Atzinums

Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 15.panta pirmā daļa noteic, ka Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām.
VPIL 15.panta trešās daļas 3. un 4.punkts noteic, ka tiešās pārvaldes iestādi reorganizē:
- nododot tās struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības citai iestādei vai vairākām citām iestādēm, — rezultātā sadalāmā iestāde turpina pastāvēt;
- nododot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus citai iestādei, — rezultātā iestāde turpina pastāvēt.

VPIL 15.panta sestā daļa noteic, ka, ja tiešās pārvaldes iestādes struktūrvienību pievieno vai nodod pastarpinātās pārvaldes iestādei (šajā gadījumā pašvaldības iestādei – bibliotēkai), Ministru kabinets un attiecīgā atvasinātā publiskā persona (šajā gadījumā – pašvaldību) pirms lēmuma pieņemšanas par iestādes reorganizāciju vienojas par reorganizācijas nosacījumiem, ja likumā nav noteikts citādi.

Publiska persona var deleģēt citai publiskai personai, ievērojot VPIL V. nodaļā minēto kārtību un nosacījumus. 

VPIL 5.panta trešā daļa noteic, ka pastarpinātās pārvaldes iestāde var pildīt atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus, kuri ir Latvijas Republikas kompetencē, bet kuru izpilde nodota attiecīgajai atvasinātajai publiskajai personai vai iestādei pašai. Šādā gadījumā iestāde pārstāv Latvijas Republiku. Latvijas Republika ir atbildīga par šīs iestādes darbību tai nodoto uzdevumu ietvaros, ciktāl attiecīgā pastarpinātās pārvaldes iestāde atrodas tiešās pārvaldes iestādes padotībā.

Pašvaldību likuma 6. pants noteic, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pašvaldībai var deleģēt valsts vai citas atvasinātas publiskas personas kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu. Deleģējot pārvaldes uzdevumu, pašvaldībai tiek nodrošināts finansējums, kas nepieciešams attiecīgā pārvaldes uzdevuma izpildei. Valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv valsti un ir Ministru kabineta padotībā. Valsts ir atbildīga par deleģētā pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi.

Bibliotēku likuma 10.pants noteic, ka akreditācijas rezultātā bibliotēkas iegūst valsts nozīmes bibliotēkas, reģiona galvenās bibliotēkas vai vietējas nozīmes bibliotēkas statusu.

Ievērojot minēto, lūdzam, papildinot anotāciju:
1) skaidrot, kādā kārtībā un kādā apjomā pašvaldībai tiks deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, kāds ir tā izpildei nepieciešamais finansējums un kādā kārtībā tas tiks piešķirts, kura tiešās pārvaldes iestāde uzraudzīs deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un finansējuma izlietošanu (kur tas būs noteikts); Jāņem vērā arī Ministru kabineta 2001. gada 25. septembra noteikumos Nr. 415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi"  noteiktos bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvus, kuru izpildi nodrošina attiecīgās bibliotēkas dibinātājs, lai nepasliktinātu bibliotēku pieejamību sabiedrības mērķgrupai.
2) skaidrot, vai ir panākta vienošanās ar pašvaldībām par jau konkrētiem reorganizācijas nosacījumiem;
3) skaidrot, kāds būs pašvaldības bibliotēkas struktūrvienības, kas pildīs deleģēto pārvaldes uzdevumu, kā bibliotēkas tiesiskais statuss (valsts, reģiona, vietējas nozīmes), ņemot vērā akreditācijas aspektus (šobrī bibliotēkai un tās filiālbibliotēkām ir vietējas nozīmes bibliotēkas statuss). Ņemot vērā to, ka bibliotēku akreditācija ir veicama vienu reizi piecos gados, lūdzam pašvaldību bibliotēkām norādīt šī brīža akreditācijas termiņus un statusu (tā, piemēram, Balvu Centrālā bibliotēka ir akreditēta kā reģiona nozīmes bibliotēka 2017.gada nogalē, no kā izriet, ka akreditācijas termiņš ir beidzies vai drīz beigsies, arī pārējām pašvaldību bibliotēkām ir reģiona nozīmes bibliotēku statuss, bet ar jaunāku akreditācijas sākuma gadu).

-

Anotācijā skaidrots, ka projekts paredz pašvaldībām bez atlīdzības nodot bibliotēkas filiālbibliotēku mēbeles un tehnisko aprīkojumu atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešajai daļai un 43.pantam. 
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešā daļa noteic, ka publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu, sabiedriskā labuma organizāciju vai sociālo uzņēmumu īpašumā. 
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.pants noteic, ka šā likuma 42.pantā minētajos gadījumos lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. un 6.pantā minētās institūcijas (amatpersonas).

Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 91.pants noteic, ka publiskas personas manta atrodas iestādes valdījumā. 

Vēršam uzmanību, ka projekta 6.punktā nav norādīts, ka filiālbibliotēku mēbeles un tehnisko aprīkojumu pašvaldībai nodod bez atlīdzības īpašumā vai valdījumā. Anotācijas pamatojumā nav precizēts, uz kuras tiesību normas pamata un kura institūcija (amatpersona) ir tiesīga pieņemt minēto lēmumu. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotācijā norādīto pamatojumu un precizēt projekta 6.punktu.

-

Lūdzam papildināt sabiedrības mērķgrupu uzskaitījumu ar bibliotēkā (t.sk.filiālbibliotēkās) nodarbinātajiem darbiniekiem un skaidrot regulējuma ietekmi uz viņu tiesībām un pienākumiem un veicamajām darbībām.
Tāpat regulējums skars preču piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus bibliotēkas (t.sk.filiālbibliotēku) darbības nodrošināšanai.

-

Lūdzam uzskaitījumu papildināt arī ar pašvaldību attiecīgajām bibliotēkām, jo tās arī ir iestādes.

-

Ierosinām vispārināt šo regulējumu, nenosakot konkrētas pašvaldības bibliotēkas struktūru, bet pasakot, ka nodod bibliotēkas struktūrvienības un uzdevumu konkrētai pašvaldībai, kura nodrošina, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienība (filiālbibliotēka) tiek nodota reģionālas vai vietējas nozīmes bibliotēkai (iespējams noteikt arī citus kritērijus (bibliotēkas digitālas un fiziskās vides pieejamība, esoši pakalpojumi attiecīgai sabiedrības mērķgrupai utt.), ja pašvaldībā darbojas vairākas bibliotēkas) un darbojas pašvaldības bibliotēkas struktūrā  (proti, noteikt deleģēšanas noteikumus).
Vienlaikus lūdzam vērtēt, vai deleģējamā pārvaldes uzdevuma izpildei nododot vienu vai divas amata vietas ir lietderīgi noteikt pašvaldībai  veidot pašvaldības bibliotēkā struktūrvienību. Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra ieteikumi Nr. 2 "Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība" iesaka mazā iestādē neveidot struktūrvienības.

-

Juridiskās skaidrības labad, lūdzam konkretizēt, kādas mantas pārņēmēja ir pašvaldība.

-

Aicinām papildināt ar to, kāda satura izmaiņas noteikumos ir paredzamas.

-