumā un efektīviem nelegālās tirdzniecības ierobežošanas pasākumiem radīs tieši pretēju rezultātu paredzētajam.
Samazinoties legālajai apritei, samazinās arī depozīta sistēmas finansēšanā iesaistīto produktu apjoms, vienlaikus pieaugot riskam, ka nelegāli iegādātās ierīces turpinās nonākt nekontrolētā atkritumu plūsmā.
VIII. Nepieciešams skaidrs regulējums pirms depozīta sistēmas ieviešanas tirgū laistajām ierīcēm
Asociācija uzskata, ka Noteikumu projektā nepietiekami skaidri noregulēta depozīta sistēmas piemērošana ierīcēm, kuras Latvijas tirgū laistas pirms 2027.gada 1.februāra, bet kuru turpmāka izplatīšana notiks pēc minētā datuma. Šis jautājums ir īpaši būtisks ražotājiem un tirgotājiem, kuru preču krājumi var atrasties dažādos piegādes un izplatīšanas posmos.
Līdz ar to, Noteikumu projekts papildināms ar skaidru regulējumu, kurš nosaka, ka pirms 2027.gada 1.februāra tirgū laistās ierīces ir pieļaujams tirgot arī pēc šī datuma.
IX. Anotācijā nepamatoti nav paredzēts pēcpārbaudes izvērtējums
Asociācija vērš uzmanību, ka anotācijas 1.5.punktā nav paredzēts tiesību akta pēcpārbaudes izvērtējums. Asociācijas ieskatā šāda pieeja ir nepieņemama, jo īpaši ņemot vērā, ka depozīta sistēmas ieviešanas ekonomiskais pamatojums sākotnēji ir balstīts uz tirgus apjoma datiem, kas neatbilst pašreizējai faktiskajai situācijai. Proti, anotācijā joprojām tiek izmantota atsauce uz pētījumu, kurā elektronisko smēķēšanas ierīču apjoms vērtēts aptuveni 15 miljonu vienību gadā, lai gan pašreizējais legālajā tirgū laisto ierīču apjoms, uz kurām attieksies depozīta sistēma nesasniedz 3 miljonus vienību gadā. Šāda būtiska neatbilstība starp sākotnēji izmantotajiem datiem un faktisko tirgus situāciju rada pamatotas šaubas par depozīta sistēmas ekonomisko aprēķinu ticamību, tās finansēšanas modeļa ilgtspēju un ražotājiem noteikto maksājumu samērīgumu.
Turklāt pati anotācija atzīst, ka depozīta sistēmas faktiskās izmaksas būs atkarīgas no operatora izvēlētajiem tehniskajiem risinājumiem, infrastruktūras apjoma, loģistikas organizācijas un faktiskajiem savākšanas rezultātiem. Tādējādi tiek paredzēta jaunas, obligātas un ekonomiski nozīmīgas sistēmas ieviešana, kuras sākotnējie tirgus apjoma pieņēmumi neatbilst pašreizējai situācijai un kuras faktiskās darbības izmaksas un ekonomiskā efektivitāte vēl nav pietiekami izvērtēta, vienlaikus atsakoties no jebkāda turpmāka regulējuma ietekmes novērtējuma.
Asociācija uzskata, ka šādos apstākļos pēcpārbaudes izvērtējums ir nevis izvēles jautājums, bet gan būtisks priekšnoteikums regulējuma samērīguma, ekonomiskās pamatotības un izvirzīto vides aizsardzības mērķu sasniegšanas kontrolei. Nav pieļaujams, ka uz būtiski neatbilstošiem sākotnējiem tirgus datiem balstītas sistēmas ekonomiskie riski tiek pārlikti uz nozares uzņēmumiem, vienlaikus neparedzot pienākumu pēc sistēmas ieviešanas pārbaudīt tās faktiskās izmaksas, efektivitāti un ietekmi uz legālo tirgu. Tāpat Asociācija uzskata, ka atsaukšanās uz ministrijas administratīvo resursu ierobežojumiem nevar būt pietiekams pamatojums atteikumam veikt pēcpārbaudes izvērtējumu, ja regulējums uzliek būtiskus finansiālus pienākumus privātajiem komersantiem un rada papildu izmaksas patērētājiem.
X. Papildus iepriekš minētajam, Noteikumu projektā precizējamie punkti
Precizējams Noteikumu projekta 4.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“4. Depozīta ierīču ražotājs depozīta ierīču sistēmu piemēro elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuru baterijas nav atkārtoti uzlādējamas un uz kurām ir izvietots šo noteikumu III nodaļā noteiktais mašīnlasāms identifikators un šo noteikumu III nodaļā noteiktajā gadījumā, depozīta ierīces speciālā norāde (turpmāk – depozīta ierīce).”.
Precizējums nepieciešams, ņemot vērā to, ka uz depozīta ierīces nav paredzēts izvietot speciālo norādi, tā ir izvietojama uz depozīta ierīces tikai gadījumā, ja depozīta ierīce tiek pārdota bez iepakojuma. Uz doto brīdi spēkā esošo normatīvo aktu regulējums nepieļauj šādus gadījumus.
Precizējams Noteikumu projekta 5.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“5. Depozīta ierīču pārdevējs iekasē no galalietotāja depozīta maksu, realizējot depozīta ierīces. Depozīta maksa par vienu depozīta ierīci ir 0,20 euro.”.
Skaidrojums minētā precizējuma nepieciešamībai ir dots augstāk.
Precizējams Noteikumu projekta 8.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“8. Ja depozīta ierīču un ārpus sistēmas esošo ierīču pieņemšanas vieta neatrodas tieši tirdzniecības vietā (tirdzniecības zālē), kurā tiek realizētas depozīta ierīces, vai nav tieši redzama no veikala vai tirdzniecības vietas ieejas, depozīta ierīču sistēmas operators galalietotājam redzamā vietā izvieto informāciju (norādi) par to, kur atrodas depozīta ierīču pieņemšanas vieta.”.
Precizējums nepieciešams, ņemot vērā to, ka atbildība par depozīta sistēmu un sabiedrības informēšanu ir depozīta sistēmas operatoram. Nav pieļaujams, ka tiek uzlikti papildus pienākumi un finanšu nasta depozīta ierīču pārdevējiem.
Nepieciešams skaidrojums attiecībā uz Noteikumu projekta 33.6.punktu. Uz doto brīdi nav skaidrs kādu informāciju depozīta sistēmas operators varētu pieprasīt, un vai šādas informācijas sagatavošana neprasīs papildus resursus depozīta ierīču pieņemšanas vietas pārvaldniekam.
Asociācija iebilst pret Noteikumu projekta 37.punkta pašreizējo redakciju un aicina to precizēt, nepārprotami nosakot, ka depozīta sistēmas operatora tiesības iegūt un apstrādāt informāciju aprobežojas ar datiem, kas ir objektīvi nepieciešami depozīta sistēmas darbības nodrošināšanai, ierīču savākšanas apjomu kontrolei un atkritumu apsaimniekošanas izsekojamībai. Operatoram nedrīkst noteikt vispārīgas tiesības pieprasīt informāciju par ražotāju un importētāju sadarbības partneriem, piegādes ķēdēm, komercdarījumiem un realizācijas kanāliem. Vienlaikus regulējumā nepieciešams paredzēt nepārprotamu pienākumu aizsargāt operatora rīcībā nonākušo komercnoslēpumu, ierobežot piekļuvi šādai informācijai un nepieļaut tās izmantošanu citiem mērķiem. Prasība nodrošināt informācijas izsekojamību par depozīta ierīču plūsmu no to laišanas tirgū brīža līdz pārstrādei vai reģenerācijai var tikt interpretēta kā pienākums sniegt operatoram detalizētu informāciju par ierīču piegādes ķēdi, tostarp ražotāju un importētāju sadarbības partneriem, izplatītājiem, piegāžu apjomiem, preču pārvietošanas darījumiem un realizācijas kanāliem. Asociācija uzsver, ka šāda informācija var ietvert komercnoslēpumu Komercnoslēpuma aizsardzības likuma izpratnē, jo tā atklāj uzņēmumu sadarbības partnerus, piegādes ķēdes struktūru, komercdarbības organizāciju un konkurences stratēģiju. Minētās informācijas nodošana depozīta sistēmas operatoram var radīt būtiskus komercnoslēpuma aizsardzības un konkurences neitralitātes riskus, īpaši ņemot vērā, ka depozīta sistēmas darbību visā Latvijas teritorijā paredzēts uzticēt vienam operatoram. Turklāt Noteikumu projekta 36. un 40. punkts jau paredz operatoram nepieciešamās informācijas iegūšanu par tirgū laisto ierīču skaitu un to apsaimniekošanu. Līdz ar to 37. punktā ietvertā vispārīgā prasība par ierīču plūsmas izsekojamību rada nepamatotas datu pieprasīšanas un apstrādes paplašināšanas risku.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Noteikumu projekta 37.punkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“37. Depozīta ierīču sistēmas operators nodrošina depozīta ierīču uzskaites sistēmā ietvertās informācijas izsekojamību tādā apjomā, kāds nepieciešams tirgū laisto depozīta ierīču skaita uzskaitei, izlietoto depozīta ierīču savākšanas apjomu kontrolei un to turpmākās apsaimniekošanas, pārstrādes vai reģenerācijas izsekojamībai. Depozīta ierīču sistēmas operatoram nav tiesību pieprasīt vai apstrādāt informāciju par depozīta ierīču ražotāju, importētāju un izplatītāju savstarpējiem komercdarījumiem, sadarbības partneriem, piegādes ķēdēm un realizācijas kanāliem.”.
Precizējams Noteikumu projekta 39.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“39. Depozīta ierīču sistēmas operators nodrošina, ka informācijas iegūšana un apstrāde depozīta ierīču uzskaites sistēmā notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par personas datu aizsardzību un komercnoslēpuma aizsardzību.”.
Precizējums paredz noteikt prasību arī komercnoslēpuma aizsardzībai.
Precizējams Noteikumu projekta 40.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“40. Depozīta ierīču ražotājs katru mēnesi līdz septītajam datumam iesniedz depozīta ierīču sistēmas operatoram informāciju par iepriekšējā kalendāra mēnesī tirgū laisto depozīta ierīču vienību skaitu.”.
Precizējums nepieciešams, lai dotu laiku ražotājam apkopot visu informāciju par mēneša ietvaros tirgū laistajām depozīta ierīcēm.
Precizējams Noteikumu projekta 43.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“43. Depozīta ierīču ražotājs ne ātrāk kā līdz katra nākošā mēneša pēdējai dienai pārskaita depozīta ierīču sistēmas operatoram depozīta ierīču ražotāja maksu (MRAS), ko nosaka[…]”.
Precizējums nepieciešams, lai skaidri noteiktu, ka maksājums par iepriekšējā kalendārā mēnesī tirgū laistajām depozīta ierīcēm ir veicams līdz nākošā mēneša pēdējai dienai, kā arī ņemot vērā mēnešu dienu skaits atšķiras ik mēnesi, precizēts punkts, mainot 30.datumu uz pēdējo mēneša dienu.
Precizējams Noteikumu projekta 66.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“66. Depozīta ierīču ražotājs ne ātrāk kā līdz katra nākošā mēneša pēdējai dienai pārskaita depozīta ierīču sistēmas operatoram par iepriekšējā kalendārajā mēnesī tirgū laisto depozīta ierīču depozīta maksu (MDIP), ko nosaka […]”.
Precizējums nepieciešams, lai skaidri noteiktu, ka maksājums par iepriekšējā kalendārā mēnesī tirgū laistajām depozīta ierīcēm ir veicams līdz nākošā mēneša pēdējai dienai, kā arī ņemot vērā mēnešu dienu skaits atšķiras ik mēnesi, precizēts punkts, mainot 30.datumu uz pēdējo mēneša dienu.
No Noteikumu projekta svītrojams 69.punkts.
Skaidrojums minētā precizējuma nepieciešamībai ir dots augstāk.
Precizējams Noteikumu projekta 70.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“70. Laika posmā no 2027.gada 1.februāra līdz 2028.gada 30.septembrim depozīta ierīču sistēmas dalības maksa (CDAL) nepārsniedz 0,20 euro par vienu tirgū laisto depozīta ierīces vienību. Sākot ar 2028. gada 1. oktobri depozīta sistēmas dalības maksa (CDAL) tiek piemērota saskaņā ar šo noteikumu 45. punktā noteiktajai metodikai.”.
Skaidrojums minētā precizējuma nepieciešamībai ir dots augstāk.
No Noteikumu projekta svītrojams 71.punkts
Skaidrojums minētā precizējuma nepieciešamībai ir dots augstāk.
Noteikumu projekta Pārejas noteikumi ir papildināmi ar jaunu 74.punktu šādā redakcijā:
“74. Depozīta ierīču sistēmas prasības attiecībā uz depozīta maksas piemērošanu un ar to saistīto ierīču marķēšanu un uzskaiti nepiemēro elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuras pirmreizēji laistas Latvijas tirgū pirms 2027.gada 1.februāra.”.
Skaidrojums minētā papildinājuma nepieciešamībai ir dots augstāk.
Apkopojot iepriekš minēto, Asociācija uzskata, ka Noteikumu projektam un tā anotācijai ir būtiski trūkumi, kas neļauj objektīvi izvērtēt paredzētās depozīta sistēmas ekonomisko pamatotību, samērīgumu un ietekmi uz legālo elektronisko smēķēšanas ierīču nozari.
Asociācija īpaši uzsver, ka pašreizējais regulējums faktiski paredz legālās nozares uzņēmumiem uzņemties būtisku daļu no jaunas sistēmas finansēšanas riskiem, nenodrošinot pietiekamas garantijas par operatora darbības efektivitāti, izmaksu pamatotību un noteikto savākšanas mērķu izpildi.
Nav pieļaujams, ka depozīta sistēmas ieviešana tiek balstīta uz novecojušiem tirgus datiem, nepilnīgu ekonomisko izvērtējumu un pieņēmumu, ka nozares uzņēmumi spēs segt visas paredzētās izmaksas neatkarīgi no legālā tirgus faktiskā apjoma.
Asociācija uzsver, ka depozīta sistēmas ieviešana nedrīkst kļūt par vēl vienu instrumentu, kas palielina legālās elektronisko smēķēšanas ierīču nozares izmaksas, samazina tās konkurētspēju un vienlaikus nenodrošina atbilstošu vides aizsardzības rezultātu.
Valsts pienākums ir nodrošināt, lai normatīvais regulējums būtu ekonomiski pamatots, samērīgs un īstenojams faktiskajos tirgus apstākļos.
Ņemot vērā konstatētos trūkumus, Asociācija neatbalsta Ministru kabineta noteikumu projekta turpmāku virzību.
Par Ministru kabineta noteikumu projektu “Elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmas darbības noteikumi”
Beztabakas produktu asociācija (turpmāk – Asociācija), izvērtējot Ministru kabineta noteikumu projektu “Elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmas darbības noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts), izsaka turpmāk izklāstītus iebildumus pret Noteikumu projekta turpmāku virzību.
Asociācija uzskata, ka Noteikumu projekts ir sagatavots, nepietiekami izvērtējot elektronisko smēķēšanas ierīču legālā tirgus faktisko situāciju, nozares uzņēmumu ekonomisko stāvokli, paredzēto maksājumu samērīgumu, depozīta sistēmas ekonomisko dzīvotspēju un iespējamo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.
Turklāt Noteikumu projektā paredzēts uzlikt nozares uzņēmumiem tūlītējus finansiālus pienākumus, vienlaikus depozīta sistēmas operatoram pieļaujot pakāpenisku sistēmas ieviešanu, nepilnīgu teritoriālo pārklājumu un samazinātas ierīču savākšanas prasības.
Asociācija uzsver, ka nozare neiebilst pret vides aizsardzības mērķiem, izlietoto elektronisko smēķēšanas ierīču savākšanu un tajās esošo bateriju atbilstošu apsaimniekošanu. Tomēr šie mērķi nevar kalpot par pamatojumu ekonomiski nesamērīgas sistēmas ieviešanai, kuras izmaksas balstītas uz neatbilstošiem tirgus datiem un kuras darbības efektivitāte nav pietiekami pierādīta.
Īpaši jāņem vērā, ka depozīta sistēma tiek ieviesta laikā, kad legālā elektronisko smēķēšanas ierīču nozare jau ir būtiski ietekmēta ar 2025.gada 1.janvārī spēkā stājušajiem produktu aromatizētāju ierobežojumiem, legālās aprites samazināšanos un ievērojamu nelegālā tirgus īpatsvaru.
Šādos apstākļos jebkura jauna finansiāla sloga noteikšanai jābūt balstītai uz īpaši rūpīgu faktisko datu, ekonomiskās ietekmes un samērīguma izvērtējumu. Asociācijas ieskatā Noteikumu projekts un anotācija šīm prasībām neatbilst.
I. Anotācijas 1.4.punktā izmantotie tirgus apjoma dati neatbilst pašreizējai situācijai un rada būtisku risku depozīta sistēmas ekonomiskajai dzīvotspējai
Asociācija īpaši iebilst pret anotācijas 1.4.punktā ietverto atsauci uz depozīta sistēmas ieviešanas pētījumu, kurā elektronisko smēķēšanas ierīču apjoms tiek vērtēts aptuveni 15 miljonu vienību apmērā gadā.
Asociācija norāda, ka minētais apjoms neatspoguļo pašreizējo legālā tirgus situāciju un nav izmantojams kā aktuāls pamats depozīta sistēmas ekonomiskajam pamatojumam bez attiecīgo datu pārskatīšanas. Atbilstoši nozares rīcībā esošajai informācijai pašreizējais elektronisko smēķēšanas ierīču apjoms, uz kuru attieksies depozīta sistēma, nesasniedz 3 miljonus vienību gadā.
Tādējādi anotācijā minētais vēsturiskais apjoms vairāk nekā piecas reizes pārsniedz nozares vērtēto pašreizējo depozīta sistēmai pakļauto ierīču legālā tirgus apjomu. Uz šo atšķirību Asociācija jau noradīja skatot grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Asociācija uzsver, ka nav pieļaujams vēsturiskus kopējā tirgus vai atkritumu plūsmas novērtējumus bez papildu izvērtējuma pielīdzināt pašreizējam legālajā tirgū laisto un depozīta sistēmai pakļauto ierīču apjomam. Šī atšķirība nav tikai statistisks jautājums. Tā tieši ietekmē depozīta sistēmas ekonomisko pamatojumu, nepieciešamās infrastruktūras apmēru, fiksēto izmaksu sadalījumu, operatora ieņēmumu prognozes un dalības maksas apmēru, kā arī izvēlētās depozīta sistēmas modeļa piemērotību faktiskajiem apstākļiem.
Ja sistēmas izmaksu aprēķini tiek veikti, pieņemot ievērojami lielāku ierīču apjomu nekā faktiski pieejams legālajā tirgū, rodas risks, ka pēc sistēmas darbības uzsākšanas operators būs spiests segt nemainīgās izmaksas no būtiski mazāka ierīču skaita. Šādā situācijā sistēmas ekonomiskās neefektivitātes sekas tiks pārliktas uz ražotājiem, palielinot dalības maksu par vienu ierīci.
Asociācija uzskata, ka šāds regulējums faktiski rada risku, ka, samazinoties legālajam tirgum, atlikušajiem legālajiem uzņēmumiem nāksies maksāt arvien vairāk par katru tirgū laisto ierīci. Tādējādi nozares sarukums var kļūt par pamatu papildu maksājumu palielināšanai, kas savukārt vēl vairāk pasliktinās legālās tirdzniecības konkurētspēju ar nelegālo tirgu.
II. Anotācijas 2.1.punktā nav pienācīgi izvērtēta regulējuma faktiskā ietekme uz nozares uzņēmumiem
Asociācija kategoriski nepiekrīt anotācijas 2.1.punktā ietvertajam ietekmes raksturojumam, kas ietekmi uz attiecīgo mērķgrupu pamatā saista ar pārskatu sagatavošanu. Šāds izvērtējums neatspoguļo Noteikumu projekta faktisko saturu un tā ekonomiskās sekas.
Noteikumu projekts nozares uzņēmumiem paredz būtiski plašāku pienākumu kopumu, tostarp depozīta sistēmas dalības maksas veikšanu, ierīču marķēšanu, unikālu identifikatoru ieviešanu, uzskaites un informācijas sistēmu pielāgošanu, līgumattiecību nodibināšanu ar operatoru un jaunu administratīvo procesu ieviešanu.
Šie pienākumi rada ne tikai administratīvas izmaksas, bet arī tiešas finansiālas saistības, papildu ieguldījumus preču marķēšanas un uzskaites procesos, kā arī nepieciešamību pārskatīt uzņēmumu cenu politiku un naudas plūsmas plānošanu.
Īpaši būtiski, ka ražotājiem būs jānodrošina un jāfinansē sistēmas darbība neatkarīgi no tā, vai sistēmas operators attiecīgajā periodā pilnā apmērā nodrošina paredzēto infrastruktūru un savākšanas rezultātus.
Vienlaikus nozare jau ir saskārusies ar būtisku legālā tirgus samazinājumu, kas ierobežo uzņēmumu iespējas uzņemties jaunus finanšu pienākumus.
Asociācija uzskata, ka anotācijā nav izvērtēta regulējuma ietekme uz uzņēmumu apgrozījumu, rentabilitāti, nodarbinātību, investīcijām, preču gala cenām un uzņēmumu spēju turpināt darbību legālajā tirgū. Tāpat nav izvērtēts, vai papildu maksājumu ieviešana var izraisīt atsevišķu uzņēmumu darbības pārtraukšanu vai atteikšanos no depozīta sistēmai pakļauto produktu izplatīšanas.
III. Anotācijas 2.2. un 3.punktā nepamatoti nav izvērtēta ietekme uz tautsaimniecību un valsts budžetu
Asociācija izsaka kategoriskus iebildumus pret anotācijas 2.2. un 3.punktā norādīto, ka Noteikumu projekts neskar tautsaimniecību un valsts budžetu. Šāds secinājums ir nepamatots, ņemot vērā Noteikumu projektā paredzēto obligāto maksājumu apmēru un attiecīgi to ietekmi uz legālās elektronisko smēķēšanas ierīču tirdzniecības apjomu.
Asociācija vērš uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienesta publiskotie dati liecina par būtisku elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu legālās aprites samazināšanos pēc 2025.gada 1.janvārī ieviestajiem ierobežojumiem. Atbilstoši nozares apkopotajai informācijai legālais elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu tirgus 2025.gadā salīdzinājumā ar 2024.gadu samazinājās par 42,5 %, savukārt 2026.gada pirmajos astoņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo 2025.gada periodu samazinājums turpinājās vēl par 4,7 %.
Papildu maksājumu ieviešana, turklāt tādā apmērā, kāds norādīts Noteikumu projektā, palielinās legālajā tirgū pieejamo ierīču cenas un veicinās turpmāku patērētāju pārorientēšanos uz nelegālo tirgu. Šāds process pavisam noteikti negatīvi ietekmēs valsts budžeta ieņēmumus no akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu saimnieciskās darbības un citiem ar legālo apriti saistītajiem maksājumiem. Tādēļ nepieciešams atsevišķi izvērtēt gan depozīta sistēmas modeli, gan regulējuma ietekmi uz valsts nodokļu ieņēmumiem.
IV. Depozīta maksas un dalības maksas apmērs ir nesamērīgs ar pašreizējo tirgus situāciju
Noteikumu projekta 5.punkts paredz depozīta maksu 0,50 euro apmērā par vienu ierīci, savukārt 70.punkts pārejas periodā paredz depozīta sistēmas dalības maksas maksimālo apmēru 0,33 euro par vienu tirgū laisto ierīci. Asociācija uzskata, ka abi paredzētie maksājumu apmēri pašreizējā legālā tirgus situācijā ir nesamērīgi augsti.
Lai gan depozīta maksa ir atgūstama pēc izlietotās ierīces nodošanas, patērētājam tā ir jāsamaksā preces iegādes brīdī. Savukārt dalības maksa veido papildu izmaksas ražotājiem, kas tiek iekļautas produkta pārdošanas cenā. Tādējādi, piemērojot dalības maksu un depozīta maksu, kā arī Noteikumu projektā paredzētās izmaksas, kas saistītas ar ierīču apdruku un unikālajiem kvadrātkodiem, patērētāja sākotnēji maksājamā summa par vienu ierīci var palielināties aptuveni par 20 %.
Asociācija uzsver, ka šāds cenu pieaugums nav vērtējams atrauti no šobrīd esošās tirgus situācijas. Elektronisko smēķēšanas ierīču legālais tirgus jau šobrīd ir pakļauts būtiskai nelegālās tirdzniecības konkurencei. Nelegālo produktu izplatītāji neievēro līdzvērtīgas nodokļu, produktu aprites un vides aizsardzības prasības, tādējādi iegūstot nepamatotas izmaksu priekšrocības un produktu klāsta priekšrocības.
Ja valsts turpina palielināt tikai legālajā tirgū pieejamo produktu iegādes izmaksas, vienlaikus nenodrošinot konkurences iespēju ar nelegālo tirgu, paplašinot atļauto produktu klāstu, un efektīvu nelegālās tirdzniecības ierobežošanu, pastāv būtisks risks vēl vairāk samazināt legālās aprites apjomu. Šāds rezultāts būtu pretrunā arī depozīta sistēmas mērķiem, jo sistēmas finansēšanas bāze kļūtu vēl šaurāka, bet daļa patēriņa turpinātu pārvietoties ārpus kontrolētās legālās aprites.
Asociācija uzskata, ka Noteikumu projektā paredzētā depozīta maksa 0,50 euro apmērā nav ekonomiski pamatota un nav sniegti pierādījumi tam, ka tieši šāds maksājuma apmērs ir nepieciešams noteiktā ierīču savākšanas mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā pašreizējo legālā tirgus situāciju, ievērojamo nelegālās tirdzniecības īpatsvaru un papildu izmaksu iespējamo negatīvo ietekmi uz legālās aprites konkurētspēju, Asociācija uzskata, ka depozīta maksas apmērs nedrīkst pārsniegt 0,20 euro par vienu ierīci. Vienlaikus, ievērojot tos pašus ekonomiskos apsvērumus, kā arī nepieciešamību nodrošināt depozīta sistēmas izmaksu samērīgumu ar faktisko tirgū laisto ierīču apjomu, depozīta sistēmas dalības maksas maksimālais pieļaujamais apmērs nosakāms ne lielāks par 0,20 euro par vienu ierīci. Asociācija uzsver, ka minētie apmēri ir uzskatāmi par maksimāli pieļaujamām robežām, nevis automātiski piemērojamiem maksājumiem pašreizējos tirgus apstākļos. Pašreizējos tirgus apstākļos šāda depozītu sistēmas modeļa ieviešana kā tāda nav atbalstāma.
V. Nav pieļaujama pilna finansēšanas pienākuma noteikšana nozarei, kamēr operators nodrošina tikai daļēju sistēmas darbību
Noteikumu projekta 69.punkts paredz depozīta sistēmas pakāpenisku ieviešanu no 2027.gada 1.februāra līdz 2027.gada 31.decembrim. Savukārt 71.punkts paredz, ka pārejas periodā operatoram ir pienākums nodrošināt ierīču savākšanu tikai 50 % apmērā, bet prasība nodrošināt vismaz 80 % savākšanu un pilnu teritoriālo pārklājumu tiek piemērota no 2028.gada 1.janvāra.
Asociācija uzskata, ka šāds regulējums rada acīmredzamu pienākumu un ekonomisko risku nesamērīgumu. Proti, nozares uzņēmumiem depozīta sistēmas finansiālās saistības tiek piemērotas jau no sistēmas darbības sākuma, savukārt operatoram tiek piešķirtas tiesības gandrīz gadu nodrošināt tikai daļēju sistēmas darbību.
Rezultātā ražotājiem ir jāfinansē sistēma, kura attiecīgajā periodā nenodrošina pilnu teritoriālo pārklājumu un kurai ir noteikts būtiski samazināts savākšanas mērķis. Asociācija uzskata, ka šāda pieeja ir ekonomiski nepamatota un nesamērīga, jo uz jau strādājošiem nozares komersantiem tiek pārlikts jaunizveidota komersanta saimnieciskās darbības uzsākšanas un finansēšanas slogs, nenodrošinot pretī pilnvērtīgu pakalpojumu un atbilstošu operatora atbildību par noteikto pienākumu izpildi. Faktiski tiek radīta situācija, kurā legālās nozares uzņēmumiem ir pienākums finansēt cita komersanta darbības izveidi un uzturēšanu, kamēr šim komersantam tiek piešķirts pārejas periods ar atvieglotām saistībām. Asociācija uzskata, ka šāds pienākumu un ekonomisko risku sadalījums nav pieļaujams un neatbilst samērīguma un taisnīga finansiālā sloga sadalījuma principiem.
Ja depozīta sistēmas ieviešanas mērķis ir nodrošināt efektīvu elektronisko smēķēšanas ierīču atkritumu savākšanu un vides piesārņojuma mazināšanu, tad nav pamata pieļaut, ka gandrīz gadu šis mērķis tiek īstenots tikai daļēji, vienlaikus no nozares uzņēmumiem pieprasot pilnu finansējumu. Asociācija uzsver, ka vides aizsardzības mērķiem jābūt saistošiem ne tikai ražotājiem, bet arī sistēmas operatoram.
Ja ražotājiem ir pienākums no pirmās dienas pilnā apmērā finansēt sistēmu, operatoram jānodrošina tās pilnvērtīga darbība, tostarp pilns noteiktais teritoriālais pārklājums un Noteikumu projektā noteiktais vismaz 80 % gada savākšanas mērķis.
Ja valsts tomēr saglabā pakāpenisku sistēmas ieviešanu, Asociācija pieprasa paredzēt attiecīgu ražotāju finansiālo pienākumu samazinājumu. Šādā gadījumā gan depozīta sistēmas dalības maksas, gan depozīta maksas piemērošanas apmērs un kārtība ir pārskatāma proporcionāli faktiski nodrošinātajam sistēmas darbības apjomam un pieejamībai.
Asociācija uzskata, ka nav pieļaujama situācija, kurā ražotājiem tiek noteikts pilns finansēšanas pienākums, bet operatoram netiek noteikts līdzvērtīgs pienākums nodrošināt pilnvērtīgu sistēmas darbību.
VI. Noteikumu projektā nav noregulēta operatora atbildība par pienākumu neizpildi
Asociācija īpaši vērš uzmanību uz to, ka depozīta sistēmu visā Latvijas teritorijā paredzēts uzticēt vienam operatoram uz septiņiem gadiem. Šāds modelis nozīmē, ka nozares uzņēmumiem faktiski nebūs iespēju izvēlēties alternatīvu pakalpojuma sniedzēju, ja operators nepildīs savus pienākumus vai noteiks ekonomiski neizdevīgus sadarbības nosacījumus. Līdz ar to Noteikumu projektā jāparedz īpaši skaidrs un efektīvs operatora atbildības mehānisms.
Asociācija uzskata, ka nepietiek tikai ar pienākumu operatoram informēt Valsts vides dienestu par darbības traucējumiem vai iesniegt pasākumu plānu nepilnību novēršanai. Šādi pienākumi paši par sevi nenodrošina nozares uzņēmumu interešu aizsardzību un nekompensē zaudējumus, kas var rasties operatora pienākumu neizpildes rezultātā.
Noteikumu projektā nepieciešams paredzēt konkrētas sekas gadījumiem, kad operators nenodrošina noteikto pieņemšanas vietu skaitu, teritoriālo pārklājumu, depozīta atmaksas sistēmas darbību vai noteiktos savākšanas apjomus. Piemēra, finansiālas sankcijas par noteiktā teritoriālā pārklājuma, savākšanas mērķu un sistēmas darbības nepārtrauktības prasību neizpildi un dalības maksas samazināšanu vai pārmaksātās dalības maksas un depozīta maksas daļas atmaksu ražotājiem gadījumos, kad operators nenodrošina paredzēto pakalpojuma apjomu.
Asociācija uzskata, ka bez šāda regulējuma tiek radīta situācija, kurā operatoram ir garantēts finansēšanas avots un ekskluzīvas darbības tiesības, bet nav skaidri noteiktas ekonomiskās sekas par neizpildītajiem pienākumiem.
VII. Depozīta sistēmas ieviešana var vēl vairāk nostiprināt nelegālā tirgus konkurences priekšrocības
Asociācija uzskata, ka Noteikumu projekts ir vērtējams kopējā elektronisko smēķēšanas ierīču tirgus regulējuma kontekstā. Kopš 2025.gada 1.janvāra spēkā esošie aromatizētāju ierobežojumi ir būtiski mainījuši legālā tirgus darbības apstākļus. Kā redzams no dažādiem avotiem (VID, Valsts policija, pētījumi) pieejamās informācijas, ieviestie ierobežojumi ir būtiski samazinājuši legālā tirgus apjomu un nodrošinājuši nelegālā tirgus strauju augšupeju.
Papildu depozīta un dalības maksas ieviešana vēl vairāk palielinās cenu atšķirību starp legāli tirgotajiem produktiem un nelegālajā apritē pieejamajām ierīcēm. Asociācija uzsver, ka legālajiem uzņēmumiem pie spēkā esošajiem ierobežojumiem nav iespējams konkurēt ar nelegālā tirgus dalībniekiem, kuri nemaksā nodokļus, neievēro produktu aprites prasības un nepiedalās obligātajās vides aizsardzības sistēmās. Šādā situācijā jaunu maksājumu ieviešana bez izmaiņām spēkā esošajā regulējumā un efektīviem nelegālās tirdzniecības ierobežošanas pasākumiem radīs tieši pretēju rezultātu paredzētajam.
Samazinoties legālajai apritei, samazinās arī depozīta sistēmas finansēšanā iesaistīto produktu apjoms, vienlaikus pieaugot riskam, ka nelegāli iegādātās ierīces turpinās nonākt nekontrolētā atkritumu plūsmā.
VIII. Nepieciešams skaidrs regulējums pirms depozīta sistēmas ieviešanas tirgū laistajām ierīcēm
Asociācija uzskata, ka Noteikumu projektā nepietiekami skaidri noregulēta depozīta sistēmas piemērošana ierīcēm, kuras Latvijas tirgū laistas pirms 2027.gada 1.februāra, bet kuru turpmāka izplatīšana notiks pēc minētā datuma. Šis jautājums ir īpaši būtisks ražotājiem un tirgotājiem, kuru preču krājumi var atrasties dažādos piegādes un izplatīšanas posmos.
Līdz ar to, Noteikumu projekts papildināms ar skaidru regulējumu, kurš nosaka, ka pirms 2027.gada 1.februāra tirgū laistās ierīces ir pieļaujams tirgot arī pēc šī datuma.
IX. Anotācijā nepamatoti nav paredzēts pēcpārbaudes izvērtējums
Asociācija vērš uzmanību, ka anotācijas 1.5.punktā nav paredzēts tiesību akta pēcpārbaudes izvērtējums. Asociācijas ieskatā šāda pieeja ir nepieņemama, jo īpaši ņemot vērā, ka depozīta sistēmas ieviešanas ekonomiskais pamatojums sākotnēji ir balstīts uz tirgus apjoma datiem, kas neatbilst pašreizējai faktiskajai situācijai. Proti, anotācijā joprojām tiek izmantota atsauce uz pētījumu, kurā elektronisko smēķēšanas ierīču apjoms vērtēts aptuveni 15 miljonu vienību gadā, lai gan pašreizējais legālajā tirgū laisto ierīču apjoms, uz kurām attieksies depozīta sistēma nesasniedz 3 miljonus vienību gadā. Šāda būtiska neatbilstība starp sākotnēji izmantotajiem datiem un faktisko tirgus situāciju rada pamatotas šaubas par depozīta sistēmas ekonomisko aprēķinu ticamību, tās finansēšanas modeļa ilgtspēju un ražotājiem noteikto maksājumu samērīgumu.
Turklāt pati anotācija atzīst, ka depozīta sistēmas faktiskās izmaksas būs atkarīgas no operatora izvēlētajiem tehniskajiem risinājumiem, infrastruktūras apjoma, loģistikas organizācijas un faktiskajiem savākšanas rezultātiem. Tādējādi tiek paredzēta jaunas, obligātas un ekonomiski nozīmīgas sistēmas ieviešana, kuras sākotnējie tirgus apjoma pieņēmumi neatbilst pašreizējai situācijai un kuras faktiskās darbības izmaksas un ekonomiskā efektivitāte vēl nav pietiekami izvērtēta, vienlaikus atsakoties no jebkāda turpmāka regulējuma ietekmes novērtējuma.
Asociācija uzskata, ka šādos apstākļos pēcpārbaudes izvērtējums ir nevis izvēles jautājums, bet gan būtisks priekšnoteikums regulējuma samērīguma, ekonomiskās pamatotības un izvirzīto vides aizsardzības mērķu sasniegšanas kontrolei. Nav pieļaujams, ka uz būtiski neatbilstošiem sākotnējiem tirgus datiem balstītas sistēmas ekonomiskie riski tiek pārlikti uz nozares uzņēmumiem, vienlaikus neparedzot pienākumu pēc sistēmas ieviešanas pārbaudīt tās faktiskās izmaksas, efektivitāti un ietekmi uz legālo tirgu. Tāpat Asociācija uzskata, ka atsaukšanās uz ministrijas administratīvo resursu ierobežojumiem nevar būt pietiekams pamatojums atteikumam veikt pēcpārbaudes izvērtējumu, ja regulējums uzliek būtiskus finansiālus pienākumus privātajiem komersantiem un rada papildu izmaksas patērētājiem.
X. Papildus iepriekš minētajam, Noteikumu projektā precizējamie punkti
Precizējams Noteikumu projekta 4.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“4. Depozīta ierīču ražotājs depozīta ierīču sistēmu piemēro elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuru baterijas nav atkārtoti uzlādējamas un uz kurām ir izvietots šo noteikumu III nodaļā noteiktais mašīnlasāms identifikators un šo noteikumu III nodaļā noteiktajā gadījumā, depozīta ierīces speciālā norāde (turpmāk – depozīta ierīce).”.
Precizējums nepieciešams, ņemot vērā to, ka uz depozīta ierīces nav paredzēts izvietot speciālo norādi, tā ir izvietojama uz depozīta ierīces tikai gadījumā, ja depozīta ierīce tiek pārdota bez iepakojuma. Uz doto brīdi spēkā esošo normatīvo aktu regulējums nepieļauj šādus gadījumus.
Precizējams Noteikumu projekta 5.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“5. Depozīta ierīču pārdevējs iekasē no galalietotāja depozīta maksu, realizējot depozīta ierīces. Depozīta maksa par vienu depozīta ierīci ir 0,20 euro.”.
Skaidrojums minētā precizējuma nepieciešamībai ir dots augstāk.
Precizējams Noteikumu projekta 8.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“8. Ja depozīta ierīču un ārpus sistēmas esošo ierīču pieņemšanas vieta neatrodas tieši tirdzniecības vietā (tirdzniecības zālē), kurā tiek realizētas depozīta ierīces, vai nav tieši redzama no veikala vai tirdzniecības vietas ieejas, depozīta ierīču sistēmas operators galalietotājam redzamā vietā izvieto informāciju (norādi) par to, kur atrodas depozīta ierīču pieņemšanas vieta.”.
Precizējums nepieciešams, ņemot vērā to, ka atbildība par depozīta sistēmu un sabiedrības informēšanu ir depozīta sistēmas operatoram. Nav pieļaujams, ka tiek uzlikti papildus pienākumi un finanšu nasta depozīta ierīču pārdevējiem.
Nepieciešams skaidrojums attiecībā uz Noteikumu projekta 33.6.punktu. Uz doto brīdi nav skaidrs kādu informāciju depozīta sistēmas operators varētu pieprasīt, un vai šādas informācijas sagatavošana neprasīs papildus resursus depozīta ierīču pieņemšanas vietas pārvaldniekam.
Asociācija iebilst pret Noteikumu projekta 37.punkta pašreizējo redakciju un aicina to precizēt, nepārprotami nosakot, ka depozīta sistēmas operatora tiesības iegūt un apstrādāt informāciju aprobežojas ar datiem, kas ir objektīvi nepieciešami depozīta sistēmas darbības nodrošināšanai, ierīču savākšanas apjomu kontrolei un atkritumu apsaimniekošanas izsekojamībai. Operatoram nedrīkst noteikt vispārīgas tiesības pieprasīt informāciju par ražotāju un importētāju sadarbības partneriem, piegādes ķēdēm, komercdarījumiem un realizācijas kanāliem. Vienlaikus regulējumā nepieciešams paredzēt nepārprotamu pienākumu aizsargāt operatora rīcībā nonākušo komercnoslēpumu, ierobežot piekļuvi šādai informācijai un nepieļaut tās izmantošanu citiem mērķiem. Prasība nodrošināt informācijas izsekojamību par depozīta ierīču plūsmu no to laišanas tirgū brīža līdz pārstrādei vai reģenerācijai var tikt interpretēta kā pienākums sniegt operatoram detalizētu informāciju par ierīču piegādes ķēdi, tostarp ražotāju un importētāju sadarbības partneriem, izplatītājiem, piegāžu apjomiem, preču pārvietošanas darījumiem un realizācijas kanāliem. Asociācija uzsver, ka šāda informācija var ietvert komercnoslēpumu Komercnoslēpuma aizsardzības likuma izpratnē, jo tā atklāj uzņēmumu sadarbības partnerus, piegādes ķēdes struktūru, komercdarbības organizāciju un konkurences stratēģiju. Minētās informācijas nodošana depozīta sistēmas operatoram var radīt būtiskus komercnoslēpuma aizsardzības un konkurences neitralitātes riskus, īpaši ņemot vērā, ka depozīta sistēmas darbību visā Latvijas teritorijā paredzēts uzticēt vienam operatoram. Turklāt Noteikumu projekta 36. un 40. punkts jau paredz operatoram nepieciešamās informācijas iegūšanu par tirgū laisto ierīču skaitu un to apsaimniekošanu. Līdz ar to 37. punktā ietvertā vispārīgā prasība par ierīču plūsmas izsekojamību rada nepamatotas datu pieprasīšanas un apstrādes paplašināšanas risku.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Noteikumu projekta 37.punkts ir izsakāms šādā redakcijā:
“37. Depozīta ierīču sistēmas operators nodrošina depozīta ierīču uzskaites sistēmā ietvertās informācijas izsekojamību tādā apjomā, kāds nepieciešams tirgū laisto depozīta ierīču skaita uzskaitei, izlietoto depozīta ierīču savākšanas apjomu kontrolei un to turpmākās apsaimniekošanas, pārstrādes vai reģenerācijas izsekojamībai. Depozīta ierīču sistēmas operatoram nav tiesību pieprasīt vai apstrādāt informāciju par depozīta ierīču ražotāju, importētāju un izplatītāju savstarpējiem komercdarījumiem, sadarbības partneriem, piegādes ķēdēm un realizācijas kanāliem.”.
Precizējams Noteikumu projekta 39.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“39. Depozīta ierīču sistēmas operators nodrošina, ka informācijas iegūšana un apstrāde depozīta ierīču uzskaites sistēmā notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par personas datu aizsardzību un komercnoslēpuma aizsardzību.”.
Precizējums paredz noteikt prasību arī komercnoslēpuma aizsardzībai.
Precizējams Noteikumu projekta 40.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“40. Depozīta ierīču ražotājs katru mēnesi līdz septītajam datumam iesniedz depozīta ierīču sistēmas operatoram informāciju par iepriekšējā kalendāra mēnesī tirgū laisto depozīta ierīču vienību skaitu.”.
Precizējums nepieciešams, lai dotu laiku ražotājam apkopot visu informāciju par mēneša ietvaros tirgū laistajām depozīta ierīcēm.
Precizējams Noteikumu projekta 43.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“43. Depozīta ierīču ražotājs ne ātrāk kā līdz katra nākošā mēneša pēdējai dienai pārskaita depozīta ierīču sistēmas operatoram depozīta ierīču ražotāja maksu (MRAS), ko nosaka[…]”.
Precizējums nepieciešams, lai skaidri noteiktu, ka maksājums par iepriekšējā kalendārā mēnesī tirgū laistajām depozīta ierīcēm ir veicams līdz nākošā mēneša pēdējai dienai, kā arī ņemot vērā mēnešu dienu skaits atšķiras ik mēnesi, precizēts punkts, mainot 30.datumu uz pēdējo mēneša dienu.
Precizējams Noteikumu projekta 66.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“66. Depozīta ierīču ražotājs ne ātrāk kā līdz katra nākošā mēneša pēdējai dienai pārskaita depozīta ierīču sistēmas operatoram par iepriekšējā kalendārajā mēnesī tirgū laisto depozīta ierīču depozīta maksu (MDIP), ko nosaka […]”.
Precizējums nepieciešams, lai skaidri noteiktu, ka maksājums par iepriekšējā kalendārā mēnesī tirgū laistajām depozīta ierīcēm ir veicams līdz nākošā mēneša pēdējai dienai, kā arī ņemot vērā mēnešu dienu skaits atšķiras ik mēnesi, precizēts punkts, mainot 30.datumu uz pēdējo mēneša dienu.
No Noteikumu projekta svītrojams 69.punkts.
Skaidrojums minētā precizējuma nepieciešamībai ir dots augstāk.
Precizējams Noteikumu projekta 70.punkts, izsakot to šādā redakcijā:
“70. Laika posmā no 2027.gada 1.februāra līdz 2028.gada 30.septembrim depozīta ierīču sistēmas dalības maksa (CDAL) nepārsniedz 0,20 euro par vienu tirgū laisto depozīta ierīces vienību. Sākot ar 2028. gada 1. oktobri depozīta sistēmas dalības maksa (CDAL) tiek piemērota saskaņā ar šo noteikumu 45. punktā noteiktajai metodikai.”.
Skaidrojums minētā precizējuma nepieciešamībai ir dots augstāk.
No Noteikumu projekta svītrojams 71.punkts
Skaidrojums minētā precizējuma nepieciešamībai ir dots augstāk.
Noteikumu projekta Pārejas noteikumi ir papildināmi ar jaunu 74.punktu šādā redakcijā:
“74. Depozīta ierīču sistēmas prasības attiecībā uz depozīta maksas piemērošanu un ar to saistīto ierīču marķēšanu un uzskaiti nepiemēro elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuras pirmreizēji laistas Latvijas tirgū pirms 2027.gada 1.februāra.”.
Skaidrojums minētā papildinājuma nepieciešamībai ir dots augstāk.
Apkopojot iepriekš minēto, Asociācija uzskata, ka Noteikumu projektam un tā anotācijai ir būtiski trūkumi, kas neļauj objektīvi izvērtēt paredzētās depozīta sistēmas ekonomisko pamatotību, samērīgumu un ietekmi uz legālo elektronisko smēķēšanas ierīču nozari.
Asociācija īpaši uzsver, ka pašreizējais regulējums faktiski paredz legālās nozares uzņēmumiem uzņemties būtisku daļu no jaunas sistēmas finansēšanas riskiem, nenodrošinot pietiekamas garantijas par operatora darbības efektivitāti, izmaksu pamatotību un noteikto savākšanas mērķu izpildi.
Nav pieļaujams, ka depozīta sistēmas ieviešana tiek balstīta uz novecojušiem tirgus datiem, nepilnīgu ekonomisko izvērtējumu un pieņēmumu, ka nozares uzņēmumi spēs segt visas paredzētās izmaksas neatkarīgi no legālā tirgus faktiskā apjoma.
Asociācija uzsver, ka depozīta sistēmas ieviešana nedrīkst kļūt par vēl vienu instrumentu, kas palielina legālās elektronisko smēķēšanas ierīču nozares izmaksas, samazina tās konkurētspēju un vienlaikus nenodrošina atbilstošu vides aizsardzības rezultātu.
Valsts pienākums ir nodrošināt, lai normatīvais regulējums būtu ekonomiski pamatots, samērīgs un īstenojams faktiskajos tirgus apstākļos.
Ņemot vērā konstatētos trūkumus, Asociācija neatbalsta Ministru kabineta noteikumu projekta turpmāku virzību.
04.11.2026. 15:03
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25