Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Meža likumā" (turpmāk – projekts) 1. pantā ietvertās Meža likuma 27. panta pirmās daļas ievaddaļas formulējums pieļauj secināt, ka Meža likuma 26. pantā minētajām personām projekta 1. pantā ietvertajā Meža likuma 27. panta pirmajā daļā paredzētie pienākumi tiks uzlikti pēc tam, kad būs noteikta meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās, proti, Valsts meža dienests pieņems divus secīgus lēmumus. Vienlaikus no projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietvertās informācijas nevar viennozīmīgi izsecināt, vai Valsts meža dienests pieņems divus lēmumus (lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanos vai slimību izplatīšanos un lēmumu par pienākumu uzlikšanu personām) vai vienu lēmumu (lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanos vai slimību izplatīšanos, kurā ietvers pienākumus personām). Lai novērstu projektā ietvertā regulējuma interpretācijas problēmas, lūdzam precizēt projektu un anotāciju, skaidri nosakot, vai tiks pieņemti divi lēmumi vai arī viens lēmums.

-

Lūdzam izslēgt projekta 1. pantā ietverto Meža likuma 27. panta otro daļu, ņemot vērā to, ka nav saprotams tajā ietvertais regulējums, kas šī brīža redakcijā ir deklaratīvs. Anotācijā ir norādīts, ka Valsts meža dienestam ir jāievēro aizsargājamo teritoriju, sugu un biotopu aizsardzības regulējums. Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts meža dienestam pienākums ievērot normatīvos aktus, pieņemot lēmumus, izriet no Administratīvā procesa likuma 7. pantā ietvertā tiesiskuma principa un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas.

-

Lūdzam izslēgt projekta 1. pantā ietverto Meža likuma 27. panta ceturto daļu, ņemot vērā to, ka no Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmās daļas un 185. panta ceturtās daļas 9. punkta jau izriet vispārīgais princips, ka vispārīgā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

-

1. Projekta 4. panta norma ir blanketa norma, jo tā ietver sevī norādi uz citos normatīvos aktos iekļautajām tiesību normām (sk. Normatīvo aktu projektu izstrādes rogasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/81). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.). Ievērojot minēto, projektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur pārkāpuma pazīmes.
Anotācijā norādīts, ka Meža likuma 51. panta  trīspadsmitajā daļā noteikto administratīvo atbildību piemēro par Meža likuma 26. pantā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 947 “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 947) noteikto meža aizsardzības prasību nepildīšanu. Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka Noteikumos Nr. 947 netiek noteiktas meža aizsardzības prasības (noteikumos cita starpā tiek noteikti meža aizsardzības pasākumi). Tāpat arī Meža likuma 26. pantā netiek noteiktas meža aizsardzības prasības. Minētajā pantā personām tiek noteikti pienākumi. Projekta 2. pants paredz, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par meža aizsardzību, nosakot meža aizsardzības pasākumus (TA lieta Nr. 23-TA-1017 – šobrīd izstrādē).
Prasība pēc tiesību normas skaidrības ir nostiprināta gan Latvijas Republikas Satversmē, gan Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos. Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pants vispārējā formā satur principu, ka krimināltiesībās atbildībai par tiesībpārkāpumu un sodam jābūt noteiktiem saskaņā ar likumu (lat. val. – nullum crimen, nulla poena sine lege). Nostiprinātā prasība tiek atzīta par izpildītu, ja apsūdzētajam ir iespēja no tiesību normas teksta zināt (nepieciešamības gadījumā arī izmantojot interpretāciju, kas ietverta tiesu nolēmumos), par kādu tieši darbību vai bezdarbību noteikta kriminālatbildība. Arī gadījumos, kad personai likumā tiek paredzēta sodoša rakstura administratīvā sankcija, darbojas iepriekš minētais princips.
Ņemot vērā minēto, projektu, pirmkārt, nepieciešams precizēt tādā pakāpē, lai būtu skaidri saprotams par kādu darbību vai bezdarbību personai var piemērot sodoša rakstura sankcijas. Šobrīd administratīvā pārkāpuma pamatā esošā rīcība nav skaidri noteikta Meža likuma 26. pantā, tāpat arī Ministru kabineta noteikumi šobrīd ir izstrādes stadijā. Tieslietu ministrijas ieskatā tieši Meža likumā būtu nepieciešams definēt vispārīgās meža aizsardzības prasības, ja par to neievērošanu tiek paredzēta administratīvā atbildība.
Lai administratīvo atbildību varētu piemērot arī par Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem, likumā ietvertajam pilnvarojumam ir jābūt sevišķi precīzam. Nav pieļaujama soda piedraudējuma sasaiste ar izpildvaras izdotu normatīvo aktu, ja tas balstīts uz nepietiekami precīzu pilnvarojumu (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 102. lpp.). Administratīvo atbildību noteic Saeima. Līdz ar to gan likumdevējam, gan arī vēlāk personai ir jābūt saprotamam, par kādu tieši rīcību var tikt piemērota administratīvā atbildība. Šobrīd pilnvarojumā ietvertā vispārīgā norāde "meža aizsardzības pasākumi" neļauj saprast to iespējamo izpausmi.
Vienlaikus norādām, ka administratīvās atbildības regulējumā neietver atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem ("meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošie normatīvie akti"). Ir jānorāda pārkāpuma pazīmes. Savukārt korespondējošās normas var būt ietvertas gan likumā, gan Ministru kabineta noteikumos. Tāpat arī no juridiskās tehnikas viedokļa likumā neietver jebkādā veidā noformulētas atsauces uz zemāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 62. punkts).

2. Tāpat vēršam uzmanību, ka projekta 1. pants cita starpā paredz, ka  Valsts meža dienests ar lēmumu var noteikt pienākumu šā likuma 26. pantā minētajām personām: pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai; īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai ierobežotu to izplatīšanos;  iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu. Lai gan anotācijā tiek norādīts, ka personai nav paredzams administratīvais sods par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu, Tieslietu ministrijai šāda pārliecība no tiesību normām nerodas. Meža likuma 26. pants nosaka personām pienākumu veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību, un uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par konstatētajiem meža bojājumiem. Savukārt projekta 1. pants nosaka, ka Valsts meža dienests varēs ar lēmumu noteikt pienākumu šā likuma 26. pantā minētajām personām:
1) pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai;
2) īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai ierobežotu to izplatīšanos; 
3) iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.
Tieslietu ministrijas ieskatā Meža likuma 26. pantā personām noteiktie pienākumi, piemēram, veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību, pārklājas ar, piemēram, projekta 1. pantā paredzēto pienākumu pārtraukt vai atlikt koku ciršanu. Jāatzīst, ka arī līdz šim Meža likuma 51. panta sestās un trīspadsmitās daļas pārkāpuma pazīmes nav bijušas pietiekami skaidri noteiktas. Tomēr minētais nav arguments, lai ar projektu nenovērstu esošās nepilnības.
Tādējādi Tieslietu ministrijas ieskatā projektu ir nepieciešams precizēt, lai būtu nepārprotami skaidrs, vai persona gala rezultātā netiks sodīta par administratīvā akta neizpildi un, ka Valsts meža dienesta izdotajā administratīvajā aktā personai noteiktie pienākumi nedublēsies, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumos noteiktajām meža aizsardzības prasībām vai pienākumiem, kas izriet no Meža likuma 26. panta. 

3. Ja projekts tiek precizēts atbilstoši iepriekš norādītajiem iebildumiem un tiek saglabāta administratīvā atbildība, anotācijā nepieciešams iekļaut paredzētā administratīvā pārkāpuma satura skaidrojumu, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēts pārkāpums. Tāpat nepieciešams rūpīgs administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums. Tieslietu ministrija detalizētu administratīvās atbildības kritēriju izvērtējumu ir sniegusi iepriekšējā atzinumā, tāpat ir norādījusi iemeslu, kādēļ arī šajā anotācijā šāds izvērtējums ir iekļaujams. 

 

-