Atzinums

Atkārtoti lūdzam pārskatīt likumprojektu, nodrošinot, ka likumprojekta 1. pantā netiek skaidroti termini, kuri likumprojekta pamattekstā tiek lietoti tikai vienu reizi. Norādām, ka izziņā minēts, ka attiecīgais iebildums ir ņemts vērā, tomēr norādām, ka, piemēram, termins "elektronisko biļešu pārdošanas pakalpojums" likumprojektā joprojām tiek lietots vienu reizi, savukārt, likumprojekta 3. panta otrās daļas 5. punktā un 22. panta 6. punktā lietotais termins precīzi neatbilst likumprojekta 1. panta 2. punktā ietvertajam terminam.

-

Atkārtoti lūdzam pārskatīt likumprojektu, nodrošinot konsekventu terminoloģiju. Norādām, ka:
pirmkārt, šobrīd likumprojektā joprojām tiek nekonsekventi lietoti termini "produkts" un "prece", kam ir atšķirīga izpratne arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīvā (ES) 2019/882 par preču un pakalpojumu piekļūstamībām (turpmāk - direktīva Nr. 2019/882). Ja likumprojektā tiek lietota atšķirīga no minētās direktīvas terminu izpratne, lūdzam atbilstošu skaidrojumu par minēto ietvert arī likumprojekta anotācijā;
otrkārt, šobrīd likumprojektā tiek nekonsekventi lietoti termini "preču laišana tirgū ar savu nosaukumu" un "preču laišana tirgū ar savu vārdu".

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Komerclikuma 1. panta otrajai daļai terminam "komercdarbība" ir specifiska nozīme, kas atšķiras un ir šaurāka par termina "saimnieciskā darbība" izpratni, turklāt likumprojekta 1. panta 23. punktā u.c. vienībās norādīts uz saimnieciskās darbības veicējiem, nevis komersantiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 1. panta 17. punktu, termina "komercdarbība” vietā izmantojot terminu "saimnieciskā darbība".

-

Izziņas 13. punktā norādīts, ka likumprojekta 12. panta otrās daļas 3. punkts izteikts jaunā redakcijā un attiecīgi saimnieciskās darbības veicējs ar apliecinājumu garantē un pamato, ka pakalpojums ir atbilstošs gan šajā pantā ietvertajām prasībām, gan likuma 1. pielikuma prasībām. Tomēr vēršam uzmanību, ka no minētā punkta neizriet attiecīgs regulējums, ka ar apliecinājumu tiek pamatots,ka pakalpojums ir atbilstošs gan šajā pantā ietvertajām prasībām, gan likuma 1. pielikuma prasībām, kādēļ lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu vai sniegt attiecīgu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.

-

Atkārtoti lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojektu, nodrošinot, ka tā 2. pielikumā ietvertais regulējums nedublē un nav pretrunā ar likumprojekta pamattekstā ietverto regulējumu, piemēram, likumprojekta 16. panta otrā daļa šobrīd ir pretrunā cita starpā ar likumprojekta 2. pielikuma ievaddaļu (nav skaidrs, vai norādāma nepieciešamā informācija, kas izriet no šā likuma 7.pantā norādītajiem kritērijiem vai kritēriji, kas izriet no šā likuma 7. panta, turklāt nav skaidri saprotams, par kādiem 7. pantā ietvertajiem kritērijiem ir runa). Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību aktu pielikumos ietver tehniskos normatīvus, tabulas, veidlapu paraugus, kartes, zīmējumus u.tml. Pielikumos neietver pastāvīgas tiesību normas un normas, kas neizriet no tiesību akta pamatteksta.

-

Atkārtoti lūdzam izvērtēt un likumprojekta 24. pantā vai tā anotācijā skaidrot, par kādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem minētajā pantā ir runa, kas neizriet no likumprojekta anotācijas. Norādām, ka likumprojektā pieļaujams atsaukties vienīgi uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem pārņemtas Eiropas Savienības lēmumu un direktīvu prasības. Skaidrojam, ka par tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem ir pamats uzskatīt dibināšanas līgumus, regulas un lēmumus, kas adresēti dalībvalstīm (lai tos attiecinātu uz privātpersonām šie lēmumi pārņemami līdzīgi, kā tiek pārņemtas direktīvu prasības), savukārt direktīvas nav tieši piemērojamas un tās prasības ir pārņemamas nacionālajos normatīvajos tiesību aktos.

-

Ar likumprojekta pārejas noteikumu otro punktu ir pārņemtas direktīvas Nr. 2019/882 32. panta pirmā punkta otrās daļas prasības. Tomēr Tieslietu ministrijas ieskatā minētā direktīva nosaka piekļūstamības prasības pakalpojumiem, bet neizvirza pēc būtības "formas" prasības līgumiem. Tāpat attiecīgās direktīvas pamatnoteikumos nav norādīts par pašiem "pakalpojuma līgumiem", arī direktīvas apsvērumos nekas nav skaidrots par direktīvas minēto pantu vai līguma pārslēgšanu, pielāgošanu vai cita veida rīcību attiecībā tieši uz pašiem līgumiem, vai līguma sekām, ja prasības netiek ievērotas. Tāpat attiecībā uz piekļūstamības prasībām patērētājiem paredzētu banku pakalpojumiem – nodrošinot, ka informācija ir saprotama un tās sarežģītība nepārsniedz B2 līmeni Eiropas Padomes Eiropas Vienotajā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmā, direktīva Nr. 2019/882 nesniedz risinājuma piemēru tās II pielikumā "Indikatīvi nesaistoši tādu iespējamu risinājumu piemēri, ar kuriem palīdz izpildīt I pielikumā noteiktās piekļūstamības prasības".
Lai gan anotācija ir papildināta ar skaidrojumu par valodas līmeni, paužam bažas, ka normas būtība un sagaidāmā rīcība no pakalpojuma sniedzējiem nav pietiekami skaidra. Proti, ja līgums ir spēkā uz vairākiem gadiem un pakalpojums tiek sniegts un patērētājs to saņem, nav saprotams, kādēļ līgums nevar palikt spēkā pēc 2030. gada 27. jūnija, tāpat arī tas, kas notiks pēc minētā datuma, t.i., vai minētā norma nozīmē, ka līgumi automātiski zaudē spēku, vai tas nozīmē, ka, piemēram, kredītlīgumi zaudē spēku un patērētājam tie ir jāizpilda. Attiecīgi nav saprotams, kas pakalpojuma sniedzējam šobrīd ir jādara attiecībā uz visiem noslēgtajiem pakalpojuma līgumiem, piemēram, ko nozīmē līguma teksta pārskatīšana praksē (vai tas nozīmē, ka visi līguma noteikumi ir jāpārraksta un abām pusēm līgums ir jāparaksta no jauna; vai tā būs līguma grozīšana; ko darīt pakalpojuma sniedzējam, ja patērētājs atsakās parakstīt līgumu; vai patērētājs var atteikties pildīt līgumu, ja līgums neatbilst likuma prasībām; vai pakalpojuma sniedzējs var izbeigt līgumu, ja tas nenodrošina piekļūstamības prasības, piemēram, paziņojot patērētājam, ka izbeidz pakalpojuma sniegšanu pēc 2030. gada 27. jūnija; vai tā ir noslēgtā līguma teksta pārnese tehniski uz tādu formu, lai nodrošinātu piekļūstamību). Anotācijā norādīts, ka likumprojekts neparedz visu esošo līgumu automātisku pārskatīšanu un pakalpojumu sniedzējam katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli, nodrošinot, ka līgums un informācija  ir saprotama un uztverama, tomēr iepriekš norādītie aspekti par prasību neievērošanu nav pietiekami skaidri.
Ievērojot minēto, lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt skaidrojumu, kāda rīcība sagaidāma no pakalpojuma sniedzējiem attiecībā uz līgumiem, lai ievērotu normā noteikto, kas notiek ar līgumiem, ja prasības netiek ievērotas; kādas ir līguma pušu tiesības un pienākumi attiecībā uz likumprojekta minēto punktu.

-

Lūdzam likumprojekta 1. pielikumā izslēgt atsauci uz Eiropas Padomes Eiropas Vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu vai alternatīvi papildināt minēto pielikumu ar kritērijiem B2 līmeņa noteikšanai. Norādām, ka attiecīgie noteikumi, kas ir pamatā minētajai sistēmai nav juridiski saistoši, savukārt likumprojektā nedrīkst atsaukties un uzlikt par pienākumu ievērot juridiski nesaistošus dokumentus. Proti, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 59. punktam likumprojektā var rakstīt atsauces uz citām likumprojekta vienībām (iekšējās atsauces) un citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem.

-

Uzturam izziņas 42. punktā minēto iebildumu, ņemot vērā, ka izziņā norādīts uz attiecīgā iebilduma ņemšanu vērā, tomēr likumprojekta anotācijas 5. sadaļa nav atbilstoši papildināta.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. apakšsadaļu "Risinājuma apraksts", aizstājot atsauci uz pantu, kurā noteikts, ka administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā, proti, korektais pants ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.¹⁸ pants.

-