Projekta ID
23-TA-1827Atzinuma sniedzējs
"Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija"
Atzinums iesniegts
22.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
III. Uzraugošās personas atlīdzības noteikšanas principi
Priekšlikums
Rīgā, 2023.gada 22.augustā Nr. 1-10/2023/37
Par atzinuma sniegšanu par Ministru
kabineta noteikumu projektu (23-TA-1827)
Saskaņā ar biedrības „Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija” (turpmāk tekstā – Administratoru asociācija) rīcībā esošo informāciju tapportals.mk.gov ir izvietots saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu projekts (23-TA-1827) “Noteikumi par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības un atlīdzības noteikšanas principiem” (turpmāk tekstā - Noteikumu projekts)
Administratoru asociācija ir neatkarīga maksātnespējas procesa administratoru profesionāla apvienība (biedrība), un atbilstoši Maksātnespējas likuma 14.pantam tā īsteno maksātnespējas procesa administratoru profesionālās organizācijas funkcijas. Administratoru asociācijas darbības mērķi ir administratoru organizatoriskās vienotības nodrošināšana, administratoru profesionālo interešu pārstāvība, aizstāvība, kvalifikācijas celšana, kā arī tai noteikto uzdevumu veikšana, lai veicinātu kvalitatīvu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa gaitu.
Administratoru asociācija iepazinās ar Noteikumu projektu un kopumā sniedz savu saskaņojumu. Likumdevējs ir izvēlējies vadlīniju metodiku, sniedzot vispārējas norādes uzraugošās personas atlīdzības noteikšanai. Tādējādi gan uzņēmumam, gan uzraugošajai personai, gan kreditoriem ir iespēja panākt vienošanās par atlīdzības apmēru. Pamatojums atlīdzības regulējumam tiek skaidri norādīts arī anotācijā, kur cita starpā minēts, ka “uzraugošo personu gadījumā atlīdzības pamatā pēc būtības ir vienošanās starp parādnieku vai kreditoriem un uzraugošo personu. No diskusijām ar nozares ekspertiem secināts, ka precīzu noteikumu par uzraugošās personas atlīdzības apmēru neesamība var apgrūtināt vienošanās panākšanu ar uzraugošo personu. Taču norādāms, ka tiesiskās aizsardzības procesa rakstura dēļ šis elements neprasa striktu regulējumu likuma līmenī, tā kā parādnieks vai kreditoru vairākums ir tiesīgi izvēlēties uzraugošās personas amata kandidātu no samērā plaša personu loka. Vienlaikus jāņem vērā Direktīvas 2019/1023 27. panta 4. punktā noteikto pienākumu nodrošināt, ka uzraugošo personu atalgojums ir reglamentēts tādējādi, kas atbilst mērķim efektīvi pabeigt tiesiskās aizsardzības procesu.”
Administratoru asociācija kritiski vērtē Latvijas finanšu nozares asociācijas (turpmāk tekstā – LFNA) iebildumu, ka “Jāparedz skaidrāka rīcība, kādu atlīdzību maksā un kā par to notiek strīds”, kur piedāvā strīdu gadījumu risināt to tiesā, piešķirot tiesai ekskluzīvo kompetenci noteikt uzraugošai personai atlīdzības apmēru.
Administratoru asociācija uzskata, ka šādam priekšlikumam nav juridiskās slodzes, jo, pirmkārt, tas būtu pretrunā ar augstāk pieminētās Direktīvas 2019/1023 prasībām, otrkārt, nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka starp iesaistītām personām tiek panākta vienošanās par atlīdzības apmēru, bet vēlāk kāds no kreditoriem izdomā vērsties tiesā, lai grozītu atlīdzības apmēru. Ja vienošanās savstarpēji tiek panākta un saskaņota, tad visām iesaistītām pusēm tā būtu godprātīgi jāpilda.
Ar patiesu cieņu,
Valdes priekšsēdētājs Kaspars Novicāns
Valdes locekle Ieva Broka
Par atzinuma sniegšanu par Ministru
kabineta noteikumu projektu (23-TA-1827)
Saskaņā ar biedrības „Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija” (turpmāk tekstā – Administratoru asociācija) rīcībā esošo informāciju tapportals.mk.gov ir izvietots saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu projekts (23-TA-1827) “Noteikumi par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības un atlīdzības noteikšanas principiem” (turpmāk tekstā - Noteikumu projekts)
Administratoru asociācija ir neatkarīga maksātnespējas procesa administratoru profesionāla apvienība (biedrība), un atbilstoši Maksātnespējas likuma 14.pantam tā īsteno maksātnespējas procesa administratoru profesionālās organizācijas funkcijas. Administratoru asociācijas darbības mērķi ir administratoru organizatoriskās vienotības nodrošināšana, administratoru profesionālo interešu pārstāvība, aizstāvība, kvalifikācijas celšana, kā arī tai noteikto uzdevumu veikšana, lai veicinātu kvalitatīvu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa gaitu.
Administratoru asociācija iepazinās ar Noteikumu projektu un kopumā sniedz savu saskaņojumu. Likumdevējs ir izvēlējies vadlīniju metodiku, sniedzot vispārējas norādes uzraugošās personas atlīdzības noteikšanai. Tādējādi gan uzņēmumam, gan uzraugošajai personai, gan kreditoriem ir iespēja panākt vienošanās par atlīdzības apmēru. Pamatojums atlīdzības regulējumam tiek skaidri norādīts arī anotācijā, kur cita starpā minēts, ka “uzraugošo personu gadījumā atlīdzības pamatā pēc būtības ir vienošanās starp parādnieku vai kreditoriem un uzraugošo personu. No diskusijām ar nozares ekspertiem secināts, ka precīzu noteikumu par uzraugošās personas atlīdzības apmēru neesamība var apgrūtināt vienošanās panākšanu ar uzraugošo personu. Taču norādāms, ka tiesiskās aizsardzības procesa rakstura dēļ šis elements neprasa striktu regulējumu likuma līmenī, tā kā parādnieks vai kreditoru vairākums ir tiesīgi izvēlēties uzraugošās personas amata kandidātu no samērā plaša personu loka. Vienlaikus jāņem vērā Direktīvas 2019/1023 27. panta 4. punktā noteikto pienākumu nodrošināt, ka uzraugošo personu atalgojums ir reglamentēts tādējādi, kas atbilst mērķim efektīvi pabeigt tiesiskās aizsardzības procesu.”
Administratoru asociācija kritiski vērtē Latvijas finanšu nozares asociācijas (turpmāk tekstā – LFNA) iebildumu, ka “Jāparedz skaidrāka rīcība, kādu atlīdzību maksā un kā par to notiek strīds”, kur piedāvā strīdu gadījumu risināt to tiesā, piešķirot tiesai ekskluzīvo kompetenci noteikt uzraugošai personai atlīdzības apmēru.
Administratoru asociācija uzskata, ka šādam priekšlikumam nav juridiskās slodzes, jo, pirmkārt, tas būtu pretrunā ar augstāk pieminētās Direktīvas 2019/1023 prasībām, otrkārt, nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka starp iesaistītām personām tiek panākta vienošanās par atlīdzības apmēru, bet vēlāk kāds no kreditoriem izdomā vērsties tiesā, lai grozītu atlīdzības apmēru. Ja vienošanās savstarpēji tiek panākta un saskaņota, tad visām iesaistītām pusēm tā būtu godprātīgi jāpilda.
Ar patiesu cieņu,
Valdes priekšsēdētājs Kaspars Novicāns
Valdes locekle Ieva Broka
Piedāvātā redakcija
-