Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Publiskā apspriešana

Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 54. un 55. pantā noteikta prasība, ka Latvijā funkcionējošās maksājumu sistēmas nodrošina objektīvus, nediskriminējošus un samērīgus piekļuves (dalības) nosacījumus visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – juridiskajām personām. Tomēr šīs prasības nepiemēro NGL maksājumu sistēmām. Tā kā šobrīd visas Latvijā darbojošās maksājumu sistēmas ir NGL maksājumu sistēmas, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes nevar kļūt par dalībniecēm nevienā no maksājumu sistēmām Latvijā, līdzīgi kā citās dalībvalstīs nevar kļūt par dalībniecēm maksājumu sistēmās, kuras par tādām noteiktas saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Direktīvas 98/26/EK prasības. Tas, ka nav iespējama piekļuve noteiktām būtiskām maksājumu sistēmām, var traucēt maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm rezultatīvi, konkurētspējīgi un neatkarīgi no kredītiestādēm sniegt maksājumu pakalpojumus saviem klientiem.
Maksājumu sistēmu, īpaši sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu, kuras ir noteiktas par sistēmām saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Direktīvas 98/26/EK prasības, droša un netraucēta darbība ir kritiska visas finanšu sistēmas darbībai, tādēļ ir būtiski pasargāt sistēmas no jebkādiem riskiem. Līdz ar to NGL maksājumu sistēmu risku ierobežošanai ir nepieciešamas papildu garantijas, ja tajās piedalās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes.
NGL maksājumu sistēmu operatoriem nepieciešams pārliecināties par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes atbilstību Direktīvas 2015/2366 grozījumos paredzētajām prasībām par tās aizsargpasākumiem. Savukārt sistēmu operatoriem nav atbilstošas kompetences, lai novērtētu šādu iestādes atbilstību. Direktīvas 2015/2366 grozījumi paredz, ka dalībvalstij jānosaka procedūra, kā maksājumu sistēmas operatoram tiek sniegta pārliecība par šo atbilstību.
Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56. panta pirmā daļa paredz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vienotu piemērojamo uzraudzības pasākumu un sankciju uzskaitījumu par pārkāpumiem maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā, bet Regulā 2024/886 iekļautās Regulas 260/2012 grozījumi paredz specifisku monetārās sankcijas apmēru par šajā regulā ieviestās jaunās prasības pārkāpumiem fiziskām un juridiskām personām. Jaunā sankcija paredz par Regulas 260/2012 5.d panta pārkāpumiem juridiskai personai piemērot soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma. Savukārt attiecībā uz fiziskām personām par Regulas 260/2012 5.d panta pārkāpumiem minētā regula paredz piemērot soda naudu līdz 5 000 000 euro. Regulas 260/2012 11. panta 1.a punkts paredz, ka dalībvalstīm ir jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas 5.a līdz 5.d panta pārkāpumiem, un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to īstenošanu.

Pārņemt Regulā 2024/886 iekļautās direktīvas 2015/2366, regulas 260/2012 grozījumus, un veicināt maksājumu jomas, īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu attīstību, dodot tiesības Latvijā, citās ES valstīs, EEZ zonas valstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kļūt par tādu maksājumu un finanšu instrumentu sistēmu dalībniecēm, kas atbilst likumam “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”, veicinot konkurenci un nodrošinot vienādus apstākļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai.

Finanšu un kapitāla tirgus politika

-

04.04.2024. - 19.04.2024.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā", sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojekta grozījumu projektu. Pēc sabiedriskās apspriešanas ar tās rezultātiem tiks papildināta anotācija.

Likumprojekts nodrošina vienlīdzīgākus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu izvēles iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt pakalpojumu cenas.

Likumprojekts rada iespēju dalībvalstī licencētai maksājumu iestādei vai elektroniskās naudas iestādei kļūt par NGL maksājumu sistēmu dalībnieci norēķinu galīguma izpratnē. Lai kļūtu par šādu sistēmu dalībnieci, iestādei būs jānodrošina atbilstība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām, kas var radīt nepieciešamību uzlabot iestādes procedūras un investēt jaunos tehniskos risinājumos.

Papildus iestādei, lai tā pieteiktos dalībai maksājumu sistēmā, būs jāiegūst savas uzraudzības institūcijas apliecinājums par iestādes atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā uzskaitītajām prasībām.

Likumprojekts nodrošina vienlīdzīgākus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu izvēles iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt pakalpojumu cenas.

Finanšu un apdrošināšanas darbības

Veicināt maksājumu jomas, īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu attīstību, dodot tiesības Latvijā, citās ES valstīs, EEZ zonas valstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kļūt par tādu maksājumu un finanšu instrumentu sistēmu dalībniecēm, kas atbilst likumam “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”.

Santa Kokina (FM)

Baiba Bāne (FM)

08.04.2024. 12:23