Atzinums

LTRK pauž bažas, ka ar Likumprojektu piedāvātās izmaiņas ir vērstas uz to, lai grautu vēl salīdzinoši nesen ieviesto uzņēmumu ienākumu nodokļa (turpmāk – UIN) nomaksas kārtību, kas par UIN samaksas brīdi nosaka peļņas sadali, nevis tās aprēķināšanas brīdi. UIN reformas rezultātā uzņēmumi ir motivēti uzkrāt pašu kapitālu un tiek veicināts pamatlīdzekļu un likviditātes pieaugums uzņēmumu bilancēs, kas savukārt potenciāli labvēlīgi ietekmē pieeju kredītresursiem.

LTRK kritiski vērtē nodokļu sloga palielināšanu, nodokļu sistēmas komplicēšanu ar izņēmumiem un īpašiem režīmiem, kā arī neprognozējamu nodokļu politiku, kas rezultātā samazina investīcijas Latvijā, jo zūd uzņēmēju uzticēšanās likumdevējam un valsts pārvaldes iestādēm kopumā. Nodokļu sistēmas fragmentācija ir arī tiešā pretrunā ar Latvijas apņemšanos mazināt administratīvo slogu un veicināt produktivitāti.

Īpaši negatīvi ir tas, ka šobrīd UIN likuma grozījumus ir iecerēts piemērot ar atpakaļejošu spēku, proti, atbilstoši UIN likuma 3. panta 2. daļai taksācijas periods ir kalendārais mēnesis. Piedāvātajā grozījumu redakcijā nodoklis tiktu attiecināts uzreiz uz 12 iepriekšējiem taksācijas periodiem, kuros gūtā peļņa likuma spēkā stāšanās brīdī jau var būt reinvestēta un uzņēmumu naudas plūsma var nebūt pietiekoša nodokļu maksājumu veikšanai. Tādējādi grozījumi esošajā redakcijā būtu klajā pretrunā ar virkni Latvijas un starptautisko tiesību normām.

Ņemot vērā augstākminēto, LTRK uzsver, ka atkārtota UIN nomaksas kārtības grozīšana būtu sliktas likumdošanas paraugs, tādēļ uzsveram, ka ir būtiski saglabāt esošo principu, ka UIN tiek piemērots tikai pie peļņas sadales. Šobrīd uzņēmējiem ir īpaši būtiski sekmēt finansējuma pieejamību, tomēr Likumprojekts šo problēmu nerisinās, bet gan drīzāk pasliktinās.

-