Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Sugu un biotopu aizsardzības likumā ir noteikta Aģentūras kompetence apstrīdēto Dabas aizsardzības pārvaldes izdoto administratīvo aktu sugu introdukcijas jomā pārskatīšanā. Sugu un biotopu aizsardzības likumā vēl ir minēts Aģentūras iepriekšējais (līdz 30.01.2025.) nosaukums - Vides pārraudzības valsts birojs.
Mērķa apraksts
Noteikt atbildīgo institūciju par apstrīdēto lēmumu sugu introdukcijas jomā pārskatīšanu pēc Aģentūras likvidēšanas.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.08.2025. - 26.08.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Juridiskas personas (komersanti, biedrības), kuras vēlētos veikt sugu introdukciju vai reintrodukciju Latvijā.
Skaidrojums un ietekme
Personas būs informētas un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus. Sugu introdukcijas jautājumos būs jāsadarbojas tikai ar vienu iestādi.
Juridiskās personas
- Juridiskas personas (komersanti, biedrības), kuras vēlētos veikt sugu introdukciju vai reintrodukciju Latvijā.
Skaidrojums un ietekme
Personas būs informētas un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus. Sugu introdukcijas jautājumos būs jāsadarbojas tikai ar vienu iestādi.
Sagatavoja
Ieva Stankeviča (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
12.08.2025. 15:02
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Evita Maļinovska
Visi paredzētie normatīvo aktu grozījumi vājina vides aizsardzības normas. Veicot šādus grozījumus likumaa, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantaa noteiktaas tiesības uz labvēlīgu vidi, kas, savukārt, var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, apdraudējumu florai un faunai un novest pie neparedzamaam sekaam nakotnee.
Ir neskaitàmas liecíbas un nu jau pieràdíjumu visá pasaulè par vèja ğeneratoru nelabvèlígu ietekmi uz vidi un veselíbu. Nevajag noliegt to, kas ir acímredzams.
Ir neskaitàmas liecíbas un nu jau pieràdíjumu visá pasaulè par vèja ğeneratoru nelabvèlígu ietekmi uz vidi un veselíbu. Nevajag noliegt to, kas ir acímredzams.
20.08.2025. 07:59
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret piedāvāto likumprojektu, jo tas apzināti būtiski vājina sugu un biotopu
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvija uzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieeju taisnīgumam vides jautājumos.
2. Vides aizsardzības normu vājināšana RADA RISKUS
• negatīvu ietekmi uz cilvēka labbūtību un veselību
• floras un faunas apdraudējumu
• neparedzemu bīstamu seku un apdraudējumu risku pieaugumu (avārijas, kaitīgu vielu noplūdes, ugunsgrēki, utt)
Atzinums – neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvija uzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieeju taisnīgumam vides jautājumos.
2. Vides aizsardzības normu vājināšana RADA RISKUS
• negatīvu ietekmi uz cilvēka labbūtību un veselību
• floras un faunas apdraudējumu
• neparedzemu bīstamu seku un apdraudējumu risku pieaugumu (avārijas, kaitīgu vielu noplūdes, ugunsgrēki, utt)
Atzinums – neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
25.08.2025. 12:03
Andris Kontants
Mazinot vides aizsardzības administratīvaa procesa uzraudzību apdraudējumam tiek pakļautas manas tiesības uz labvēlīgu vidi
Ikvienam ļoti svarīgi apzināties vispārējos tiesību principus, jo uz to pamata tiek kontrolēta visu valsts varas atzaru darbības atbilstība demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormai. Šie vispārējie tiesību principi ir tādi priekšraksti, kas:
1.izteic tiesiskās sistēmas augstākās vērtības – tās ir visas dabiskās tiesības (piemēram, tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu utt.) un taisnīguma princips kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas galīgais mērķis;
2.noteic institūcijām, kā jāpiemēro tiesību normas – tās ir visas juridiskās metodes (piemēram, tiesību normu interpretācija, tālāka to veidošana, tiesību normu kolīziju atrisināšanas normas, nolēmumu argumentācijas metodes utt.);
3. noteic tiesiskās sistēmas sistematizāciju – tie ir vispārējie tiesību principi, kas saistīti ar demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas uzbūvi un struktūru (piemēram, varas dalīšanas princips, tiesību normu hierarhijas princips, tiesiskās drošības un samērīguma princips).
Latvijas gadījumā – demokrātiska tiesiska valsts. LR Satversmes ievads jeb preambula uzrāda Satversmes neaizskaramo kodolu, kas sastāv no demokrātiskas valsts iekārtas, tiesiskas valsts, sociāli atbildīgas valsts un nacionālas valsts principa, un uzskaita tās vērtības, kuru aizsardzībai suverēns ir radījis Latvijas valsti:
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti.
Mūsdienu demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšana balstās uz dabisko tiesību doktrīnu. Tas nozīmē, ka Saeima nav absolūti brīva, ko un kā regulēt, proti, likumdevējs ir saistīts ar dabiskajām tiesībām, kas cilvēkam ir neatņemamas un pastāvējušas jau pirms likumdevēja, un mūsdienās tās tiek ietilpinātas jēdzienā “vispārējie tiesību principi”. Vispārējie tiesību principi noteic Saeimai to, kādām pēc satura tiesību normām jādarbojas konkrētajā tiesiskajā sistēmā. Piemēram, likumdevējam jāaizsargā cilvēka gods un cieņa, jāievēro cilvēka tiesības uz dzīvību, brīvību, vienlīdzību, taisnīgu tiesu, privātās dzīves neaizskaramību, īpašumu u. c. dabiskās tiesības.
Regulācijas procesā likumdevējam nākas saskaņot dažādas suverēna intereses un līdz ar to arī savstarpējā kolīzijā nonākušās dabiskās tiesības, bet tas jādara saskaņā ar taisnīguma, tiesiskuma, tiesiskās paļāvības aizsardzību un samērīguma principiem. Tieši to, kā likumdevējam būs izdevies līdzsvarot suverēna intereses, varas dalīšanas principa ietvaros pārbaudīs tiesu varas atzars un īpaši Satversmes tiesa, kurai ir tiesības atzīt par spēkā neesošām tās rakstītās tiesību normas, kuras neatbilst suverēna pasludinātajai pamatnormai un no tās atvasinātajiem vispārējiem tiesību principiem.
Visas tiesiskās sistēmas, t. sk. tiesību sistēmas, avots ir suverēns, un likumdevējs nav “autoritāte” tiesību normu satura noteikšanā – tiesību normu avots ir tauta jeb suverēns, kas izvēlējies dzīvot noteiktā valsts iekārtā un politiskajā režīmā (demokrātiskā tiesiskā valstī) un līdz ar to atbilstoši varas dalīšanas principam sadalījis valsts varu starp likumdevēju, tiesu un izpildu varas atzariem, nosakot katram no tiem pildīt savus uzdevumus suverēna interesēs, lai tam būtu vieglāk, pārskatāmāk un paredzamāk organizēt savu dzīvi.
Tiesiskās sistēmas attīstībā ir iesaistītas ar tiesību jaunradi saistītās institūcijas – gan tiešie tiesību normu radītāji (tauta, Saeima, MK), autonomās funkcionāli neatkarīgās institūcijas, piemēram, Latvijas Banka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, gan netiešie tiesību normu radītāji, kas ietekmē pieņemto tiesību normu saturu dažādās likumdošanas procesa stadijās, piemēram, Valsts prezidents, nevalstiskās organizācijas.
Īpaša loma tiesiskās sistēmas attīstībā ir Satversmes tiesai, kas pārbauda likumdevēja un valdības darba atbilstību pamatnormai, vispārējiem tiesību principiem un Satversmei. Tiesiskās sistēmas attīstību tieši ietekmē starp suverēna locekļiem esošās tiesiskās attiecības, kuru attīstības rezultātā līdzi mainās visa tiesiskā sistēma, kas ir radīta, lai šīs tiesiskās attiecības tiktu efektīvi un tiesiski regulētas…”
Satversmes 2. pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Atbilstoši tautas suverenitātes principam Latvijas tauta ir vienīgais valsts suverēnās varas subjekts. Nevis valsts varas konstitucionālās institūcijas, bet Latvijas tauta ir valsts varas avots un suverēnās valsts varas nesēja. Tautas suverenitāte ir tautas tiesības pašai lemt par savu likteni, tostarp radot patstāvīgu valsti. Līdz ar to viena no nozīmīgākajām Latvijas tautas kā Latvijas valsts suverēnās varas nesējas tiesībām ir tai piešķirtā satversmes vara .
Satversme gan sadala satversmes varu starp Latvijas pilsoņu kopumu un Saeimu, tomēr garantē Latvijas tautas ekskluzīvās tiesības rīkoties ar Satversmes fundamentālajām normām, proti, atcelt konstitūciju vai noteikt jaunu konstitucionālo iekārtu. Savukārt Saeimai Satversmes 76. pantā ir deleģēta tikai Satversmes caurlūkošanas vara, kas atšķiras no Latvijas tautas satversmes varas ar to, ka ir saistīta ar konstitucionālajiem pamatprincipiem. Saeima ir pilnvarota veikt konstitucionālus grozījumus spēkā esošās konstitūcijas ietvaros, bet Saeima kā valsts varas konstitucionālā institūcija nevar būt pilnvarota grozīt konstitucionālās iekārtas pamatus vai atteikties no valsts eksistences, jo par to var lemt tikai tauta kā satversmes varas nesēja.
Satversmes 2. pants Latvijas tautai un ikvienam Latvijas pilsonim ne tikai piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus. Visupirms pienākumu neatzīt par spēkā esošiem tādus konstitucionālās iekārtas grozījumus, kas notikuši, neievērojot Satversmē noteikto kārtību. Tāpat ikvienam pilsonim ir pienākums pretoties tiem, kas mēģina antikonstitucionālā ceļā ar spēku graut valsts konstitucionālo kārtību, teritoriālo vienotību vai neatkarību. Satversme liedz antikonstitucionālā veidā likvidēt Latvijas valsts neatkarību vai tajā nodibināto demokrātisko tiesisko valsti. Ja valsts konstitucionālā iekārta tiek grozīta, neievērojot Satversmē noteikto kārtību, Satversmes 2. pants ir viens no tiem Satversmes pantiem, kuri de jure paliek spēkā visu antikonstitucionālo režīmu pastāvēšanas laiku, nodrošinot Latvijas pilsoņu kopuma tiesības brīvi lemt par savu nākotni. Latvijas tautai ir tiesības un pienākums atjaunot Latvijas valsti tādā veidā, kādu pieprasa Latvijas valsts konstitucionāli tiesiskais pamats. Šāds pienākums ir uzlikts arī ikvienam Latvijas tautas loceklim.
Jūs kā likumu izstrādātāji cenšaties pārkāpt manas, kā Satversmes 105. un 115. pantā noteiktās suverēna tiesības !
Saku kategorisku nē, šādiem likuma grozījumiem!
Atgādināšu, ka pirmkārt jums ir saistošas ikviena dabiskās tiesības, otrkārt, konstitucionālās tiesības (satversme) un tikai treškārt starptautiskie līgumi, kurim jāatbilst pirmkārt un otrkārt teiktajam. Visbeidzot, jūs esat Latvijas pilsoņi, un publiskas personas, kuriem ir tikai un vienīgi pienākums un atbildība pārstāvēt privāto tiesību nemateriālo jomu. Jūs strādājat mūsu, kā suverēnu interesēs!
Mazinot vides aizsardzības administratīvaa procesa uzraudzību apdraudējumam tiek pakļautas manas tiesības uz labvēlīgu vidi
26.08.2025. 06:33
Beata Āboliņa
1. Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība!!! Tas būtu tas pats, ja kāda ministrija vēlētos attīstīt kādu no tās pārraudzībā esošam jomām ierosinātu citai ministrijai samazināt savas funkcijas un uzraudzību, lai KEM var brīvi realizēt savus mērķus.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
Grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
Grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
26.08.2025. 09:56
Mēs Ēdolei
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
Centralizācija vienā iestādē padara procesu un lēmumus ietekmējamus, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti. Tā rezultātā var tikt nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz sugām un biotopiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
Centralizācija vienā iestādē padara procesu un lēmumus ietekmējamus, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti. Tā rezultātā var tikt nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz sugām un biotopiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu.
26.08.2025. 10:19
Biedrība "Kurzemes vides aizsardzības asociācija"
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
Centralizācija vienā iestādē padara procesu un lēmumus ietekmējamus, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti. Tā rezultātā var tikt nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz sugām un biotopiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu.
26.08.2025. 20:28
Dace Smiltiņa
Kategoriski iebilstu pret piedāvāto likumprojektu, jo tas apzināti būtiski vājina sugu un biotopu
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvija uzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieeju taisnīgumam vides jautājumos.
2. Vides aizsardzības normu vājināšana RADA RISKUS
• negatīvu ietekmi uz cilvēka labbūtību un veselību
• floras un faunas apdraudējumu
• neparedzemu bīstamu seku un apdraudējumu risku pieaugumu (avārijas, kaitīgu vielu noplūdes, ugunsgrēki, utt)
Atzinums – neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvija uzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieeju taisnīgumam vides jautājumos.
2. Vides aizsardzības normu vājināšana RADA RISKUS
• negatīvu ietekmi uz cilvēka labbūtību un veselību
• floras un faunas apdraudējumu
• neparedzemu bīstamu seku un apdraudējumu risku pieaugumu (avārijas, kaitīgu vielu noplūdes, ugunsgrēki, utt)
Atzinums – neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
26.08.2025. 20:29
Dace Smiltiņa - Šķirnes saglabāšanas apvienība "Zilā govs"
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
Centralizācija vienā iestādē padara procesu un lēmumus ietekmējamus, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti. Tā rezultātā var tikt nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz sugām un biotopiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
Centralizācija vienā iestādē padara procesu un lēmumus ietekmējamus, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti. Tā rezultātā var tikt nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz sugām un biotopiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu.
26.08.2025. 20:32
Rimants Jugans
Es, kā Latvijas Republikas pilsonis un Satversmes subjekts, iebilstu pret šobrīd virzītajiem grozījumiem, jo tie būtiski apdraud manas un citu Latvijas iedzīvotāju Satversmē garantētās pamattiesības, īpaši Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu un 115. pantā garantētās tiesības uz labvēlīgu vidi.
1. Vides aizsardzības vājināšana un administratīvās uzraudzības centralizācija
Plānotie grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD), piešķirot tā ģenerāldirektoram tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus un izskatīt sūdzības par paša vadītās iestādes izsniegtajām atļaujām, atzinumiem un administratīvajiem aktiem.
Tas nozīmē, ka VVD pieņems lēmumus un pats sevi kontrolēs, kas ir pretrunā ar varas dalīšanas principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kas nostiprināti Satversmes ievadā.
Šāda pieeja būtiski vājina vides aizsardzības mehānismu, jo pazūd neatkarīga uzraudzība pār atļauju izsniegšanu, IVN procedūrām, rūpniecisko avāriju riskiem, kaitējuma videi novēršanas pasākumiem un citām būtiskām funkcijām. Rezultātā tiek apdraudēta administratīvā procesa objektivitāte un sabiedrības tiesības uz tiesisku, caurspīdīgu un taisnīgu lēmumu pieņemšanu.
2. KEM prioritātes konfliktē ar vides aizsardzību
Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras prioritāte ir enerģētikas attīstība, nevis vides aizsardzība.
KEM praktiski pārņem vides politikas virzienu, taču nevienai ministrijai, tostarp KEM, nolikumā nav noteikta pienākuma rūpēties par vides aizsardzības nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka vides politikas ieviešana de facto tiek atstāta bez atbildīgas institūcijas, radot nopietnu tiesisko nenoteiktību.
Rezultātā tiek nostādītas enerģētikas biznesa intereses pāri sabiedrības un vides interesēm, kas ir pretrunā samērīguma principam un Satversmes 115. pantā noteiktajam valsts pienākumam nodrošināt sabiedrībai labvēlīgu vidi.
3. Tiesiskuma un dabisko tiesību pārkāpums
Satversme nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai (Satversmes 2. pants), un valsts institūcijām ir pienākums rīkoties suverēna interesēs.
Tāpat Satversmes ievads paredz, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska un sociāli atbildīga valsts, kuras pienākums ir aizsargāt cilvēka cieņu, veselību un dzīvību, tostarp nodrošinot ekoloģiski drošu dzīves vidi.
Samazinot vides aizsardzības administratīvo uzraudzību, tiek apdraudētas dabiskās cilvēktiesības, tostarp:
tiesības uz dzīvību un veselību;
tiesības uz īpašumu;
tiesības uz taisnīgu tiesu un caurspīdīgu pārvaldi;
tiesības uz labvēlīgu vidi.
Tā kā likumdevējs ir saistīts ar dabiskajām tiesībām un vispārējiem tiesību principiem, Saeima nedrīkst pieņemt normatīvos aktus, kas neatbilst Satversmei un samērīguma principam.
4. Prasība atteikties no EVAs funkciju nodošanas VVD
Īpaši iebilstu pret VVD piešķirto paplašināto kompetenci pār:
- ietekmes uz vidi novērtējumiem (IVN),
- atļauju izsniegšanu un pārskatīšanu,
- kaitējuma videi novēršanas pasākumu noteikšanu,
- īpaši aizsargājamo teritoriju transformāciju.
Šāds regulējums rada situāciju, kurā VVD vienlaikus kļūst par lēmumu pieņēmēju, kontrolētāju un pārsūdzību izskatītāju, kas ir pretrunā tiesiskuma, taisnīguma un labas pārvaldības principiem.
Secinājums un prasība
Pamatojoties uz Satversmes 2., 105. un 115. pantu, kā arī uz vispārējiem tiesiskuma, samērīguma, tiesiskās drošības un labas pārvaldības principiem, kategoriski iebilstu pret šobrīd virzītajiem grozījumiem.
1. Vides aizsardzības vājināšana un administratīvās uzraudzības centralizācija
Plānotie grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD), piešķirot tā ģenerāldirektoram tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus un izskatīt sūdzības par paša vadītās iestādes izsniegtajām atļaujām, atzinumiem un administratīvajiem aktiem.
Tas nozīmē, ka VVD pieņems lēmumus un pats sevi kontrolēs, kas ir pretrunā ar varas dalīšanas principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kas nostiprināti Satversmes ievadā.
Šāda pieeja būtiski vājina vides aizsardzības mehānismu, jo pazūd neatkarīga uzraudzība pār atļauju izsniegšanu, IVN procedūrām, rūpniecisko avāriju riskiem, kaitējuma videi novēršanas pasākumiem un citām būtiskām funkcijām. Rezultātā tiek apdraudēta administratīvā procesa objektivitāte un sabiedrības tiesības uz tiesisku, caurspīdīgu un taisnīgu lēmumu pieņemšanu.
2. KEM prioritātes konfliktē ar vides aizsardzību
Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras prioritāte ir enerģētikas attīstība, nevis vides aizsardzība.
KEM praktiski pārņem vides politikas virzienu, taču nevienai ministrijai, tostarp KEM, nolikumā nav noteikta pienākuma rūpēties par vides aizsardzības nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka vides politikas ieviešana de facto tiek atstāta bez atbildīgas institūcijas, radot nopietnu tiesisko nenoteiktību.
Rezultātā tiek nostādītas enerģētikas biznesa intereses pāri sabiedrības un vides interesēm, kas ir pretrunā samērīguma principam un Satversmes 115. pantā noteiktajam valsts pienākumam nodrošināt sabiedrībai labvēlīgu vidi.
3. Tiesiskuma un dabisko tiesību pārkāpums
Satversme nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai (Satversmes 2. pants), un valsts institūcijām ir pienākums rīkoties suverēna interesēs.
Tāpat Satversmes ievads paredz, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska un sociāli atbildīga valsts, kuras pienākums ir aizsargāt cilvēka cieņu, veselību un dzīvību, tostarp nodrošinot ekoloģiski drošu dzīves vidi.
Samazinot vides aizsardzības administratīvo uzraudzību, tiek apdraudētas dabiskās cilvēktiesības, tostarp:
tiesības uz dzīvību un veselību;
tiesības uz īpašumu;
tiesības uz taisnīgu tiesu un caurspīdīgu pārvaldi;
tiesības uz labvēlīgu vidi.
Tā kā likumdevējs ir saistīts ar dabiskajām tiesībām un vispārējiem tiesību principiem, Saeima nedrīkst pieņemt normatīvos aktus, kas neatbilst Satversmei un samērīguma principam.
4. Prasība atteikties no EVAs funkciju nodošanas VVD
Īpaši iebilstu pret VVD piešķirto paplašināto kompetenci pār:
- ietekmes uz vidi novērtējumiem (IVN),
- atļauju izsniegšanu un pārskatīšanu,
- kaitējuma videi novēršanas pasākumu noteikšanu,
- īpaši aizsargājamo teritoriju transformāciju.
Šāds regulējums rada situāciju, kurā VVD vienlaikus kļūst par lēmumu pieņēmēju, kontrolētāju un pārsūdzību izskatītāju, kas ir pretrunā tiesiskuma, taisnīguma un labas pārvaldības principiem.
Secinājums un prasība
Pamatojoties uz Satversmes 2., 105. un 115. pantu, kā arī uz vispārējiem tiesiskuma, samērīguma, tiesiskās drošības un labas pārvaldības principiem, kategoriski iebilstu pret šobrīd virzītajiem grozījumiem.
26.08.2025. 21:21
Fiziska persona
1. Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība!!! Tas būtu tas pats, ja kāda ministrija vēlētos attīstīt kādu no tās pārraudzībā esošam jomām ierosinātu citai ministrijai samazināt savas funkcijas un uzraudzību, lai KEM var brīvi realizēt savus mērķus.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
Grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
Grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
26.08.2025. 21:26
Daina Kalniete
Kategoriski iebilstu pret plānotajiem grozījumiem!
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, ka KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte. Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu un vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, ka KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte. Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu un vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
26.08.2025. 21:46
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret piedāvāto likumprojektu, jo tas apzināti būtiski vājina sugu un biotopu
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvija uzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieeju taisnīgumam vides jautājumos.
2. Vides aizsardzības normu vājināšana RADA RISKUS
• negatīvu ietekmi uz cilvēka labbūtību un veselību
• floras un faunas apdraudējumu
• neparedzemu bīstamu seku un apdraudējumu risku pieaugumu (avārijas, kaitīgu vielu noplūdes, ugunsgrēki, utt)
Atzinums – neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības:
1. Latvija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts, ar to Latvija uzņēmusies un garantē sabiedrībai tiesības uz efektīvu pieeju taisnīgumam vides jautājumos.
2. Vides aizsardzības normu vājināšana RADA RISKUS
• negatīvu ietekmi uz cilvēka labbūtību un veselību
• floras un faunas apdraudējumu
• neparedzemu bīstamu seku un apdraudējumu risku pieaugumu (avārijas, kaitīgu vielu noplūdes, ugunsgrēki, utt)
Atzinums – neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
26.08.2025. 21:54
Fiziska persona
Izsaku kategorisku iebildumu pret piedāvātajām izmaiņām, jo tās apzināti un būtiski vājinātu sugu un biotopu aizsardzības mehānismus un vienlaikus apdraudētu iedzīvotāju konstitucionālās tiesības. Latvija kā Orhūsas konvencijas dalībvalsts ir apņēmusies garantēt sabiedrībai efektīvu pieeju taisnīgumam vides jautājumos, taču normatīvo prasību vājināšana rada riskus cilvēku veselībai un labklājībai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī palielina neparedzamu un bīstamu seku iespējamību, tai skaitā rūpnieciskas avārijas, kaitīgu vielu noplūdes un ugunsgrēkus. Piedāvātie grozījumi neatbilst kvalitatīva normatīvā akta prasībām un ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES, kuras 11. pants nosaka pienākumu nodrošināt sabiedrībai iespēju apstrīdēt lēmumus, darbības vai bezdarbību neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas izveidota ar likumu.
Līdz ar to aicinu saglabāt un stiprināt vides aizsardzības normatīvo regulējumu, nodrošinot, ka sabiedrības tiesības un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība tiek respektēta saskaņā ar Latvijas Satversmi un starptautiskajām saistībām.
Līdz ar to aicinu saglabāt un stiprināt vides aizsardzības normatīvo regulējumu, nodrošinot, ka sabiedrības tiesības un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība tiek respektēta saskaņā ar Latvijas Satversmi un starptautiskajām saistībām.
26.08.2025. 22:26
"Tīra mana Tēvu zeme"
Iebildumi par likumprojekta grozījumiem likumā "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" 25-TA-1314
Grozījumi paredz Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotie grozījumi 25-TA-1314 rada riskus lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumā , apdraudot tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, uzliek papildus administratīvo slogu šai iestādei, kas rada iespējas pieņemt kļūdainus un nepārdomātus lēmumus, kā arī ietekmējamību. VVD kompetencē jau tagad ir plaša uzdevumu izpilde. Papildus funkciju pildīšana bez atbilstoša izvērtējuma samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem, pats par sevi arī izskata pārsūdzības. Pieņemot nekvalitatīvus lēmumus, tas var novest pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz sugām un biotopiem. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu, kā rezultātā tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā..
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
Pēc vairāku KEM virzītu grozījumu, saistībā ar vides aizsardzību, pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem. Tas grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tiesiskuma principiem.
Iebilstam pret grozījumiem. Grozījumi palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
Grozījumi paredz Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotie grozījumi 25-TA-1314 rada riskus lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumā , apdraudot tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, uzliek papildus administratīvo slogu šai iestādei, kas rada iespējas pieņemt kļūdainus un nepārdomātus lēmumus, kā arī ietekmējamību. VVD kompetencē jau tagad ir plaša uzdevumu izpilde. Papildus funkciju pildīšana bez atbilstoša izvērtējuma samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem, pats par sevi arī izskata pārsūdzības. Pieņemot nekvalitatīvus lēmumus, tas var novest pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz sugām un biotopiem. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu, kā rezultātā tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā..
Grozījumi neatbilst kvalitatīviem tiesību aktiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2011/92/ES (EIA direktīva), tostarp 11. pants nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā iestādē, lai apstrīdētu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
Pēc vairāku KEM virzītu grozījumu, saistībā ar vides aizsardzību, pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem. Tas grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tiesiskuma principiem.
Iebilstam pret grozījumiem. Grozījumi palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
26.08.2025. 22:39
Fiziska persona
Iebilstu pret piedāvāto likumprojektu, jo tas apzināti būtiski vājina sugu un biotopu aizsardzības mehānismus un apdraud iedzīvotāju konstitucionālās tiesības.
Šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
26.08.2025. 22:52
Atlasīti 15 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25