Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Kredītu reģistra likumā

Publiskā apspriešana

 
Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta) iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Banku, lai precizētu un papildinātu Kredītu reģistra likuma 19. pantā noteiktās Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kas atbilst noteiktam saistību atlikuma limitam.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktos uzdevumus un likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktos pienākumus, seko jebkuru fizisko personu saimnieciskajai un finansiālai darbībai, analizē un pārbauda fizisko personu gada ienākumu deklarācijās un valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas, kā arī kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par fizisko personu kontu apgrozījumu, kontrolē nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, identificē riska informāciju par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem.
Lai nodrošinātu fizisko personu (rezidentu) saimnieciskās un finansiālās darbības izsekojamību un veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantu kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem – fiziskajām personām (rezidentiem), kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk. Šī informācija tiek salīdzināta arī ar citu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem un izdevumiem.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantu sniedzamā informācija ar likumprojektā paredzēto sniedzamo informāciju daļēji sakritīs, taču regulējumos būtiski atšķiras personu loks, par kuru informācija ir sniedzama, un sniedzamās informācijas apjoms. Likumprojektā paredzēts sniegt informāciju par kredītsaistībām, savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantā noteiktajā gadījumā sniedzama informācija par kontu kopējo apgrozījumu. Ņemot vērā, ka Kredītu reģistrā iekļauj ziņas tikai par kredītsaistībām, Kredītu reģistrā iekļauto ziņu saņemšana nebūs pietiekama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ panta pirmajā daļā nostiprinātā mērķa sasniegšanai - veicināt nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, kā arī pilnvērtīgas informācijas un risku analīzes veikšanai un secinājumu izdarīšanai par izvairīšanās no nodokļiem gadījumiem. Līdz ar to likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ panta noteiktais regulējums ir saglabājams.
Ņemot vērā, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantā noteiktajā kārtībā saņemtā informācija nesatur informāciju par kredītsaistību apjomu un to atlikumu, jo tā ir sniedzama par fiziskās personas konta apgrozījumu (turklāt konta apgrozījuma summai sasniedzot 15 000 euro),Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu apjoms nav pietiekams fizisko personu (rezidentu) saimnieciskās un finansiālās darbības pilnvērtīgai izsekošanai, tiek pieprasīta skaidrojoša informācija no nodokļu maksātājiem. Fiziskajām personām papildu informācija, t. sk. par saistībām kredītiestādēs un līzinga darījumiem, 2019. gadā pieprasīta 915 reizes, 2020. gadā – 1253 reizes un 2021. gadā – 939 reizes.
Gadījumos, kad fiziskās personas neiesniedza pieprasīto informāciju vai iesniegtā informācija netika uzskatīta par ticamu, nosūtīti pieprasījumi kredītiestādēm un līzinga kompānijām:
- 2019. gadā nosūtīti 687 pieprasījumi, tajā skaitā kredītiestādēm nosūtīti kopā 665 pieprasījumi par 267 fiziskajām personām, savukārt līzinga kompānijām nosūtīti 22 pieprasījumi par 18 fiziskajām personām;
- 2020. gadā nosūtīti 497 pieprasījumi, tajā skaitā kredītiestādēm nosūtīti kopā 489 pieprasījumi par 268 fiziskajām personām, savukārt līzinga kompānijām nosūtīti 8 pieprasījumi par 8 fiziskajām personām;
- 2021. gadā nosūtīts 441 pieprasījums, tajā skaitā kredītiestādēm nosūtīti kopā 429 pieprasījumi par 177 fiziskajām personām, savukārt līzinga kompānijām nosūtīti 12 pieprasījumi par 8 fiziskajām personām.
Tas paildzina datu analīzes procesu un rada papildu slogu pieprasījuma adresātiem un Valsts ieņēmumu dienestam.
Turklāt Valsts ieņēmumu dienestam, veicot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.² daļā noteiktos pienākumus, ir pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonu deklarācijas ir iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzināt valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.² daļu un ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienestam, veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Lai nodrošinātu valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudi un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas salīdzināšanu ar valsts amatpersonu deklarācijās norādītajām ziņām, kas izriet no valsts amatpersonu deklarācijās uzrādītajiem datiem par amatpersonu parādsaistībām, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, par veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, un bezskaidras naudas uzkrājumiem, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju arī no kredītiestādēm Kredītiestāžu likuma 63.pantā noteiktajos gadījumos un apjomā, tomēr Kredītiestāžu likuma 63.pants neparedz Valsts ieņēmumu dienesta tiesības pieprasīt informāciju tieši amatpersonu deklarāciju pārbaudei. Līdz ar to, vienlaikus ar likumprojektu tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu apjoms nav pietiekams amatpersonu deklarāciju pārbaudei, tiek pieprasīta skaidrojoša informācija no valsts amatpersonām.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot amatpersonu deklarāciju pārbaudes, 2021. gadā aptuveni 70 valsts amatpersonām ir pieprasījis iesniegt informāciju par bankas konta apgrozījumu, t. sk. kredītsaistību izvērtēšanai. Savukārt informācija no kredītiestādes (bankas) tika prasīta 1 (vienu) reizi, jo amatpersona atteicās sniegt informāciju par aizdevumu. Tomēr informācijas pieprasījums tika atteikts.
Ja fiziskā persona (rezidents) vai valsts amatpersona nav snieguši informāciju par kontu apgrozījumu vai sniegtā informācija nav ticama, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa informāciju kredītiestādēm. Tomēr kredītiestādes to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijām vai valsts amatpersonām sniedz tikai Kredītiestāžu likuma 63. pantā stingri noteiktos gadījumos, noteiktā kārtībā un apjomā.
Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, ir izstrādāts likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestu ar datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbībām un nodokļu administrācijas pārbaudēm, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēm nepieciešamo, bet pašlaik trūkstošo informāciju.
Likumprojektā paredzēts:
- precizēt spēkā esošo regulējumu, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt informāciju no Kredītu reģistra nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, ja nodokļu administrēšanas procesā ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus;
- papildināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra bez atsevišķa pieprasījuma, nosakot, ka Kredītu reģistrs vienu reizi gadā informēs dienestu par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kuru kopējais atlikums ir vismaz 20 minimālās mēnešalgas;
- papildināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.
Saņemamo Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms būs analogs tam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, ja pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas Valsts ieņēmumu dienestam ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantu kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju tikai par kontu apgrozījumu, bet no Kredītu reģistra paredzēts saņemt informāciju par saistību apjomu, līdz ar to, jaunā tiesību norma nodrošinās papildus informāciju saņemto datu izvērtēšanai.

 

Likumprojekts izstrādāts, lai:
1) nodokļu maksātājiem mazinātu administratīvo slogu, ko rada atbildes sniegšana uz Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumiem;
2) nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienestu ar informāciju datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, riska informācijas identificēšanai par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem.

Budžeta un finanšu politika; Korupcijas novēršanas un apkarošanas politika

Latvija

16.05.2022. - 29.05.2022.

Ludmila Ivanova (ludmila.ivanova@vid.gov.lv, 67121439), Laimonis Laizāns (laimonis.laizans@vid.gov.lv, 67123887)

Informāciju, kas nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrēšanas funkciju izpildei par fizisko personu (rezidentu) saistību apjomu, Valsts ieņēmumu dienests no Kredītu reģistra saņems masveidā katru gadu līdz 1. februārim, tādējādi paaugstinot Valsts ieņēmumu dienesta darba efektivitāti. Tiks samazināts administratīvais slogs gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan fiziskajām personām (rezidentiem), jo skaidrojums par fiziskās personas (rezidenta) izdevumu un ienākumu neatbilstību, kas nav pamatota ar pārmaiņām attiecīgās personas saistībās pret Kredītu reģistra dalībniekiem, tiks pieprasīts mērķtiecīgi.
Latvijas Bankas apkopotā informācija par 2020. gadu liecina, ka Kredītu reģistrā iekļautas ziņas par:
- 146 388 fizisko personu (rezidentu) spēkā esošajām klienta saistībām, ja šādu klienta saistību faktiskā atlikuma kopējais apjoms 2020. gada 31. decembrī sasniedz vai pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;
- 28 334 fiziskajām personām (rezidentiem), kuru klienta saistības radušās 2020. gada laikā un kurām klienta saistību rašanās brīdī to sākotnējā apjoma kopsumma sasniedza vai pārsniedza 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Ņemot vērā, ka abās datu kopās iekļauto personu tvērums var savstarpēji pārklāties, jo par katru kopu datu atlase veikta atsevišķi, un pieņemot, ka tikai daļa fizisko personu (rezidentu) gada laikā radušās kredīta saistības reducēs zem 20 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēnešalgām, tiek lēsts, ka likumprojekts varētu ietekmēt aptuveni 160 tūkst. fizisko personu.

Administratīvais slogs palielināsies Latvijas Bankas Kredītu reģistram, bet daļēji samazināsies Valsts ieņēmumu dienestam.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs iespēja pārbaudīt informāciju par fizisko personu (rezidentu) kredītsaistībām, kā tas izriet no likumprojekta, tiks samazināts administratīvais slogs valsts amatpersonām un fiziskajām personām (rezidentiem), kuru konta apgrozījums sasniedz vai pārsniedz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ panta pirmajā daļā noteikto apgrozījumu, jo no tiem netiks vairs pieprasīti šāda veida papildu paskaidrojumi.
 

Ludmila Ivanova (VID)

Baiba Bāne (FM)

06.05.2022. 18:21