Atzinums

Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija, ka izmēģinājumprojekta ekonomiskā ietekme jau īstermiņā ir bijusi pozitīva, palielinot absolventu skaitu un samazinot atbirumu.  Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu  ar pamatojumu šādam secinājumam par pozitīvu institucionālās finansēšanas  izmēģinājumprojekta  ietekmi, jo pievienotā informācija nesniedz pietiekamu pamatojumu (informatīvā ziņojuma 21.lpp sadaļā “Izmēģinājumprojekta ekonomiskā ietekme” norādītie aprēķini par potenciālo absolventu skaita pieaugumu un nodokļu ieņēmumu palielinājumu) ietekmei uz ekonomiku, ņemot vērā to, ka atbilstoši informatīvajā ziņojumā sniegtajai informācijai RTU, LU un RSU kopā 2024./2025. akadēmiskajā gadā uzņēma 15 817 studējošos, jeb 21% no visiem studējošajiem, uz kuriem varēja attiecināt institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektu, un kopš izmēģinājumprojekta sākuma nav pagājis pat viens mācību gads. Vēršam uzmanību, ka samazinoties atbirumam, attiecīgi būtu jāpieaug studējošo skaitam, kas nozīmē, ka pilnu darba laiku strādājošo skaitam būtu jāsamazinās, nevis jāpieaug, līdz ar to arī nevar veidoties pozitīva ietekme uz nodokļu ieņēmumiem.  Tādējādi, balstoties uz izmēģinājumprojektu, nav iespējams izdarīt secinājumus ne par absolventu skaita pieaugumu, ne atbiruma samazinājumu un to veidojošo pozitīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem  2024. gadā  6 443 202 euro apmērā, 2025. gadā  10 861 493 euro apmērā un 2026. gadā 17 539 592 euro apmērā.
 

-

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka balstoties uz izmēģinājumprojekta pozitīvajiem rezultātiem, nepieciešama turpmāka institucionālā finansējuma sistēmiska ieviešana visās valsts augstskolās un koledžās, kā arī sniegti priekšlikumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmas nākotnes attīstībai. Lai varētu izvērtēt informatīvajā ziņojumā iekļautās informācijas ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētiem aprēķiniem par nepieciešamo finansējumu iepriekš minētajiem mērķiem, kā arī to īstenošanai paredzētajiem finansēšanas avotiem.

-

2. Informatīvajā ziņojumā “Par augstākās izglītības institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojektu” ir minēts: “Praksē bāzes finansējuma sadalījums starp dažādām AII gadu no gada ir mainījies ļoti minimāli. Šāda pieeja ir radījusi situāciju, kurā augstskolu un koledžu saņemtais finansējums lielā mērā paliek nemainīgs, neatkarīgi no to demonstrētā snieguma, attīstības dinamikas vai spējas sasniegt izvirzītos mērķus. Projekta centrā ir jauns līguma modelis ar augstskolām, kas fiksē minimālo valsts finansējumu, sasniedzamos rezultātus un atskaitīšanās kārtību, ko ik gadu precizē vienošanās protokolā.” Tā kā ir plānots šādu modeli piemērot visām augstskolām ar 2027. gadu, tad uzskatām, ka būtisks ir līgumu slēgšanas process ar augstskolām, t.i., paredzēt ne vien atskaitīšanās kārtību par iepriekšējā periodā sasniegtajiem rezultātiem, bet arī tieši sasaistīt iepriekšējā periodā veikto sniegumu un sasniegtos rezultātus un rezultatīvos rādītājus ar piešķiramo finansējumu nākamajam gadam, tādējādi motivējot augstskolas un veicinot augstākās izglītības finansēšanas efektivitāti un dinamiku. Aicinām izvērtēt un skaidri atrunāt iepriekš minēto kārtību  normatīvajā regulējumā.
 

-

1. Informatīvajā ziņojumā “Par augstākās izglītības institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojektu” ir minēts, ka “Izmēģinājumprojektā zinātnes universitātēm tika definēti vairāki vispārīgi sasniedzamie rādītāji, piemēram, citu avotu finansējuma piesaiste, stratēģiskās specializācijas absolventu skaita pieaugums, atbiruma samazināšana šajās specializācijās, jauno zinātnieku sagatavošana un absolventu kvalitāte.”. Tā kā šobrīd tiek attīstīta uz rezultātu vērsta snieguma budžetēšanas pieeja, tad aicinām izvērtēt informatīvajā ziņojumā minētos rezultatīvos rādītājus, atspoguļojot to sasaisti ar konkrētā gada finansējumu, atbilstību augstskolas attīstības plānošanas dokumentiem un atbilstību politikas rezultātiem, kas būtu pilnveidojami, ievērojot starptautiski atzīto uz sniegumu vērstās budzētēšanas labo praksi.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra noteikumiem Nr. 979 "Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas darbības kārtība" (https://likumi.lv/ta/id/197035), rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas mērķis ir atbilstoši vienotiem principiem noteikt un mērīt sabiedrībā un tautsaimniecībā panāktās pārmaiņas, kā arī materiālo un nemateriālo labumu, kuru sabiedrība un valsts gūst, izlietojot valsts budžeta līdzekļus. Proti, ar rezultatīvo rādītāju palīdzību tiek mērīta izvirzīto mērķu sasniegšanas pakāpe. Savukārt mērķi tiek izvirzīti pamatojoties uz sabiedrībā aktuālo problēmu identificēšanu un izvēlēto to risināšanas stratēģiju – jeb, mērķis ir vēlamais panākamais stāvoklis, kas risina identificēto problēmu. Ministru kabineta 2009. gada 17. novembra instrukcijā Nr. 16 "Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izstrādes un novērtēšanas metodika" (https://likumi.lv/ta/id/200935 ) (turpmāk - instrukcija Nr.16), kas nosaka rezultātu un to rezultatīvo rādītāju hierarhijas izstrādes metodiku, tiek paskaidrots, ka politikas mērķus iedala pēc to līmeņa, apjoma vai perioda. Pēc līmeņa izšķir virsmērķus un apakšmērķus. Politikas mērķus atbilstoši apjomam iedala vispārīgajos mērķos, kas formulē vēlamo situāciju, kuru valdība ir apņēmusies sasniegt, pilnveidojot noteiktu politikas jomu, un specifiskajos mērķos, kas formulē vēlamo situāciju atbilstoši politikas risināto problēmjautājumu struktūrai. No informatīvā ziņojuma nav skaidri nolasāma risināmā problēma un panākamais lielais politikas mērķis, uz kuru ir paredzēts tiekties, īstenojot augstākās izglītības institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojektu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka valsts stratēģiskās attīstības mērķiem ir jābūt formulētiem attīstības plānošanas dokumentos – piemēram, NAP un nozaru pamatnostādnēs. Politikas rezultāts ir hierarhiski pakārtots un atbilst konkrētam politikas mērķim, un tas attēlo mērķa sasniegšanas pakāpi noteiktā laikposmā (Nr.16). Savukārt darbības rezultātu plānošanas būtība ir gan iestādes darba rezultātu apjoma, gan mērķtiecīguma un efektivitātes atspoguļošana. Darbības rezultāts atspoguļo cēloņsakarību starp iestādes darbību, ieguldījumiem, politikas rezultātu izmaiņām un to sasniegšanas, īstenošanas pakāpi. Darbības rezultātam ir jābūt hierarhiski pakārtotam vienam vai vairākiem politikas rezultātiem vienotā hierarhiskā struktūrā. Vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā ietvertie rezultatīvie rādītāji ir tikai darbības līmeņa rezultatīvie rādītāji, kas nav sakārtoti vienotā hierarhiskā struktūrā, ir atrauti un nav saistāmi ar kādu konkrētu politikas līmeņa rezultātu un tā sasniegšanas pakāpi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Finanšu ministrija aicina informatīvajā ziņojumā skaidrāk iezīmēt mērķu un rezultātu hierarhisko struktūru: sasniedzamie politikas mērķi, politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, darbības mērķi un darbības rezultatīvie rādītāji, tādējādi lēmumu pieņēmējiem par budžeta līdzekļu sadali un visai sabiedrībai sniedzot skaidru priekšstatu par piešķirtā un izlietotā finansējuma sasaisti ar izglītības iestāžu sniegumu un kā tas hierarhiski ietekmē valsts augstāko mērķu sasniegšanu atbilstošajā politikas nozarē. Tādējādi skaidri atspoguļojot ziņojumā augstākās izglītības finansēšanas efektivitāti un dinamiku atbilstoši piešķirtajām finansējumam.
 

-