Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumos Nr. 299 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" īstenošanas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Epidemioloģiskie drošības pasākumi un ar tiem saistītie ierobežojumi, kā arī finansējuma saņēmēja darbības specifika (epidemioloģisko ierobežojumu dēļ pilnībā bija ierobežota dažāda veida resocializācijas pasākumu īstenošana), ir padarījusi neiespējamu SAM 9.1.2. uz iznākuma rādītāja sasniegšanu vērsto pasākumu īstenošanu līdz 2023. gada 31. decembrim, jo ieslodzītajiem nav tiesību lietot internetu, tostarp arī attālinātai dalībai pasākumos. Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai šo projekta mērķa grupu ietekmēja vairāk kā jebkuru citu Eiropas Sociālā fonda atbalsta saņēmēju mērķa grupu.
Papildus jāņem vērā tas, ka ieslodzīto dalība pasākumos paredz ārpakalpojuma lektoru, citu iestāžu darbinieku, ģimenes locekļu un brīvprātīgā darba veicēju apmeklējumus, kas epidemioloģisko ierobežojumu dēļ nebija iespējami. Šobrīd izveidojušos rādītāju snieguma deficītus nav iespējams sasniegt līdz 2023. gada 31. decembrim, pastiprinot ieslodzīto iesaisti pasākumos projekta atlikušajā laikā, jo projektā jau sākotnēji ieplānotais apjoms prasa maksimālu intensitāti, ņemot vērā ieslodzījuma vietu personāla organizatorisko noslodzi, ieslodzīto vajadzības un vienā pasākumā iekļaujamo dalībnieku skaitu, dažādus drošības apsvērumus u.c.
Papildus jāņem vērā tas, ka ieslodzīto dalība pasākumos paredz ārpakalpojuma lektoru, citu iestāžu darbinieku, ģimenes locekļu un brīvprātīgā darba veicēju apmeklējumus, kas epidemioloģisko ierobežojumu dēļ nebija iespējami. Šobrīd izveidojušos rādītāju snieguma deficītus nav iespējams sasniegt līdz 2023. gada 31. decembrim, pastiprinot ieslodzīto iesaisti pasākumos projekta atlikušajā laikā, jo projektā jau sākotnēji ieplānotais apjoms prasa maksimālu intensitāti, ņemot vērā ieslodzījuma vietu personāla organizatorisko noslodzi, ieslodzīto vajadzības un vienā pasākumā iekļaujamo dalībnieku skaitu, dažādus drošības apsvērumus u.c.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – Darbības programma) 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" (turpmāk – SAM 9.1.2.) ietvarā:
samazināt pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 277 650 euro, to pārdalot uz Darbības programmas 9.1.3. specifiskā atbalsta mērķi "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti" (turpmāk – SAM 9.1.3.);
samazināt līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamo rezultāta rādītāju "bijušo ieslodzīto skaits, kas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus" no "3500" uz "1000";
samazināt līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamo iznākuma rādītāju "resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits" no "16000" uz "10400".
samazināt pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 277 650 euro, to pārdalot uz Darbības programmas 9.1.3. specifiskā atbalsta mērķi "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti" (turpmāk – SAM 9.1.3.);
samazināt līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamo rezultāta rādītāju "bijušo ieslodzīto skaits, kas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus" no "3500" uz "1000";
samazināt līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamo iznākuma rādītāju "resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits" no "16000" uz "10400".
Politikas jomas
Tieslietu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
17.06.2022. - 04.07.2022.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Ieslodzītie un viņu ģimenes, bijušie ieslodzītie un viņu ģimenes.
Skaidrojums un ietekme
Kopumā sabiedrības grupām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Ilze Baranovska (TM)
Atbildīgā persona
Inta Remese (TM)
Izsludināšanas datums
16.06.2022. 17:20
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Dmitrijs Dmitrijevs
Der atcerēties, ka sniedzot palīdzību bezdarbniekiem ir jāievēro cieņpilnas attieksmes principi.
Der atcerēties, ka, īstenojot mērķprogrammu «Izaugsme un nodarbinātība» ir jāievēro cieņpilnas attieksmes pamatprincipi attiecībā pret bezdarbniekiem. Savstarpējā cieņa un sapratne ir mūžsenas vērtības, bez kurām mūsdienu sabiedrība nav spējīga izdzīvot. Piemēram, Simtlatnieku programmas laikā cieņpilnas attieksmes pamatprincipi pret bezdarbniekiem netika ievēroti. Simtlatnieku programma pēc savas būtības bija visai noziedzīga. Pirmkārt, Simtlatnieku programmas sākumā atlīdzība par pilnas slodzes darbu (40 darba stundas nedēļā) bija vien 100 lati. Piebildīšu vel, ka no šiem 100 latiem sociālās apdrošināšanas iemaksas netika veiktas, tādējādi Simtlatnieku programmas ietvaros pavadītais darba laiks netiek iekļauts darba stāžā. Piemēram, 2010. gadā minimālā bruto mēnešalga bija 180 lati, proti, par pilnas slodzes darbu (40 darba stundas nedēļā) mēnesī bija jāmaksā vismaz 180 lati uz papīra. 2010. gadā VSAO nodokļa likme bija 9%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme bija 26%, bet neapliekamais minimums bija 35 lati. Tātad sanāk, ka neto algai jeb algai uz rokas ikmēnesi vajadzēja būt vismaz 130 latu un 31 santīmu lielai (ja vien personai nav apgādājamo vai kādu citu nodokļu atvieglojumu, citādi neto algai ir jābūt lielākai). No šiem skaitļiem var spriest, ka valsts ikmēnesi Simtlatnieku programmas dalībniekus apzaga par 30 latiem un 31 santīmu. Kur skatījās Valsts policija? Kur skatījās Nodarbinātības valsts aģentūra? Kur skatījās Valsts darba inspekcija? Kur skatījās Latvijas Republikas Finanšu ministrija? Kur skatījās Tiesībsarga birojs? Uz šiem jautājumiem nedz es, nedz kāds cits saprātīgs cilvēks nespēs dot racionālu atbildi. Taču viennozīmīgi es varu apgalvot, ka Simtlatnieku programma pārkāpj Darba likuma 61. panta otro daļu un Ministru kabineta noteikumus Nr. 656. Otrkārt, Simtlatnieku programmu mūsdienu apstākļos tuvināti var pielīdzināt verdzībai. Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas «Cilvēka pamattiesības» 94. pantā ir teikts: «Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.». Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas «Cilvēka pamattiesības» 106. pantā ir teikts: «Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.». Tādējādi verdzība Latvijas Republikas teritorijā ir aizliegta. Arī Eiropas Savienības likumdošana aizliedz verdzību. Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 1. sadaļas «Tiesības un brīvības» 4. panta «Verdzības un piespiedu darba aizliegums» 1. un 2. daļā ir teikts: «Nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai nebrīvē. Nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu.». Cilvēks ir emocionāla būtne. Bieži vien cilvēki krīzes situācijā, stresa ietekmē pieņem aplamus un bezjēdzīgus lēmumus. Nabadzībā, bezcerībā, izmisumā cilvēks kļūst gatavs strādāt pat par maizi un ūdeni. Valdība ļaunprātīgi izmantoja Latvijas Republikas iedzīvotāju nabadzību, bezcerību, izmisumu. Pat Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks 2010. gadā domāja, ka Simtlatnieku programmas dalībniekiem 100 latus maksā dienā. Zēlika kungs laikam nespēja iedomāties, ka Eiropas Savienības teritorijā kaut kas tāds vispār var notikt. Treškārt, Simtlatnieku programma neievēroja cieņpilnas attieksmes pamatprincipus pret bezdarbniekiem. Daudzas pašvaldības un sabiedriskā labuma organizācijas ļaunprātīgi izmantoja Simtlatnieku programmas dalībniekus pašlabuma gūšanai. Simtlatnieku programmas dalībnieki strādāja arī tādus darbus, par kuriem pienāktos lielāka alga nekā minimālā mēnešalga. Bieži vien arī darba apstākļi bija drausmīgi.
*Simtlatnieku programma – no 2009. līdz 2011.gadam Latvijā īstenotā bezdarbnieku atbalsta programma «Darba praktizēšana ar stipendiju».
Der atcerēties, ka, īstenojot mērķprogrammu «Izaugsme un nodarbinātība» ir jāievēro cieņpilnas attieksmes pamatprincipi attiecībā pret bezdarbniekiem. Savstarpējā cieņa un sapratne ir mūžsenas vērtības, bez kurām mūsdienu sabiedrība nav spējīga izdzīvot. Piemēram, Simtlatnieku programmas laikā cieņpilnas attieksmes pamatprincipi pret bezdarbniekiem netika ievēroti. Simtlatnieku programma pēc savas būtības bija visai noziedzīga. Pirmkārt, Simtlatnieku programmas sākumā atlīdzība par pilnas slodzes darbu (40 darba stundas nedēļā) bija vien 100 lati. Piebildīšu vel, ka no šiem 100 latiem sociālās apdrošināšanas iemaksas netika veiktas, tādējādi Simtlatnieku programmas ietvaros pavadītais darba laiks netiek iekļauts darba stāžā. Piemēram, 2010. gadā minimālā bruto mēnešalga bija 180 lati, proti, par pilnas slodzes darbu (40 darba stundas nedēļā) mēnesī bija jāmaksā vismaz 180 lati uz papīra. 2010. gadā VSAO nodokļa likme bija 9%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme bija 26%, bet neapliekamais minimums bija 35 lati. Tātad sanāk, ka neto algai jeb algai uz rokas ikmēnesi vajadzēja būt vismaz 130 latu un 31 santīmu lielai (ja vien personai nav apgādājamo vai kādu citu nodokļu atvieglojumu, citādi neto algai ir jābūt lielākai). No šiem skaitļiem var spriest, ka valsts ikmēnesi Simtlatnieku programmas dalībniekus apzaga par 30 latiem un 31 santīmu. Kur skatījās Valsts policija? Kur skatījās Nodarbinātības valsts aģentūra? Kur skatījās Valsts darba inspekcija? Kur skatījās Latvijas Republikas Finanšu ministrija? Kur skatījās Tiesībsarga birojs? Uz šiem jautājumiem nedz es, nedz kāds cits saprātīgs cilvēks nespēs dot racionālu atbildi. Taču viennozīmīgi es varu apgalvot, ka Simtlatnieku programma pārkāpj Darba likuma 61. panta otro daļu un Ministru kabineta noteikumus Nr. 656. Otrkārt, Simtlatnieku programmu mūsdienu apstākļos tuvināti var pielīdzināt verdzībai. Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas «Cilvēka pamattiesības» 94. pantā ir teikts: «Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.». Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas «Cilvēka pamattiesības» 106. pantā ir teikts: «Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.». Tādējādi verdzība Latvijas Republikas teritorijā ir aizliegta. Arī Eiropas Savienības likumdošana aizliedz verdzību. Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 1. sadaļas «Tiesības un brīvības» 4. panta «Verdzības un piespiedu darba aizliegums» 1. un 2. daļā ir teikts: «Nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai nebrīvē. Nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu.». Cilvēks ir emocionāla būtne. Bieži vien cilvēki krīzes situācijā, stresa ietekmē pieņem aplamus un bezjēdzīgus lēmumus. Nabadzībā, bezcerībā, izmisumā cilvēks kļūst gatavs strādāt pat par maizi un ūdeni. Valdība ļaunprātīgi izmantoja Latvijas Republikas iedzīvotāju nabadzību, bezcerību, izmisumu. Pat Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks 2010. gadā domāja, ka Simtlatnieku programmas dalībniekiem 100 latus maksā dienā. Zēlika kungs laikam nespēja iedomāties, ka Eiropas Savienības teritorijā kaut kas tāds vispār var notikt. Treškārt, Simtlatnieku programma neievēroja cieņpilnas attieksmes pamatprincipus pret bezdarbniekiem. Daudzas pašvaldības un sabiedriskā labuma organizācijas ļaunprātīgi izmantoja Simtlatnieku programmas dalībniekus pašlabuma gūšanai. Simtlatnieku programmas dalībnieki strādāja arī tādus darbus, par kuriem pienāktos lielāka alga nekā minimālā mēnešalga. Bieži vien arī darba apstākļi bija drausmīgi.
*Simtlatnieku programma – no 2009. līdz 2011.gadam Latvijā īstenotā bezdarbnieku atbalsta programma «Darba praktizēšana ar stipendiju».
21.06.2022. 15:01
Leonīds Krivišs
Cieņa un cilvēkmīlestība ir ļoti nozīmīga mūsdienu sabiedrībā. Pieņemot lēmumus, kas skar bezdarbnieku dzīvi, mūsu valdībai un mūsu ierēdņiem ir jāmēģina iejusties bezdarbnieka kurpēs. Ir jāmēģina saprast bezdarbnieka sajūtas un ikdienas grūtības. Ir jāmēģina savā dvēselē rast empātiju, sirds siltumu un sapratni. Viennozīmīgi varu teikt, ka Simtlatnieku programmas īstenošanas laikā bija būtiski cilvēktiesību un cilvēkbrīvību pārkāpumi. Esmu pats personīgi piedalījies Simtlatnieku programmā. Nekā patīkama šajā bezdarbnieku atbalsta programmā nebija. Sākumā man maksāja 100 latus mēnesī, bet vēlāk darba samaksu samazināja līdz 80 latiem mēnesī. Bija grūti pabarot ģimeni. Pašvaldības atbalsts bija nepietiekams. Simtlatnieku programmā pavadīto laiku es atceros kā ļaunu murgu. Tagad es esmu pensionārs. Diemžēl Simtlatnieku programmā pavadītais laiks netika ieskaitīts manā darba stāžā. Tas ir bezgala skumji. Par spīti visam, es joprojām mīlu savu dzimteni – Latviju. Es joprojām esmu Latvijas Republikas patriots.
Lai Dievi mūs svētī! Lai Dievi pasargā mūs no ļauna! Svētīgi!
Lai Dievi mūs svētī! Lai Dievi pasargā mūs no ļauna! Svētīgi!
21.06.2022. 16:16
Leonīds Krivišs
Cieņa un cilvēkmīlestība ir ļoti nozīmīga mūsdienu sabiedrībā. Pieņemot lēmumus, kas skar bezdarbnieku dzīvi, mūsu valdībai un mūsu ierēdņiem ir jāmēģina iejusties bezdarbnieka kurpēs. Ir jāmēģina saprast bezdarbnieka sajūtas un ikdienas grūtības. Ir jāmēģina savā dvēselē rast empātiju, sirds siltumu un sapratni. Viennozīmīgi varu teikt, ka Simtlatnieku programmas īstenošanas laikā bija būtiski cilvēktiesību un cilvēkbrīvību pārkāpumi. Esmu pats personīgi piedalījies Simtlatnieku programmā. Nekā patīkama šajā bezdarbnieku atbalsta programmā nebija. Sākumā man maksāja 100 latus mēnesī, bet vēlāk darba samaksu samazināja līdz 80 latiem mēnesī. Bija grūti pabarot ģimeni. Pašvaldības atbalsts bija nepietiekams. Simtlatnieku programmā pavadīto laiku es atceros kā ļaunu murgu. Tagad es esmu pensionārs. Diemžēl Simtlatnieku programmā pavadītais laiks netika ieskaitīts manā darba stāžā. Tas ir bezgala skumji. Par spīti visam, es joprojām mīlu savu dzimteni – Latviju. Es joprojām esmu Latvijas Republikas patriots.
Lai Dievi mūs svētī! Lai Dievi pasargā mūs no ļauna! Svētīgi!
Lai Dievi mūs svētī! Lai Dievi pasargā mūs no ļauna! Svētīgi!
21.06.2022. 16:17
Tatjana Dmitrijeva
Tas ir jauki, ka valdība rūpējas par Latvijas Republikas iedzīvotāju labklājību. Tas ir lieliski. Realizējot mērķprogrammu «Izaugsme un nodarbinātība», ir jācenšas nepieļaut tās pašas vai arī līdzīgas kļūdas kādas bija Simtlatnieku programmā. Esmu pati piedalījusies Simtlatnieku programmā. Lai gan man bija paveicies, jo Simtlatnieku programmas ietvaros man nācās grābt tikai lapas, kopt dobes, kraut malku blakām pagastmājai. Tomēr man nācās ikdienu staigāt 5 kilometrus uz darbu un no darba. Kopā diendienā bija jānoiet 10 kilometri. Ēst man darbā nedeva. Dušas, kur nomazgāties pēc darba, arī nebija. Lauku mājās man toreiz nebija ne kanalizācijas, ne ūdensvada. Tādēļ personīgās higiēnas ievērošana sagādāja grūtības.
Manuprāt, Simtlatnieku programma ir noziegums pret bezdarbniekiem. Šī bezdarbnieku atbalsta programma padarīja cilvēkus par strādājošiem nabagiem.
Manuprāt, Simtlatnieku programma ir noziegums pret bezdarbniekiem. Šī bezdarbnieku atbalsta programma padarīja cilvēkus par strādājošiem nabagiem.
21.06.2022. 16:47