Atzinums

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma mērķis ir paredzēt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk – likums) 1.panta 5.punktā noteiktajiem kārtības uzturētājiem tiesības publiska pasākuma laikā regulēt ceļu satiksmi, kā arī noteikt pienākumu publiska pasākuma organizatoram norādīt iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu ziņas par paredzētajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem.
Saskaņā ar likuma 1.panta 5.punktu kārtības uzturētāji ir Valsts policija vai pašvaldības policija, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu. Privātpersonu organizētā publiskā pasākumā Valsts policija vai pašvaldības policija ir kārtības uzturētāji saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.
            Vēršam uzmanību, ka publisku pasākumu veidi ir dažādi un vairāku pašvaldību pieredze publisku pasākumu rīkošanas iesniegumu izskatīšanā rāda, ka lielākoties publisku pasākumu organizatori pasākumu rīkošanā kā kārtības uzturētājus piesaista vai nu apsardzes komersantus, vai arī no sava vidus norīkotas personas.
            Ja apsardzes komersantu darbība ir regulēta ar atsevišķu normatīvo aktu, tostarp paredzot īpašu licencēšanas kārtību, tad personas, kuras par kārtības uzturētājiem tiek piesaistītas (norīkotas) no pasākumu organizatoru puses, lielākajā vairumā gadījumu pat nav ar priekšzināšanām sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā. Tādējādi, ņemot vērā likuma mērķi, kas ir vērsts uz publisku pasākumu netraucētu un drošu norisi, pamatotas šaubas raisa nepieciešamība šādām personām papildus piešķirt vēl tiesības publiska pasākuma norisē regulēt satiksmi.
Vēršam uzmanību uz to, ka viennozīmīgi deleģēt pasākuma kārtības uzturētājiem tiesības regulēt ceļu satiksmi nebūtu pieļaujams. Var izveidoties situācija, kad apsardzes vai citam pasākuma rīkotāja darbiniekam bez pieredzes, un kurš nav izgājis speciālu apmācību, regulējot automašīnu kustību, piemēram, krustojumos, var izveidoties bīstamas situācijas uz ceļa.
Izvērtēt varētu to, ka pasākuma organizētājam varbūt vienīgi varētu deleģēt tiesības “Regulēt transporta vai gājēju kustību ierobežotā pasākuma norises teritorijā un autostāvvietās, kuras speciāli paredzētas pasākuma dalībniekiem”. Papildus būtu jābūt nosacījumam, ka šajos gadījumos attiecīgajam darbiniekam jebkurā diennakts laikā ir jābūt labi saredzamā apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Ierosinātā grozījuma kontekstā  būtu nepieciešams arī izvērtēt likuma 1.panta 5.punktā norādītā termina “kārtības uzturētāji” saturu pēc būtības, kā arī papildus izvērtēt nepieciešamību veikt atbilstīgus grozījumus Apsardzes darbības likuma 18.pantā, kas noteic apsardzes darbinieka tiesības un pienākumus.

 

-