Atzinums

Lai nodrošinātu skaidru virzītā noteikumu projekta mērķa izpratni un veicinātu korektu MK noteikumu Nr.339 piemērošanu, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu - ja izmitināšanas pakalpojumu sniedz tiešās valsts pārvaldes iestāde, tad tai radušās faktiskās izmaksas par izmitināšanu netiek segtas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.panta otrajā, otrajā prim un trešajā daļā, kā arī MK noteikumu Nr. 339 10.punktā noteiktajā kārtībā, bet gan pati tiešās valsts pārvaldes iestāde vispārējā kārtībā pieprasa šo izdevumu segšanu no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šajā sakarā aicinām izvērtēt, vai arī pašā noteikumu projektā nebūtu nepieciešams nostiprināt šīs tiešās valsts pārvades iestāžu tiesības pieprasīt līdzekļus no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Vienlaikus aicinām anotācijā ietvert papildus skaidrojumu arī par šo izdevumu segšanas avota sasaisti ar  Ministru kabineta 2022.gada 29.aprīļa rīkojumā Nr.302 “Par pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā” paredzēto indikatīvo pasākumu plāna īstenošanai finansējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.pantā un uz šī panta trešajā daļā ietvertā deleģējuma pamata izdotajos MK noteikumos Nr.339 kā primāri sniedzamais atbalsts ir definēta izmitināšana un pārtikas nodrošināšana. Noteikumu projektā un anotācijā tiek lietots jēdziens "izmitināšana un ar to saistītie pakalpojumi". Nolūkā ievērot vienveidīgu minētajos tiesību aktos lietotas terminoloģijas/ jēdzienu izpratni, lūdzam  apsvērt precizēt noteikumu projektu, kā arī attiecīgi papildināt ar skaidrojumu anotāciju. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai IeM izstrādātais noteikumu projekts būtu jāvirza nevis kā grozījumi MK noteikumos Nr.339, bet gan kā likumprojekts par grozījumu veikšanu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, jo, izskatot noteikumu projektu, secināms, ka tā mērķis ir gadījumos, kad pašvaldība saskaņā ar MK noteikumiem Nr.339 ir novirzījusi Ukrainas civiliedzīvotājus izmitināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādē, ļaut šīm valsts tiešās pārvaldes iestādēm savās telpās izmitināt personas, nepieprasot par to atlīdzību saskaņā ar apstiprināto iestādes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Proti, pēc būtības atkāpjoties no atsevišķām Likumā par budžetu un finanšu vadību un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertajām tiesību normām, kas paredz to, kādā veidā publiska persona nodod lietošanā citai personai savu mantu un kādi principi tai ir jāievēro. Ņemot vērā, ka šie nosacījumi, kas jāievēro publiskai personai, ir nostiprināti likumos (formālā nozīmē), tad, ievērojot ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju, izņēmumi no augstāk minēto likumu atsevišķu tiesību normu piemērošanas, būtu jāietver ārējā normatīvajā aktā ar likuma spēku, nevis Ministru kabineta noteikumos.

-