Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Normatīvais regulējums paredz būvdarbu laikā būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS) sagatavot virkni būvniecības dokumentu, kas raksturo būvdarbu gaitu- ikdienas un speciālie darbi, kā arī sagatavot segto darbu, nozīmīgo konstrukciju un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Būvniecības nozares pārstāvji ir norādījuši, ka katru dienu atbildīgajam būvdarbu vadītājam BIS ir jāapstiprina līdz 60 ierakstiem, gan par būvlaukumā ievestajiem būvizstrādājumiem, minerālmateriāliem (dabas resursiem) un citiem materiāliem, gan veiktajiem ikdienas un speciālajiem darbiem, kā arī jāapstiprina dažādi būvdarbu pieņemšanas akti. Šobrīd regulējums arī nosaka, ka darbības būvdarbu žurnālā ir jāveic būvdarbu vadītājam, līdz ar to būvdarbu vadītājam nav laika izvērtēt katru ierakstu būvdarbu žurnālā.
Mērķa apraksts
Novērst datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos, kā arī pārskatīt šo dokumentu nepieciešamību un piemērojamību.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
-
Norises laiks
26.06.2024. - 10.07.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”.
Fiziskās personas
- būvspeciālisti
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- būvniecības procesa dalībnieki
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Elga Bučinska (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
26.06.2024. 19:25
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Edijs Šaicāns - Latvenergo AS
Priekšlikums
AS "Latvenergo" valdījumā esošo hidroelektrostaciju būvniecības laikā stacijām pieguļošajās teritorijās dažādās gruntīs un ūdens nesošajos horizontos ir izbūvēti vairāki desmiti pjezometriskie un citi izpētes urbumi, kuru galvenais lietošanas veids ir gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa funkcija, kas savlaicīgi ļauj iegūt datus par nelabvēlīgiem eksogēniem procesiem hidrotehnisko būvju tuvumā.
Saistībā ar šo urbumu ekspluatācijas laika nolietojumu ir nepieciešama jaunu dublējošo urbumu izbūve, esošo urbumu likvidēšana (tamponāža), urbumu tīrīšana, urbuma galvas atjaunošana un citi ar monitoringa funkcijas turpmāko nodrošināšanu saistīti darbi. Lai atvieglotu šo darbu realizāciju, aicinām papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr.253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.punktu ar jaunu apakšpunktu – "6.3.8. Hidrotehnisko būvju gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa pjezometrisko un izpētes urbumu būvdarbiem"
AS "Latvenergo" valdījumā esošo hidroelektrostaciju būvniecības laikā stacijām pieguļošajās teritorijās dažādās gruntīs un ūdens nesošajos horizontos ir izbūvēti vairāki desmiti pjezometriskie un citi izpētes urbumi, kuru galvenais lietošanas veids ir gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa funkcija, kas savlaicīgi ļauj iegūt datus par nelabvēlīgiem eksogēniem procesiem hidrotehnisko būvju tuvumā.
Saistībā ar šo urbumu ekspluatācijas laika nolietojumu ir nepieciešama jaunu dublējošo urbumu izbūve, esošo urbumu likvidēšana (tamponāža), urbumu tīrīšana, urbuma galvas atjaunošana un citi ar monitoringa funkcijas turpmāko nodrošināšanu saistīti darbi. Lai atvieglotu šo darbu realizāciju, aicinām papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr.253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.punktu ar jaunu apakšpunktu – "6.3.8. Hidrotehnisko būvju gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa pjezometrisko un izpētes urbumu būvdarbiem"
09.07.2024. 11:42
Latvijas Darba devēju konfederācija
LDDK kopumā atbalsta piedāvātos grozījumus, vienlaicīgi vērš uzmanību uz vairākiem aspektiem, ko lūdz precizēt.
Par būvuzrauga pilnvarām
Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Būvuzraugs veikto būvdarbu pieņemšanas aktu apstiprina, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu veic trīs darba dienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.
Noteikumu grozījumos ir iekļauta norma, kas nodala būvuzrauga lēmumus, proti, viens ir veikto būvdarbu pieņemšana un otrs ir ikdienas darbu kontroles apstiprinājums. Ja attiecībā uz būvdarbu pieņemšanas procedūru pēc būtības nekas netiek mainīts, tad šobrīd paliek neskaidrs tiesiskais statuss ikdienas darbu kontroles apstiprinājumam. Proti, kas saturiski tiek saprasts ar apstiprinājumu un kāda būs apstiprinājuma procedūra? Vēl būtiskāk ir saprast tiesiskās sekas, ja netiek saņemts ikdienas darbu kontroles apstiprinājums? Attiecībā uz būvdarbu pieņemšanu, akta neapstiprināšana nozīmē, ka būvdarbu veicējs nevar turpināt darbus. Līdz ar to arī attiecībā uz ikdienas darbu kontroles apstiprinājumiem nepieciešams skaidrs regulējums, gadījumiem, ja apstiprinājums tiek atteikts.
Par klusēšanas-piekrišanas principu
Atbilstoši Būvniecības likuma 14.1 ceturtās daļas noteikumiem, ar grozījumiem tiek paplašināta klusēšanas-piekrišanas principa piemērošana. Ņemot vērā, ka šobrīd nav skaidrs tiesiskais statuss ikdienas darbu kontroles apstiprinājumam, proti, vai un kā tas atšķiras no veikto būvdarbu pieņemšanas, LDDK ieskatā ir nepieciešama diskusija par grozījumos norādītā termiņa diversifikāciju, ja abu minēto apstiprinājumu tiesiskās sekas būtiski atšķiras.
Tā kā būvju sarežģītība (līdz ar to arī būvniecības procesu uzraudzība) atšķiras no objekta uz objektu, Noteikumos iespējams būtu nosakāmi maksimālie termiņi, kurus pasūtītājs un būvuzraudzības veicējs varētu saīsināt, par to vienojoties.
Par būvuzrauga pilnvarām
Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Būvuzraugs veikto būvdarbu pieņemšanas aktu apstiprina, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu veic trīs darba dienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.
Noteikumu grozījumos ir iekļauta norma, kas nodala būvuzrauga lēmumus, proti, viens ir veikto būvdarbu pieņemšana un otrs ir ikdienas darbu kontroles apstiprinājums. Ja attiecībā uz būvdarbu pieņemšanas procedūru pēc būtības nekas netiek mainīts, tad šobrīd paliek neskaidrs tiesiskais statuss ikdienas darbu kontroles apstiprinājumam. Proti, kas saturiski tiek saprasts ar apstiprinājumu un kāda būs apstiprinājuma procedūra? Vēl būtiskāk ir saprast tiesiskās sekas, ja netiek saņemts ikdienas darbu kontroles apstiprinājums? Attiecībā uz būvdarbu pieņemšanu, akta neapstiprināšana nozīmē, ka būvdarbu veicējs nevar turpināt darbus. Līdz ar to arī attiecībā uz ikdienas darbu kontroles apstiprinājumiem nepieciešams skaidrs regulējums, gadījumiem, ja apstiprinājums tiek atteikts.
Par klusēšanas-piekrišanas principu
Atbilstoši Būvniecības likuma 14.1 ceturtās daļas noteikumiem, ar grozījumiem tiek paplašināta klusēšanas-piekrišanas principa piemērošana. Ņemot vērā, ka šobrīd nav skaidrs tiesiskais statuss ikdienas darbu kontroles apstiprinājumam, proti, vai un kā tas atšķiras no veikto būvdarbu pieņemšanas, LDDK ieskatā ir nepieciešama diskusija par grozījumos norādītā termiņa diversifikāciju, ja abu minēto apstiprinājumu tiesiskās sekas būtiski atšķiras.
Tā kā būvju sarežģītība (līdz ar to arī būvniecības procesu uzraudzība) atšķiras no objekta uz objektu, Noteikumos iespējams būtu nosakāmi maksimālie termiņi, kurus pasūtītājs un būvuzraudzības veicējs varētu saīsināt, par to vienojoties.
10.07.2024. 12:45